Finanšu ministrija: Par budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos

Valsts kases operatīvie dati par valsts konsolidētā budžeta izpildi šajā gadā no janvāra līdz augustam liecina par labāku fiskālo situāciju, nekā iepriekš tika prognozēts. Tam pamatā ir augstāki nodokļu ieņēmumi, pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanai.

Lai arī pašreiz finansiālā bilance ir labāka, nekā plānots, tomēr ir jāņem vērā, ka gada beigās budžeta izdevumiem ir tendence palielināties. Ir svarīgi uzsvērt, ka budžeta deficīta izpildes kritēriji ir noteikti pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS95) principiem, kas nozīmē, ka finansiālais deficīts tiek koriģēts, lai nodrošinātu pāreju uz budžeta uzskaiti pēc uzkrājuma principa. Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka pēc visu nepieciešamo korekciju veikšanas budžeta deficīta līmenis pēc uzkrājuma principa gada beigās varētu būt atbilstoši plānotajam (2011. gadā deficīts pēc uzkrājuma principa plānots 4,5% no IKP).

Valsts pamatbudžetā augustā ir izveidojies pārpalikums – 211,2 miljoni latu, kur ieņēmumi bijuši 429,5 miljoni latu, bet izdevumi – 218,3 miljoni latu. Pārpalikums pamatā ir radies, jo Latvija augustā ir saņēmusi no Eiropas Komisijas deklarētos starpmaksājumus par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem 194,3 miljonu latu apmērā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi šā gada augustā bijuši 103,1 miljons latu, bet izdevumi – 118,4 miljoni, līdz ar to deficīts ir 15,3 miljoni latu.

Neraugoties uz augusta salīdzinoši zemo speciālā budžeta deficītu, jau vairākus gadus sociālajā budžetā ir ievērojams deficīts, turklāt ļoti strauji tiek iztērēts iepriekšējo gadu uzkrājums. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bijuši 812,1 miljons latu, izdevumi – 924,3 miljoni latu, deficīts – 112,2 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada astoņos mēnešos bijuši 1,938 miljardi latu, izdevumi – 1,921 miljards latu, līdz ar to pārpalikums – 16,9 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts pēc naudas plūsmas metodikas šā gada astoņos mēnešos bija 95,3 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi no janvāra līdz augustam.

Analizējot iepriekšējo gadu budžeta izdevumu izpildi pa mēnešiem, FM norāda, ka tieši gada pēdējā ceturksnī jau tradicionāli ir vērojams straujš valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, it īpaši katra gada decembrī. To galvenokārt nosaka valsts budžetā plānotais ES fondu projektu ieviešanas grafiks – izdevumi pieaug pēc iepirkuma procedūru noslēgšanas, kas parasti notiek gada beigās. Būtisks risks ir arī tas, ka korekcijas pēc EKS95 metodoloģijas gada beigās var pasliktināt naudas plūsmas budžeta izpildes rādītājus.

FM vērš uzmanību uz to, ka valsts saistību palielināšana gada nogalē, valsts kapitālsabiedrībās veicot kapitāla palielināšanu, var nozīmēt negatīvas EKS95 korekcijas risku. Vēsturiski šāda negatīva ietekme bija vērojama 2009. un 2010.gadā, kad valdība veica kapitāla ieguldījumus AS “Parex banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kam bija būtisks negatīvs efekts uz valsts budžeta deficītu.

Ļoti svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka pasaules ekonomikas attīstības un prognozes rādītāju analīze liecina par arvien lielāku nenoteiktību. Tāpēc paredzams, ka izaugsmes tempi daudzās attīstītajās valstīs pazemināsies, arī galvenajos Latvijas eksporta tirgos – Baltijas valstīs, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā un Polijā. Taču FM neprognozē ne pasaulē, ne Latvijā tik būtisku ekonomiskās attīstības palēnināšanos, kā tas bija 2008.– 2009.gadā.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopumā 2011.gada augustā un astoņos mēnešos vērtējama pozitīvi.

Nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2011.gada 8 mēnešos iekasēti 2,557 miljardu latu apmērā, kas pārsniedz plānotos ieņēmumus par 3,6% jeb 89,6 miljoniem latu.

2011.gada 8 mēnešos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu izpilde pārsniedza plānoto par 40,4 miljoniem latu jeb 48,9%, plāna pārpilde skaidrojama ar salīdzinoši zemo atmaksu līmeni, kas 2011.gada 8 mēnešos bija par 37,1 miljonu latu jeb 47,9% mazākas nekā 2010. gada attiecīgajā periodā, kā arī ar aprēķināto avansu maksājumu palielināšanos kopš deklarāciju iesniegšanas maijā, kas liecina par labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem, nekā plānots iepriekš.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šajā periodā pārsniedz plānu par 29,2 miljoniem latu jeb 5,9%.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas 2011.gada 8 mēnešos (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) iekasētas 835,7 miljonu latu apmērā, kas ir par 12,1 miljonu latu jeb 1,5% vairāk nekā 8 mēnešos plānotais.

Neliela nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde 8 mēnešos bija akcīzes nodokļa ieņēmumos (-0,7 miljoni latu jeb -0,2% pret 8 mēnešu plānu), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu plāna neizpilde.

2011.gada augustā kopējie nodokļu ieņēmumi bija 340,6 miljoni latu, kas ir par 10,9 miljoniem latu jeb 3,3% vairāk, nekā plānots augustā. Būtiskākie virsplāna ieņēmumu rādītāji novēroti uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu (par 3,0 miljoniem latu jeb 25,8%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu (par 3,0 miljoniem latu jeb 4,9%) un akcīzes nodokļa ieņēmumu (1,8 miljoniem latu jeb 4,3%) izpildē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa