LĪGUMS
STARP LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALDĪBU PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas Valdība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valdība (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus vienas valsts pilsoņu un firmu lielākiem ieguldījumiem otras valsts teritorijā;

atzīstot, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība stimulēs privātā biznesa iniciatīvu un palielinās abu valstu labklājību;

vienojās par sekojošo :

1.pants

Terminu skaidrojums

Šajā līgumā :

(a) ar terminu "ieguldījums" jāsaprot jebkurš īpašuma veids, tai skaitā, taču ne tikai:

(I) kustamais un nekustamais īpašums un jebkuras citas īpašuma tiesības, piemēram, hipotēkas, prasījuma un galvojuma tiesības;

(II) uzņēmuma akcijas un pajas vai jebkura cita dalības forma uzņēmumā;

(III) prasījumi par maksājumu vai jebkuru citu izpildi ar finansiālu vērtību saskaņā ar kontraktu;

(IV) intelektuālā īpašuma tiesības, goodwill, tehniskie procesi un know-how;

(V) koncesijas saskaņā ar likumiem un līgumiem, tajā skaitā koncesijas par dabas resursu meklēšanu, kultivēšanu, iegūšanu un izmantošanu.

Izmaiņas formā, kādā tika ieguldīts īpašums, neietekmēs tā kā ieguldījuma raksturu un termins "ieguldījumi" ietvers visus ieguldījumus, neatkarīgi no tā vai tie izdarīti pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā.

(b) ar terminu "ienākumi" jāsaprot līdzekļi, kas radušies saistībā ar ieguldījumiem, tai skaitā peļņa, procenti, kapitāla pieaugums, dividendes, honorāri un autoratlīdzība;

(c) ar terminu "pilsoņi" jāsaprot

(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: fiziskās personas, kas ir Apvienotās Karalistes pilsoņi saskaņā ar tās spēkā esošajiem likumiem;

(II) attiecībā uz Latvijas Republiku - fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi.

(d) ar terminu "sabiedrības" jāsaprot:

(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: korporācijas, firmas un asociācijas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir iekļautas vai izveidotas jebkurā Apvienotās Karalistes daļā vai jebkurā citā teritorijā, uz kuru attiecas šis Līgums saskaņā ar 12.panta nosacījumiem;

(II) attiecībā uz Latvijas Republiku: jebkura juridiskā persona, kas izveidota saskaņā ar Latvijas likumdošanu, un kuras galvenais uzņēmums atrodas Latvijas Republikas teritorijā;

(e) ar terminu "teritorija" jāsaprot:

(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: Lielbritānija un Ziemeļīrija, ieskaitot teritoriālos ūdeņus un piejūras zonu aiz Apvienotās Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem, kura saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumiem atbilstoši starptautiskajai likumdošanai ir bijusi vai nākotnē varētu tikt uzskatīta par apgabalu, kur Apvienotā Karaliste var izmantot tiesības attiecībā uz jūras dzīlēm, apakšzemi un dabas resursiem un jebkura teritorija, uz ko attiecas šis Līgums saskaņā ar 12.panta nosacījumiem;

(II) attiecībā uz Latvijas Republiku: tās suverēnā teritorija uz kuru, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izplatās tās suverēnās tiesības vai jurisdikcija.

2.pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un sabiedrību kapitālu ieguldījumiem savā teritorijā un, saskaņā ar tās likumos noteiktajām tiesībām, pieņems šādu kapitālu.

(2) Katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vienmēr tiks nodrošināts godīgs un taisnīgs režīms un pilnīga aizsardzība un drošība. Neviena Līgumslēdzēja Puse nekādā gadījumā ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavēs otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu vai nodošanu savā teritorijā. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēros jebkuras saistības, ko tā varēja būt uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem.

3.pants

Nacionālais režīms un vislielākās labvēlības nosacījumi

(1) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nenoteiks attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem vai ienākumiem mazāk labvēlīgu režīmu kā tā ir noteikusi attiecībā pret savu pilsoņu un sabiedrību ieguldījumiem vai ienākumiem vai arī kādas trešās valsts pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem vai ienākumiem.

(2) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm savā teritorijā nenoteiks attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem, kas saistītas ar šo ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu vai nodošanu, mazāk labvēlīgu režīmu kā režīms, kas noteikts savas valsts pilsoņiem vai sabiedrībām vai arī kādas trešās valsts pilsoņiem vai sabiedrībām.

(3) Lai novērstu šaubas, 1. un 2.punktā noteiktais režīms attieksies uz šī Līguma 1.-11.panta nosacījumiem.

4.pants

Zaudējumu kompensācija

(1) Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi vai sabiedrības, kuru ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš zaudējumus sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi, nemieriem, tiks nodrošināti ar ne mazāk labvēlīgu režīmu, kāds noteikts attiecībā pret savas valsts pilsoņiem vai sabiedrībām vai arī jebkuras trešās valsts pilsoņiem vai sabiedrībām sakarā ar restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citiem atlīdzības nosacījumiem. Šādi maksājumi būs brīvi pārvedami.

(2) Bez 1.punktā minētajiem nosacījumiem, vienas Līgumslēdzējas puses pilsoņi vai sabiedrības, kas saskaņā ar 1.punktā minētajām situācijām cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas radušies no

(a) viņu īpašumu rekvizīcijas, ko veikuši to spēki vai varas iestādes vai

(b) viņu īpašuma iznīcināšanas, ko veikuši to spēki vai varas iestādes, un ko nebija izraisījušas kaujas darbības vai situācijas nepieciešamība,

būs pakļauti restitūcijai vai atbilstošai kompensācijai. Šādi maksājumi būs brīvi pārvedami.

5.pants

Ekspropriācija

(1) Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumi netiks nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti pasākumiem, kam ir līdzvērtīgas sekas nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk tekstā - "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izņemot sabiedrības interesēs veiktos, kas saistīti ar ekspropriējošās Puses iekšēju nepieciešamību, balstoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem un sniedzot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināmo ieguldījumu īstajai vērtībai, kas pastāvēja pirms ekspropriācijas veikšanas vai kāda pastāvēja brīdī, kad par to kļuva vispārzināms, lai kurš no tiem būtu agrāk, un ietvers procentus pēc normālām komerciālām likmēm līdz maksājumu dienai, tā tiks izdarīta bez vilcināšanās, būs efektīvi realizējama un brīvi pārvedama. Iespaidotajam pilsonim vai sabiedrībai būs tiesības uz tūlītēju lietas pārbaudi vai ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem un tās Līgumslēdzējas Puses likumiem, kas realizē ekspropriāciju un to veiks šīs Puses tiesas vai kāda cita neatkarīga iestāde.

(2) Ja Līgumslēdzēja Puse ekspropriē tādas sabiedrības īpašumu, kas iekļauta vai izveidota šīs puses teritorijā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un kurās otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām pieder akcijas, tā nodrošinās, ka šī panta 1.punkta nosacījumi tiks pielietoti tādā mērā, kas nepieciešams, lai garantētu tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju tādiem otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un sabiedrību ieguldījumiem, kuri ir šo akciju īpašnieki.

6.pants

Ieguldījumu un ienākumu repatriācija

Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un sabiedrībām neierobežotu to ieguldījumu un ienākumu pārvedumu. Pārvedumi tiks veikti bez vilcināšanās tādā konvertējamā valūtā, kādā kapitāls bija sākotnēji ieguldīts vai arī jebkurā citā konvertējamā valūtā, par ko vienojies ieguldītājs un attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Pārvedumu pabeigšana nekādā gadījumā nepārsniegs 3 mēnešu laika periodu. Ja ar ieguldītāju nav bijusi cita vienošanās, pārvedumi tiks veikti pēc valūtas maiņas kursa pārveduma dienā, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem valūtas maiņas noteikumiem.

7.pants

Izņēmumi

Šī Līguma nosacījumi attiecībā uz tāda režīma piešķiršanu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kāds piešķirts vienai vai otrai Līgumslēdzējai Pusei vai arī jebkuras trešās valsts pilsoņiem vai sabiedrībām netiks skaidroti kā vienas Līgumslēdzējas Puses pienākums attiecināt uz otru Līgumslēdzēju Pusi jebkādu līgumu režīmus, priekšrocības un privilēģijas, kas izriet no

(a) jebkuras esošas vai nākotnes muitas savienības vai cita līdzīga starptautiska līguma, kam pievienojusies vai var pievienoties kāda no Līgumslēdzējām Pusēm, vai

(b) jebkāda starptautiska līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu vai jebkādas iekšējas likumdošanas, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

8.pants
(Priekšroka šim varianta,)

Griešanās Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas centrā

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse ar šo piekrīt griezties Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas Centrā (turpmāk tekstā - "Centrs"), lai samierināšanas vai arbitrāžas ceļā, saskaņā ar 1965.g. 18.marta Vašingtonas Konvenciju par Ieguldījumu Strīdu Izšķiršanu starp Valstīm un citu Valstu pilsoņiem, atrisinātu jebkuru juridisku strīdu starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām sakarā ar to ieguldījumiem pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

(2) Sabiedrība, kas ir apvienota vai izveidota vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai un kurā pirms šāda strīda rašanās lielākā daļa akciju pieder otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām, saskaņā ar Konvencijas 25(2)(b) pantu šīs Konvencijas mērķiem tiks aplūkota kā otras Līgumslēdzējas Puses sabiedrība.

(3) Ja šāds strīds radīsies un vienošanās starp strīda pusēm netiks panākta ar vietējiem līdzekļiem vai citādi trīs mēnešu laikā, tad, ja arī ietekmētie pilsoņi vai sabiedrības rakstiski piekrīt iesniegt lietu Centrā izskatīšanai samierināšanas vai arbitrāžas ceļā saskaņā ar Konvenciju, katra Līgumslēdzēja Puse var ierosināt lietu, adresējot šāda nolūka lūgumu Centra ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas 28.un 36.pantu. Nesaskaņu gadījumā par to, vai samierināšana vai arbitrāža ir atbilstošāka procedūra, ietekmētajam pilsonim vai sabiedrībai būs tiesības izvēlēties. Līgumslēdzēja Puse, kas ir strīda puse, nevienā tiesas procesa vai sprieduma izpildes posmā neizvirzīs kā pretenziju faktu, ka pilsonis vai sabiedrība, kas ir strīda otra puse, ir saņēmuši atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu attiecībā uz daļu vai visiem zaudējumiem.

(4) Neviena Līgumslēdzēja Puse diplomātiskā ceļā nerisinās strīdus, kuri tiks nodoti Centram, ja vien:

(a) ja Centra ģenerālsekretārs vai tā izveidotā samierināšanas komisija vai arbitrāžas tiesa nolemj, ka strīds nav Centra jurisdikcijā, vai

(b) otra Līgumslēdzēja Puse neievēros vai nepakļausies nevienam arbitrāžas tiesas spriedumam.

8.pants
(Alternatīva)

Strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un valsti, kura realizē ieguldījumus

(1) Strīdi staro vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoni vai sabiedrību un otru Līgumslēdzēju Pusi par pēdējās saistībām saskaņā ar šo Līgumu attiecībā pret pirmās ieguldījumiem, ko nevar atrisināt draudzīgā ceļā, 3 mēnešus pēc prasības rakstiskas paziņošanas, tiks iesniegti izskatīšanai Starptautiskajā arbitrāžā, ja ietekmētais pilsonis vai sabiedrība to vēlas.

(2) Ja strīds tiks izskatīts Starptautiskajā arbitrāžā, strīdā iesaistītais pilsonis vai sabiedrība un Līgumslēdzēja Puse var vienoties par lietas iesniegšanu:

(a) Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas centrā (kas darbojas, ja vien iespējams pielietot, saskaņā ar 1965.g. 18.marta Vašingtonas Konvenciju par Ieguldījumu Strīdu Izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem un papildus materiālu samierināšanas, arbitrāžas un fact-finding administrācijas darbībai);

(b) Starptautiskajā Tirdzniecības palātas arbitrāžas tiesā;

vai

(c) starptautiskajam arbitram vai ad hoc arbitrāžas tiesā, kas tiks nozīmēta ar speciālu līgumu vai izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem.

Ja trīs mēnešu laikā pēc prasības rakstiskas paziņošanas nav panākta vienošanās pēc kādas no iepriekš minētajām starptautiskajām procedūrām, lieta pēc ietekmētā pilsoņa vai sabiedrības rakstiska lūguma tiks iesniegta arbitrāžā, kas darbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem. Strīda puses var rakstiski vienoties par šo Noteikumu modificēšanu.

9.pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm

(1) Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī Līguma iztulkošanu vai pielietošanu, ja iespējams, tiks atrisināti diplomātiskā ceļā.

(2) Ja strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm šādi nav iespējams atrisināt, tas pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma tiks iesniegts arbitrāžas tiesā.

(3) Šāda arbitrāžas tiesa tiks izveidota katram atsevišķam gadījumam sekojošā veidā: divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas arbitrāžā katra Līgumslēdzēja Puse iecels vienu tiesas locekli. Šie divi locekļi izvēlēsies trešās valsts pilsoni, kurš pēc Līgumslēdzēju Pušu apstiprinājuma tiks iecelts par tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiks nozīmēts divu mēnešu laikā pēc abu iepriekšminēto arbitrāžas locekļu iecelšanas datuma.

(4) Ja šī panta 3.punktā minētajā laika periodā nepieciešamās iecelšanas nav veiktas, katra Līgumslēdzēja Puse, ja nepastāv cita vienošanās, var uzaicināt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, vai arī, ja viņš nevar veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad Viceprezidents tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai, ja arī viņš nevar veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad iecelšanu veic nākošais pēc ieņemamā amata Starptautiskās Tiesas loceklis, kurš nav kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

(5) Arbitrāžas tiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Tāds lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse segs izmaksas par savu tiesas locekli un savu piedalīšanos arbitrāžas prāvā; priekšsēdētāja un citas atlikušās izmaksas Līgumslēdzējas Puses segs līdzīgās daļās. Tomēr tiesa savā lēmumā var norādīt, ka izmaksu lielāko daļu ir jāsedz vienai Līgumslēdzējai Pusei un šāds lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Tiesa pati nosaka savu procedūru.

10.pants

Aizvietošanas princips

(1) Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta Aģentūra ("pirmā Līgumslēdzēja Puse") veic maksājumus saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ("otra Līgumslēdzēja Puse"), otra Līgumslēdzēja Puse atzīs:

(a) visu garantētājas puses tiesību un prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai Pusei, pamatojoties uz likumiem vai tiesiskām darbībām, un

(b) ka pirmā Līgumslēdzēja Puse ir pilnvarota izmantot tiesības un pieteikt ieguldītāja prasības tādā pašā mērā kā garantētāja puse.

(2) Pirmajai Līgumslēdzējai Pusei jebkuros apstākļos būs tādas pašas tiesības uz

(a) tādu pašu režīmu attiecībā uz tiesībām un prasībām, ko tā ieguvusi sakarā ar tiesību piešķiršanu, un

(b) jebkādiem maksājumiem, kas saņemti sakarā ar šīm tiesībām un prasībām, attiecībā uz ieguldījumiem un ar tiem saistītajiem ienākumiem, kurus garantētājai pusei ir tiesības saņemt saskaņā ar šo Līgumu.

(3) Jebkādi maksājumi, ko pirmā Līgumslēdzēja Puse saņēmusi nekonvertējamā valūtā saskaņā ar iegūtajām tiesībām un prasībām būs viegli pieejami pirmajai Līgumslēdzējai Pusei ar mērķi norēķināties par izdevumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

11.pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai saistības saskaņā ar esošo starptautisko likumdošanu un nākotnē papildināmo, kam pievienosies arī abas Līgumslēdzējas Puses, satur noteikumus - vispārējus vai specifiskus - kas nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis Līgums, tad šādi noteikumi dominēs pār šo Līgumu tādā mērā, kādā šie nosacījumi ir labvēlīgāki.

12.pants

Teritoriālā izplatība

Līdz ar šī Līguma parakstīšanu vai jebkurā vēlākā laikā šī Līguma nosacījumi var tikt attiecināti uz teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām ir atbildīga Apvienotās Karalistes Valdība, pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu vienošanos apmainoties ar notām.

13.pants

Līguma stāšanās spēkā

(Šis līgums stāsies spēkā ar parakstīšanas dienu)

vai

(Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski dara zināmu otrai pusei, ka konstitucionālās prasības, kas saistītas ar šī Līguma stāšanos spēkā, ir izpildītas. Šis Līgums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem.)

vai

(Šis Līgums tiks ratificēts un stāsies spēkā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas.)

14.pants

Darbības ilgums un izbeigšanās

Šis Līgums būs spēkā 10 gadus. Pēc šī laika tas paliks spēkā 12 mēnešus no dienas, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski paziņos par savu nodomu to izbeigt. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti šī Līguma darbības laikā, Līguma nosacījumi būs spēkā vēl 20 gadus pēc tā izbeigšanās datuma un bez vispārējās starptautiskās likumdošanas nosacījumu piemērošanas ietekmes.

Šo apliecinot, atbilstoši pilnvaroti Valdību pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Līgums noslēgts 199......gada ........................... ..... oriģināleksemplāros angļu un latviešu valodās, pie kam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valdības vārdā