• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir atmoda, un krīt sēkla Zemgales un Kurzemes zemē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.1999., Nr. 114/115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23576

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie Jums dodas 7. burtnīca

Vēl šajā numurā

15.04.1999., Nr. 114/115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ir atmoda, un krīt sēkla Zemgales un Kurzemes zemē

Turpinājums no 1.lpp.

Iecienīti arī somu "Valmet", amerikāņu un kanādiešu kopražojums "John Deere" un "Case". Jāatzīmē, ka Latgales rajonos nav nopirkts gandrīz neviens rietumvalstu ražojums. Bez tam ar valsts atbalstu ir nopirkti 258 arkli, 218 miglotāji, 153 minerālmēslu izkliedētāji, kā arī cita tehnika.

Vecauces mācību un izmēģinājumu stacijas direktors Ludvigs Teteris pastāstīja, ka šogad vecaucieši izmanto firmas "Hydro–Latvija" jaudīgos agregātus. Firmas pakalpojumi ir diezgan dārgi, taču tas atmaksājas, jo veikums ir kvalitatīvs. Starp citu, šopavasar lielāka piekrišana ir tieši kombinētajiem agregātiem, ar kuriem vienā braucienā var izdarīt vairākus darbus vienlaikus. Vecaucē virsmēslojumu jau saņēmuši gandrīz visi ziemas kviešu lauki, kā arī lucernas sējumi. Šogad saimniecība iepirkusi 10 tonnas lucernas sēklas no ASV. Sējas darbus vecaucieši lielākoties veic ar "John Deere" un "Amazones" sējmašīnām.

Nav noslēpums, ka daudziem lauksaimniekiem šopavasar trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iegādātos nepieciešamo sējai — sēklu, minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus. Viens no iemesliem — daudzi pārstrādes uzņēmumi vienkārši nesamaksā zemniekiem par pārdoto produkciju, līdz ar to trūkst līdzekļu sējas uzsākšanai. Tieši šī iemesla dēļ iespējams, ka daudzviet lauksaimniecības zeme netiks izmantota. Pārstrādes uzņēmumu parādi zemniekiem turpina palielināties. Un diez vai vietā ir pārstrādātāju vienīgā atbilde, ka šī situācija izskaidrojama ar Krievijas krīzi.

Šogad pirmo reizi valsts subsidēs īstermiņa kredītprocentus sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei. Valsts maksā pusi no kredītlikmes, bet ne vairāk par 9 procentiem gada likmes par 1999.gada janvārī — oktobrī ņemtajiem īstermiņa kredītiem šī gada lauku darbiem. Šīs programmas īstenošanai atvēlēti 200 tūkstoši latu. Gadījumā, ja kredīts kopumā ņemts arī citiem mērķiem, subsīdijas aprēķina no faktiski samaksātajiem kredītprocentiem, proporcionāli iegādāto minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un sēklas vērtībai.

Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs šo gadu lauksaimniecībā ir nodēvējis par "izdzīvošanas laiku", tāpēc svarīgi arī rīkoties taupīgi, lai patiešām lauksaimnieki ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu normāli.

Zemkopības ministrijas speciālisti strādā, lai valstī tiktu sakārtots izaudzētās ražas tirgus. Ir izstrādāti intervences noteikumi graudu tirgū. Intervences cena būs vienāda rudziem un kviešiem. Minimālā iepērkamā graudu partija būs 20 tonnas, bet maksimālā — 300 tonnas. Iepirkšanu paredzēts sākt no šā gada 1.novembra. Novembrī par tonnu maksās 67 latus, aprīlī — 72. Kvalitātes noteikšanai ņemtie paraugi saglabājami četrus mēnešus. Zemkopības ministrija graudu intervences noteikumu projektu iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!