
Par situāciju Kosovā
Latvijas valdība ir atkārtoti izteikusi bažas par situāciju Kosovā un tai piegulošajās teritorijās. Sakarā ar vardarbību etniskās tīrīšanas laikā, kuru veic serbu drošības spēki, vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku piespiedu kārtā ir atstājuši savas mājas, viņu īpašums ir izlaupīts un iedzīve izpostīta. Latvija ir nosodījusi nežēlīgo vardarbību pret civiliedzīvotājiem un uzskata, ka tā nekavējoties ir jāpārtrauc.Latvija izprot akūto humanitārās palīdzības nepieciešamību bēgļiem gan pašā Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā, gan ārpus tās teritorijas. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka bēgļu problēma pirmkārt ir jārisina pašā reģionā, lai, beidzoties karadarbībai, nodrošinātu bēgļu atgriešanos un garantētu viņu drošību Kosovā. Latvija atzinīgi vērtē Dienvidslāvijas kaimiņvalstu nostāju, kuras ir uzņēmušās grūtību lielāko daļu, uzņemot daudzus tūkstošus bēgļu, un uzskata, ka šīm valstīm ir jāsniedz palīdzība ar jebkuriem iespējamiem līdzekļiem.
Latvija jau ir pievienojusies starptautiskās palīdzības pūliņiem, piešķirot naudas līdzekļus (100 000 ASV dolāru), lai piegādātu kravas ar pirmās nepieciešamības precēm bēgļu nometnēm. 13.aprīlī kā papildu pasākumu Ministru kabinets nolēma uz laiku uzņemt Latvijas teritorijā bēgļus, ja to diktētu nepieciešamība. Iekšlietu ministrijai ir jānosaka precīzs bēgļu skaits, ko Latvija spētu īslaicīgi uzņemt.
Latvijas valdība pārdomā arī tās līdzdalības iespēju NATO vadītajās humānajās operācijās Albānijā. Lēmums par Latvijas piedalīšanos tiks pieņemts pēc konsultācijām ar NATO. Pašlaik Latvijas pārstāvis ir iesaistīts palīdzības sniegšanā bēgļiem, piedaloties evakuētajā EDSO Kosovas verifikācijas misijā.
Otrdien, 13.aprīlī, Latvijas Ministru prezidents vērsās pie vairākām nevalstiskām organizācijām un sabiedrības, aicinot piedalīties naudas līdzekļu un pirmās nepieciešamības preču vākšanā, lai palīdzētu Kosovas bēgļiem.
Ārlietu ministrijas preses centrs
1999.gada 14.aprīlī