ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Zviedrijas sadarbību (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.1999., Nr. 114/115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23583
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Turpinājums
no 1.lpp.
Par Latvijas un Zviedrijas sadarbībuPreses īssaietā Zviedrijas Karalistes vēstniecībā
Vēstnieks arī informēja, ka 27. aprīlī Liepājā tiks atklāta jaunā Latvijas jūras telpas novērošanas sistēma, kas iekārtota ar Zviedrijas palīdzību.
Īpašs seminārs maija sākumā paredzēts, lai palīdzētu Latvijai izstrādāt bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas stratēģiju. Maijā paredzēta Zviedrijas sociālo jautājumu ministres vizīte Latvijā. Savukārt Zviedriju apmeklēs Latvijas zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs.
Atbilstoši vēstnieka informācijai Zviedrijas puse pašlaik izstrādā ilgtermiņa projektus sadarbībai ar Rīgas Ekonomisko augstskolu un Rīgas Juridisko augstskolu. Kā zināms, pirmā darbojas jau piecus gadus, taču saskaņā ar abu valstu līgumu 2000. gadā Zviedrijas atbildība par šo mācību iestādi beigsies. Tagad abu valstu pārstāvjiem kopīgi jāizlemj, kā pakāpeniski samazināt Zviedrijas finansējumu, vienlaikus palielinot Latvijas ieguldījumu. Savukārt Rīgas Juridiskā augstskola sāka darbu tikai šogad, taču jau oktobrī tajā paredzēts uzņemt pirmos tieslietu studentus arī maģistratūras programmā.
Hanss Magnusons informēja arī par Zviedrijas plāniem nodot Latvijai lielāku daudzumu modernu kara materiālu — šāda iespēja rodas sakarā ar Zviedrijas bruņoto spēku samazināšanu.
Vēstnieks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
"Latvijas Vēstnesis":
— Divi jautājumi sakarā ar NATO gaisa triecieniem pret Dienvidslāvijas militārajiem objektiem. Pirmkārt, kādas ir dominējošās tendences zviedru sabiedrības vērtējumā? Un, otrkārt, vai jūs redzat kādu Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespēju kopīgās rūpēs par Kosovas bēgļiem?H.Magnusons:
— Liela daļa zviedru saprot šo NATO militāro operāciju nepieciešamību un atbalsta tās. Taču ir, protams, arī kritiska attieksme pret to un satraukums par šo militāro operāciju sekām. Kopumā lielākā daļa zviedru uzskata, ka par pašreizējo cilvēcības krīzi Dienvidslāvijā galvenokārt atbildīgs prezidents Slobodans Miloševičs.Zviedrija ir piedāvājusi uzņemt līdz 5000 Kosovas bēgļu. Taču mēs zinām, ka vairums šo cilvēku vēlas palikt turpat Kosovas tuvumā, lai vēlāk varētu atgriezties mājās. Mēs, protams, uzņemsim tikai tos bēgļus, kuri paši vēlēsies rast patvērumu Zviedrijā.
Pagaidām vēl nav bijušas konkrētas sarunas par Zviedrijas un Latvijas sadarbību bēgļu uzņemšanas jautājumā, taču Zviedrijas puse atzinīgi vērtē Latvijas atbildīgu amatpersonu izteikto gatavību sniegt Kosovas albāņu bēgļiem humāno palīdzību.
Atbildot uz žurnālistu turpmākajiem jautājumiem, Hanss Magnusons pastāstīja, ka Zviedrijā jau dzīvo pārdesmit tūkstoši Kosovas albāņu, kas šajā valstī ieradušies jau 70. un 80. gados. Daļa šo cilvēku Zviedrijā lūguši patvērumu pēdējo piecu gadu laikā. Daudzi no viņiem arī ieguvuši bēgļu statusu Zviedrijā, taču daļa pretendentu, kam nebija pietiekami pārliecinošas argumentācijas, bēgļu statusu Zviedrijā tā arī nesaņēma. Pēc vēstnieka informācijas, šo cilvēku atgriešanās Kosovā tomēr bijusi visai nereāla, jo Dienvidslāvijas varas iestādes darījušas visu iespējamo, lai to nepieļautu. Tagad savukārt daļa jauno albāņu no Zviedrijas dodas uz Kosovu, lai pievienotos Kosovas atbrīvošanas armijas cīnītājiem.
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors