Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

• Artūrs Caics. Politiskā atbildība (jēdzienu veidojošie elementi, vispārīgās iezīmes un terminoloģija)

Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kam būtu jāuzņemas atbildība par valsts varas realizāciju un Latvijas valsts pašreizējo stāvokli. Meklējot uz to atbildi, rodas vēl daudzi citi jautājumi. Piemēram, kāda atbildība ir jāuzņemas? Kā tā izpaudīsies? Formulējot atbildes uz šiem jautājumiem, autors iepazinās ar politiskās atbildības jēdzienu, kas publiskajā vidē tiek ļoti bieži saistīts ar politiku, varu un politiķiem. Par interesantu šā jēdziena iezīmi ir uzskatāma tā dažādā interpretācija un izmantošana. Proti, politiskās atbildības jēdzienu izmanto pie varas esošie politiķi, lai pamatotu sabiedrībā nepopulāru lēmumu pieņemšanu, savukārt opozicionāri to izmanto kā pamatojumu, lai pieprasītu pie varas esošo politiķu atkāpšanos no amata. Turpretim atsevišķi pētnieki to raksturo kā ideālu un pareizu rīcību, bet citi to dēvē par Latvijā pastāvošu bezatbildību. Papildus tam politiskās atbildības jēdziens ir izmantots arī normatīvajos aktos, tostarp Satversmē, tomēr tās precīzs un viennozīmīgs skaidrojums nav formulēts ne tiesību normās, ne arī tiesu praksē. Pētnieki nespēj vienoties par šā jēdziena vienotu izpratni, tāpēc formulē dažādas un ļoti atšķirīgas definīcijas. Savukārt, piemēram, angļu un vācu valodā tiek izmantoti jēdzieni ar dažādu saturu, kurus latviešu valodā ir iespējams apzīmēt ar vienu – politiskās atbildības – jēdzienu. Iepriekš minētais kļuva par ierosmi politiskās atbildības padziļinātai izpētei.

• Vija Brakša. Par sodu politiku kukuļošanas lietās

Sods ir kā zāles, kas paredzētas, lai izārstētu saslimušo. Sodu politikas veidotājiem būtu jāseko šai idejai, kuras saknes meklējamas Senekas atziņās. Raksts ir veltīts sodu politikas jautājumiem kukuļošanas lietās, kura ietvaros īsumā tiks vērsta lasītāju uzmanība uz Latvijā spēkā esošo regulējumu, tiesu praksi, ārvalstu normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī tiesību zinātnes atziņām sodu politikas jomā Latvijā. Krimināllikuma 320.pantā (Kukuļņemšana) ietverta sankcija, kas paredz: 1) brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā (pirmā daļa); 2) brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā (otrā daļa); 3) brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā (trešā daļa); 4) brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem (ceturtā daļa).

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv