— 10. martā valdība nodeva tautas rīcībā programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projektu, aicinot ikkatru, kam rūp vienotas, stabilas un daudzveidīgas pilsoniskas sabiedrības attīstība valstī, iesaistīties izstrādātā varianta apspriešanā. Tajā pašā dienā programmas projekts tika publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ko jūs varat pastāstīt par koncepcijas apspriešanas gaitu?
— Jā, programmas projekts ir nodots tautas apspriešanai, un man ir zināms pārsteigums par to, ka rajonos ir tāda interese un atsaucība, daudzviet — nopietns un mērķtiecīgs darbs. Katra diena atnes kādu jaunu ziņu. Lūk, pagājušajā piektdienā saņēmām vēstuli no Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta un tā direktores Inetas Ziemeles. Tajā aicināts uz sadarbību, un viņiem ir ko teikt. Piemēram, var pilnīgi piekrist domai, ka valstī nav pievērsta pietiekama uzmanība tādai demokrātiskas valsts pamatvērtībai kā cilvēks. Tikai brīvs, sevi cienošs cilvēks cienīs citus. Saistībā ar cilvēktiesībām tas ir aktuāli, un mūsu vadības grupa, eksperti sadarbosies ar Cilvēktiesību institūtu, turpinot pilnveidot koncepcijas variantu. Minēju tikai vienu piemēru, taču to ir visai daudz, un mūsu Informācijas centrs saņem un reģistrē katru vēstuli, priekšlikumu. Negribu teikt, ka vēstuļu autori ir kādi ģēniji, bet svarīgākais ir interese par šo projektu, un ievērību pelna katrs domu grauds programmas koncepcijas saturam. Šajā darbā iesaistījušās arī visdažādākās biedrības, nevalstiskās organizācijas.
Pagājušajā nedēļā mums bija interesanta tikšanās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru. Viņa atziņa, ka jāstrādā visās administratīvajās teritorijās, jo tajās ir vismaz trīs vēlētāju grupas: vieni ir tie, kas par vēlētājiem kļuvuši kopš neatkarības gadiem, otri ir jaunie, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, un trešie — potenciālie vēlētāji, kuri par tādiem gatavojas kļūt. Īpaši pēdējiem šīs integrācijas lietas ir ļoti svarīgas. Patīkami, ka pamazām šajos procesos iesaistās arī augstskolas, tātad jauniešiem radusies interese.
— Laikam gan, izstrādājot šīs programmas koncepciju, eksperti domāja par ilglaicīgas valsts programmas izveidi, kas sniegsies nākamajā gadsimtā...
— Protams, darba grupa, kurā bija gan valdības pārstāvji, zinātnieki, gan sabiedriski darbinieki un citi eksperti, rakstot šo programmu, vairāk domāja par to kā nākotnes programmu. Šobrīd ar to būtu jāsaprot situācijas raksturojums, konkrētas rīcības plāna, tā īstenošanas mehānisma izstrādāšana. Tomēr programmas izpilde būs orientēta jau uz nākotni. Visai bieži man un arī citiem ekspertiem jautā, kad mēs cerot sagaidīt rezultātus. To nevar pateikt neviens. Rezultāts var būt šodien vai rīt, pēc desmit vai divdesmit gadiem. Kāds labums varētu būt pašlaik? Domāju, pozitīvais ir tas, ka valdība piedāvājusi sabiedrībai apspriest šo dokumentu, pirmoreiz tik nozīmīgu un svarīgu, es pat uzsvērtu — tik delikātu un smalku problēmu. Par to liecina arī kāda žurnālista jautājums tikšanās reizē ar masu medijiem: vai tiešām nav iespējams iedomāties ko bīstamāku, kā nodarboties ar šo tematu? Jā, zināmā mērā tā ir. Runas par sabiedrības integrāciju var salīdzināt ar staigāšanu pa naža asmeni. Viens nepareizs solis, nepārdomāts vārds var sabojāt labu lietu. Gribu vēlreiz uzsvērt: šobrīd pozitīvais ir tas, ka cilvēkiem tiek piedāvāta līdzdalība ilgtermiņa dokumenta izstrādē. Protams, viedokļi var būt atšķirīgi, pat pretrunīgi un ne vienmēr saskaņā ar to, kas ir mūsu likumdošanā. Taču katrā gadījumā koncepcijas pamatā būs galvenie principi, kas Latvijai ir neatgriezeniski, — neatkarīgas, demokrātiskas, nacionālas valsts principi. Un viens no pamatprincipiem, uz ko balstās šī koncepcija, ir latviešu valoda kā valsts valoda. Tai pašā laikā dodot iespējas pastāvēt un attīstīties arī minoritāšu valodām, saglabājot savu nacionālo indentitāti, jo Latvija nekad vēsturiski nav bijusi tautību ziņā viengabalaina valsts.
Kā būs ar valsts valodu? Ir skaidrs, ka pašlaik situācija nav viendabīga. Mums nav kā Igaunijā, kur atsevišķās teritorijās igauņu tikpat kā nav. Izņemot Kurzemi, kur notikusi cittautiešu asimilācija, citos reģionos ir zināms līdzsvars. Arī valsts valodas apguve nenotiks tikai tāpēc, ka mēs tā uzrakstīsim programmās. Katrā reģionā svarīga ir šī informācija, skaidrošana, metodika, un šis darbs būs atšķirīgs, ievērojot īpatnības Dobeles, Talsu vai Ludzas un Krāslavas rajonā. Turklāt minētā koncepcija jālasa kontekstā ar to, kas noticis laikposmā, kopš iepriekšējais Ministru kabinets to pieņēma pērnā gada septembrī. Faktiski šīs programmas koncepciju vajadzēja nodot tautas apspriešanai jau pērn novembra beigās, līdzko notika Saeimas vēlēšanas. Programmas koncepcijas projekta izstrādāšanā ieguldīts liels ekspertu grupas darbs, ar to jārēķinās, tagad gaidām konstruktīvus priekšlikumus koncepcijas veidošanai un valsts programmas izstrādāšanai.
— Acīmredzot pirmais priekšnoteikums, lai sabiedrība aktīvi iesaistītos programmas projekta apspriešanā, ir informētība par tās saturu, ierosinājumu iesniegšanas vietām un kārtību, kādā tiks apkopotas cilvēku domas. Taču dažviet presē pagastu priekšsēži izteikušies, ka neko par tādu programmu nezinot...
— Iekams koncepciju nodeva sabiedrībai, tika pārdomāts, kā šīs programmas koncepciju izplatīt sabiedrībā, kā informēt par to. Nedēļas vai pusotras nedēļas laikā pēc tās prezentācijas tika izplatīts koncepcijas projekts, bet marta beigās visiem rajonu, pilsētu domju priekšsēdētājiem tika nosūtītas speciālas vēstules ar aicinājumu izveidot darba grupu, kas apkopotu izteiktos priekšlikumus. Turklāt visās pašvaldībās ir informatīvas lapas, kurās norādīts, kur var atrast programmas koncepcijas projektu: Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās un filiālēs, pagastu pašvaldībās, pilsētu un rajonu bibliotēkās, nevalstisko organizāciju centros, skolu valdēs, protams, "Latvijas Vēstnesī", Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā. Norādītas adreses, uz kurieni savus priekšlikumus var sūtīt Rīgā. Tāpēc gribētu atgādināt dažam labam pašvaldību vadītājam: ielūkojieties savu rakstāmgaldu atvilktnēs, ja nosūtīto informāciju neesat pamanījuši, un rūpīgi iepazīstieties ar projektu "Sabiedrības integrācija Latvijā", vismaz izlasot to "Latvijas Vēstnesī", kam pašvaldībās būtu noteikti jābūt.