Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 8.septembrī

IeM: Par pašvaldību tiesībām atbalstīt Valsts policiju tās funkciju izpildes uzlabošanai

8.septembrī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti grozījumi likumā "Par policiju", kas nosaka pašvaldībām tiesības novirzīt Valsts policijai pašvaldības budžeta līdzekļus vai sniegt materiālu un tehnisku palīdzību Valsts policijas funkciju uzlabošanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likumprojekts neparedz obligātus pienākumus pašvaldībām, bet sniedz tām papildu iespējas uzlabot iedzīvotāju aizsardzības līmeni savā administratīvajā teritorijā, lemjot par pašvaldības resursu izlietojumu.

Atsevišķas pašvaldības jau agrāk bija izteikušas vēlmi sniegt finansiālu un cita veida atbalstu Valsts policijai tās funkciju izpildes uzlabošanai, taču šāda iespēja normatīvajos aktos nav paredzēta. Lai nodrošinātu tiesisku iespēju vietējām pašvaldībām atbalstīt Valsts policijas funkciju izpildes uzlabošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ir sagatavoti minētā likuma grozījumi.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par finansējumu pedagogu darba samaksai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi" valdībai pamatojusi, ka finansējuma samazinājums pedagogu darba samaksai nav pieļaujams, jo nepieciešams turpināt iesākto pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi, nodrošinot pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu par viņu ieguldījumu bērnu izglītošanā un valsts labklājības celšanā. Informatīvais ziņojums 2011.gada 8.septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK).

Valsts ir izvirzījusi mērķi pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot pedagogiem 40 stundu darba nedēļu. Lai to sasniegtu, 2006.gadā tika uzsākta Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.- 2010.gadam. Programmas īstenošanu pārtrauca 2009.gada valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazinājums, tika samazināta zemākā pedagoga mēneša darba algas likme. No 2010.gada 1.septembra ir atsākts darbs, lai nākotnē ieviestu 40 stundu darba nedēļu – pedagogiem ir nodrošināta samaksa par papildu pienākumiem un atbalstu skolēniem, izlietojot tam līdz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas.

Informatīvajā ziņojumā IZM norāda, ka pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai jākļūst par vienu no pamatnosacījumiem jauno pedagogu ienākšanai izglītības sistēmā. Tāpat valstij jāturpina pedagogu darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmas ieviešana kā pamats pedagogu karjeras attīstībai un pedagogu darba samaksas diferenciācijai. Kā viens no svarīgiem uzdevumiem ir atbalsts tām pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās ir mazs skolēnu blīvums, kā arī to pedagogu atbalsts, kuri piedāvā inovatīvas izglītības programmas, tādējādi sekmējot skolēnu jaunradi.

IZM vērš uzmanību, ka pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu un pārejot uz vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti, nav iespējams bez papildu finansējuma.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par pilsoņu piedalīšanos Eiropas Savienības politikas veidošanā

8.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pilsoņu iniciatīvu.

Viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, varēs aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās tā ir pilnvarota rīkoties. Regula noteic, ka pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt no nākamā gada 1.aprīļa.

Praktiski minētā procedūra dod iespēju dalībvalsts iedzīvotājiem vākt paziņojumus par atbalstu kādam konkrētam mērķim, lai tieši vērstos pie Eiropas Komisijas (EK) tiesību akta pieņemšanas. Likuma grozījumi paredz: ja organizatori plāno vākt parakstus elektroniski tiešsaistē, vispirms jāiesniedz Satiksmes ministrijā iesniegums ar lūgumu izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem (ja vien šādu sertifikātu nav izsniegusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde). Pēc tam organizatoriem savāktos paziņojumus par atbalstu atbilstoši regulai par pilsoņu iniciatīvu jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). CVK divu mēnešu laikā saskaitīs parakstus, norādīs rezultātu un nosūtīs organizatoriem sertifikātu, kas apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Pēc tā saņemšanas organizatori varēs iesniegt pilsoņu iniciatīvu EK, kas trīs mēnešu laikā pieņems lēmumu par rīcību saistībā ar iesniegto pilsoņu iniciatīvu.

Likuma grozījumu izstrādē Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās CVK, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Sabiedriskā politikas centra "Providus" pārstāvji.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par atbildīgajām institūcijām un to kompetencēm jūras telpiskajā plānošanā

8.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotais koncepcijas projekts "Par kompetenču sadalījumu starp institūcijām jūras telpiskajā plānošanā" (turpmāk – koncepcijas projekts), kas paredz nodrošināt jūras telpas racionālu izmantošanu un ekosistēmas saglabāšanu.

Tā kā Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, aizvien pieaugošā interese par saimniecisko darbību jūrā rada konkurenci, kā arī konfliktus starp dažādām nozarēm (piemēram, starp vēja parku būvniecību un zvejniecību, starp ostu attīstību un vides aizsardzību u.c.), koncepcijas projekts nosaka jūras telpiskajā plānošanā atbildīgās institūcijas, to lomu un kompetences, nodrošinot vienotu telpisku redzējumu ilgtermiņā.

Vienlaikus koncepcijas projekts sniedz arī kompleksu vērtējumu par sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem, risinājumus dažādās konfliktsituācijās, kā arī norāda uz noteiktām darbībām jūrā, kas būtu jāatļauj vai jāaizliedz.

Par atbildīgo institūciju šīs koncepcijas īstenošanā plānots noteikt VARAM, savukārt jūras plānojumu nacionālā līmenī visai jūras telpai un ar to saistītajai funkcionālai zonai uz sauszemes izstrādās Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Tā ir vienīgā zinātniskā institūcija Latvijā, kas strādā ar jūras ekoloģijas pētnieciskajiem jautājumiem un var nodrošināt korektu jūras vides datu interpretāciju un sasaisti ar vides un plānošanas jautājumiem.

Tāpat VARAM aicina ikvienu interesentu paust savu viedokli par koncepcijas projektu līdz š.g. 10.oktobrim, iesūtot savus priekšlikumus pa pastu uz adresi: VARAM Telpiskās plānošanas departaments, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494; vai pa e-pastu: elina.veidemane@varam.gov.lv.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa