Uzturoties divu dienu darba vizītē Beļģijā

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Beļģijā 12.septembrī, tiekoties ar Eiropas Komisijas finanšu plānošanas un budžeta komisāru Janušu Levandovski Foto: VPK

12.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Briselē tikās ar Eiropas Komisijas finanšu plānošanas un budžeta komisāru Janušu Levandovski, lai pārrunātu jautājumus, kas skar Eiropas Savienības daudzgadu budžeta izstrādes gaitu, kohēzijas politikas principus nākamajam plānošanas periodam, lauksaimniecības politikas tiešmaksājumus, kā arī starptautiskās aizdevumu programmas izpildes gaitu Latvijā un Baltijas valstu reģiona nozīmīgāko enerģētikas projektu iespējamo attīstību. J.Levandovskis apsveica A.Bērziņu ar ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā un uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir paraugs citām ES valstīm krīzes pārvarēšanas un ekonomiskās atlabšanas jomā. Savukārt Valsts prezidents, raksturojot Latvijas šābrīža aktualitātes, uzsvēra, ka šajā nedēļā gaidāmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultāti, nākamā valdība, tās deklarācija un premjera personība būs ļoti nozīmīgi Latvijas turpmākajai attīstības gaitai, ņemot vērā starptautiskā aizdevuma programmas izpildes nosacījumus un turpmākās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes gaitu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir gatava turpināt konsolidācijas ceļu, saglabājot mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Vienlaikus A.Bērziņš pauda pārliecību, ka Latvija joprojām ir to ES dalībvalstu vidū, kam nepieciešams arī fiskālais atbalsts no Eiropas Savienības fondiem, plānojot daudzgadu budžetu. Tādēļ vidēja attīstības termiņa ietvaros, plānojot budžetu laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latviju interesē ne tikai ES 2020 stratēģijā izceltie globālās konkurētspējas mērķi, bet arī atbalsts konverģencei tieši Eiropas Savienībā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, ir ieinteresēta saņemt atbalstu arī kohēzijas politikai, kā arī vienlīdzīgus noteikumus lauksaimniekiem tiešmaksājumu jomā un attīstīt infrastruktūru, kas ietver energoresursu tirgus integrāciju.

J.Levandovskis atzīmēja, ka lielā mērā no Latvijas diplomātu un pārstāvju aktivitātes un darba profesionalitātes ir atkarīgs, kāds būs sarunu rezultāts par nākamo budžeta plānošanas periodu. Vienlaikus komisārs atzina, ka Latvijas diplomāti līdz šim ir bijuši ļoti aktīvi un arī profesionāli, aizstāvot Latvijas pozīcijas, tai skaitā runājot par lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Eiropas Komisija ar priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada jūnija beigās, un tas ir orientēts uz ES 2020 stratēģijas īstenošanu, kuras uzdevums ir nodrošināt tādu izaugsmi tuvākajā desmitgadē, kas ļaus ES ekonomikai kļūt ilgtspējīgākai un integrējošākai.

Argumentējot Latvijas pozīciju par kohēzijas politikas nepieciešamību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tikai 52% no ES vidējā līmeņa. Bet tieši ES struktūrfondi ir ļāvuši netieši palielināt iekšzemes kopproduktu un devuši atbalstu jaunu uzņēmumu izveidošanai Latvijā, kā arī ļāvuši palielināt nodarbināto skaitu par 10% tajos uzņēmumos, kas saņēma ES struktūrfondu līdzekļus. Salīdzinot ar pārējiem, sniegts ir arī atbalsts izglītībai, līdz ar to kohēzijas politika Latvijai ir ļoti nozīmīga, uzsvēra Valsts prezidents. Viņš norādīja, ka Latvijā kohēzijas fonda finansēto projektu būvniecība sadārdzinās salīdzinoši zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ.

Runājot par kopējās lauksaimniecības politikas tiešajiem maksājumiem, Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka Eiropas Komisijas piedāvātais un pašreizējais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo ar to netiek nodrošināts taisnīgs un godīgs atbalsts visiem ES lauksaimniekiem. Tas nenodrošina vienlīdzīgus maksājumus starp dalībvalstīm un negatīvi ietekmē atsevišķu dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, lauksaimnieku konkurētspēju, atzīmēja A.Bērziņš. Jau no 2004.gada Latvijā tiešo maksājumu līmenis ir viszemākais, un tādēļ Latvijai nav pieņemama pakāpeniska tiešo maksājumu izlīdzināšana, ko šobrīd paredz Eiropas Komisijas priekšlikums. Skaidrojot Latvijas pozīciju, Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas Komisijas piedāvātie principi nozīmē, ka tiešo maksājumu sistēma arī pēc 2013.gada pamatā būs balstīta uz vēsturiskiem, novecojušiem un neaktuāliem kritērijiem, kas balstās uz datiem par laika posmu no 1997.gada līdz 1999.gadam, kad lauksaimniecības rādītāji bija viszemākie periodā pēc neatkarības atgūšanas. Uz šādiem datiem nav korekti balstīt šābrīža aprēķinus, un tas nozīmē, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēma būs pretrunā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, sacīja A.Bērziņš.

J.Levandovskis pauda izpratni par Latvijas nostāju un Latvijas puses izteiktajām bažām, uzsverot, ka lēmumam par turpmākā ES daudzgadu budžeta principiem un budžeta sagatavošanu ir jābūt kompromisam starp ES valstīm, jo ES budžetā šajā sadaļā nav plānots pieaugums, tādēļ gala lēmumam jābūt izsvērtam un pamatotam.

Vēl tika pārrunāta enerģētikas projektu attīstības gaita, tai skaitā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības plāni Baltijas valstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd šā projekta sakarā ir priekšrocības, ņemot vērā, ka ir veikta priekšizpēte, kā arī to, ka Latvijas teritorijā ir dabasgāzes krātuves. J.Levandovskis, paužot Eiropas Komisijas nostāju, paskaidroja jau iepriekš pausto, ka šajā projektā Baltijas valstīm ir svarīgi panākt kopīgu pozīciju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi un tikai tad Eiropas Komisija varētu piekrist šo projektu līdzfinansēt no savas puses.

Tiekoties ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Beļģijas Karalistē Leldi Līci-Līcīti, Valsts prezidents iepazinās ar Latvijas vēstniecības prioritātēm un darbības principiem, ņemot vērā, ka tā strādā vienā ēkā un cieši sadarbojas ar Latvijas pārstāvniecību ES. Vēstniece atzina, ka Latvijas pārstāvniecības ES loma ir noteicošā un divpusējās vēstniecības Beļģijā darbs ir jāskata trīs virzienos: pirmkārt, Latvijas popularizēšana, ņemot vērā, ka Briselē ir 186 valstu pārstāvniecības un daudz dažādu finanšu organizāciju centrālās mītnes, tādēļ tās vieta komerckontaktu veidošanā ir ļoti nozīmīga; otrkārt, tā ir ekonomisku projektu veicināšana, proti, Beļģija ekonomiskās krīzes laikā nav piedzīvojusi krasu ekonomikas kritumu un cilvēku pirktspēja nav samazinājusies, līdz ar to Beļģija var būt labs noieta tirgus Latvijas ražotājiem; treškārt, darbs ar latviešu kopienu Briselē, kas šobrīd sastāda jau aptuveni 2000 cilvēku, un šeit vēstniecībai ir liela loma latviskās identitātes saglabāšanā un valodas apmācības iespēju paplašināšanā, ņemot vērā, ka Briselē strādā gan diplomāti, gan profesionāļi, kas ir iesaistīti ES struktūrās un pārceļas uz Beļģiju ar ģimenēm. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādus vēstnieces izvirzītos darba mērķus, paužot tiem atbalstu.

Valsts prezidenta preses dienests