Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Integrācija - kā putns ar diviem spārniem (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.1999., Nr. 114/115 (1574/1575) https://vestnesis.lv/ta/id/23585

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

15.04.1999., Nr. 114/115 (1574/1575)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Turpinājums

no 1.lpp.

Integrācija — kā putns ar diviem spārniem

A.JPG (19978 BYTES) Eiženija Aldermane, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta vadības grupas vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Saistībā ar pašvaldībām gribētos uzteikt Ventspili, kur domē jau agrāk tika izveidota darba grupa par integrācijas jautājumiem. Tātad — negaidot mājienu "no augšas". Interesanti strādā šādas grupas Liepājā, Daugavpilī un Krāslavas rajonā. Taču pagaidām "visklusākā" ir Rīga, to parasti ir grūtāk iešūpot. Bet, ja izdodas, tad arī rīdziniekiem ir kas vērtīgs sakāms. Pašlaik visgrūtāk ir ar politiķiem. Iespējams, te vainojamas Lieldienu brīvdienas.

— Kā prognozējat tālāko projekta virzību, kā tas tiks papildināts vai saīsināts?

— Iespējams, ka no šīs koncepcijas satura paliks puse vai pat divdesmit procentu. Šonedēļ pulcējas eksperti, un mēs jau runāsim par to, kā papildināt šo pamatdokumentu — ko saīsināt, ko atmest, kādas nodaļas vēl papildus var pretendēt iekļaušanai valsts programmā. Manuprāt, tajā nebūtu vairs vajadzīga tik plaša aprakstošā daļa, situācijas raksturojums. Mēs sākam darbu it kā no jauna, ar domu veidot progresīvu, stabilu sabiedrības integrācijas programmu. Šajā sakarībā vadības grupa uzsākusi sarunas ar Eiropas Savienības struktūrām par semināru rīkošanu, kuros piedalītos eksperti no citām valstīm. Zināms, ka interesanta pieredze ir Skandināvijas valstīs, arī Vācijā tiek gatavots jauns pilsonības likums. Vācieši par šiem jautājumiem diskutē pirms šī likuma pieņemšanas.

Kādam vajadzētu būt galvenajam akcentam? Varbūt politiskajai integrācijai? Ar to jāsaprot, ka valsts un cilvēks ir centienos tuvi, nav atsvešinātības, nav sarkasma pret valsti. Šai ziņā svarīgs ir masu saziņlīdzekļu darbs. Zināms, ka Latvijā pastāv divas informācijas telpas, un nozīmīgs ir apstāklis, vai saziņlīdzekļi strādā sabiedrības izglītošanai, saliedēšanai vai šķelšanai. Nereti pārsvars ir uz šķelšanos. Līdzšinējā programmas koncepcijas projektā nav šīs sociālās integrācijas sadaļas. Tagad esam izveidojuši ekspertu grupu, kura, izmantojot Labklājības ministrijas izstrādāto materiālu, rakstīs šo sadaļu. Ļoti bieži iedzīvotāji savas sociālās problēmas saista ar politiskās integrācijas jautājumiem, ar attieksmi pret valsti.

Ko šobrīd redzam, kad aizritējis mēnesis kopš koncepcijas klajā nākšanas? Notikuši vairāki televīzijas raidījumi, cikli par integrācijas tematu, norit diskusijas televīzijas un radioraidījumos. Iepriecina, ka aktīvi koncepcijas apspriešanā iesaistījušies rajonu un pilsētu laikraksti, bet pamaz vēl lielākie dienas laikraksti, kā "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze". Notikuši vairāki lielāki reģionālie pasākumi ar skolu direktoru piedalīšanos — Madonā (Praulienā), Saldū, Jelgavā (Zaļeniekos), kā arī Latgales novadā. Par izglītības, valodas un citiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem ar pirmsskolas iestāžu vadītājiem spriests Rīgas priekšpilsētās un rajonos. Aprīļa beigās iecerēta tikšanās ar augstskolu pārstāvjiem. Paredzēti vairāki semināri, konferences, diskusijas arī turpmāk. Un gribētos uzsvērt — šīs sarunas, dialogi kļūst arvien konstruktīvāki, emocijas un apvainojumi pamazām noplok. Par to pārliecinājos pērn Liepājā, kad strādājām pie pētījuma "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību" un emociju un savstarpēju aizvainojumu bija pārpārēm, un nesen, apspriežot koncepcijas projektu. Daļa cilvēku turklāt bija tie paši, bet sarunas tonis un saturs — pavisam cits. 29. un 30. aprīlī notiks divu dienu seminārs par integrācijas jautājumiem Rēzeknes augstskolā, tas iecerēts ar interesantu ievirzi. Cerams, ka "iešūposies" Latvijas Universitāte un citas Rīgas augstskolas. Mūsu Informācijas centrs no visas valsts saņem un regulāri apkopo iesūtītās vēstules ar priekšlikumiem, kuri tiek nodoti ekspertiem. Mūsu mērķis ir padarīt šo koncepciju pēc iespējas caurspīdīgāku. Turklāt nedaudz mainījies ekspertu sastāvs, ir eksperti konsultanti, viņu skaitā arī mazākumtautību pārstāvji, kuri pauž visdažādākos viedokļus. Vēlos piebilst, ka par ekspertu konsultantu var tikt aicināts jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ja viņam ir ko teikt par koncepcijas projektu. Tad nu liksim kopā prātus, ar ko papildināt, veidot šo valsts programmu!

Manuprāt, ļoti svarīgi atzīmēt, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kura sabiedrībā uzsākusi šādu programmu apspriest.

— Vai tad kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā līdzīgu nav?

— Nē, nav gan. Igauņi uzrakstīja un pieņēma neigauņu integrācijas programmu, neaicinot plašāku sabiedrību uz apspriešanu. Latvijā ir mēģināts iesākt dialogu ar sabiedrību. Un varu apgalvot, ka vadības grupā neviens nestrādā "ķeksīša" dēļ. Ir skaidrs: ja tiks izveidota šāda programma, pēc tās strādās ne tikai Latvijā, to pētīs arī dažādas starptautiskās institūcijas, arī mūsu kaimiņvalstis. Tāpēc jo svarīgi šo koncepciju izveidot tādu, lai uz tās bāzes varētu uzrakstīt valsts programmu. Uzrakstīt, protams, dažādus plānus un programmas esam iemācījušies, taču svarīgāk būs izstrādāt un pieņemt tās īstenošanas mehānismu. Ja neatradīsim normālu sasaisti starp valsts un sabiedriskajām institūcijām programmas izpildē, nekas neiznāks. Valstij jebkurā gadījumā ir jāuzņemas atbildība par lielām, globālām sadaļām, pamata projektu, bet jūtamu palīdzību var sniegt arī nevalstiskās organizācijas. Šajā apspriešanas gaitā jāatbrīvojas no neticības, nihilisma pret koncepciju. Šīs integrācijas lietas latvietim ir ne mazāk svarīgas kā cittautiešiem. Ar koncepcijas projekta apspriešanu ir mēģināts panākt lielāku sabiedrības pilsonisko aktivitāti, kas raksturo demokrātisku, augošu sabiedrību.

Sestdien un svētdien radio un televīzijā klausījos par valdības ierosināto akciju vairāk domāt par Latvijas preču kvalitāti, lietot tās. Lai piedod man valodnieki, psihologi vai sociologi, bet, manuprāt, vērtīgākā Latvijas prece ir tās intelektuālā prece — izglītots, kulturāls cilvēks, kas prot dzīvot normālā saskaņā. Arī minētā koncepcija ir virzīta ar domu — auklēsim, veidosim savu intelektu. Vislabāk to varētu raksturot šādi: "Latvijas sabiedrības integrācija ir vēsturiska iespēja, balstoties uz vispārcilvēciskām vērtībām un interesēm, panākot etnisko kopienu, sociālo grupu, atsevišķu indivīdu interešu saskaņu, kopīgi veidot savu valsti. Tā ir izvēle par saskaņu starp Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir izvēle par drošu nākotni sev, saviem bērniem un bērnubērniem."

— Dažkārt dzird kritiskas piezīmes par koncepcijas projektu, ka, lūk, nekā jauna tur nav, par ko te runāt...

— Tad man uzreiz jāatbild šiem kritiķiem: kur tad agrāk bijāt, kāpēc paši neko nedarījāt, jo visvieglāk ir kritizēt, iznīcināt otra cilvēka darbu un noniecināt šos ekspertus. Vai būtu labi, ja katrs ierautos savā čaulā un sāktu rakstīt ļoti "pareizi" no šī kritiķa viedokļa vai kāda politiska spēka ietekmē? Ir jādod zināma rīcības brīvība ekspertiem — gudriem, lietpratīgiem cilvēkiem. Un ja vēl katrs var būt par ekspertu konsultantu un izteikt savas domas... Kādā sanāksmē man jautāja, vai šīs koncepcijas eksperti nebaidoties zaudēt savu popularitātes reitingu. Uz to es varu atbildēt: ja kāds no šiem cilvēkiem baidās zaudēt savu pozitīvo reitingu, tad jādomā, vai šāds reitings viņam vispār ir bijis. Mūsu ekspertei Anitai Jākobsonei pieder vārdi, ka šīs programmas koncepcija par sabiedrības integrāciju nākotnē var iezīmēt jaunu apgaismības loku Latvijā. Nāk laiks, kad var sākt normāli runāt par jūtīgām tēmām.

— Vai programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projektu un tās tālāko attīstību saistāt ar mūsu valsts integrāciju Eiropā?

— Ja nebūs šīs iekšējās sabiedrības saliedētības, mēs diezin vai varēsim integrēties Eiropā. Šī sabiedrības integrācija Latvijā un Eiropas integrācija, manuprāt, ir kā putns ar diviem spārniem: ja nebūs viena, nebūs arī otra. Es bieži uzdodu jautājumu: ja šodien notiktu tautas nobalsošana par iestāšanos Eiropas Savienībā, vai būtu garantija tās pozitīvam iznākumam? Par to jāšaubās. Jo daudzas lietas, par ko rakstīts koncepcijā, līdz šim valstī nav izstrādātas, nav salikti pareizie akcenti, bet tiek politiski apspēlētas, kā tas izdevīgi tādam vai citam politiskajam spēkam. Un iznākumā — cilvēki tiek svaidīti neziņas jūklī...

Tomēr šie pēdējie mēneši dod pārliecību, ka sāk pulcēties domājoši cilvēki, nāk ar ierosmēm, un tas sniedz gandarījumu un cerību, ka valstī tomēr tiks izstrādāta un īstenota stabila sabiedrības integrācijas programma ilgākam laikam, nākotnei.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!