Par kādu tendenciozu spēli

Atklāta vēstule

"Dienas Biznesa" redakcijai

Cienījamā redakcija!

Veltot tam veselu lappusi jūsu laikraksta 13.aprīļa numurā, esat centušies pagodināt ar uzmanību mani un manu rīcību "Lattelekom" tarifu lietā. Droši vien jūs nepārsteigšu, atzīdams, ka ne par visai pagodinošiem varu uzskatīt redakcijas viedokļa slejā "Populārais populists" un Jura Kažas viedokļa slejās "A.Gorbunovs izspēlē populisma kārti" paustās noskaņas un spriedumus. Akurāt jautrāku attieksmi manī radīja visnotaļ spārnotā karikatūra, bet tas, kā redzat, mani neattur no šīs vēstules rakstīšanas. Pieļauju, ka arī par to nejūtaties pārsteigti.

Vēlētos uzreiz iestarpināt, ka šīs vēstules mērķis nav attaisnoties vai aizstāvēties, bet gan, zināmā mērā izmantojot "Dienas Biznesa" un godātā J.Kažas metodes un terminoloģiju, izklāstīt savu viedokli "Lattelekom" tarifu jautājumā.

Jāsaka, ka esmu ļoti pārsteigts, cik tendenciozi problēmas telekomunikāciju jomā komentē manis visnotaļ cienītais žurnālists Juris Kaža. Nosaukt ministru par populistu — tas, neapšaubāmi, skan iespaidīgi. Darīt to bez pārliecinošiem un neapgāžamiem argumentiem — manā izpratnē tieši šāda rīcība ir īstenais populisms. Pēc iepriekšminētajām publikācijām Agrim Liepiņam būtu jāzīmē vēl viena karikatūra, kurā spārniņi būtu nevis man, bet gan monopolistam "Lattelekom". Turklāt nevis vienkārši spārniņi, bet gan īsti latviešu tautas labklājības sargeņģeļa vēzekļi.

Piekrītu "DB" publikācijās teiktajam, ka "parasti par šādām lietām, (tarifiem — A.G.) notiek ilgas un garas diskusijas, viedokļa saskaņošana un rezultāts mēdz būt kompromiss". Tas būtu bijis normāli, kā arī aiztaupītu nevajadzīgu ažiotāžu un skaļumu, identificējot un risinot telekomunikāciju tarifu problēmas. Diemžēl tas izpalika, jo kur gan bija iespējas šādai diskusijai un kompromisam? Kopš esmu satiksmes ministra amatā, esmu saņēmis tikai rafinētu, pieklājībā ietērptu spiedienu un centienus diktēt šīs "tarifu spēles" noteikumus. Ar pieklājību mani parasti var atbruņot, bet tikai tad, ja tā ir patiesa. Šoreiz tā nebija. Turklāt J.Kažas kungs, iekams nebija nolēmis nākt klajā ar šo "īpašo" interpretāciju, iepriekšējās publikācijās, manuprāt, samērā precīzi atainoja situāciju.

Lietas būtība. Pašreizējā "tarifu juku" fonā Ģenerālprokuratūra apstrīd vēl iepriekšējos jeb, pareizāk sakot, šobrīd spēkā esošos tarifus, kas pieņemti, pārkāpjot likuma "Par telekomunikācijām" prasības. Likums paredz Telekomunikāciju tarifu padomē (TTP) septiņus locekļus. Ministru kabinets bija apstiprinājis tikai četrus no tiem. "Par" tarifu izmaiņām toreiz balsoja divi no trim klātesošiem, kā arī viens, izmantojot faksu. Tas ir rupjš procedūras pārkāpums, ko, manuprāt, nedrīkstēja pieļaut. Vai šajā situācijā varēju bezbēdīgi nolūkoties, ka TTP atkal pārkāpj likumu un izmaina "Lattelekom" tarifus, nenosakot kārtību, kādā klients var saņemt kompensāciju par draņķīgiem sakariem? Dēvējiet mani, kā gribat, bet, ņemot vērā arī tālāk izklāstītos argumentus, tā rīkoties es nevarēju.

Par manu rīcību, atceļot TTP 6. janvāra lēmumu par tarifu izmaiņām, "DB" izsakās, ka Gorbunovs kā politiķis grib ļoti izpatikt iedzīvotājiem. Citus argumentus nemin vai arī negrib minēt. Te jāsaka: lai arī pieļauju, ka man piemīt daudz trūkumu, bet tik vienkāršoti neaptēsts tomēr neesmu. Es šajos gados atliku likām esmu izbaudījis uzticības "saldo nastu" un tādēļ populistiski vai kā citādi neesmu cīnījies par savu reitingu un necīnīšos arī turpmāk.

Atceltais TTP lēmums telekomunikāciju tarifus paaugstinātu ļoti būtiski. Savukārt J.Kaža uztraucas tikai par to, ka Latvijas uzņēmējam būs grūtības sazināties ar kolēģiem Londonā. Turklāt pamato to ar aplamu apgalvojumu, ka par vienas minūtes un desmit sekunžu sarunu būs jāturpina maksāt kā par divu minūšu sarunu. (Beidzoties pirmajai minūtei, tiek uzskaitītas sekundes.) Kas liedz "Lattelekom" jau tūlīt pat pazemināt ārzemju sarunu tarifus? Lūdzu, uz priekšu!

Īstais, turklāt viltīgais suns ir aprakts pavisam citur. "Lattelekom" ārzemju sarunu tarifus ir ieplānojis pazemināt tikai tad, kad palielinās klientu maksājumus par citiem pakalpojumiem. Te es domāju divus pakalpojumu veidus. Pirmais ir vietējās sarunas, par kurām rēķini līdz ar pamattarifu paaugstināšanu un savienojuma maksas ieviešanu sadārdzināsies vidēji par 63%. Otrais ir abonentmaksa lauku iedzīvotājiem, kas līdz ar esošo atlaižu likvidēšanu kļūs dārgāka par 50%. Tā vietā, lai ar līdzīgiem argumentiem analizētu un vērtētu situāciju, "DB" runā par "tāda līmeņa pūli, kas ar prieku nodedzinātu ceptuvi, jo tam nepatīk tieši šodienas maizes cena...".

Godātais J.Paidera un J.Kažas kungs! Nevis par pūli ir runa, bet par 50% Latvijas iedzīvotāju, kuriem mājsaimniecības ienākums ir zem 125 latiem mēnesī. Atceltais telekomunikāciju tarifu paaugstinājums pusei Latvijas iedzīvotāju prasītu maksājumus līdz pat 7% no minētās summas. Nosauciet, lūdzu, valsti Eiropā, kurā tādā veidā tas jau būtu atgadījies! Paaugstinātie vietējo sarunu tarifi (skaitot kopā ar taupības tarifiem) būtu pārsnieguši attiecīgus vidējos tarifus Eiropā — laikā, kad ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vieni no zemākajiem. Šajā ziņā ir attiecīgas norādes likumā un pat jumta līgums paredz tarifu paaugstināšanas gadījumā nepārsniegt vidēji 4% no mājsaimniecības ienākumiem. Esmu nepatīkami pārsteigts, ka Birkava kunga valdība, izrādās, ir akceptējusi jumta līgumu, kurš "Lattelekom" dod iespēju nepildīt likumu "Par telekomunikācijām" prasības. Godātais J.Kažas kungs, kurā Eiropas valstī vēl valdība ar ārvalstu investoru parakstīs līgumu, neievērojot savas zemes likumus?

Otrs likuma pārkāpums, uz kuru pamatojoties es arī atcēlu TTP 6.janvāra lēmumu, manuprāt, ir ļoti būtisks. Patiešām — tur, kur ir ciparu centrāles, ar Lielbritānijas koktirgotājiem var sazvanīties bez problēmām. Tas ir nenoliedzams "Lattelekom" sasniegums. Bet ciparu tīklam Latvijā ir pieslēgti tikai mazāk nekā 40 procentu abonentu. Piemēram, zvanot uz mežniecību tepat pie Rīgas, Babītes pagastā, paveras patiešām plašas iespējas — vai nu noklausīties svešas sarunas, vai ilgstoši un nesekmīgi spaidīt telefonaparāta pogas ... galu galā gan nevajadzīgi iztērēt laiku, gan bojāt sev nervus. Un šādi draņķveida sakari Latvijā ir daudzviet. Esmu pārliecināts, ka tieši šo iemeslu dēļ "Lattelekom" un TTP nevēlējās noteikt kārtību, kādā naudas izteiksmē būtu saņemama kompensācija par nekvalitatīviem sakariem. Diemžēl mani rakstiskie aicinājumi un pat laikus izteiktais oficiālais brīdinājums (draudi, ja gribat) atcelt TTP lēmumu gāja secen dzirdīgām ausīm.

Piekrītu, ka kvalitātes problēmu neatgriezeniski var atrisināt tikai ar tīkla modernizāciju. Tas neizbēgami prasa arī papildu līdzekļus un tarifu paaugstinājumu. Tomēr atļaušos apgalvot, ka modernizācijas vajadzības nebūt nav pretrunā ar to, ka telekomunikācijām ir jāatbilst kvalitātes standartiem. Savukārt, ja telekomunikāciju organizācija šos standartus neievēro, tad tā vai nu diferencē tarifus, vai kompensē samaksāto. Manuprāt, tas ir elementāri un skaidri. Turklāt šāda veida sankcijas stimulē monopolistu drīzāk īstenot tā izveidošanas galveno mērķi — ātrāk modernizēt lauku telekomunikāciju tīklus.

Protams, varam izvērst dziļāku diskusiju par šiem jautājumiem, abpusēji nākt klajā ar citiem argumentiem. Tomēr jāatzīst, ka tā vietā "DB" ar sakāpinātu (iespējams, apzināti provokatīvu) paštaisnumu lasītājiem pasniedz savu vienkāršoto versiju. Šo interpretāciju caurvij apgalvojums, ka Gorbunovs iesaistījies šajā lietā tādēļ, lai tauta un partija viņu lūgtu kļūt par Valsts prezidentu vai vismaz par kompromisa kandidātu uz premjera vietu. Naivi un bērnišķīgi ir šādi apgalvojumi. Pirmkārt, Satversme tautai te nekādu teikšanu nedod, un "DB" to labi zina. Otrkārt, manis pārstāvētais "Latvijas ceļš" man ir lūdzis šīs lietas argumentāciju, ko esmu arī devis.

Kritizēt mani un Satiksmes ministriju varētu pavisam par ko citu. Jumta līguma nosacījumi paredz saskaņot telekomunikāciju likumdošanu ar "Lattelekom". Tātad "Lattelekom" ir paredzētas veto tiesības. Šis telekomunikāciju likums ir novecojis — jāizstrādā jauns. Valdībā šobrīd ir akceptēta tikai koncepcija par neatkarīgajiem regulatoriem. Lūk, šie ir jautājumi, kuros Satiksmes ministrija un ministrs kopā ar Ekonomikas ministriju pagaidām nav pelnījuši uzslavu un, baidos, var saņemt arī pelnītu kritiku.

Patiešām esmu , kā "DB" raksta, "kluss ministrs" un nemīlu skandālus, cenšos no tiem izvairīties. Tomēr šis ir izvērties par citu gadījumu. Varētu teikt — diemžēl, bet faktiski tas ir sabiedrībā objektīvi pastāvošs likums, ka jebkuras attīstības pamatā ir pretruna jeb konflikts. Šajā gadījumā konflikts un tā nevajadzīgā izpausme — skandāls — tika provocēts no TTP un "Lattelekom" puses.

Tas izskaidro arī manas "neklusēšanas " iemeslus. Šādās situācijās esmu paudis savus uzskatus un paudīšu arī turpmāk.

Ar cieņu, —

Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministrs

Rīgā 1999.gada 14.aprīlī