LR Ministru prezidentam Vilim Krištopanam

LR Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

LR ekonomikas ministram Aināram Šleseram

LR finansu ministram Ivaram Godmanim

LR ārlietu ministram Valdim Birkavam

LR zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam

Lauksaimniecības produkcijas eksporta un importa, kā arī iekšējā tirgus aizsardzības problēmas Latvijas Zemnieku federācijas valde un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valde pēdējā gada laikā izvērtējušas atkārtoti. Informācija par satraucošo situāciju un konkrēti ieteikumi ietverti vairākās pēdējo mēnešu laikā valsts vadītājiem nosūtītajās vēstulēs.

Diemžēl situācija pārtikas tirgū un Latvijas zemnieku, statūtsabiedrību un lauksaimniecības kooperatīvu iespējas par ekonomiski pamatotām cenām pārdot saražoto produkciju turpina pasliktināties.

Pēc Muitas statistikas datiem, 1999.gada janvārī — februārī Latvijā ievests 4711 t gaļas un subproduktu. Savukārt no Latvijas zemniekiem gaļas pārstrādes uzņēmumi janvārī — februārī ir iepirkuši tikai 2795 t gaļas (pārrēķinot kautsvarā). Importētās gaļas īpatsvars šajā laikā bija 62,7%, t.sk. cūkgaļai — 43%, tādējādi izspiežot no gaļas tirgus vietējos ražotājus.

Vidējā cena, par kādu pārstrādes uzņēmumi 1999.g. janvārī — februārī iepirka pienu, bija par Ls 19,09 par tonnu vai par 17,6% zemāka nekā attiecīgajā laika periodā 1998.gadā. Samaksa par pārdotajām cūkām samazinājusies par Ls 255 par tonnu vai par 31%. Par Ls 62 par tonnu vai par 15% samazinājusies jau tā ļoti zemā samaksa par gaļai realizētajiem liellopiem.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas dalīborganizāciju pārskata dati liecina, ka liellopu realizācija 1998.gadā visās saimniecībās nesusi zaudējumus.

Atskaitot to, ka ieviesti ierobežojumi maltās gaļas un subproduktu ievešanai, kā arī noteiktas robežcenas Lietuvā ražotajai pārtikai, citi pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai nav veikti.

Valstī netiek piemēroti importu ierobežojošie pasākumi, kas paredzēti un atļauti 1994.g. 18.jūlijā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku noslēgtajā līgumā par brīvo tirdzniecību, kā arī 1998.g. oktobrī noslēgtajā līgumā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Šāda bezdarbība tiek attaisnota ar to, ka Latvijā nav nacionālās likumdošanas, kura noteiktu kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi gadījumos, kad tiek nodarīts kaitējums vietējiem ražotājiem, kad tiek ievestas preces par dempinga cenām vai preces, kuras to ražošanas vai eksportēšanas procesā ir subsidētas.

Gandrīz divu mēnešu laikā, kopš pieņemts likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību", nav izveidota likumā paredzētā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija un nav apstiprināts tās nolikums.

Valdība joprojām necenšas novērst reāli pastāvošos konkurences izkropļojumus, kā rezultātā no Eiropas Savienības valstīm Latvijā tiek ievesta cūkgaļa, kuras cena ir 3 — 4 reizes zemāka nekā Latvijā ražotās gaļas pašizmaksa. Šajā situācijā gaļas pārstrādes uzņēmumi ne tikai krasi pazemināja cenu, bet arī sašaurināja cūku iepirkšanu.

Realizācijas ieņēmumi par pārstrādei nodotajām cūkām (vidējā cena janvārī un februārī 565 Ls/t) vairs nesedz to ražošanas pašizmaksu (650 — 700 Ls/t), radot finansiālus sarežģījumus zemnieku saimniecībās, lauksaimniecības statūtsabiedrībās un kooperatīvajās sabiedrībās. Daudzas saimniecības nespēj savlaicīgi kārtot savas kredītu saistības, nodokļu un citus maksājumus.

Latvijas ražotājiem nelabvēlīga situācija izveidojusies arī cukura nozarē.

Joprojām netiek veikti jūtami pasākumi valsts ekonomisko robežu aizsardzībai, ticamai preču plūsmas uzskaitei, ievedamās produkcijas svara noteikšanai, objektīvai importējamās produkcijas cenu izvērtēšanai un kontrabandas novēršanai.

Tikai tā var izskaidrot Muitas statistikas un Centrālās statistikas pārvaldes datu atšķirības attiecībā uz gaļas importu. 1998.gadā, pēc Muitas datiem, Latvijā ievestas 4537,6 t liellopu gaļas un cūkgaļas, bet pēc CSP datiem — 6610,1 t, starpība 2072,5 t.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta imformācijas, kravas automašīnu svēršana uz Latvijas — Lietuvas robežas iespējama vienīgi Grenctālē, bet uz Latvijas — Igaunijas robežas — Ainažos. Taču arī šajos robežkontroles punktos pēc Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu atzinuma "100% kravu svēršana fiziski nav iespējama, līdz ar to svērtas tiek galvenokārt importa un tranzīta kravas, kā arī tās, kuras rada muitas amatpersonu šaubas par kravas satura neatbilstību pavaddokumentos uzrādītajam".

Zinot, ka caur Latvijas — Lietuvas robežkontroles punktiem norit preču importa galvenā plūsma, nav saprotams, pēc kādiem principiem, kravas nesverot, tiek novērtēta Latvijā ievestā pārtika un citas preces robežkontroles punktos "Medumi", "Subate", "Meitene", "Ezere", "Rucava". Līdzīga situācija ir uz Latvijas — Igaunijas robežas, kur kravu svēršana nav iespējama robežkontroles punktos "Valka — 2" un "Veclaicene".

Rodas vairāki jautājumi:

• Kādi spēki gadiem ilgi kavē muitas normālai darbībai nepieciešamās materiālās bāzes izveidošanu?

• Vai lauksaimniekiem jāizsludina ziedojumu vākšana, lai savāktu līdzekļus robežpunktu aprīkošanai ar svariem?

• Kas atbildīgs par miljoniem latu valsts budžetā neiekasēto muitas nodevu un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu?

• Kas konkrēti ir vainīgs, ka, parakstot starpvalstu līgumus, vienlaicīgi netika izstrādāti un pieņemti Latvijas likumi attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību?

• Kas ieinteresēts Latvijas lauksaimniecības pilnīgā sagrāvē?

Latvijas Zemnieku federācijas valde un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valde pieprasa:

1. Atbilstoši Lauksaimniecības likuma nostādnēm Latvijas lauksaimniecības saglabāšanas un valsts nacionālajās interesēs veikt steidzošus pasākumus iekšējā pārtikas tirgus aizsardzībai.

2. Noteikt, ka valstī ievedamos pārtikas produktus drīkst pārvietot tikai caur tiem robežpunktiem, kas aprīkoti ar atbilstošas celtspējas automobiļu svariem kravu faktiskā svara noteikšanai.

3. Nodrošināt visu valstī ievedamo pārtikas kravu svēršanu uz robežas, gaļas un tās izstrādājumu apsekošanu, kā arī produktu laboratorisko analīzi kvalitātes noteikšanai tieši robežpunktos vai ar nepieciešamajām iekārtām aprīkotās muitas noliktavās.

4. Realizēt noslēgtajos starpvalstu līgumos (1994.g. 18.jūlijā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku parakstītais līgums, 1996.g. jūnijā parakstītais Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums ar pārtikas precēm) paredzētos pasākumus konkurences izkropļojumu un dempinga radīto nopietno traucējumu novēršanai Latvijas tirgū un tautsaimniecībā kopumā.

5. Pasteidzināt Antidempinga likuma, Pretsubsīdiju likuma un citu ar iekšējā tirgus aizsardzību saistīto normatīvo aktu izstrādāšanu, to pieņemšanu un praktisku iedarbināšanu zemnieku, lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu un kopumā Latvijas valsts ekonomisko interešu aizstāvībai.

6. Pasteidzināt likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību" paredzētās Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas izveidošanu, tās nolikuma apstiprināšanu un komisijas darba sākšanu.

7. Izņēmuma kārtā vismaz uz laiku noteikt robežcenas no ES un citām pasaules valstīm importētajai cūkgaļai. Robežcenu noteikšanā vadīties no Latvijā ražotās cūkgaļas normatīvās pašizmaksas (patlaban Ls 650–700 par tonnu dzīvmasass). Papildus iekasēto PVN un muitas nodevu novirzīt Latvijā ražotās cūkgaļas subsidēšanai.

8. Aizliegumu ievest Latvijā malto gaļu un subproduktus attiecināt arī uz Lietuvu un Igauniju.

Latvijas Zemnieku federācijas Lauksaimniecības statūtsabiedrību

priekšsēdētājs

St.Šķesters J.Beļavnieks

Rīgā 1999.gada 8.aprīlī