Eiropas Komisija

Par enerģētikas interešu aizstāvēšanu ārpus ES robežām

Lai panāktu ES enerģētisko drošību šābrīža situācijā, kad globālie enerģijas tirgi nepārtraukti mainās, vajadzīga adekvāta koordinācija pašu mājās un spēcīga un pārliecinoša nostāja starptautiskajā vidē. 7.septembrī Komisija pieņēma paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību. Tajā pirmo reizi tiek noteikta vispusīga stratēģija ES ārējām attiecībām enerģētikas jomā. Komisijas izklāstītajā pieejā galvenā uzmanība pievērsta labākai koordinācijai starp ES dalībvalstīm, nosakot un īstenojot ārējās enerģētikas politikas prioritātes.

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers sacīja: "ES enerģētikas politika pēdējos gados guvusi taustāmus panākumus. Tagad ES savi lielā iekšējā enerģijas tirgus sasniegumi jāizvērš ārpus robežām, lai panāktu energoapgādes drošību Eiropā un sekmētu starptautisku enerģētikas partnerību veidošanos. Tāpēc Komisija šodien [7.septembrī] nāk klajā ar vispusīgu pieeju enerģētikas jomas attiecībām ar trešām valstīm. Mums ir jāpilnveido starptautiskā koordinācija tā, lai ES un tās dalībvalstis rīkotos kopīgi un "runātu vienā balsī"."

Komisija ir ne vien sagatavojusi paziņojumu, bet arī ierosinājusi lēmumu, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā. Šādi tiks paplašināta un papildināta ziņošanas procedūra, ko jau tagad piemēro gāzes nolīgumiem, attiecinot to uz visiem enerģijas veidiem. Jaunais lēmums paredz instrumentu informācijas apmaiņai ES līmenī pirms sarunām ar trešām valstīm un pēc tām. Ierosinātā mehānisma mērķis ir spēcināt dalībvalstu pozīciju sarunās ar trešām valstīm, vienlaikus aizsargājot apgādes drošību un iekšējā tirgus darbību un nodrošinot tiesisko noteiktību investīcijām.

Pamatinformācija

Patlaban importētās enerģijas īpatsvars ES ir 80% naftas sektorā un vairāk nekā 60% gāzes sektorā, un tas turpina pieaugt. Valstu lēmumi un nolīgumi ar trešām valstīm ievērojami ietekmē energoinfrastruktūras attīstību un energoapgādi visā ES. Attiecībās ar tranzītvalstīm un enerģijas ražotājvalstīm sekmīgāk jāaizstāv ES intereses. Tā kā globālajos enerģijas tirgos ir jaunas piegādes un pieprasījuma tendences un konkurence pieprasījumā pēc resursiem pieaug, mums arī jāizmanto apvienoto ES līmeņa spēku ietekme ārējās enerģētikas attiecībās.

Atbilstoši stratēģijai "Enerģētika 2020" 7.septembra paziņojumā ierosināts paplašināt ES enerģētikas politikas ārējo dimensiju, palielinot pārredzamību ES dalībvalstu enerģētikas nolīgumos ar trešām valstīm, nodrošinot ciešāku koordināciju pirms sarunām ar partnervalstīm, pirms nostājas paušanas starptautiskās organizācijās un pirms vispusīgas enerģijas partnerības izveides ar galvenajām partnervalstīm.

Stratēģijā nosauktas 43 konkrētas darbības. Starp tām jāmin šādas.

Dalībvalstīm savstarpēji jāsniedz informācija par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm enerģētikas jomā. Tas attiecas arī uz nolīgumiem, par kuriem vēl notiek sarunas. Komisija konkrētos gadījumos var sniegt atzinumu par šo nolīgumu atbilstību ES tiesību aktiem un ES apgādes drošības mērķiem.

Ja tas ir nepieciešams, lai panāktu svarīgus ES mērķus, par enerģētikas nolīgumiem ar trešām valstīm var risināt sarunas ES līmenī. Tas attiecas, piemēram, uz nolīgumu ar Azerbaidžānu un Turkmenistānu par Transkaspijas gāzes cauruļvadu. Padomei ir iesniegts pieprasījums izdot īpašas pilnvaras šo sarunu risināšanai.

ES ierosinās jaunu partnerību par atjaunojamās enerģijas projektiem ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm.

ES iestāsies par starptautiski saistošiem kodoldrošības standartiem daudzpusējās apspriedēs, tostarp Starptautiskās atomenerģijas aģentūras diskusijās, un centīsies paplašināt kodoldrošības vērtējumu izmantošanu, ietverot ES kaimiņvalstis.

ES attīstības politikā lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kā uzlabot piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai vismazāk attīstītajās un jaunattīstības valstīs.

Par Eiropas kultūras mantojuma dienām

Šā mēneša laikā Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas 50 valstīs visā Eiropā notiek katru septembri, vairāk nekā 20 miljoni cilvēku varēs apmeklēt tūkstošiem unikālu pasākumu un apskatei reti pieejamu vietu. Šo iniciatīvu pārvalda valstu līmenī, savukārt Eiropas Komisija un Eiropas Padome to atbalsta ar informācijas izplatīšanu ES līmenī.

"Kultūras mantojums ir būtiska mūsu kultūru daudzveidības un kopīgās vēstures daļa. Eiropas kultūras mantojuma dienas ir pamudinājums cilvēkiem atklāt kultūras dārgumus tepat aiz sava sliekšņa. Tās mums palīdz saprast, ka nacionālajam kultūras mantojumam bieži vien ir Eiropas dimensija. Piemēram, mūsu senči nereti smēlās iedvesmu citu valstu norisēs, būvējot namus un veidojot dārzus, kas šodien ir mūsu mantojums," teica izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrulla Vasiliu.

Eiropas Padomes ģenerāldirektore izglītības, kultūras, kultūras mantojuma, jaunatnes un sporta jautājumos Gabriela Bataini-Dragoni: "Valstu valdības augstu vērtē šo kopīgo programmu. Tās acīmredzamie panākumi 20 pastāvēšanas gadu laikā gūti, pateicoties vietējo pašvaldību un reģionu kopienu līmenī īstenotai vadībai. Katru gadu, svinot mūsu kopīgo Eiropas kultūras mantojumu, kopienas visā Eiropā apzinās sevi kā daļu no plašākas kultūru ģimenes."

Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās publikai būs pieejami ļoti dažādi pasākumi un pieminekļi. To daudzveidīgajā klāstā ir pasaules lielākā balonu fabrika Bristolē (Apvienotā Karaliste) vai, piemēram, Viktora Igo meistardarba "Nožēlojamie" iedvesmota brīvdabas izrāde netālu no vietas, kur 1815.gadā notika Vaterlo kauja (Beļģija). Vācijas galvaspilsētā gida pavadībā būs iespējams apmeklēt saglabājušos Berlīnes mūra fragmentus, ko ar glezniecības un grafiti paņēmieniem pārveidojuši vairāk nekā 100 mākslinieki no 20 valstīm, savukārt Strasbūrā (Francija) varēs iepazīties ar Roterdamas Erasmam veltītu izstādi.

Pamatinformācija

Vairākas valstis sadarbojas, lai akcentētu pasākuma Eiropas dimensiju. Lietuva, Norvēģija un Šveice popularizē "apslēptās bagātības", aicinot apmeklētājus iepazīties ar reti aplūkojamiem vai negaidīti oriģināliem mantojuma elementiem, kas paslēpti mūros, pazemē vai kaut kur ainavā. Francija, Ukraina, Kipra un Somija īpaši izceļ tādus kultūras maršrutus, kas palielina informētību par kultūras mantojumu mākslas, zinātnes un tirdzniecības dzīves krustcelēs. Piemēram, Odesā (Ukraina) tiks atklāta Eiropas vīna muzeju karte.

Vienlaikus 16 Eiropas valstīs notiek fotokonkurss, kura nosaukums ir "Wiki loves monuments" un kura mērķis ir pamudināt sabiedrību no jauna atklāt, ar ko tās apkārtne ievērojama kultūrā, vēsturē un zinātnē. Eiropas digitālā bibliotēka Europeana atbalsta Eiropas Jūgendstila balvu.

Ceturtais Eiropas kultūras mantojuma forums, kurā izvērtēs gada notikumus, notiks no 10. līdz 12.oktobrim Vroclavā (Polija), un tā tēma būs "Cienīsim kultūras mantojumu! Eiropas kultūras mantojums un ekonomikas attīstība". Politikas veidotāji, speciālisti kultūras mantojuma jautājumos un kultūras mantojuma dienu dalībvalstu koordinatori tajā tiksies, lai apspriestu kultūras mantojuma vērtību Eiropas ekonomikas aspektā, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā. Forumu atklās Polijas kultūras un kultūras mantojuma ministrs Bogdans Zdrojevskis.

Eiropas kultūras mantojuma dienu ideja radās 1985.gadā, un kopš 1999.gada tās organizē kā kopīgu Eiropas Savienības un Eiropas Padomes iniciatīvu. Eiropas Kultūras konvencijas 50 dalībvalstis Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās, publiski piedāvājot jaunus kultūras dārgumus un atverot apskatei vēsturiskas ēkas, kas plašākai sabiedrībai parasti nav pieejamas. Kultūras pasākumos uzmanību vērš uz vietējām prasmēm un tradīcijām, arhitektūru un mākslas darbiem, taču plašāks mērķis ir veicināt iedzīvotāju savstarpējo sapratni.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Par ārkārtas izsaukumu sistēmu ceļu satiksmes negadījumos

Eiropas Komisija 8.septembrī pieņēma pirmo tiesību aktu, kura mērķis ir līdz 2015.gadam nodrošināt, lai smagā satiksmes negadījumā cietusi automašīna pati bez autovadītāja līdzdalības spētu pārraidīt signālu glābšanas dienestiem. Komisija vēlas panākt, lai no 2015.gada dzīvības glābšanas sistēma eCall būtu iebūvēta visos automobiļu un vieglo transportlīdzekļu jaunajos modeļos. Smagas avārijas gadījumā eCall automātiski zvana uz Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru 112 un glābšanas dienestam nosūta negadījuma vietas koordinātas. 8.septembrī pieņemtais ieteikums aicina dalībvalstis nodrošināt, lai mobilo sakaru tīklu operatori pielāgotu savu infrastruktūru un tādējādi eCall zvani efektīvi sasniegtu glābšanas dienestus.

Izsaucot neatliekamo palīdzību uz satiksmes negadījuma vietu, ik minūte ir no svara, lai glābtu dzīvību un mazinātu satiksmes negadījuma sekas cietušajiem. Tomēr negadījumā cietušie ne vienmēr spēj ātri reaģēt vai ir fiziski spējīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību. eCall sistēma tam ir risinājums – tā nekavējoties nosūta signālu glābšanas dienestiem, pat ja autovadītājs vai pasažieris ir bezsamaņā vai nespēj piezvanīt pats citu iemeslu dēļ. Aplēsts, ka eCall tehnoloģija par 40% paātrina glābēju ierašanos pilsētās un par 50% lauku apvidū. Plaši ieviešot šo sistēmu, tā ik gadu Eiropā dzīvību glābs vairākiem simtiem cilvēku un mazinās negadījumu sekas un traumatismu desmitiem tūkstoš gadījumu.

Nēlī Krūsa, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: "Es priecājos – līdz ar maniem kolēģiem, kas atbild par transportu un rūpniecību, priekšsēdētāja vietnieku Sīmu Kallasu un Antonio Tajāni – par to, ka esam sākuši īstenot pasākumus, lai nodrošinātu iespēju miljoniem iedzīvotāju izmantot "eCall" sistēmas sniegto iespēju uz pusi saīsināt laiku, kas glābšanas dienestiem nepieciešams, lai ierastos satiksmes negadījuma vietā."

Komisijas mērķis ir panākt, lai līdz 2015.gadam pilnībā darboties spējīga eCall sistēma būtu ieviesta visā Eiropas Savienībā, kā arī Horvātijā, Islandē, Norvēģijā un Šveicē.

Ieteikums aicina ikvienā dalībvalstī nodrošināt to, lai mobilo sakaru operatori zvanus no eCall ierīcēm uztvertu tāpat kā citus 112 zvanus, t.i., tie būtu prioritāri un bez maksas. Ieteikumā arī norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai mobilo sakaru operatori ieviestu eCall zvanu identifikācijas sistēmu, kas ļautu novirzīt šos zvanus ārkārtas izsaukumu centrālei, kas spēj tos apstrādāt.

Ieteikumam sekos nākamais solis – paredzams, ka Komisija pieņems specifikācijas ārkārtas izsaukumu centrālēm (atbilstīgi transporta sistēmu direktīvai 2010/40/EK) un iesniegs regulas priekšlikumu, lai noteiktu, ka no 2015.gada, lai iegūtu ES mēroga tipa apstiprinājumu, attiecīgām tehniskajām specifikācijām atbilstošas eCall ierīces jāuzstāda visiem jaunajiem pasažieru transportlīdzekļu un vieglo automobiļu modeļiem.

Pamatinformācija

Tiklīdz automobilī esošie sensori konstatē spēcīgu triecienu, automātiski tiek aktivizēta eCall funkcija. Sistēma tūdaļ veic zvanu uz Eiropas ārkārtas izsaukuma numuru 112, izveido telefona savienojumu ar atbilstošo ārkārtas izsaukuma centrāli un nosūta glābšanas dienestam datus par negadījumu, tostarp negadījuma laiku, cietušā automobiļa precīzu atrašanās vietu un braukšanas virzienu (kas ir īpaši būtiski uz automaģistrālēm un tuneļos). eCall sistēmu var iedarbināt arī manuāli, piemēram, smaga satiksmes negadījuma aculiecinieks, nospiežot automašīnā attiecīgo pogu.

Ir aplēsts, ka eCall sistēmas iebūvēšana jaunā transportlīdzeklī izmaksā mazāk par 100 eiro. Kliedējot bažas par iespējamu privātuma aizskārumu, jāpiebilst, ka eCall sistēma neļauj izsekot transportlīdzekļu kustību, jo tā paliek pasīva un nepārraida nekāda veida signālus, kamēr vien to neiedarbina trieciens.

Pašlaik tikai 0,7% visu pasažieru transportlīdzekļu ES ir aprīkoti ar automātiskajām ārkārtas izsaukuma sistēmām un to skaita pieaugums ir pavisam niecīgs. Šīs atsevišķās sistēmas nenodrošina visas ES mēroga sadarbspēju un pakalpojuma nepārtrauktību.

Komisija ir nolēmusi izmantot leģislatīvus pasākumus, lai ieviestu eCall sistēmu, jo ieviešana brīvprātīgā kārtā izrādījusies nepietiekama. Komisija aicināja brīvprātīgi ieviest eCall visā Eiropā līdz 2009.gadam (IP/09/1245), taču šis process līdz šim ir bijis ārkārtīgi gauss.

Par vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu

Eiropas komisāre iekšlietu jomā Sesīlja Malmstrēma 9.septembrī atklāja tīklu izpratnes veicināšanai par radikalizāciju (Radicalisation Awareness Network – RAN), kura mērķis ir apkarot vardarbīgu ekstrēmismu. Ar šo iniciatīvu tiks atbalstīti dalībvalstu centieni novērst vardarbīgu radikalizāciju un personu rekrutēšanu teroristiskām darbībām. Šis tīkls apvienos galvenos dalībniekus, kas iesaistās radikalizācijas novēršanā visā ES, piemēram, sociālos darbiniekus, reliģiskos līderus, jauniešu vadītājus, policijas darbiniekus, pētniekus un citas personas, kas strādā neaizsargātajās kopienās.

"ES nepieciešams darīt vairāk, lai novērstu arvien pieaugošā vardarbīgā ekstrēmisma draudus. Tāpēc šodien mēs atklājam tīklu izpratnes veicināšanai par radikalizāciju, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot izpratni par radikalizāciju un par veidiem, kā cīnīties pret ekstrēmistu ideoloģiju un propagandu. Kā liecina pieredze, terorismu nedrīkst piesaistīt vienai ticībai vai politiskajai pārliecībai, ne arī kādam atsevišķam reģionam. Tāpēc mūsu centienos apkarot vardarbīgo ekstrēmismu jāņem vērā dažādas radikalizācijas izpausmes. Svarīgi ir arī apzināties, ka ideoloģisko iedvesmu un radikalizācijas atsauces punktus var atrast arī ES populistisko kustību politiskajās idejās," teica ES komisāre iekšlietu jomā S.Malmstrēma.

Tīkla mērķis ir noteikt labu praksi un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par dažādiem vardarbīgas radikalizācijas aspektiem, piemēram, par interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu ekstrēmistu propagandai un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ko izmanto teroristi. Tīkla mērķis būs novērst radikalizāciju, pirms tā pāraug vardarbīgā ekstrēmismā.

Šā tīkla atbalstam tiks izveidots tiešsaistes forums un notiks ES mēroga konferences, lai apkopotu pieredzi un zināšanas un uzlabotu izpratni par radikalizāciju un saziņas metodēm. Tas mudinās uzticamus parauga sniedzējus un viedokļu noteicējus izplatīt pozitīvas ziņas, piedāvājot alternatīvas vardarbīgai ekstrēmistu propagandai. Ar šo tīklu tiks atbalstīti arī politikas procesi valstu un Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Komisijas un dalībvalstu darbības, sniedzot tām piemērotus instrumentus terorisma novēršanai.

Pamatinformācija

Komisija 2010.gada 22.novembrī pieņēma "ES iekšējās drošības stratēģiju darbībā". Kā prioritāte tika noteikta radikalizācijas, kas var novest pie terorisma, novēršana, un tika paziņots par ES tīkla izveidi izpratnes veicināšanai par radikalizāciju.

Tika paredzētas arī turpmākas darbības, piemēram, ministru konferences rīkošana 2012.gadā par radikalizācijas novēršanu un rekrutēšanu terorisma mērķiem.

Komisijai ir svarīga loma visu tīklā iesaistīto dalībnieku koordinēšanā un viņu darba atvieglošanā. Komisija nodrošinās līdzekļus, kas nepieciešami RAN platformas un tā sekretariāta izveidei un tīkla darbībai. Četru gadu laikposmā šim projektam tiks atvēlēti vairāk nekā 20 miljoni eiro; tos piešķirs kā tiešo atbalstu dalībvalstīm un finansējumu dažādiem projektiem.

RAN kā tīklu tīkls apvienos grupas, asociācijas un platformas, kas konkrēti un praktiski iesaistās radikalizācijas novēršanā. Šā tīkla darbs tiks organizēts grupās, kurās cita starpā darbosies politikas veidotāji, tiesībaizsardzības un drošības amatpersonas, prokurori, vietējās iestādes, akadēmiskās aprindas, uz vietas esošie eksperti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp cietušo grupas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa