Uzturoties divu dienu darba vizītē Briselē

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš 12. un 13.septembrī uzturējās darba vizītē Briselē, kur 12.septembra pēcpusdienā tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompuju (attēlā), bet dienas pirmajā pusē tikās ar Eiropas Komisijas finanšu plānošanas un budžeta komisāru Janušu Levandovski un Latvijas vēstnieci Beļģijā Leldi Līci-Līcīti (skat. "LV" Nr.144, 13.09.2011.). Savukārt vakar, 13.septembrī, Andris Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, kā arī piedalījās Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO organizētajās pusdienās Foto: VPK

12.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompuju, pārrunāja notikumus, kas skar Eiropas parādu krīzi, kā arī šābrīža aktualitātes saistībā ar nākamo finanšu perspektīvu ES, akcentējot kohēzijas politiku un tiešmaksājumus lauksaimniekiem.

H.van Rompujs, uzsākot sarunu, īpaši uzsvēra Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un izteica atzinību par izdarīto. Viņš atzīmēja, ka Latvijas panāktie rezultāti ir izcils veikums un paraugs citām ES valstīm, piebilstot, ka arī Latvijas šābrīža ekonomikas rādītāji un tieši eksporta izaugsme ir apliecinājums šim apgalvojumam. Valsts prezidents A.Bērziņš, pēc H.van Rompuja lūguma raksturojot politisko situāciju Latvijā, pozitīvi novērtēja otrā ceturkšņa IKP pieauguma rādītāju, kas ir 5,3%, kā arī uzsvēra nepieciešamību pēc sestdien gaidāmajām parlamenta vēlēšanām turpināt iesākto konsolidācijas politiku un starptautiskā aizdevuma programmas izpildi.

Valsts prezidents sarunā izklāstīja faktus, kas satrauc arī Latviju saistībā ar Eiropas parādu krīzi, un vērsa uzmanību, ka, lai Latvija nostiprinātu šobrīd sasniegto ekonomikas un finanšu situācijas sakārtošanā, ir jānodrošina arī turpmāk ilgtspējīga ekonomikas attīstība, kurā izšķiroša loma būs ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Viņš uzsvēra, ka, plānojot nākamā gada budžetu, Latvija ir vitāli ieinteresēta ne tikai sasniegt globālo konkurētspēju, bet arī konverģenci. A.Bērziņš īpaši vērsa uzmanību uz atbalstu kohēzijas politikai un uzsvēra, ka Latvija dara visu, lai iegūtu vienlīdzīgus nosacījumus visiem lauksaimniekiem tiešmaksājumu jautājumā. H.van Rompujs pauda izpratni par Latvijas pozīciju un rūpēm gan par kohēzijas politikas, gan vienotās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem.

Otrā sarunas daļa tika veltīta eirozonas aktualitātēm. Eiropadomes priekšsēdētājs informēja Valsts prezidentu par pasākumiem, ko eirozonas situācijas normalizēšanai jau sākušas dalībvalstis. Viņš uzsvēra, ka diskusijas, kuras jau sākušās, un mēri, kas jāpieņem eirozonas problēmu risināšanai, tiks pieņemti visos eirozonas parlamentos, ratificējot šā gada 21.jūlijā apstiprināto pasākumu plānu ar mērķi ieviest lielāku fiskālo disciplīnu un vienlaikus lielāku fiskālo integrāciju eirozonas valstīs. A.Bērziņš uzsvēra, ka pēc pārbaudījumiem, ko šobrīd izjūt eirozona, būtu ļoti svarīgi izdarīt secinājumus par to, kādēļ šāda situācija ir radusies, un izstrādāt mehānismu, lai šāda situācija nākotnē vairs nekad neatkārtotos. H.van Rompujs atbildēja, ka eirozonas fiskālā veselība ir atkarīga no katras eirozonas valsts fiskālās veselības, tādēļ nepieciešama stingra fiskālā disciplīna un stingri banku darbības nosacījumi.

Vēlāk žurnālistiem Valsts prezidents pauda gandarījumu par sarunu, uzsverot H.van Rompuja labo informētību par situāciju Latvijā un Latvijai būtiskiem jautājumiem kohēzijas fondu plānošanā un lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests