Koncepcija

"Latvenergo" privatizācija

Integrētā koncerna modelis

1. Kopsavilkums

Privatizācijas aģentūra ir izstrādājusi jaunu "Latvenergo" privatizācijas koncepciju — Integrēta koncerna modeli . Izstrādātais modelis ir Privatizācijas aģentūras sagatavoto "Latvenergo" privatizācijas nosacījumu sastāvdaļa un tika iesniegts Ekonomikas ministrijai 1999.gada 22.martā.1

Privatizējot "Latvenergo", Latvijas valsts izšķiras par enerģētikas nozares turpmākās attīstības modeli. Izstrādājot Integrēta koncerna modeli, Privatizācijas aģentūra raudzījās uz "Latvenergo" privatizāciju kā uz ilgtermiņa pakāpenisku pārveides procesu, kura laikā valstij ir jābūt spējīgai vadīt un kontrolēt energonozares pāreju no monopolstāvokļa uz tirgus un konkurences apstākļiem pielāgotu sistēmu. Transformācijas tempu noteiks iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugums un valsts ekonomiskā attīstība.

Pašreizējās īpašumtiesību un tirgus struktūras tendences Eiropā liecina: notiek enerģētikas uzņēmumu pārveidošana no vertikāli integrētām daļēji valsts īpašumā esošām struktūrām uz privātām, skaidri strukturētām holdingsabiedrībām, kuras nodrošina neatkarīgu enerģijas ražotāju brīvu pieeju sistēmai.

Latvija šajā ziņā stāv izvēles priekšā — pa kādu ceļu doties. Mēs varam sekot vertikāli integrētā modeļa aizstāvju priekšlikumiem — veidot jaunu privātu monopolu ar visām no tā izrietošajām sekām. Varam krist arī otrā galējībā un īstenot Enerģētikas likuma 20.pantā aprakstīto scenāriju: nodalīt jeb faktiski "nacionalizēt" Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma tīklus, tādējādi atraujot tos no vēsturiski izveidojušās un ekonomiski pamatotās "Latvenergo" struktūras. Abi šie ekstrēmie varianti līdzās citiem tika apsvērti, strādājot pie optimāla privatizācijas modeļa veidošanas.

Lai izvairītos no radikālām pārmaiņām uzņēmumā un nozarē, bet tajā pašā laikā nodrošinātu stabilu turpmāko attīstību saskaņā ar valdošajām attīstības tendencēm nozarē, Privatizācijas aģentūra izvēlējās jaunu pieeju. Izanalizējot enerģētikas nozarē atzītu speciālistu domas, sabiedrībā izskanējušos viedokļus un ņemot vērā arī Privatizācijas aģentūras iestrādnes, tika izstrādāta jauna "Latvenergo" privatizācijas koncepcija — Integrēta koncerna modelis.

Integrēta koncerna modelis ir cieši saistītu energouzņēmumu apvienība, kurā valstij ir noteicošais vārds lēmumu pieņemšanā, tomēr Latvijas iedzīvotājiem un investoriem ir iespēja piedalīties atsevišķu meitas sabiedrību privatizācijā. Šāda pieeja atbilst Latvijas iedzīvotāju, ražojošo patērētāju un arī valsts interesēm, pastāvošajām tirgus attīstības tendencēm Eiropā. Tā nodrošina nozares un uzņēmuma stabilu un līdzsvarotu attīstību. Šāds modelis dod iespēju sektoram piesaistīt investorus, kas ir specializējušies attiecīgajā nozarē, panākot gan augstāku kvalitāti, gan efektivitāti.

Izveidotais modelis, ievērojot tā uzbūves un darbības mehānismus, perfekti risina izvirzītās problēmas:

• pateicoties valsts iespējām saglabāt kontroli pār "Latvenergo" un nozares transformāciju procesu visos tirgus segmentos, nodrošina stabilu ilgtermiņa attīstību valsts iedzīvotāju un ražotāju interesēs. "Latvenergo" pārveide notiek pakāpeniski, neradot radikālas pārmaiņas nozares un uzņēmuma funkcionēšanā;

• valsts ar tai piederošā mātes uzņēmuma starpniecību var ieteikmēt "Latvenergo" attīstību un veikt tā pārveidi atbilstoši nozares attīstības politikai;

• modelis nepieļauj privātā monopola rašanos. Mūsu pašu nesenā pieredze ir pierādījusi, ka ar privātu monopolu ir visgrūtāk cīnīties un kontrolēt to ir praktiski neiespējami;

• modelis risina iedzīvotāju rīcībā esošo privatizācijas sertitifikātu izmantošanas problēmu. Piedāvājot iedzīvotājiem iegādāties daļu Daugavas hidroelektrostaciju akciju par privatizācijas sertifikātiem, tiek būtiski samazināts nerealizēto sertifikātu daudzums, turklāt iedzīvotāji kļūst par vērtīga un perspektīva uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Modeļa galvenā priekšrocība ir spēja dinamiski reaģēt uz nozares attīstības tendencēm saskaņā ar noteiktu valsts politiku. Neskatoties uz veicamo pārveides procesu, Integrēta koncerna modelis pilnībā saglabā valstij reālas iespējas pašai izlemt kad, kā un kādā apmērā kontrole tiks nodota privātajās rokās (Latvijas sabiedrībai, citiem investoriem), ļaujot to veikt pakāpeniski dažādos tirgus segmentos. Latvijas valsts var apsvērt iespēju ieviest "zelta akciju", saglabājot savu ietekmi uz "stratēģiskiem" lēmumiem (veto tiesības), vai arī pēc izvirzīto mērķu sasniegšanas neturpināt samazināt valsts kapitāla īpatsvaru koncernā.

Izveidotais "Latvenergo" privatizācijas mehānisms — Integrēta koncerna modelis — liek drošu pamatu nozares tālākai attīstībai un izaugsmei.

 

2. Vispārējās tendences

2.1. Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas

pašreizējā stāvokļa raksturojums

Pašlaik Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmā dominē "Latvenergo", taču tās elektrostacijas nespēj saražot Latvijai nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Lielais enerģijas importa apjoms pasliktina valsts maksājumu bilanci un padara valsti atkarīgu no kaimiņvalstu elektroenerģijas ražotājiem.

Esošā elektroenerģijas apgādes sistēmas augstā monopolizācijas pakāpe nestimulē efektivitāti un nozares attīstību. "Latvenergo" strauktūrvienības tiek finansētas atbilstoši tādam budžetam, kas nestimulē izmaksu samazināšanu. Sabiedrība un patērētāji nav apmierināti ar "Latvenergo" darbības rezultātiem. Jau tagad lielie patērētāji prasa iespēju brīvi izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura pirkt enerģiju, kā to paredz Eiropas Savienības direktīvas, taču to grūti realizēt pašreizējā sistēmā, neapdraudot pārējo patērētāju apgādes drošību.

Pasaules pieredze rāda, ka pēc tirgus liberalizācijas un pārstrukturēšanas energoapgādes uzņēmumiem rodas stimuli strādāt efektīvāk, samazinot izmaksas un rezultātā — reālos tarifus. Elektroenerģijas patērētāji ir ieinteresēti tarifu pieauguma tempa samazināšanā. Galvenie ceļi, lai to panāktu, ir konkurences veidošana elektroenerģijas ražošanā un izmaksu samazināšana visā elektroenerģijas apgādes sistēmā.

Divi īpaši "slapjie gadi" pozitīvi ietekmēja hidroelektrostaciju darbību, kā rezultātā "Latvenergo" bija izcili finansu rezultāti — 31 un 50 miljonu latu peļņa attiecīgi 1997. un 1998.gadā. Taču nedrīkst aizmirst, ka vidējā elektroenerģijas izstrāde Latvijā parasti sedz tikai 60—70% no vietējā pieprasījuma. Importētās elektroenerģijas cenas neatspoguļo tirgus cenas, kā rezultātā ir vērojama liela atkarība no importa ar mākslīgi zemām cenām, kā arī apšaubāmu kvalitāti un apgādes drošumu.

 

2.2. Latvijas un Baltijas enerģētikas tirgus izveide

Pašreizējo situāciju Latvijā un Baltijā raksturo virzība uz kopīga elektroenerģētikas tirgus izveidi.

Sakarā ar atšķirīgām elektroenerģijas ražošanas struktūrām Baltijas reģionā atbildība par dažādiem patēriņa režīmiem tiek dalīta starp valstīm. Lietuva ir atbildīga galvenokārt par bāzes jaudu, Igaunija — par stundām ārpus patēriņa maksimuma, bet Latvija nodrošina patēriņa maksimuma jaudu. Latvijas hidroelektrostaciju izmantošana ir ierobežota līdz maksimuma jaudas nodrošināšanai un stundām ārpus patēriņa maksimuma. Lielāko pamata (bāzes) jaudas daļu pašlaik nodrošina Ignalīnas atomelektrostacija, tacu šīs stacijas nākotne ir neskaidra.

Latvijas enerģētikas politika būtu jāvērš uz maksimuma patēriņa nodrošināšanu. Attiecībā uz bāzes jaudu, kā arī lai mazinātu atkarību no importa, dažu nākamo gadu laikā varētu būt nepieciešama jaunu ražošanas jaudu celtniecība, vēlams Latvijā. Šim nolūkam ir jārada labvēlīgi tirgus apstākļi — jāizveido atklāti tirgus likumi un nediskriminējoša pieeja pārvades sistēmai. Tikai neatkarīgs pārvades uzņēmums var nodrošināt šādu pieeju, un tāpēc jebkurā gadījumā ir nepieciešama turpmāka "Latvenergo" pārstrukturēšana.

 

2.3. Tendences Eiropā

Pašreiz notikumus tirgos Rietumeiropā un Austrumeiropā lielā mērā ietekmē "Vienotie noteikumi elektroenerģijas sektorā", kurus ir izdevusi Eiropas Savienības Padome.

Eiropā vērojamas šādas vispārējās tendences elektroenerģētikas tirgus attīstībā:

• konkurences veicināšana ražošanā un sadalē/piegādē;

• pārvades sektora atdalīšana;

• elektroenerģijas uzņēmumu pārveidošana no vertikāli integrētām uz skaidri strukturētām sabiedrībām.

Īpašuma attiecību ziņā notiek pakāpeniska privātā sektora ietekmes palielināšanās nozarē. Pašreizējās tendences raksturo šāds zīmējums:

 

3. Nākotnes redzējums

Izstrādājot "Latvenerg o" privatizācijas modeli, jāapzinās, ka "Latvenergo" restrukturizācija vienlaikus ir arī visa Latvijas enerģētikas sektora pārveidošana, un no tā, pēc kādiem principiem tā tiks veikta, lielā mērā atkarīga Latvijas tautsaimniecības attīstība nākotnē. Tādēļ ir ļoti svarīgi ņemt vērā tās attīstības tendences, kas vērojamas Latvijai kaimiņos — Eiropā. Privatizācijas aģentūra, izstrādājot "Latvenergo" modeli, noteica vairākus Latvijas enerģētikas sektora darbības pamatprincipus nākotnē.

 

3.1. Sistēmas caurskatāmība

Šajā izpratnē ar sistēmu ir jāizprot viss Latvijas enerģētikas sektors. Caurskatāmai sistēmai ir jābūt tādai, kurā visi darījumi balstās uz skaidriem, atklātiem un izprotamiem noteikumiem un kurā visi darījumi veicami bez jebkādas diskriminācijas. Visiem šie noteikumi ir pieejami, un atbilstību šiem noteikumiem nodrošina neatkarīga institūcija. Sistēmas atklātību var nodrošināt trejādi:

1. Ārējie likumi. Te ietilpst likumi ("Enerģētikas likums" un citi), kā arī licencēšanas un tarifu regulēšanas noteikumi. Šos noteikumus ievieš valsts vai valsts institūcijas, un tie ir obligāti katram tirgus dalībniekam.

2. Tīkla kodekss. Tīkla kodekss ietver sevī tirgus nosacījumus un regulējošu noteikumu kopumu, kas aptver tirgus darbību, sistēmas drošību, tīklu savienojumu un pieeju, kā arī tīkla apkalpošanas cenas. Šādu kodeksu pašlaik izstrādā enerģētikas speciālisti.

3. Pati nozares struktūra. Kas attiecas uz elektroenerģijas sektoru, darījumi tiek veikti starp atsevišķiem sektoriem, t.i., ražošanu, pārvadi un sadali. Skaidra šo sektoru strukturēšana veido nosacījumu, ka katrai atsevišķai vienībai savi darījumi ir jākārto caurskatāmā veidā.

Saskaņā ar ES direktīvām minimālā prasība caurskatāmības nodrošināšanā ir rēķinu atdalīšana, t.i., grāmatvedības atdalīšana. Nākamā prasība ir strikta vadības funkciju atdalīšana pārvades sektorā.

Kā jau teikts iepriekš, caurskatāmība kalpos visam elektroenerģijas sektoram, jo īpaši rūpnieciskajiem un privātajiem patērētājiem.

Lai "Latvenergo" privatizētu kā integrētu koncernu, būs jāveido spēcīgs uzņēmuma regulēšanas un kontroles režīms. Ir acīmredzami, ka vairāku īpašnieku klātbūtne sektorā nepieļauj diskrimināciju un monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, turklāt daudz efektīvāk nekā vertikāli integrētā uzņēmumā ar centralizētu vadību. Piedevām neierobežotu pieeju sistēmai var nodrošināt 100% valsts īpašumā esošs pārvades uzņēmums, kas drīzāk orientēsies uz Latvijas elektroenerģijas sektora attīstību, nevis savu investīciju atgūšanu īsā laika periodā.

Bez tam koncerna struktūra nodrošinās valsti, regulatoru un sabiedrību ar daudz lielākām novērošanas iespējām. Līdz ar to var skaidri identificēt cenu veidošanās mehānismu utt., kā arī atsaukt nepamatotus lēmumus.

 

3.2. Vienotu tarifu sistēma

Latvijā pastāvošo struktūru var raksturot ar vienotu tarifu sistēmu, kas attiecas uz visu Latvijas teritoriju, t.i., viena un tā pati tarifu grupa attiecināma uz visu valsti un nepastāv ģeogrāfiskās atšķirības.

Valdības apstiprinātā politika elektroenerģētikas sektorā paredz saglabāt vienotu tarifu sistēmas struktūru Latvijā. Ir izveidots regulators, bet regulēšanas struktūra nodrošina regulatora neatkarību. Un attiecīgi šis ir vairāk nozares regulēšanas, nevis nozares struktūras un īpašumtiesību jautājums. To neietekmē "Latvenergo" restrukturizācijas modeļa izvēle.

Tādējādi vienotu tarifu sistēmu var nodrošināt arī integrētā koncerna modelis, kurš paredz spēcīgu nozares regulēšanu. Jebkurā gadījumā nav iespējams precīzi paredzēt regulēšanas ietekmi attiecībā uz vidējo pārdošanas tarifu, tomēr koncerna struktūrā tarifi ir daudz labāk pārskatāmi un izskaidrojami.

Pirmais izņēmums vienotajā tarifu sistēmā ir kvalificētie patērētāji, kuriem regulēti būs tikai pārvades un sadales tarifi. Saskaņā ar Enerģētikas likumu Ministru kabinetam līdz 1999. gada 30. jūnijam jānosaka principi kvalificēto patērētāju noteikšanai un kārtība, kā tie varēs veikt pirkumus sistēmas robežās un aiz tām. Šis būs patērētāju izvēles un tirgus liberalizācijas aizsākums Latvijā.

 

3.3. Valsts kontrole stratēģiski svarīgos objektos

Stratēģiskas nozīmes objekti ir tie, kuriem ir izšķiroša loma visā elektroenerģijas sektorā un tautsaimniecībā. Teorija un prakse skaidri identificē pārvades sektoru kā "galveno sektoru" elektroenerģijas tirgū. Tehniski izvietots starp ražošanas un sadales/realizācijas sektoriem un uzskatīts par dabisko monopolu, pārvades sektors var piešķirt vai atteikt neierobežotu un nediskriminētu pieeju visai sistēmai.

Bez tam stratēģiski svarīgi ir objekti, kuriem ir milzīga nozīme elektroenerģijas tirgū. Latvijā Daugavas krastos ir izvietotas trīs hidroelektrostacijas, kas ražo vairāk nekā 60% no Latvijā saražotās elektroenerģijas, turklāt ar mazām izmaksām. Tādējādi hidroelektrostacijām Latvijā arī ir stratēģiska nozīme. Gluži pretēji — nevar uzskatīt, ka termoelektrostacijām un sadales sektoram būtu "stratēģiska" nozīme.

Stratēģiskas nozīmes objekti gan pašlaik, gan arī pārskatāmā nākotnē iepriekš minēto apsvērumu dēļ ir jāpatur stingrā valsts kontrolē, radot attiecīgu mehānismu. Nav pieļaujams, ka tieši vai netieši privātiem investoriem tiek dota iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu par šādu objektu saimniecisko darbību un attīstības stratēģiju.

Saprotams, ka investoru galveno interešu lokā savukārt ietilpst stratēģiski svarīgie objekti un pārējie tos saista mazāk. Jebkurš investors, kurš tikko ielaists sistēmā, mēģinās palielināt savu ietekmi, jo īpaši stratēģiski svarīgos sektoros (piemēram, koncentrējot savas investīcijas tikai šajos sektoros). Tādēļ investoru piesaistīšana vertikāli integrētam uzņēmumam vai arī koncerna mātes uzņēmumam ir potenciāli bīstama valsts un sabiedrības interesēm.

 

3.4. Valsts kontrole visā elektroenerģijas sektorā

Viena no galvenajām tendencēm elektroenerģijas tirgos ir konkurences veicināšana. Latvijai kā elektroenerģijas importētājai (vidējā elektroenerģijas izstrāde Latvijā parasti sedz tikai 50–70% no pieprasījuma) konkurence ir vēlama, lai piesaistītu jaunus, neatkarīgus enerģijas ražotājus un lai ieviestu jaunas ražošanas jaudas. Īpaši jāņem vērā arī bīstamā Latvijas atkarība no Ignalinas AES, jo ES un starptautiskās institūcijas pieprasa šīs stacijas slēgšanu tuvākajā nākotnē.

Ir svarīgi, lai, pārveidojot Latvijas elektroenerģijas tirgu atbilstoši Enerģētikas likuma un valdības apstiprinātās sektorpolitikas prasībām, šī pārveidošana un uzņēmuma pārstrukturēšana notiktu valsts kontrolē un uzraudzībā.

Valsts kontrole būtu vēlama, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus attīstību, saglabājot nākotnē 100% valsts kontroli pārvades sektorā, kas savukārt garantētu neierobežotu un nediskriminējošu pieeju šai sistēmai (saskaņā ar ES direktīvām).

Valsts kontroli visā sektorā daudz lielākā mērā nodrošina Integrētā koncerna modelis. Valsts pati var izlemt, kad, kā un kādā apmērā kontrole tiks nodota privātajās rokās (Latvijas sabiedrībai, citiem investoriem). Pēc "Latvenergo" privatizācijas pabeigšanas Latvijas valsts var apsvērt iespēju ieviest "zelta akciju", saglabājot savu ietekmi uz "stratēģiskiem" lēmumiem (veto tiesības), attiecīgi izdarot grozījumus likumdošanā.

 

3.5. Stimuli, lai uzlabotu efektivitāti katrā sektorā

Stimulus var radīt gan iekšējās, gan ārējās prasības. Iekšējās prasības var balstīties uz tehniskām, finansiālām vai organizatoriskām vajadzībām. Tās rodas uzņēmumā un noved pie izmaiņām uzņēmuma uzvedībā.

Ārējās prasības tiek uzņēmumam vai tirgus sektoram uzspiestas, lai mainītu tirgus dalībnieku uzvedību vēlamajā virzienā. Likumdošana, direktīvas vai noteikumi var uzspiest šīs prasības, kuras var būt ierobežojumi vai ierobežojumu atcelšana. Piemēram, ja tikai vienam uzņēmumam ir nodrošināta pieeja tirgum, tad šī ierobežojuma atcelšana (t.i., tirgus atvēršana visiem), protams, novedīs pie izmaiņām šī uzņēmuma, kuram agrāk bija monopola statuss, uzvedībā.

Efektivitāti var uzlabot galvenokārt divos veidos: ar kapitāla investīcijām (jaunā un labākā tehnoloģijā) un prasmes nodošanu (tajā skaitā ar investīcijām cilvēkresursos). Plaši atzīts ir fakts, ka galvenie cēloņi tam, ka uzņēmums darbojas zemā līmenī, ir institucionāla un organizatoriska, nevis tehniska rakstura.

Saskaņā ar tirgus likumiem kapitāls tiks ieguldīts tur, kur ir paredzama vislielākā peļņa no investīcijām (PNI — peļņa no investīcijām). Tāpēc, ja reiz investoru uzaicina iesaistīties sistēmā, viņa investīcijas arī sekos šim likumam. Attiecībā uz visu sistēmu, t.i., ja investoru uzaicina piedalīties vertikāli integrētā uzņēmumā, tad nebūt ne visi sektori gūs peļņu no tūlītējām investīcijām, un jau pastāvošās ģeogrāfiskās atšķirības varētu drīzāk palielināties, nevis samazināties. Var paredzēt, ka salīdzinājumā ar citām vienībām, tādām kā ražošana un pārvade, sadales sektors saņems mazāk investīciju vai arī šādu investīciju ieguldīšana varētu notikt vēlākā posmā.

Integrētā koncerna modelis nodrošinās to, ka vajadzīgās investīcijas tiks izdarītas tieši attiecīgajos sektoros. Tas ļaus investoram iespēju virzīt un kontrolēt savas investīcijas, kā arī nodrošināt visas sistēmas ilgtermiņa dzīvotspēju. Bez tam tas nodrošina tādu investoru, kuri specializējušies konkrētā jomā, piesaisti, lai nodrošinātu lielāku finansējumu un specifiskākas prasmes, kas koncentrējas tikai uz attiecīgo vienību. Tā, piemēram, uzņēmuma strukturēšana nodrošinās lielākas iespējas uzlabot efektivitāti, nevis atsevišķu vienību saglabāšanu ar centrālo pārvaldi, pat ja šīs vienības būtu organizētas kā peļņas centri.

 

3.6. Jaunu spēkstaciju (neatkarīgu enerģijas ražotāju)

celtniecības sekmēšana

Ekonomiskā teorija un praktiskā pieredze parāda, ka neatkarīgam pārvades uzņēmumam būtu pienākums garantēt brīvu tirgus pieeju visiem tirgus dalībniekiem, gan esošajām, gan jaunām ražotnēm. Jauni uzņēmēji mēģinās iekļūt sistēmā, ja tiks doti pietiekami stimuli un pastāvēs minimāli ierobežojumi.

Stimulu galvenais faktors ir funkcionējošs tirgus, kas pieļauj konkurenci. Galvenais faktors, kas nosaka nediskriminējošu pieeju sistēmai, ir 100% valsts kontrolē esošs pārvades uzņēmums, kura pienākums ir apkalpot elektroenerģijas tirgu saskaņā ar esošajiem noteikumiem un nacionālās attīstības programmām.

Monopols (valsts vai privāts) ir ieinteresēts aizkavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū (pašaizsardzība), un tas centīsies izvairīties no konkurences nākotnē. Tāpēc ir ļoti ieteicams strukturēt pārvades sektoru no ražošanas un sadales.

Ir skaidrs, ka, privatizējot "Latvenergo" kā vertikāli integrētu uzņēmumu, tiek izslēgta iespēja nodibināt neatkarīgu pārvades uzņēmumu. Turpmāka jau privatizēta "Latvenergo" reorganizācija, lai panāktu skaidru tirgus struktūru, kas pieļauj konkurenci, neatbildīs investoru interesēm, un tāpēc viņi to kavēs. Vēl vairāk — viņi varēs pieprasīt kompensāciju izmaksas.

 

3.7. Tarifu ilglaicīga stabilitāte

Uzskatām, ka ilglaicīga cenu stabilitāte ir viens no galvenajiem "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem. Elektroenerģijas tarifu līmenis Latvijā var gan tieši, gan netieši ietekmēt Latvijas ekonomiku.

Sabiedrības diskusijās, kas pašlaik notiek, runā par pastāvošajiem tarifu paaugstināšanas draudiem, kam būtu tiešs sakars ar "Latvenergo" privatizāciju. Ir jāatzīmē, ka Eiropas energouzņēmumu privatizācija nekādā ziņā nepierāda, ka starp privatizāciju un augstākām cenām vai tarifiem būtu kāds sakars.

Ņemot vērā pašreizējo tarifu aprēķinu metodiku, nav nopietni prognozēt, ka augstāki tarifi būs tāpēc, ka potenciālais investors cer saņemt peļņu vai palielina investīcijas. Tā kā peļņa ir ietverta pašreizējos tarifa aprēķinos, kuri regulatoram jāapstiprina, bažas par nepamatotu peļņu ir noraidāmas. Lielākas investīcijas šajā sistēmā (ja izvēlēsies Integrēta koncerna modeli) radīs augstāku efektivitāti un dos labumu patērētājiem Latvijā. Arī šajā gadījumā regulators var noraidīt nepamatotus tarifa aprēķinus.

Kā norādīts iepriekš, paredzams, ka efektivitātes un prasmju nodošana būs lielāka, ja izvēlēsies strukturētu uzņēmuma privatizāciju. Jo lielāka būs efektivitāte, jo lielāku labumu gūs patērētājs. Bez tam paredzams, ka konkurences ieviešana ražošanas sektorā dos papildu labumu. Tādējādi pēc pārejas perioda var paredzēt, ka elektroenerģijas tarifi drīzāk gan samazināsies, nevis turpinās pieaugt (vai vismaz samazināsies to pieaugums), ja "Latvenergo" tiks pārveidots par Integrētu koncernu.

 

3.8. Iespējamā integrācija Baltijas un Eiropas

energoapgādes sistēmā

Doma izveidot kopīgu (reģionālu) Baltijas enerģētikas tirgu starp trijām Baltijas valstīm — Igauniju, Latviju un Lietuvu — ir stratēģija, ko realizē visas Baltijas valstis. Turpmāka integrācija starptautiskajā energosistēmā (īpaši NORDEL) būs nākamais solis ceļā uz tirgus integrāciju, tomēr tā veicama, kad tas kļūs ekonomiski izdevīgi un nepieciešami.

Integrācija kopīgās energosistēmās nozīmē atvērt daudzpusēju tirgu un uzsākt konkurenci ar citiem piegādātājiem. Protams, vislabākais veids, kā sākt konkurenci, ir sākt to jau pastāvošā konkurējošā ražošanas tirgū, kurā jau tiek ievēroti tirgus likumi, nevis tikai stingra regulēšana.

Attiecībā uz integrāciju Baltijas enerģētikas tirgū "Latvenergo" pārveidošana par Integrētu koncernu dos Latvijai iespēju būt efektīvam reģionālam dalībniekam, kas ievēro tirgus likumus un gatavs tūlītējai konkurencei.

 

3.9. Atbilstība Eiropas Savienības direktīvām

ES elektroenerģētikas direktīva2 stājās spēkā 1997. gada 19. februārī. Ja Latvija vēlas panākt atbilstību ES likumdošanai, veicot jebkāda veida elektroenerģētikas sektora pārstrukturēšanu, tai ir jāņem vērā vairākas prasības. Galvenās prasības ir šādas:

• Jaunas ražošanas jaudas ir jāievieš konkursa vai atļauju izsniegšanas kārtībā. Šim procesam ir jābūt objektīvam, atklātam un vienlīdzīgam.

• Ir jānozīmē pārvades sistēmas operators, kura pienākums būtu nodrošināt drošu un efektīvu sistēmas darbību. Pārvades sistēmas operatoram ir jābūt neatkarīgam (vadības struktūrā) no citiem tirgus dalībniekiem. Pārvades sistēmas operators ir arī atbildīgs par ražošanas aktīvu, vienlīdzīgu un saimniecisku dispečerēšanu dotajā teritorijā, tajā skaitā importa/eksporta operācijām ar citām dalībvalstīm. Sistēmas operators var dot priekšroku tiem ģeneratoriem, kas ražo elektroenerģiju un siltumu vienlaicīgi, kā arī izmanto atjaunojamos energoresursus.

• Ir jānozīmē sadales sistēmas operators, kura pienākumos ietilptu piegāžu veikšana tā teritorijā. Tarifu šādām piegādēm var regulēt. Sadales sistēmas operatoram ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret sistēmas lietotājiem vai sistēmas lietotāju grupām.

• It jāatdala, jāauditē un jāpublicē grāmatvedības ražošanai, pārvadei un sadalei, kā arī tām darbībām, kas nav tieši saistītas ar elektroenerģiju. Tādējādi netiks pieļauta diskriminācija, subsidēšana un konkurences izkropļošana.

• Kvalificētajiem patērētājiem no jebkuras ES dalībvalsts ir jānodrošina pieeja pie sistēmas. Pieejas noteikumiem ir jābūt objektīviem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Var izmantot divas pieejas: "piekļūšana uz līguma pamata" vai "regulētā pieeja".

Pieeja uz līguma pamata norisinās, vienojoties ar attiecīgo sadales un/vai pārvades vienību. Sistēmas operatoriem ir jāpublicē norādošas cenas šādam pieslēgumam. Norādošās cenas būtu, piemēram, vidējā cena, ar kuru panākta vienošanās iepriekšējos divpadsmit mēnešos. "Regulētā pieeja" nodrošina to patieso tarifu publicēšanu, kas tiks iekasēti gadījumā, ja lietotājs vēlas šādu pieeju iegūt.

Otrs variants ir vienīgā pircēja pieeja, kurā sistēmas teritorijai tiek nozīmēts vienīgais pircējs. Sistēmas operators publicē pārvades un sadales tarifus. Tiesīgie patērētāji var brīvi slēgt līgumus ar ražotājiem. Tad vienīgajam pircējam var likt iepirkt elektroenerģiju, par kuru ir slēgts līgums ar tiesīgo patērētāju par cenu, kas līdzvērtīga pārdošanas cenai bez pārvades tarifa. Ja vienīgā pircēja pienākumos neietilpst veikt iepirkumu, tad patērētājam ir jābūt pieejai saskaņā ar pieeju uz līguma pamata vai regulēto pieeju.

Valstis var noteikt, kuri patērētāji var būt tiesīgi piekļūt tīkliem (trešās puses pieeja). Te jāietver lietotāji, kas patērē virs 100 GWh. Piedevām tiesīgo patērētāju skaitam katrā valstī ir jābūt līdzvērtīgam vidējam lietotāju patēriņa procentuālajam rādītājam ES, kas patērē vairāk nekā 40 GWh gadā. Šis rādītājs tika ieviests 1999. gada februārī un pašreiz pārstāv 26,4% nacionālo tirgu. 40 GWh slieksnis tiks samazināts līdz 20 GWh 2002. gadā un 9 HWh 2005. gadā, kas norāda uz daudz ievērojamāku tirgu atvēršanu.

Pēc pašreiz Privatizācijas aģentūras rīcībā esošajiem datiem par lielajiem patērētājiem ar patēriņu virs 5,3 GWh gadā, Latvijā ir divi patērētāji ar patēriņu virs 100 GWh. Pašreiz lielie patērētāji ar patēriņu virs 5,3 GWh veido tikai 21,4% kopējā tirgus. Līdz ar to slieksnis tiesīgiem patērētājiem, lai atbilstu ES minimālajam rādītājam šodien, t.i., 26,4%, būtu jābūt ar patēriņu zem 5,3 GWh.

Trešās puses pieeja (TPP) ir liberalizēta tirgus stūrakmens, kā arī priekšnosacījums konkurences ieviešanai. Šķēršļi patērētāju brīvībai izvēlēties savu piegādātāju palēninās konkurences ieviešanu un tās sniegtās priekšrocības. Uzskatām, ka "regulētās pieejas" variants uz trešās puses pieeju, kurā klienti ir tiesīgi iepazīties ar publicētiem tarifiem, ir pats efektīvākais un iedarbīgākais TPP ieviešanas ceļš.

Taču konkurences ieviešanai ir jānorisinās caur pārejas periodu, kas ļautu pastāvošajiem sadales uzņēmumiem pielāgoties jaunajai videi. Līdz ar to šis pārejas process ir jāievieš pēc iespējas drīz, lai nodrošinātu iespējami ilgstošu pārejas periodu pirms iestāšanās ES.

 

4. Privatizācijas mērķi un uzdevumi

Izstrādājot "Latvenergo" privatizācijas modeli, Privatizācijas aģentūra izvirzīja šādus stratēģiskos mērķus:

• droša un kvalitatīva patērētāju apgāde ar elektroenerģiju un siltumenerģiju par iespējami zemākām cenām (tarifiem)

Modelim jānodrošina "Latvenergo" privatizācijas veikšana, neradot radikālas pārmaiņas nozares un uzņēmuma funkcionēšanā. Vienlaikus valstij jābūt reālām iespējām ietekmēt tarifus un nodrošināt to stabilitāti.

• nozares un uzņēmuma ilgtermiņa attīstība

Izstrādājot modeli, Privatizācijas aģentūra raudzījās uz "Latvenergo" privatizāciju kā uz ilgtemiņa pakāpenisku transformāciju procesu, kura laikā energonozare pāriet no monopolstāvokļa uz tirgus un konkurences apstākļiem pielāgotu sistēmu. Tāpēc modeļa darbības mehānismam ir jābūt elastīgam, lai ar tā palīdzību valsts būtu spējīga operatīvi reaģēt uz nozares attīstības tendencēm, neradot radikālas pārmaiņas un nestabilitāti nozarē un patērētāju apgādē;

• saglabāt valsts rokās kontroli pār turpmāko nozares attīstību

Valstij ir jāpatur savās rokās reālas iespējas pašai izlemt, kad, kā un kādā apmērā kontrole tiks nodota privātajās rokās (Latvijas sabiedrībai, citiem investoriem) jebkurā nozares segmentā;

• nodrošināt iedzīvotāju un ražotāju aizsardzību no jauna — privātā monopola rašanās draudiem

Saglabājot pašreizējo "Latvenergo" struktūru, tiek pieļauta privāta monopola radīšana, kurš neveicinātu konkurences veidošanos un turpmāk kavētu nozares pārstrukturēšanu;

• jāparedz saglabāt valsts kontroli pār visas tautas bagātību — Daugavas hidroelektrostacijām. Vienīgi Latvijas iedzīvotājiem jābūt iespējai kļūt par hidroelektrostaciju līdzīpašniekiem.

"Latvenergo" privatizācija paredz vairāku būtisku uzdevumu risināšanu:

• Ekonomiskie uzdevumi

— privatizācijas sertifikātu izlietošana

— ienākumu nodrošināšana valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos atbilstoši apstiprinātajam 1999. gada valsts budžetam

— jaunu enerģijas ražotāju piesaistīšana

— ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšana Latvijas tekošā konta deficīta segšanai

• Tirgus izveide Baltijā

— atbilstība Eiropas Savienības direktīvu un citu Eiropas Savienības dokumentu prasībām

— energosistēmas liberalizācijas veicināšana

— nediskriminēta attieksme pret tirgus dalībniekiem

— Ignalīnas AES slēgšanas iespējas ietveršana

• Sociāli politiskie uzdevumi

— Valdības deklarācijā paredzēto mērķu īstenošana

— privatizācijas procesa atklātuma nodrošināšana

— privatizācija par sertifikātiem — privatizācijas sertifikātu "atprečošanas" atrisināšana

— valsts ekonomiskā drošība — resursu piegādātāju dažādošana

— tiks regulēti pārvaldes un sadales lietošanas tarifi, kā arī saglabāti elektrostaciju cenu "griesti"

— "Latvenergo" korporatīvās vadības sistēmas depolitizācija.

 

5. "Latvenergo" Intergētā koncerna modelis

5.1. Vispārējās prasības "Latvenergo" privatizācijā

Strukturālajā ziņā "Latvenergo" šobrīd ir vertikāli integrēta struktūra ar ražošanas, pārvaldes un sadales uzņēmumiem. Ražošana sastāv no trim Daugavas krastos izvietotām hidroelektrostacijām, kā arī divām siltuma un elektrību ražojošām termoelektrocentrālēm, kas atrodas Rīgā. Visas vadības funkcijas pamatā ir koncentrētas "Latvenergo" centrālajā administrācijā Rīgā.

"Latvenergo" tehniskais aprīkojums ir krietni novecojis vai arī tuvojas sava tehniskās ekspluatācijas mūža beigām. Kaut arī filiāle "Daugavas kaskāde" (kas sastāv no divām hidroelektrostacijām Pļaviņās un Ķegumā) pašreiz tiek rekonstruēta, lielas investīcijas ir nepieciešamas termoelektrostaciju tehniskajam aprīkojumam, kā arī pārvaldes un sadales sektoriem. Jo īpaši tas attiecas uz TEC–1, kura ir vecākā no abām termoelektrostacijām un kuru ir plānots beigt ekspluatēt nākamo piecu gadu laikā.

Izstrādājot "Latvenergo" privatizācijas variantu — Integrētā koncerna modeli, Privatizācijas aģentūra ņēma vērā Valdības deklarāciju, kurā paredzēts "pilnveidot lielo valsts uzņēmumu privatizācijas principus", kā arī "nodrošināt "Latvenergo" un citu monopoluzņēmumu privatizāciju atbilstoši Latvijas valsts un patērētāju interesēm". Tika ievērotas arī ekspertu un sabiedrības grupu izteiktās piezīmes par iepriekš izstrādātajiem "Latvenergo" privatizācijas modeļiem.

Modelis satur vairākus pozitīvus aspektus:

• Tiek uzsākta ilgi aizkavētā "Latvenergo" privatizācija

• Tiek iegūts sabiedrības atbalsts "Latvenergo" privatizācijai

• Tiek samazināts valsts īpatsvars "Latvenergo"

• Tiek atrisināta "privatizācijas sertifikātu problēma"

• Ja HES akcijas piederēs iedzīvotājiem, uzņēmums iegūs plašāku pozitīvo publicitāti

• Visiem "Latvenergo" darbiniekiem dotas vienādas iespējas iegādāties uzņēmuma akcijas, līdz ar to tiek palielināta darbinieku ieinteresētība "Latvenergo" sekmīgā darbībā

Privtatizācijas aģentūras piedāvātais Integrētā koncerna modelis paredz pārstukturēt "Latvenergo" par koncernu, kura mātes sabiedrība paliktu 100% valsts īpašumā, savukārt vismaz 51% meitas sabiedrību akciju piederētu mātes sabiedrībai un netiktu privatizētas. Šāda koncerna struktūra veido "Latvenergo" par cieši saistītu energouzņēmumu apvienību, kurā caur mātes sabiedrību tiek nodrošināta valsts ietekme svarīgu lēmumu pieņemšanā visos sektoros — ražošanā, pārvaldē un sadalē.

Abas termocentrāles TEC–1 un TEC–2 tiks apvienotas vienā meitas sabiedrībā ("Termoelektroražošanas uzņēmumā"), Daugavas hidroelektrostacijas — vienā meitas sabiedrībā ("Hidroelektroražošanas uzņēmumā"). Meitas uzņēmumā "Pārvalde" ietilpst Augstsprieguma tīkls, savukārt visi esošie sadales tīkli veidos meitas sabiedrību "Elektrosadale".

 

5.2.Privatizācijas pasākumu secība

Saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" Ministru kabinets ar savu rīkojumu nosaka "Latvenergo" privatizācijas nosacījumus, kas Privatizācijas aģentūrai jāņem vērā, izstrādājot un realizējot "Latvenergo" privatizācijas nosacījumus. Privatizācijas aģentūra piedāvā nosacījumos ietvert šādus jautājumus:

• "Latvenergo" pārveidošana par koncernu, izveidojot atsevišķas statūtsabiedrības kā meitas sabiedrības elektroenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei;

• Koncerna meitas sabiedrību privatizējamo kapitāla daļu turētājs ir Privatizācijas aģentūra, bet pārējās kapitāla daļas nododamas koncerna mātes sabiedrības īpašumā;

• Valstij piederošie un piekrītošie zemesgabali, uz kuriem atrodas "Latvenergo" ēkas un būves, iekļaujami "Latvenergo" mātes sabiedrības un meitas sabiedrību pamatkapitālā;

• Prasības "Latvenergo" struktūrai: atbilstība ES direktīvu un citu ES dokumentu prasībām, finansiālā sadarbība starp koncerna uzņēmējsabiedrībām;

• Prasības "Latvenergo" un enerģētikas sektorā ietilpstošajām valsts institūcijām: vienādu tarifu nodrošināšana visā valsts teritorijā katrai patērētāju grupai, efektīvas Latvijas līdzdalības nodrošināšana Baltijas un Eiropas elektroenerģijas tirgū, Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekta netraucēta realizācija;

• Koncerna mātes sabiedrība un meitas sabiedrība, kas izveidota uz augstsprieguma pārvades tīklu bāzes, nav privatizējama;

• Vismaz 75% koncerna meitas sabiedrības, kas izveidota uz Daugavas hidroelektrostaciju bāzes, pamatkapitāla saglabājami koncerna mātes sabiedrības īpašumā. Pārējās šīs meitas sabiedrības akcijas var tikt piedāvātas Latvijas iedzīvotājiem un "Latvenergo" darbiniekiem par privatizācijas sertifikātiem;

• Vismaz 80% no sadales meitas sabiedrībai piesaistītā kapitāla izmantojami elektrotīklu attīstībai un modernizēšanai lauku apvidos;

• Vismaz 51% no privatizējamo koncerna meitas sabiedrību pamatkapitāla saglabājama koncerna mātes sabiedrības īpašumā.

Pirms "Latvenergo" privatizācijas uzsākšanas tiek izdarīti nepieciešamie grozījumi Enerģētikas likuma 20. pantā.

Pašreizējā Enerģētikas likuma 20. panta redakcija nosaka, ka Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma tīkli saglabājami valsts īpašumā, kas juridiski nozīmē, ka tie jāatdala no "Latvenergo", vai nu izveidojot uz to bāzes valsts uzņēmumus, vai saglabājot kā mantas kopumu un nododot apsaimniekošanā kvalificētam energouzņēmumam. Jebkurā gadījumā pret ievērojamas pamatlīdzekļu daļas izņemšanu no "Latvenergo" var iebilst kreditori un tā var radīt "Latvenergo" zaudējumus.

Pirms "Latvenergo" privatizācijas uzsākšanas tiek izdarīts grozījums likuma "Par akciju sabiedrībām" 10. pantā, nosakot, ka akciju sabiedrības vienīgais akcionārs var būt cita akciju sabiedrība. Šāds priekšlikums jau ir iesniegts Saeimā un var tikt izskatīts pietiekami ātri. Citi grozījumi vai papildinājumi likumdošanas aktos, lai īstenotu šo modeli, nav nepieciešami.

Pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātiem "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem, Privatizācijas aģentūra izstrādā "Latvenergo" privatizācijas pamatnoteikumus, kas jāizskata Privatizācijas aģentūras padomē un valdē. Minētie pamatnoteikumi nosaka "Latvenergo" pārstrukturēšanas kārtību, mātes sabiedrības un meitas sabiedrību izveidošanu, to pamatkapitāla lielumu, kā arī privatizācijas pasākumu veikšanas kārtību.

"Latvenergo"meitas sabiedrību akciju pārdošanas cena tiek noteikta, ievērojot sabiedrību pašu kapitāla un pamatkapitāla attiecību, savukārt precīzas katrai akcionāru grupai pārbaudāmo akciju kvotas tiek noteiktas, samērojot vēl nerealizēto kopējo privatizācijas sertifikātu daudzumu ar privatizācijai atlikušo un paredzēto valsts īpašumu. Precīzus to apjomus pašlaik indentificēt nav iespējams, jo vienlaikus ar Ministru kabineta lēmumu par "Latvenergo" privatizācijas modeli valdībai jāizšķiras par privatizējamās valsts a/s "Latvijas kuģniecība" un SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācijas nosacījumiem.

"Latvenergo" privatizācijas pirmajā posmā tiek pārdotas HES meitas sabiedrības akcijas par privatizācijas sertifikātiem:

"Latvenergo" darbiniekiem un pensionāriem, (tiesības iegādāties minētās akcijas par sākotnējo akciju pārdošanas cenu ir visu "Latvenergo" struktūru darbiniekiem);

Latvijas iedzīvotājiem (fiziskām personām) publiskajā piedāvājumā.

Šajā privatizācijas posmā var tikt pārdots ne vairāk kā 25% no HES meitas sabiedrības akcijām.

"Latvenergo" privatizācijas otrajā posmā tiek pārdotas termoelektrocentrāļu meitas sabiedrības un sadales meitas sabiedrības akcijas. Privatizācijas otrais posms var tikt uzsākts paralēli privatizācijas pirmajam posmam.

Līdz 29% termoelektrocentrāļu meitas sabiedrības akciju var tikt pārdotas investoriem (par naudu), ievērojot šādas privatizācijas galvenās prasības un mērķus:

• apgādes drošums un stabilitāte;

• klientiem sniegto pakalpojumu uzlabošana par iespējami zemiem tarifiem;

• nepieciešamo investīciju nodrošināšana;

• iespējami zemāki siltumenerģijas tarifi;

• maksimāli palielināti skaidrās naudas ieņēmumi no privatizācijas.

Līdz 24% sadales meitas sabiedrības akciju var tikt pārdotas investoriem (par naudu), ievērojot pamatos tādas pašas privatizācijas prasības kā termoelektrocentrāļu meitas sabiedrības privatizācijā. Kā papildu nosacījums investoriem tiks izvirzīta prasība uzlabot sabiedrības sniegto pakalpojumu kvalitāti par iespējami zemiem tarifiem.

Tūlīt pēc tam, kad investoriem būs pārdota sākotnējā akciju pakete, var tikt uzsākts akciju publiskais piedāvājums fiziskām un juridiskām personām un akciju pārdošana darbiniekiem.

Visā privatizācijas procesa laikā gan iedzīvotājiem, gan investoriem un patērētājiem ir skaidra "Latvenergo" koncerna attīstība, tos nemāc neziņa par iespējamiem Latvijas valdības lēmumiem nākotnē. Modeļa un īpašumstruktūras skaidrs un nepārprotams risinājums, kā arī definētas rīcības iespējas ar privatizētajām akcijām uztur iespējami augstu "Latvenergo" meitas sabiedrību akciju pārdošanas cenu.

Nākotnē sadales meitas sabiedrība, kas tieši sniedz pakalpojumus patērētājiem, viegli varēs integrēties horizontāli ar citu pakalpojumu sniedzējiem.

 

6. Nobeiguma jautājumi

Šīs dokuments neaptver visus "Latvenergo" Integrēta koncerna modeļa izveidošanas un darbības aspektus un uzskatāms par darba dokumentu. Detalizēta "Latvenergo" privatizācijas pamatnoteikumu izstrāde tiks uzsākta pēc Ministru kabineta konceptuāla lēmuma par "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem pieņemšanas.

Koncepciju izstrādājusi Privatizācijas aģentūras darba grupa ģenerāldirektora Jāņa Nagļa vadībā. Koncepcijas izstrādē izmantoti Privatizācijas aģentūras padomei iesniegtie materiāli par "Latvenergo" privatizācijas variantiem, "Latvenergo" , Ekonomikas ministrijas, SIA "Konsorts" u.c. darba dokumenti.

Tekstā izmantotie saīsinājumi:

Privatizācijas aģentūra

— bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra".

"Latvenergo"

— privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo".

Eiropas Savienības (ES) direktīvas

‚ — 1996. gada 19. decembrī Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva 96/92/EC par vienotiem noteikumiem iekšējā elektroenerģijas tirgū un 1999. gada 29. oktobra direktīva 90/547/EEC par elektrības tranzītu, izmantojot pārvades energosistēmas.

1 Privatizācijas aģentūras 22.03.1999.vēstule Nr.1/17/3855 satur shematisku Integrētā koncerna modeļa raksturojumu, kā arī tā salīdzinājumu ar Enerģētikas likuma 20.pantam, atbilstošu "Latvenergo" modeli un "Latvenergo" koncerna modeli, kurā netiek privatizēts Daugavas HES un augstsprieguma tīkli.

2 1996. gada 19. decembra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva 96/92/EC par vienotiem noteikumiem iekšējā elektroenerģijas tirgū.

 

"Latvenergo" privatizācija

Īpašumtiesību un tirgus struktūras pašreizējās tendences Eiropā

"Latvenergo" privatizācija

Īntegrētā koncerna īpašumstruktūra

"Latvenergo" privatizācija

Īntegrētā koncerna modelis

"Latvenergo" privatizācija

Īntegrētā koncerna modelis

"Latvenergo" privatizācija

Ekstrēmie varianti

Valsts kontrole pār "Latvenergo" integrēto koncernu