Saeimas 2011. gada 8. septembra ārkārtas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Paldies.

Sākam Saeimas 8.septembra ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību... Vakardien mūsu valsti sasniedza traģiska ziņa, ka Krievijā aviokatastrofā bojā gājusi Jaroslavļas „Lokomotiv” hokeja komanda, kurā starp septiņu valstu spēlētājiem savu pirmo sezonu KHL gatavojās aizvadīt Latvijas hokejists, Latvijas izlases kapteinis Kārlis Skrastiņš.

Parlamenta vārdā esmu izteikusi līdzjūtību Krievijas kolēģiem un tautai.

Kārlis Skrastiņš bija ne tikai izcils hokejists, kurš godam nesa Latvijas vārdu pasaulē un bija iedvesmas avots neskaitāmiem puikām uzsākt hokejista gaitas, bet arī patiess mūsu valsts patriots, kurš vienmēr bija gatavs aizstāvēt Latvijas vārdu zem Latvijas karoga.

Es aicinu ar klusuma brīdi pieminēt Kārļa Skrastiņa piemiņu.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par likuma „Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts”, likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” un likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu nodošana komisijām”...

Ā, vēl viens likumprojekts, es atvainojos...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana.

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Sakarā ar to, ka Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ievēlēto locekļu darba termiņš beidzas oktobra pirmajās dienās, un saistībā ar to, ka mūsu Saeima ir atlaista un nav iespējams ievēlēt attiecīgajā termiņā jaunus padomes locekļus, komisija ir izstrādājusi grozījumu, lai pagarinātu šo padomes locekļu darba termiņu uz noteiktu laika periodu. Proti, mēs komisijā esam izstrādājuši grozījumu, ka šie pašreiz darbā esošie, ievēlētie padomes locekļi turpina pildīt savas pilnvaras līdz esošā termiņa beigām un pēc tam turpina strādāt līdz nākamās padomes visu locekļu ievēlēšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.februārim. Sakarā ar to, ka šis jautājums ir būtisks, mēs lūdzam arī piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

I.Circene. Jā, komisija lūdz iespēju izskatīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Deputāte Dana Reizniece-Ozola, vai jums ir iebildumi? Jūs lūdzat noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Gribu lūgt noteikt īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Viens tehnisks priekšlikums no Satiksmes ministrijas puses.

I.Circene. Jā, bet mēs lūdzam atbalstīt uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai jūs iebilstat pret to, ka likumprojekts tiktu izskatīts uzreiz otrajā lasījumā? Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs varam balsot par to, lai atbalstītu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

I.Circene. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Juridiskā komisija savukārt lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekts ir attiecināms tikai uz 2011.gada 17.septembrī paredzētajām ārkārtas vēlēšanām. Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka vēlēšanas notiek no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā. Šis likumprojekts, papildinot vēlēšanu likuma pārejas noteikumus, piedāvā katrā pilsētā, izņemot Rīgu, Daugavpili un Liepāju, un katrā novadā noteikt vienu vēlēšanu iecirkni, kuru slēgtu nevis pulksten 8.00 vakarā, bet gan pulksten 10.00 vakarā. Savukārt Rīgā, Daugavpilī un Liepājā šādi iecirkņi būtu vairāki.

Es gribu jums raksturot šo grozījumu mērķi.

Lai atbildētu uz jautājumu par grozījumu mērķi, Juridiskā komisija savā sēdē ļoti detalizēti izpētīja, kāpēc 2010.gadā 9.Saeimas laikā tika grozīta kārtība, kad vēlēšanas notika līdz 10.00 vakarā visos iecirkņos. Priekšlikumu – saīsināt vēlēšanu norises laiku – tajā laikā bija iesniedzis 9.Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns. Juridiskās komisijas... Ja apskatāmies Juridiskās komisijas 2010.gada 16.februāra sēdes protokolu, tas liecina, ka galvenie iemesli šiem grozījumiem bijuši divi: pirmais – vēlēšanu iecirkņu darbinieku nogurums un otrais – savlaicīgāka vēlēšanu rezultātu uzzināšana, kā tika minēts komisijas sēdē, „pirms gulētiešanas”.

Vienlaikus komisijas locekļu vidū tika pastāvējušas bažas, piemēram, no Daudzes kunga puses, ka līdz ar šādu darbalaika saīsināšanu varētu tikt aizskartas to cilvēku intereses, kam ir maiņu darbs. Taču pēc šo grozījumu izdarīšanas pagājušā gada septembrī tālaika Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Segliņa kungs bija saņēmis vēstuli no Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes, kurā, pamatojoties uz viņu ticības kanonu, tika izteikts lūgums atgriezties pie iepriekšējā regulējuma, proti, ka vēlēšanas tomēr notiek līdz pulksten 10.00 vakarā. Segliņa kungs, neizskatot šo vēstuli Juridiskajā komisijā, ir atbildējis, ka novērtē šīs draudzes aprakstīto situāciju un sola pie šīs problēmas atgriezties pēc 10.Saeimas vēlēšanām.

Tā kā nekas šajā jomā acīmredzot nebija darīts, šā gada augusta sākumā atsevišķu konfesiju... ne tikai šī reliģiskā draudze, bet arī atsevišķu konfesiju draudžu pārstāvji gan rakstiski, gan mutiski ar šādu lūgumu atkārtoti ir vērsušies gan Juridiskajā komisijā, gan Valsts prezidenta kancelejā, gan Saeimas Prezidijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Pirms jautājuma izskatīšanas Juridiskajā komisijā Valsts prezidenta kanceleja iesnieguma iesniedzējiem bija atbildējusi, ka tā šādu lūgumu atbalsta un ka tam piekrīt arī Centrālā vēlēšanu komisija.

Līdz ar to Juridiskā komisija, pirmkārt, secināja, ka likumprojektā noteiktā kārtība paplašinātu vēlētāju iespējas un ļautu piedalīties Saeimas vēlēšanās gan vairākām ticīgo personu grupām, gan citiem Latvijas pilsoņiem – vēlētājiem, kas nevar paspēt nobalsot līdz pulksten 8.00 vakarā. Statistika liecina, kā teica Cimdara kungs Juridiskās komisijas sēdē, ka pēdējā stundā pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas – neatkarīgi no laika, vai tie tiek slēgti, piemēram, pulksten 8.00 vai pulksten 10.00 – balsotāju skaits ir vismaz 3 procenti no vēlēšanās piedalījušos skaita.

Otrs secinājums. Vienlaikus Juridiskā komisija uzskatīja, ka turpmāk būtu jāizvērtē arī citi risinājumi, kas ļautu vēlēšanās piedalīties pēc iespējas lielākam personu lokam. Ņemot vērā to, ka, piemēram, ja mēs vēlam pašvaldību deputātus, vēlēšanas ir līdz pulksten 10.00 vakarā un arī tautas nobalsošana notiek līdz pulksten 10.00 vakarā, mēs plānojam, ka nākamā Saeima varbūt varētu paredzēt tā saukto depozītu balsošanu, proti, ka vēlēšanu iecirknī vai pašvaldībā vēlētājam, kas nevar piedalīties vēlēšanās vēlēšanu dienā, noteiktā kārtībā tiktu dota iespēja to izdarīt iepriekš, proti, atstāt aploksnē savu balsojumu. Pēc tam vēlēšanu dienā – jo Satversme paredz, ka Saeimas vēlēšanām ir jānotiek vienā dienā, – varētu šo aploksni iemest vēlēšanu urnā un pēc tam vēlēšanu vakarā, kad ir beigušās vēlēšanas, to atvērt.

Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību vai par ...?

I.Čepāne. Jā, un vienlaikus es arī lūdzu piešķirt šim likumprojektam, kā ir norādīts Juridiskās komisijas atzinumā, steidzamību, jo pretējā gadījumā, ja šim likumprojektam nav steidzamības, tad šis likumprojekts, kā jūs paši saprotat, zaudē jebkuru jēgu. Mums vienkārši ir jāizšķiras, vai mēs to atbalstām vai neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 12.

Komisija ir lūgusi arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Debatēt? Nē... Tātad, ja ir debates... Tātad, lūdzu, vārds...

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem deputātiem, kuri iepriekšējā Saeimā strādāja Juridiskajā komisijā un arī apsprieda šo jautājumu un balsoja Juridiskajā komisijā par vēlēšanu iecirkņu darba laika samazināšanu līdz... ka no normas, kas paredzēja, ka līdz 10.00 vakarā, jāpāriet uz normu, kas paredz, ka līdz 8.00 vakarā. Es gribu pateikt, kāpēc toreiz es par to balsoju un kāpēc es lūdzu varbūt tomēr šo likumprojektu veidot izsvērtāku.

Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc es balsoju par laika samazināšanu, ir tāds, ka prakse Eiropas Savienības valstīs un citās demokrātiskās valstīs ir tāda, ka vēlēšanu rezultāti tiek saskaitīti tajā dienā, kad ir vēlēšanas. Ka sabiedrība iet gulēt ar apziņu, ka balsis ir saskaitītas... ka par partijām nodotās balsis ir saskaitītas. Iepriekšējās vēlēšanās – 8.Saeimas vēlēšanās, 9.Saeimas vēlēšanās – bija gadījumi, ka pulksten četros, piecos naktī dažas vēlēšanu komisijas pārtrauca skaitīšanu un paziņoja, ka balsis tiks skaitītas vēlāk. Un tad radās problēmas ar to, ka bija uzskats, ka tiek falsificētas balsis, tiek veidoti nepareizi rezultāti un tā tālāk. Viena ļoti svarīga lieta ir vēlētāju skaits, bet ļoti svarīga lieta ir arī vēlēšanu rezultātu ticamība. Un es, balsodams par to, ka vēlēšanu iecirkņiem jāveras ciet ir 8.00 vakarā, balsoju par to, lai vēlēšanas būtu ar lielāku ticamību.

Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs tagad ieviešam situāciju, ka dažos iecirkņos ir iespējams vēlēt līdz 10.00 vakarā, bet pārsvarā visi citi ir atvērti līdz 8.00 vakarā, tad es varu derēt, ka 10 dienas pirms vēlēšanām lielākā daļa sabiedrības nesapratīs, cikos tad vēlēšanas beidzas, un daudz būs tādu cilvēku, kas, domādami, ka vēlēšanas beidzas 10.00 vakarā, aizies pusdesmitos uz vēlēšanām un sapratīs, ka viņu vēlēšanu iecirkņi jau aizvērušies 8.00 vakarā.

Līdz ar to es uzskatu, ka pluss būtu arī šī depozītu sistēma. Kā Čepānes kundze teica, arī tā ir jāievieš.

Es uzskatu, ka tomēr vajadzētu izsvērtāku veidot šo likumu. Es atbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es lūgšu arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

I.Čepāne. Paldies Reira kungam par viedokli.

Juridiskajā komisijā mēs izskatījām arī Eiropas valstu praksi, un šī prakse ir ļoti dažāda: ir Eiropas valstis, kurās patiešām ir saīsināts vēlēšanu laiks, un ir liela daļa Eiropas valstu, kurās ir vēlēšanas līdz pulksten 22.00. Juridiskā komisija vienbalsīgi, vienai personai atturoties, atbalstīja šādu priekšlikumu, ka šajā gadījumā būtu vēlēšanās jāiesaista pēc iespējas vairāk Latvijai lojālu pilsoņu. Jo vairāk personu piedalās vēlēšanās, jo, manuprāt, lielāka leģitimitāte ir Saeimas pieņemtajiem aktiem. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā varu teikt vien to pašu, ka mums šodien ir jāizšķiras, vai mēs šodien pieņemam arī otrajā lasījumā šo likumprojektu vai arī to jautājumu nerisinām un atstājam – tieši tāpat kā iepriekšējā Saeima – uz nākamo Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

I.Čepāne. Komisijas vārdā es lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet tūlīt šo likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi, par kuriem Jānis Reirs minēja jau no tribīnes... Tātad, Reira kungs, kāds ir jūsu priekšlikums?

J.Reirs. 9.septembris, pulksten 17.00.

I.Čepāne. Es esmu spiesta Juridiskās komisijas vārdā lūgt, piemēram, stundu laika šo priekšlikumu iesniegšanai, jo pretējā gadījumā, ja tas ir 9.septembris, tad, kā mēs zinām, nākamā Saeimas sēde varētu būt, protams, pēc vēlēšanām. Tā ir izšķiršanās šajā gadījumā, vai mēs atbalstām šo Juridiskās komisijas priekšlikumu vai ne.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums bija: vai nu viena stunda šodien, tātad līdz pulksten 10.20 8.septembrī, vai arī pulksten 17.00 9.septembrī.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par tālāko piedāvāto termiņu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to... Kas ir par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” uz otro lasījumu noteiktu 9.septembri pulksten 17.00? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – 8. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.20 8.septembrī.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien!

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Pašlaik likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” noteic, ka vēlēšanu dienā līdz pulksten 8.00 vakarā raidorganizāciju raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un deputātu kandidātu popularitāti.

Ja tiek izdarīti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kā mēs to tikko lēmām, un ja katrā republikas pilsētā un novadā ir viens vēlēšanu iecirknis vai vairāki iecirkņi, kurus slēdz nevis pulksten 8.00 vakarā, bet pulksten 10.00 vakarā, tad attiecīgie grozījumi izdarāmi būtu arī likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt arī par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Čaklais. Cienījamie kolēģi! Līdzīgi kā gadījumā ar iepriekšējo likumprojektu, komisijas vārdā lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet pieņemt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt pat.

Sēdes vadītāja. Bet šie likumprojekti ir saistīti... Vai Reira kungam nav iebildumu arī pret šo likumprojektu? (No zāles dep. J.Reirs: „Nav iebildumu!”) Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim!

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tā kā var rasties situācija, ka mēs šo likumprojektu pieņemam jau tūlīt, bet otra, iepriekš referētā, likumprojekta pieņemšana aizkavējas, es aicinu tieši tāpat noteikt šoreiz nevis stundu, bet 56 minūšu ilgu iesniegšanas termiņu, lai abiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņi sakristu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam ir stunda? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – stunda.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un izskatīšana šodienas sēdē?

I.Čaklais. Jā.

Sēdes vadītāja. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – stunda. Tā kā mēs nevaram pāriet pie nākamā jautājuma, kamēr mēs neesam izskatījuši šo jautājumu, jāizsludina pārtraukums acīmredzot uz divām stundām, lai varētu stundas laikā iesniegt priekšlikumus un lai komisija paspētu tos sagatavot. Vai pietiks komisijai ar stundu, lai izskatītu likumprojektu un sagatavotu dokumentus?

Čepānes kundze, vai Juridiskajai komisijai pietiks ar stundu (No zāles: „Nu bet kāpēc?! Pārbalsojam termiņu!”), lai izskatītu iesniegtos priekšlikumus un sagatavotu tos deputātiem, tā kā saskaņā ar Kārtības rulli šie dokumenti ir nepieciešami katram?

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es varbūt tik perfekti nepārzinu Kārtības rulli, bet vai patiešām šajā gadījumā ir jābūt divu stundu ilgam pārtraukumam? Jo tādā gadījumā droši vien...

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Lai mēs šo likumprojektu... Ja jau parlaments tā ir lēmis, ka mēs šo likumprojektu tomēr turpinām izskatīt un vēlamies izskatīt šodien, tad mēs nevaram ārkārtas sēdē pāriet pie nākamā jautājuma, kamēr neesam izskatījuši šo. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir stunda. Ir jārēķinās ar to, ka šīs stundas laikā tātad ir... Pēc stundas ir komisijai jāsanāk un tie jāizskata, un vēl ir komisijas konsultantiem jāsagatavo attiecīgie dokumenti, lai mēs ar tiem varētu strādāt.

Čepānes kundze! Referents, atbildīgais referents, var rosināt pārbalsot priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šādā gadījumā... Es tiešām nepievērsu uzmanību tam, ka šī ir Saeimas ārkārtas sēde. Šādā gadījumā varbūt mēs varētu pārbalsot, noteikt, ka ir nevis stunda, bet piecpadsmit minūtes, jo šeit ir burtiski tikai cipari... Un mēs ļoti labi saprotam, ka šajā gadījumā nevarētu būt nekādi citi priekšlikumi par šo pašu depozīta balsojumu vai par vēlētāju reģistru, vai tamlīdzīgi.

Sēdes vadītāja. Tā, ir pieteikušies četri cilvēki runāt par procedūru. Es saprotu, ka visi četri. Pirmais ir Visvaldis Lācis. Acīmredzot runās par procedūru. Lāča kungs! Par procedūru. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Lācim!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es uzskatu, ka, cienot katra deputāta domas, katra tiesības izteikties jebkurā jautājumā šeit nav bijušas ierobežotas, bet tomēr jāņem vērā, ka mēs esam milzīgs vairākums šajā zālē, kuri uzskatām, ka divu stundu ilgs pārtraukums būtu nelietderīgs laika tēriņš, kurš nav vajadzīgs. Es piekrītu kolēģes Čepānes nupat teiktajam. Pirms tam es to nezināju, ka deputāts Reirs var izmantot savas tiesības un piecpadsmit minūšu laikā, jo viņam viedoklis jau ir skaidrs, iesniegt šo priekšlikumu un neturēt šeit mūs, pārējos, viena deputāta domu dēļ (tās varbūt ir pareizas domas), vēlreiz uzsveru, divas stundas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam – par procedūru.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Es pilnīgi nepārzinu Kārtības rulli, bet... Man jautājums, vai... Man jautājums. Šī ir ne tikai ārkārtas sēde, bet šis ir laiks, kad ir, nu, kā saka, noticis referendums, parlaments tautas nobalsošanā atlaists un kad Saeimas darba kārtību nosaka Valsts prezidents. Vai gan mēs to varam mainīt?

Sēdes vadītāja. Mēs jau to nemainām! Tieši tāpēc mēs arī nemainām, ka mēs nevaram uz nākamo darba kārtības jautājumu pāriet.

Vārds deputātam Jānim Reiram. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram!

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es būtu gatavs atsaukt iebildumus, jo piecpadsmit minūšu laikā nav iespējams sagatavot, arī stundas laikā nav iespējams sagatavot priekšlikumus un apspriest frakcijā. Turklāt vakardien frakcijas sēdē mums bija ļoti nopietnas debates un dažādi viedokļi. Lai saskaņotu šos viedokļus, to nav iespējams izdarīt stundā un 15 minūtēs.

Līdz ar to, ja ir iespējams procedurāli nobalsot par atcelšanu, tad, respektējot Saeimas nospiedošā vairākuma viedokli, es varētu atsaukt šīs pretenzijas.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šķēlem!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Pirms nonācām pie šīs situācijas, es ar starprepliku – ar starpsaucienu – aicināju atbalstīt Reira kunga priekšlikumu. Tas tika noraidīts, jo, kā redzam, tad Kārtības rulli lielākā daļa šeit klātesošo, bet kuri vēlas būt nākamajā Saeimā, vēl arvien nezina. Es tādēļ aicinu varbūt atkal atbalstīt deputātu Reiru un balsot tūlīt, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā, bez nekāda priekšlikumu iesniegšanas termiņa, un atbalstīt vienbalsīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad man ir jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” – līdz ar to, visdrīzāk, tāda pati procedūra ir piemērojama arī attiecībā uz nākamo likumprojektu – tiktu izskatīts tūlīt arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā?

Tā kā deputāts Reirs savus iebildumus ir atsaucis, tad mēs... Jā, ir jābalso atkārtoti par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – 6. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Mums ir jābalso arī par iepriekšējo likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātam Pimenovam ir iebildumi? Viņš vēlas runāt „par” vai „pret” nodošanu komisijai?

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, kurš runās „pret”.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītās dāmas un kungi! Es iebilstu pret šā likumprojekta pieņemšanu, jo šis likumprojekts pielīdzina zemniekiem samaksātās Eiropas Savienības kompensācijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai viņu ienākumiem.

Ko tas nozīmē?

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 1.punktā spēkā esošā norma nosaka, ka ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 2000 latu gadā, netiek ietverti gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikti ar nodokli. Līdz ar to, ja, piemēram, zemnieks gada laikā saņem 3000 latu, tad 2000 latu netiek aplikti ar nodokli. Viņš saņem šo summu pilnā apmērā, bet no 1000 latiem tiek ieturēts vai samaksāts valstij iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā.

Savukārt kompensācija, kuru saņem no Eiropas Savienības, piemēram, 500 latu apmērā, pavisam netiek aplikta ar nodokli, un zemnieks to saņem pilnā apmērā.

Ja likumprojekta 4.punktā ietvertā norma tiks pieņemta, tad šī kompensācija būs iekļauta šo 2000 latu summas apmērā, kura šobrīd netiek aplikta ar nodokli. Līdz ar to iepriekšējā piemērā aprakstītā summa, kas ir 3000 latu apmērā, būs sadalīta šādi: tātad 2000 latu joprojām nebūs aplikti, bet summa, kas būs aplikta ar nodokli, palielināsies par 500 latiem. Tas paliek „sausajā atlikumā”. Līdz ar to visa šī kompensācija, kuru mēs saņemam no Eiropas Savienības, patiesībā būs aplikta ar nodokli. Pērn Latvijas Republika saņēma no Eiropas Savienības 24 miljonus latu. Tas nozīmē, ka, ja būs šis likumprojekts pieņemts, viena ceturtā daļa no šīs summas būs ieturēta... būs ieskaitīta budžetā kā nodokļi. Mūsu valdība, finanšu „modes” noteicēja – apvienība „Vienotība” mums solīja, ka vairs nebūs nodokļu palielinājuma. Bet ko nozīmē šis likumprojekts? Tas nozīmē, ka, ja līdzīga summa vai, cerams, lielāka būs saņemta, atkal būs iespēja palielināt budžeta konsolidāciju uz zemnieku rēķina.

Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu un lūdzu jūs, kolēģi, to neatbalstīt. Balsojiet „pret”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai neviens nav pieteicies runāt „par”? Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatītu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 23, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Likumprojekts sastāv no jau esoša likumprojekta, kurš tika pieņemts divos lasījumos.

Pamatdomas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā, ir šādas. Pirmā – tiek reglamentēta atmaksas kārtība tiem valsts ierēdņiem, kuri ir vinnējuši tiesas prāvas par nepamatotu atlaišanu. Un otra ir saistībā ar to, ka ir jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākuma veida jēdziens – dividendēm pielīdzināmais ienākums. Un šim ienākumam tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10 procentu apmērā.

Šīs normas, kas ir šajā likumprojektā, jau ir izskatītas abos lasījumos, kā jau es teicu, citā likumprojektā. Tās normas, kuras skāra Pimenova kungs, ir saskaņotas ar visām nevalstiskajām organizācijām. Zemkopības ministrija ir iniciējusi šīs normas iepriekšējā likumprojektā, kurš tika pieņemts divos lasījumos un otrajā lasījumā saskaņots ar Finanšu ministriju, un tad iebildumu nebija. Un, ņemot vērā to, ka ir nepieciešams sakārtot šo jautājumu tieši ar zemniekiem un viņi būs ieguvēji no šā likumprojekta (viennozīmīgi!), nevis zaudētāji, ir priekšlikums piešķirt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

J.Reirs. Ņemot vērā to, ka šīs normas ir iniciējuši Zemnieku Saeimas pārstāvji un citas nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar zemniekiem, kā arī Zemkopības ministrija, tad lūdzu bez priekšlikumu papildu izskatīšanas pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Reirs. 5 minūtes... (No zāles: „Opā!” Zālē skaļas sarunas.) Nosakiet citu termiņu!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 9.45 8.septembrī. Vai ir citi priekšlikumi?

J.Reirs. Citu priekšlikumu nav. Izskatīšana – pēc stundas (No zāles K.Šadurskis: „Nu kur tad stunda? Pusstunda!”)... jo, ja būs priekšlikumi, mums būs jāizskata šie priekšlikumi. Jāsasauc komisija un jāizskata.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav... Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 9.45 8.septembrī, izskatīšana – pulksten 10.45 8.septembrī.

Saskaņā ar Kārtības rulli un atlaistās Saeimas statusu mēs nevaram pāriet pie nākamā jautājuma skatīšanas. Līdz ar to kā sēdes vadītāja es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 10.45.

Bet pirms tam, protams, lūdzu zvanu. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek sagatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, vārds Danai Reizniecei-Ozolai paziņojumam par Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pirms mēs dodamies dzert savu rīta kafiju, es gribu sniegt mazu paziņojumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu klusumu!

D.Reizniece-Ozola. Gribu sniegt jums nelielu informāciju par Zaļo un Zemnieku savienības likuma iniciatīvu.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidijam un arī Valsts prezidentam ir iesniegts priekšlikums par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” ar vairākiem pasākumiem – gan par priekšlaicīgu pensionēšanos cilvēkiem, kuriem darba stāžs pārsniedz 30 gadus, tas ir, divus gadus ātrāk nekā ir pieņemtais pensionēšanās vecums; līdz 2013.gadam to pagarināt, kā arī pagarināt līdz 2013.gada beigām iespēju priekšlaicīgi pensionēties cilvēkiem, kuri līdz 1995.gadam ir strādājuši īpaši kaitīgus darbus, un arī piecus gadus priekšlaicīgi pensionēties cilvēkiem, kuru aprūpē ir bērns invalīds, ilgstošs invalīds, kā arī ir priekšlikums indeksēt pensijas, ja faktiskais...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu un saglabājiet cieņu pret runātāju!

D.Reizniece-Ozola. ...ja faktiskais patēriņa cenu indekss valstī pārsniedz 3 procentus. Šādā gadījumā vajadzētu palielināt visas pensijas. Taču, ja indekss ir zemāks nekā 3 procenti, tad vajadzētu palielināt pensijas, kuras ir zem valstī noteiktā iztikas minimuma.

Aicinu atbalstīt šādu iniciatīvu, rosinot arī prezidentu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu, – tātad nevis tikai veiksmīgi izmantot šo jautājumu priekšvēlēšanu publiskajās debatēs, bet arī rīkoties.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 10.00.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene ( frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs ( frakcija „Vienotība”).

Ņemot vērā, ka ir iespējami priekšlikumi likumprojektam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, komisija sanāks pulksten 10.15 komisijas sēžu zālē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Inese Aizstrauta, Andris Bērziņš (Rīgā ievēlēts)... ir zālē, Andris Buiķis... ir, Sergejs Dolgopolovs... Nav. Kur ir?... Nav, nav. Valentīns Grigorjevs... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Klaužs... nav, Imants Viesturs Lieģis... nav, Igors Pimenovs... Nav? Kur ir?... Ir. Guntis Rozītis... ir, Jānis Strazdiņš... ir, Staņislavs Šķesters... nav, Ainārs Šlesers... nav, Guntis Ulmanis... nav, Jānis Urbanovičs... nav un Ilze Viņķele... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 10.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 8.septembra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Saeimā nav iesniegts neviens priekšlikums šim likumprojektam, bet komisijā mums bija Pimenova kungs priekšlikums, kuru izskaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji un Zemkopības ministrijas pārstāvji, un Pimenova kungs šo priekšlikumu atsauca. Līdz ar to formāli Saeimā nav iesniegts neviens priekšlikums šā likumprojekta otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, Pimenova kungs otrajā lasījumā var debatēt par konkrētu priekšlikumu. Ja priekšlikumu nav, tad debates nav uzsākamas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – nav, atturas – 18. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ilzes Ieviņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi, pievērsiet uzmanību dokumentam Nr.1333. Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 42.¹ panta otro daļu un 60.panta otro daļu Juridiskā komisija lūdz apstiprināt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Ilzi Ieviņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskajā komisijā mēs izskatījām šo kandidatūru, pārliecinājāmies par viņas kvalifikāciju. Viņa, sākot no tiesneša... no jurista palīga, ir izaugusi līdz ļoti profesionālai tiesneša amata kandidatūrai.

Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma apstiprināt šo tiesnesi tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Ieviņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ināras Jaunzemes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Paldies, kolēģi! Arī šī otra kandidatūra – Ināra Jaunzeme – ir ļoti profesionāla tiesnese, tostarp viņa ir arī Tieslietu padomes locekle, vairākkārt ir nākusi uz Juridiskās komisijas sēdēm, lai palīdzētu sagatavot normatīvo regulējumu saistībā ar tiesu varu un citiem ar tiesu varu saistītiem jautājumiem.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Ināras Jaunzemes kandidatūru. Es lūdzu arī jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ināras Jaunzemes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ditas Roles ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ditas Roles ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ditas Roles ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ditas Roles ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Jura Žūriņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jura Žūriņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Jura Žūriņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jura Žūriņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtības jautājums – likums „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei par procedūru!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es biju pārliecināta, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Bērziņa kunga, kurš pašlaik nevar šeit atrasties. Viņš lūdza pārcelt šā likuma izskatīšanu uz vēlāku laiku, jo viņš...

Sēdes vadītāja. Ja nav ziņotāja, tad likumprojekta skatīšana automātiski tiek pārcelta uz vēlāku laiku. Tā kā mums šobrīd nav ziņotāja, tad likums „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiks izskatīts pēdējais.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi, pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.406/Lp10! Beidzot pēc, manuprāt, vairāk nekā pieciem gadiem, kuru laikā šis likumprojekts klīdis pa dažādiem valsts pārvaldes iestāžu un Saeimas koridoriem, mēs esam tikuši līdz tā trešajam lasījumam. Juridiskajā komisijā arī pirms trešā lasījuma pamatīgi tika izvērtēti šie Krimināllikuma grozījumi. Kā jūs redzat, ir tikai viens priekšlikums, tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija. Un tātad es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, šo tehnisko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Kā jūs redzat, vairāk priekšlikumu nav. Beidzot šeit ir paredzēta kriminālatbildība, kam, manuprāt, būs arī ārkārtīgi preventīva nozīme, lai nepieļautu politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību nelikumīgu finansēšanu, starpniecību šajā jomā un izspiešanu.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77 (Zālē ovācijas, aplausi.), pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekta „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā”, kurš attiecas uz rūpniecisko energoauditu, trešajam lasījumam nav saņemti priekšlikumi. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien!

1. – iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Atbalstīsim arī kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Saņemts ir viens priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts un lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 13.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””.

Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums no tieslietu ministra Štokenberga, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts.

Lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – 13.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Inese Aizstrauta.

I.Aizstrauta (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Tūrisma likumā” izstrāde ir pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma izstrādē, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā veidā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts vai anulēts kūrorta statuss.

Kūrorta statuss radīs papildu drošības sajūtu kūrorta iestādēm un ar šo nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrorta iestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.

Līdz ar to tiks nodrošināta kūrorta teritorijas tālāka labiekārtošana un attīstība, kā arī plašāki un daudzveidīgāki kļūs kūrorta mārketinga pasākumi, popularizējot Latvijas kūrortu pakalpojumus gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta grozījumu tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Aizstrauta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Ašeradena kungs, kurš ziņos par grozījumiem likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”?

Deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Atvainojiet, cienījamie kolēģi, jo tiešām biju kaut kā iegrimis Meža likumā...

Tātad piedāvājam pirmajā lasījumā grozījumus likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Arī šis likumprojekts ir saistīts, protams, ar Latvijas vēlmi izpildīt Eiropas prasības šajā jomā, bet, tā kā, kā vienmēr, termiņi ir jau sen... ieviešanas termiņi ir jau garām, tad arī komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Līdaka. Lūdzu balsot arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

I.Līdaka. Nākamajā sēdē – ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē, kuru sasauks Valsts prezidents. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šie grozījumi Aizsargjoslu likumā ir saistīti ar teritorijas plānošanas un aizsargjoslu jautājumiem, un ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Vairāk redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Un visbeidzot 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 13.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr.469Lp/10). Šā likumprojekta mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā.

Ar šā likuma pieņemšanu tiks ieviests pienākums veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu testēšanu. Šīs testēšanas uzraudzību veiks Valsts augu aizsardzības dienests, un tāpat šis dienests veiks arī iekārtu lietošanas uzraudzību.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E.Smiltēns. Jā. Tāpat komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.septembrim, un otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē, ko sasauks Valsts prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē, ko sasauks Valsts prezidents. Visticamāk, 22.datumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu „Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums”. Tā problemātika, kāpēc šāds likums ir tapis, ir tāda, ka šobrīd militāra rakstura iepirkumus regulē tikai Publisko iepirkumu likums, kura piemērošana rada problēmas praksē, līdz ar to likumā ir radīta virkne izņēmumu militāra rakstura iepirkumiem. Bet, tā kā ir stājusies spēkā direktīva 2009/81, kas paredz militāra rakstura iepirkumiem speciālu regulējumu, tad atbildīgā ministrija ir sagatavojusi likumprojektu un aicina to atzīt arī par steidzamu. Komisija to ir izvērtējusi un arī aicina atzīt par steidzamu, jo direktīvas pārņemšanas termiņš bija 2011.gada 21.augusts.

Aicinu atzīt likumprojektu pirmām kārtām par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Lasmanis. Aicinām atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

M.Lasmanis. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus gaidīs līdz 15.septembrim, bet likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā ierosinām veikt nākamajā ārkārtas sēdē, ko sasauks Valsts prezidents.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē, kas tiks sasaukta no prezidenta puses. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti 32 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2.priekšlikums, ko ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks, papildina definīciju „kurināmais”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā iesniedzis ministrs Broks – piedāvā jaunu atjaunojamo energoresursu definīciju atbilstoši direktīvām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā iesniedzis ministrs Broks. Priekšlikums nosaka vispārējās atļaujas noteikumu definīciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā iesniedzis ministrs Broks. Definīcija „bioloģiski šķidrais kurināmais”. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Un 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – nosaka šo definīciju mazliet precizētā veidā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu.

E.Cilinskis. 7. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. – ekonomikas ministra vietā iesniegtais ministra Broka priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Līdzīgi 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Savukārt 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem trim priekšlikumiem.

E.Cilinskis. 11. – ekonomikas ministra vietā iesniegtais izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Tāpat arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

E.Cilinskis. 14. – ekonomikas ministra vietā iesniegtais izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 15.priekšlikums ir ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijai par 16. un 17.priekšlikumu.

E.Cilinskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 21. – ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 22.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 24.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Tāpat 25.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 26.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir atbalstīts un iekļauts 27. – Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš tad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 26. un 27.priekšlikumu.

E.Cilinskis. Arī 28.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Tāpat arī 32.priekšlikumu ekonomikas ministra vietā iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Broks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 13.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti atbalsta. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Caunītis.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lai mēs varētu nodrošināt operatīvu un raitu Krimināllikuma ietvaros 2.pielikuma papildināšanu attiecībā uz kritērijiem par nelikumīgā apritē esošām narkotiskām un psihotropām vielām un zālēm, kā arī vielām, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai, ir lūgums likumprojektu Nr.450/Lp10 izskatīt steidzamības kārtībā. Tātad lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Caunītis. Izskatot pirmajā lasījumā, gribu uzreiz pieminēt, ka ir paredzēts papildināt 2.pielikumu ar divām vielām – ar mefedronu un tapentadolu. Tātad lūgums pirmajā lasījumā atbalstīt komisijas priekšlikumu iekļaut tās sarakstā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Caunītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Un lūgums iekļaut izskatīšanai nākamajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai panāktu, ka valsts pārvaldes institūcijas savas funkcijas īsteno saskaņoti un ar iespējami mazāku procedūru skaitu. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai datus par bērna pilsonību un bērna personas kodu būs iespēja iegūt tiešsasaistē no Iedzīvotāju reģistra, tā atsakoties no sloga uzlikšanas privātpersonām pašām saņemt bērna pilsonību un bērna personas kodu apliecinošu dokumentu un papildus to iesniegt dzimtsarakstu nodaļā.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šā likumprojekta mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošus dokumentus un šos dokumentus aizvietojošus dokumentus. Projekts nosaka personu apliecinošu un pagaidu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību. Pamatā tiek saglabātas līdzšinējās normas attiecībā uz Latvijā izsniedzamajiem personu apliecinošajiem dokumentiem un šos dokumentus aizstājošajiem dokumentiem. Bez tam tiek precizētas normas attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas kartēm.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Personu apliecinošu dokumentu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Savukārt šis likumprojekts precizē virkni likuma normu, kā arī saskaņo tās ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.oktobris... Var tādu datumu?

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šis likumprojekts paredz ar brīvības atņemšanu notiesāto personu fotoattēlu un krimināltiesiskā raksturojuma apraksta iegūšanu, kā arī deleģē Ministru kabinetu izdot noteikumus, kas reglamentē integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu un darbības ar tām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šis likumprojekts saistīts ar iepriekš izskatīto. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Šis likumprojekts ir saistīts ar diviem iepriekš izskatītajiem likumprojektiem.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts paredz izslēgt no Latvijas Sodu izpildes kodeksa 29.nodaļu, kurā noteikta kārtība, kādā tiek izpildīts nāves sods, jo šo soda veidu – nāves sodu – turpmāk nevarēs piespriest, tādēļ nav nepieciešams noteikt tā izpildes kārtību.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekta izstrāde izriet no Satversmes tiesas sprieduma. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt aizturētās personas privātuma aizsardzību, apmeklējot sanitāro mezglu, un novērst nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz apcienāto un notiesāto sarakstes kontroli īslaicīgās aizturēšanas vietās un cietumos.

Komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Un izskatīšana – nākamajā Valsts prezidenta sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jā. Vispirms mums jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā.

Tātad lūdzu zvanu!

A.Latkovskis. Arī to mēs varam izdarīt.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Kā mēs dzirdējām, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – čaklais deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ļoti aktīvi strādādama ar Juridisko biroju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ir sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam. Tas ir dokuments Nr.1366, tabula.

Ir saņemti pieci Juridiskā biroja un viens Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas izstrādāts priekšlikums. Tie pārsvarā ir terminoloģiju saskaņojoši, redakcionāli un terminus precizējoši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ir papildināts un noformulēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakcijā kā 5.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. Un 6. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Šis ir pēdējais no iesniegtajiem priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 13.septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts otrajam lasījumam, kuru jūs redzat kā dokumentu Nr.1367, ir vēl rūpīgāka un čaklāka darba rezultāts, jo tam ir iesniegts vesels 91 priekšlikums. Tie pārsvarā ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 10. – tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 20.priekšlikums tūlīt tiks atrasts... Jā, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 45.lapaspusē ir 23.priekšlikums. Atbalstīts.

23.priekšlikums ir 45.lapaspusē.

K.Šadurskis. Jā, paldies! 23. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 24. – Juridiskais birojs... Es atvainojos! 24. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko tā pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 26. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 27. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 28. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 29. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 30. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 31. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 32. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 33. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 34. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 35. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 36. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 37. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 38. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 39. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 40. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 41. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 42. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 43. – iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 44. – iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 45. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 46. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Es atvainojos! 46. ir atbalstīts un iekļauts 47. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Tātad paldies par atbalstu.

48. – iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 49. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 50. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 51. – iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 54.priekšlikums ...

Sēdes vadītāja. 94.lapaspusē.

K.Šadurskis. Kurā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. 94.lapaspusē.

K.Šadurskis. Vai, cik skaisti!... Nav gan! Tūlīt atradīsies.

Sēdes vadītāja. 94.lapaspusē.

K.Šadurskis. Man ir cita numerācija.

54. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir ļoti būtisks. Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību! Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Man liekas, ka 85.priekšlikumam pārlēcām.

K.Šadurskis. Tā?

Sēdes vadītāja. Arī 85.priekšlikumu deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Jā, paldies.

87. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Atvilksim elpu.

88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kāda ir priekšlikuma būtība?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 89. – Juridiskā birojs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 90. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un 91.priekšlikums – pēdējais priekšlikums – ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, un tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Es gribu pateikt ļoti sirsnīgu paldies Juridiskajam birojam par tiešām ļoti nopietno darbu. Es gribu pateikties, protams, arī visiem komisijas locekļiem un gribu aicināt jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Šadurskis. Paldies par atbalstu.

Komisija grib gaidīt priekšlikumus līdz 13.septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris. Paldies.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tātad likumprojektā Nr.327/Lp10 otrajam lasījumam ir iekļauti citi Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Aizsargjoslu likumā Nr.475/Lp10.

Un 1.priekšlikums, kas ir saistīts ar 2.priekšlikumu, izriet no likumprojekta Nr.475/Lp10 un ir saistīts ar to, ka aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem... ka metodiku par šīm aizsargjoslām... ka Satiksmes ministrija izstrādā metodiku attiecībā uz civilajiem objektiem, turpretī Aizsardzības ministrija izstrādā metodiku attiecībā uz aizsardzības objektiem.

Tātad 1.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 2.priekšlikums, par kuru es jau paskaidroju, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Savukārt 3.priekšlikums attiecas jau uz citu jomu un ir saistīts ar Meža likumu, kuru mēs izskatīsim šodien otrajā lasījumā turpmākajā sēdes darba gaitā.

Un 3. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un faktiski, redakcionāli precizējot, atbalstīts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

Čepānes kundze, vai jūs vēlaties debatēt par kādu no priekšlikumiem?

Sākam debates par 4.priekšlikumu.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es īpaši vēršos pie komisijas saistībā ar šo 4.priekšlikumu, proti, ka šajā 300 metru vai 150 metru aizsargjoslā atkarībā no tā, vai šī josla atrodas lauku apvidū vai pilsētā... jūs paskatieties!... tātad ir aizliegts mežā un laucēs bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt būvniecību, kā arī parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanu.

Šie grozījumi, kā jau pareizi teica Cilinska kungs, ir jāsaista kopā nevis tikai ar vienu likumprojektu, bet ar diviem, un proti: ja mēs skatāmies... mēs turpmāk šajā dienā tālāk izskatīsim arī Meža likumu.

Un ko tad mēs uzskatām par mežu? Grozījumos, kas saistīti ar Meža likuma grozījumiem, 3.pantā ir paredzēts, ka par mežu netiek uzskatīta zemes kategorija 0,5 hektāru... tiek uzskatīti tikai 0,5 hektāri un vēl lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze. Bet, ja, piemēram, mežaudze šajā krasta kāpu aizsargjoslā ir 0,49, tad šajā gadījumā šeit ir visas tiesības bez jebkāda valsts institūcijas akcepta veikt noteiktas, katrā ziņā no īpašnieka viedokļa, dažādas darbības.

Otra lieta. Es jau pagājušajā reizē runāju, ka mums jāskatās šie likuma grozījumi arī saistībā ar Būvniecības likumprojektu. Ņemot vērā to, ka Būvniecības likumprojekts paredz ārkārtīgi sīku detalizāciju tam, ko mēs saprotam ar „būvi”, tad pirmajā kategorijā ir ieskaitītas būves... tur pat ir norādīts, ka tie, piemēram, ir dažādi stendi un varbūt pat dažādas teltis un ziņojuma dēļi par uzvedību šajā krasta kāpu aizsargjoslā, tad visos gadījumos iznāk tā, ka šeit būtu jāprasa Ministru kabineta ikreizējs rīkojums, lai kaut ko varētu šajā aizsargjoslā novietot.

Es patiešām aicinu komisiju pievērsties šīm divām lietām, lai, no vienas puses, nebūtu tāda situācija, ka šajā, nu, piemēram, 0,49 hektāru platībā mežā var darīt, ko grib, bet pēc tam... ja citās vietās atkal būtu nepieciešama liela birokrātija, jo bez Ministru kabineta rīkojuma saskaņā ar jauno Būvniecības likumu tur gandrīz nevar darīt itin neko, manuprāt, tas nebūtu samērīgi. Šeit jābūt samērīgam 115.pantam un arī 105.pantam. (No zāles dep. E.Zalāns: „Kas tad jādara?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Čepānes kundze lūdz balsojumu par kādu no priekšlikumiem?

Ja balsojums netiek lūgts, tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

E.Cilinskis. Piebilstot var teikt, ka varbūt tas vairāk attiecas uz pirmā lasījuma redakciju, nekā uz iesniegto precizējumu šim, otrajam, lasījumam, bet komisija noteikti to visu izskatīs.

Nākamais ir 5.priekšlikums, kas atkal ir likumprojektā Nr.475/Lp10 valdības iesniegtais priekšlikums, un šajā gadījumā tas attiecas uz autoceļu aizsargjoslām, un tātad tas nosaka kārtību – to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šajās autoceļu aizsargjoslās. Un tā priekšlikuma būtība ir tā, ka šis ir vairāk noteikts likumā, nevis kā iepriekš, kad tas tika no atbildīgās institūcijas puses saskaņots. Līdz ar to tā kārtība it kā ir stingrāk reglamentēta, bet pēc būtības esošā kārtība netiek mainīta. Par to, kādas šīs atļautās darbības ir un kādas nav, arī atbildīgajā komisijā bija diezgan lielas diskusijas un balsojums nebija viennozīmīgs. Tas nozīmē to, ka acīmredzot pirms trešā lasījuma komisijai pie šā jautājuma būs vēl rūpīgi jāstrādā, bet šobrīd atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegto redakciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Madaram Lasmanim.

M.Lasmanis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tā situācija ir sekojoša. Pirmām kārtām es nepiekrītu ziņotājam, un es to arī savas darbības laikā komisijā uzsvēru, ka būtībā mēs radām pamatīgu ačgārnību šajā jautājumā.

Nedaudz paskaidrošu. Būtībā esošā situācija paredz, ka aizsargjoslās gar autoceļiem... būtībā šodienas kārtībā ir paredzēts tas, ka autoceļu uzturētājs sniedz saskaņojumu, vai noteiktā būve ir nepieciešama, vai ir iespējams to izvietot aizsargjoslā vai nav iespējams izvietot. Jaunā redakcija, ko piedāvā atbildīgā ministrija, būtībā nosaka to, ka jauna būvniecība aizsargjoslās ir aizliegta. Nosaka atsevišķus izņēmumus, bet arī izņēmumu uzskaitījums ir nepilnīgs, jo, pieņemsim, arī lielveikalu vai jebkādu citu tirdzniecības vietu šeit ir aizliegts būvēt, nekādos apstākļos nav atļauts būvēt.

Un mums vēl jāpadomā par vienu citu argumentu. Pēc būtības aizsargjosla gar autoceļiem – tas nav tikai grāvis. Pieņemsim, gar A klases autoceļiem tie ir 100 metri. Tas nozīmē, ka mēs būtiski ierobežojam cilvēku īpašumtiesību, teiksim, brīvu izmantošanu 100 metru joslā gar autoceļiem. Tajā joslā (es domāju, pašreizējos pašvaldību teritoriālplānojumos) atrodas gan dzīvojamās mājas, gan zemnieku saimniecības, kurām būtībā mēs, ar šādu panta grozījumu noteikdami totālu būvniecības aizliegumu, principā liedzam jebkādu attīstību.

Jautājums tikai viens. Ja jau mēs esam gatavi šādiem grozījumiem, tad rodas jautājums – kas samaksās šiem zemes īpašniekiem kompensāciju par viņu saimnieciskās darbības ierobežojumiem? Es uzskatu, ka mums šobrīd tādas naudas nav un arī šādi grozījumi ir nepamatoti. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu un neatbalstīt komisiju. (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Ja mēs salīdzinām spēkā esošo redakciju ar pašreiz piedāvāto, tad mēs redzam, ka spēkā esošā redakcija paredzēja šajās joslās bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības darbus. Jebkurus! To jūs varat redzēt 42.panta pirmajā daļā – bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus un tā tālāk.

Pašlaik šeit ir mazlietiņ mīkstināta šī situācija, bet tikai attiecībā uz tiem, kas gribētu būvēt restorānus, kafejnīcas vai citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas, kempingus, degvielas uzpildes stacijas, apjumtas automobiļu novietnes, automazgātavas, slēgto transformatoru apakšstacijas ēkas, palīgēkas un nojumes, ja ir saņemta autoceļa īpašnieka atļauja. Kā mēs redzam, tam mēs varētu piekrist, ka šajā gadījumā varētu būt arī nepieciešama šī atļauja, bet Lasmaņa kungs runāja par to, vai patiešām šajā gadījumā ir ievērots samērīgums starp šīm sabiedrības tiesībām uz drošību, runājot par autoceļiem, un personu tiesībām uz īpašumu. Šeit mēs varam tomēr nedaudz par to diskutēt. Ja jau šeit nav paredzēta, teiksim, veikalu būvniecība, tad kāpēc, piemēram, veikalus šeit nevarētu būvēt? Šeit... Vai arī, piemēram, ja mēs skatāmies, ko tad mēs saprotam ar palīgēkām... Nu, var būt arī palīgēku būvniecība, un šeit varētu dabūt atļauju... Bet var būt arī tādas situācijas, ka šeit patiešām, kā teica Lasmaņa kungs, varbūt būtu nepieciešama arī kāda jauna būvniecība, kas nav saistīta ar infrastruktūras attīstību.

Turklāt es tomēr, Lasmaņa kungs, jums negribētu piekrist, ka šādos gadījumos šīs... ne jau vienmēr visos gadījumos ir nepieciešams saņemt kompensāciju par šādiem ierobežojumiem. Tādā gadījumā mēs nevarētu Latvijā, manuprāt, noteikt nekādus īpašumtiesību aprobežojumus, jo, manuprāt, ja mēs skatāmies Aizsargjoslu likumu, tad visa Latvija ir pārvērsta par vienām vienīgām aizsargjoslām, kas dažkārt pat pārklājas savā starpā.

Līdz ar to es aicinu šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu un izstrādāt precīzāku redakciju nākamajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Lasot šo punktu, es kā profesionāle atdūros pret ļoti lielu pretrunu. Šajā situācijā spēkā esošais likums mums nosaka, ka jebkura būvniecība ir jāsaskaņo ar ceļa īpašnieku. Jaunā redakcija nosaka, ka nedrīkst veselu rindu būvniecības objektu atļaut, bet dažus tomēr drīkst, ja saskaņojam ar ceļa īpašnieku.

Kādā situācijā mēs nonākam?

Latvijā ir neskaitāmi ciemati saskaņoti šajās aizsargjoslās. Visiem šiem detālajiem plānojumiem ir uzlikts ceļu īpašnieku saskaņojums. Šeit parādās tiesiskās paļāvības princips. Un kas notiks tad, ja šie zemes īpašnieki gribēs realizēt savas idejas, savu zemes attīstību? Viņiem šobrīd ir ļauts attīstīt gan dzīvojamo, gan jebkuru citu objektu būvniecību. Pieņemot šo grozījumu, viņi nevarēs vairs savas dzīvojamās mājas realizēt šajās teritorijās.

Labojumā – punktā „b” – ir teikts, ka esošās nedzīvojamās ēkas pat nedrīkst rekonstruēt par dzīvojamām ēkām. Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēks dzīvos saimniecības ēkā. Viņš uzbūvēs saimniecības ēku kā dzīvojamo ēku un tomēr dzīvos šajā teritorijā, bet mēs ar likumu būsim noteikuši, ka to darīt nedrīkst.

Es domāju, ka šādi grozījumi – šo to drīkst, bet šo to nedrīkst – tieši pastiprina korupcijas iespējas pašvaldībām pieņemt šos lēmumus, un šie projekti virzīsies, un cilvēki dzīvos šajās teritorijās.

Es domāju, ka ir jāatstāj spēkā esošā redakcija, ka jebkura būvniecība ir jāsaskaņo ar autoceļu īpašnieku, jo tikai viņš ir spējīgs saprast, kāda ir šā ceļa perspektīvā attīstība un līdz ar to – vai tur var atļaut šo būvniecību vai nevar atļaut.

Es aicinu par šo labojumu nebalsot „par”, bet gan „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS frakcija).

Paldies, kolēģi, par labiem, tiešām argumentētiem komentāriem! Bet vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis priekšlikums ir skatīts Ministru kabinetā, ir skaņots ministrijās un visur ir atbalstīts. Arī Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta. Piekrītu, ka ir jāuzlabo.

Lūgums tomēr atbalstīt otrajā lasījumā un aicināt Satiksmes ministriju kā atbildīgo ministriju sniegt priekšlikumu, uzlabojot redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija). (Dodoties uz tribīni: „Vairāk jau neviens nerunās.”)

Labdien, kolēģi! Patiesībā es tomēr... Visu cieņu Danai Reizniecei-Ozolai, bet es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka, paskatieties, tas priekšlikums jau... pēc būtības šis ir atsevišķs likums, kurš ieintegrēts bez garām diskusijām šajā likumā, ko mēs šeit šodien skatām.

Un tikai papildināšu to, ko teica kolēģi, un precizēšu nedaudz to, ko teica Čepānes kundze.

Pašreiz tomēr būvniecība ir jāsaskaņo visa un skaņojumi ir atļauti... nevis tā, ka tie vienkārši ir atļauti... Jo tā skaņojuma būtība, tā, kas šobrīd ir, ir pilnīgi skaidra. Attiecīgais ceļa dienests zina, kādi darbi tuvākajā laikā tiek plānoti attiecīgajās teritorijās, un līdz ar to tas var vai nu saskaņot, vai nesaskaņot to būvi, kas atradīsies attiecīgajā vietā.

Bet kas ir tas, kas man nav saprotams? Man vispār nav tā tīri akceptējams tas, ka atsevišķu ierēdņu priekšlikumi tik viegli ir atnākuši uz komisiju un, lai gan varbūt ar debatēm, tomēr akceptēti. Jo tur ir, kā jau arī kolēģi minēja, tiešām absurdas lietas. Ja šis priekšlikums tiek iesniegts tāpēc, lai samazinātu radītā piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem, uz cilvēkiem tātad, tad ir saprotams, ka varētu teikt skaidri un gaiši – neatļausim dzīvojamo apbūvi. Un par to tad var gari un plaši diskutēt. Tajā pašā laikā tika atļauti kempingi. Es atvainojos, kempingos jau nedzīvo tikai skudras, tur tieši tie cilvēki arī dzīvo. Tātad tur šī ietekme uz viņiem, teiksim, tiek akceptēta ar šo priekšlikumu, nevienam nav nekādu problēmu. Un to, ka nevarēs būvēt ne tikai veikalus ceļa malās, kur tiem loģiski būtu jāatrodas, un arī tualetes... Nevarēs būvēt, piemēram, arī autostacijas, kuras principā ir loģiska ceļu infrastruktūras sastāvdaļa. Līdz ar to, manuprāt, tad, ja deputāti atbalsta šo priekšlikumu tādā formā, kādā mēs to redzam, tas nozīmē atbalstīt absurdu. Man liekas, ka to mums darīt nevajadzētu. Tāpēc pareizi būtu noraidīt, manuprāt, un, ja Ministru kabinets grib vai tur attiecīgi ierēdņi grib, tad lai nāk uz komisiju un dod tādu priekšlikumu, kas tiešām ir loģisks un saprātīgs.

Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu – Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (reģistrācijas Nr.475/Lp10) atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 31, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 6.priekšlikums arī ir likumprojekta Nr.475/Lp10 priekšlikums, kurš ir atbalstīts no atbildīgās komisijas puses. Taču tas faktiski ir skatāms zināmā saistībā ar iepriekš pieņemto priekšlikumu. Līdz ar to iznāk runāt mazliet pretī atbildīgās komisijas lēmumam. Bet, ja iepriekšējais ir noraidīts, tad šo atbalstīt nebūtu nekādas loģikas.

Sēdes vadītāja. Tātad arī par šo priekšlikumu ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikuma – likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas iesniegts kā priekšlikums, – atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 65, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Cilinskis. 7.priekšlikums arī ir likumprojekta Nr.475/Lp10 priekšlikums, kas nosaka termiņus metodiku izstrādei saistībā ar navigācijas iekārtām un saistīts ar mūsu iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem, un tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Šie grozījumi bija saistīti ar izmaiņām Meža likumā, kuru skatīsim vēlāk. Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” arī ir saistīts ar turpmāk izskatāmo Meža likuma grozījumu.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, tamdēļ aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi, bija tomēr Šadurska kungs kaut kādā veidā jāpārspēj, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu grozījumiem Meža likumā ir iesniegusi 135 priekšlikumus. Tā ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija darbiņa pat vairāk.

Nu, vispirms jau paldies visiem speciālistiem, ekspertiem un arī, protams, atlaistās Saeimas deputātiem, kas vasarā aktīvi darbojās Meža likuma grozījumu sagatavošanas darba grupā. Meža nozarei, protams, ir ļoti liela nozīme Latvijas ekonomikā, turklāt meži, protams, ir arī Latvijas plaušas un daudzu dzīvnieku un augu dzīvesvieta, un ar to ir arī izskaidrojams lielais priekšlikumu skaits.

Un atgādināšu, ka Zemkopības ministrijas doma, sākot grozījumus Meža likumā, bija nu pirmām kārtām jau administratīvā sloga samazināšana meža īpašniekiem, tad notika likuma terminu precizēšana un, protams, arī meža apsaimniekošanas nosacījumu precizēšana. Diemžēl iesniegtie priekšlikumi bija ļoti pretrunīgi, un arī debates, kas izvērsās medijos par meža apsaimniekošanas jautājumiem, bija visai karstas un emocionālas.

Tad nu atļaušos apgalvot, ka Saeimas komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tās darba grupa strādāja ļoti atbildīgi un pragmatiski un izsvēra katru priekšlikumu, tāpēc tomēr lūdzu turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā izvairīties tribīni pārvērst par emociju ventili un strādāt ar domu, ka politika ir kompromisu māksla un ka mēs patiesībā jau visi gribam panākt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Tātad – 1.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Caunītis, un te runa ir par terminoloģiju – par termina „apmežošana” formulējumu. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 2. – deputāta Caunīša priekšlikums. Arī tas ir par terminoloģiju – izmaiņas terminā „cita cirte”. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 3.priekšlikumā, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tad ir 4. un 5. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Paredz svītrot divus terminus kā pārāk specifiskus un tālākajā tekstā nelietot. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 6. un 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes un Juridiskā biroja priekšlikumi – ir saistīti ar terminu svītrošanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. – deputāta Caunīša priekšlikums. Precizē izmaiņas terminā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9., 10. un arī 11. – atbildīgās komisijas izstrādātie priekšlikumi par konkrētu terminu formulējumu. Tos visus trīs lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz vienu terminu izslēgt. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un atbildīgā komisija 13.priekšlikumā precizējusi terminu „mežaudzes šķērslaukums”, un to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 14. – deputāta Caunīša priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien, no šejienes runājot, ir grūti kādreiz pārliecināt pirms balsojuma, pirms izvēles, bet tomēr gribu parunāt par šo jautājumu priekšlikuma veidā, tieši par definīciju. Es vēlreiz nocitēšu, nolasīšu precīzi šo definīciju.

Tātad mežs ir „ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki”. Tātad, ja mēs runājam par mežu, tad mums jāsaprot, ka organiskās ražošanas galvenais producents ir koki. Ja mēs samazinām meža definīcijā koku augstumu no septiņiem metriem uz pieciem, tad kokaudze tur vairs nav galvenais biomasas ražotājs. Tātad šeit es runāju pamatā par purviem.

Purvā, kā mēs zinām, pieaug vidēji viens milimetrs kūdras gadā. Zinām, ka attiecībā uz hektāru – par desmit tūkstošiem kvadrātmetru. Tātad kūdra gadā pieaug par vismaz vienu kubikmetru. Mežs, kurš nesasniedz, teiksim sešus, septiņus metrus... Ja mēs samazinām līdz pieciem metriem, tad nesaražo vairāk nekā vienu kubikmetru. Tās ir neproduktīvas audzes. Tas ir pirmkārt.

Šajā gadījumā tātad ir pretruna pašā definīcijā. Nevajadzētu, teiksim, tad uzskatīt, ka mežam kā kokaudzei jābūt galvenajam biomasas ražotājam.

Otrs. Mēs runājam tīri par to, ko mēs saprotam ar mežu, vadoties no tā, ka tā platība ieiet mežsaimnieciskajā apritē. Es painteresējos Valsts meža dienestā, cik tad pēdējos gados cērt platības galvenajā cirtē no septiņiem līdz desmit metriem. Tie ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi gadījumi. Tātad cilvēki pēc būtības neiet un purvā necērt, viņiem nav vajadzīgi, teiksim, šie sortimenti. Jūs padomājiet, kas ir pieci metri! Varbūt es vulgarizēšu, bet, ja mēģina pamatojumā pateikt, ka pieci metri ir klasifikators, pēc kura, teiksim, arī citur un arī Eiropā tiek iedalīts mežs, tad var jau būt, ka paliekam pie acu augstuma. Saistībā ar mežu mums ir tāds jēdziens kā krūšu augstums, un tad uzskatām, ka tas, kas ir augstāks par acīm vai par galvu, ir mežs, un varbūt viens otrs iedomāsies, ka arī kukurūzas vai saulespuķu lauku jau var uzskatīt par mežu. Un saprotam, ka meža platības vienmēr būs platības, kuras iekļaus tāmes jeb galvenajā cirtē izcērtamā apjoma aprēķinā.

Tātad nevajadzētu iekļaut mežā platības, kuras pēc būtības mežsaimnieciskajā darbībā nekad neizmantos. Es atkārtoju vēlreiz: galvenā producente jeb ražotāja tajā platībā nebūs kokaudze, bet būs tātad vai nu sfagni, kūdra, vai kaut kas cits. Tāpēc es lūdzu to tiešām izvērtēt, un, manā skatījumā, nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu pāriet uz pieciem metriem, bet saglabāt septiņus metrus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka. Jā, nu komisijas vārdā es varu tikai piebilst to, ka, ja mani atmiņa neviļ, tad viens no galvenajiem argumentiem, kas skanēja no Zemkopības ministrijas puses šajā sakarā, bija tas, ka tomēr starptautiski ir pieņemts šāds koku augstums un ka līdz ar to varbūt būtu... ja mēs būtu savā ziņā oriģināli, mazliet palielinot šo iespējamo, tātad potenciāli sasniedzamo koku augstumu, tad mūsu statistika nebūtu saderīga ar ārvalstu statistiku un būtu diezgan grūti salīdzināms, kas tad mums ir.

Tā ka šinī gadījumā es tomēr neredzu šeit tādu milzu starpību starp pieciem un septiņiem metriem. Nu, ja vēl ņem vērā to, ka purvu apsaimniekošana tiek varbūt ļoti vāji regulēta, tad tas, ka tā purva maliņa trāpīsies tagad iekšā zem formulējuma „mežs”, varbūt arī nebūs nekāda liela nelaime.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Anda Caunīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 44, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 16. – atbildīgās komisijas precizētais termins „neproduktīva mežaudze”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 19. un 20. – Juridiskā biroja priekšlikumi – atkal ir par terminu svītrošanu no likuma teksta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 21.priekšlikumā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Krauze iesaka ieviest jaunu terminu „zinātniskās izpētes meži”. Šis priekšlikums vai, pareizāk sakot, formulējums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas izstrādātajā zinātniskās izpētes mežu formulējumā, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 23. – deputāta Līdakas priekšlikums – uzliek par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un kritērijus mežu apsaimniekošanas ilgtspējas novērtēšanai. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tātad 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. To, protams, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Pēc būtības ļoti līdzīgs ir arī deputāta Rotberga priekšlikums. Pēc būtības līdzīgs, bet pēc vārdiem varbūt mazliet atšķirīgs. Diemžēl komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 26. – deputāta Caunīša priekšlikums, kas precizē uzskaitījumu, kas ir šā likuma objekts. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdzīgi arī 27. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un 28. – deputāta Caunīša priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī tieslietu ministra Štokenberga 29.priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 30. – parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un tad nu kā apvienojošais ir 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu, šeit ir izveidojusies ļoti interesanta situācija. Spēkā esošā redakcija 3.pantā skaidri un gaiši paredzēja, kas tad ir šā likuma objekts, proti, tas bija mežs, pateikts tātad tika meža jēdziens un tas, kas ir meža zeme. Tagad mēs esam nonākuši pavisam pie citas situācijas, sākotnēji šajos skaidrojumos dodot jēdzienus, kas tad ir mežs un kas tad ir meža zeme. Proti, kā arī Caunīša kungs pilnīgi pamatoti teica, tiek pazemināti kritēriji attiecībā uz mežu kā tādu. Tad nu es pareizi saprotu, un pieredzes bagāts cilvēks, Caunīša kungs, arī teica, ka Latvijā līdz ar šādu meža jēdzienu acīmredzot meža mums būs vēl daudz vairāk nekā šodien. Un līdz ar to balsis joprojām skanēs: „Saprotiet, mums Latvijā ir tik daudz meža! Nu mēs taču varam to mežu daudz vairāk cirst!” Tā ir ļoti bīstama lieta!

Ir vēl otra bīstama lieta, salīdzinot ar to, kā tagad ir formulēts Meža likuma objekts. Meža likuma objekts ir, pirmkārt, nevis mežs vai meža zeme, bet, pirmkārt, zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs. Es nepārzinu tik labi šos tehnoloģiskos procesus, bet, ja tas, piemēram, tiešām ir mežs, tad tas vispār nav reģistrēts šajā informācijas sistēmā.

Otrkārt, cita zemes lietošanas kategorijas zeme ir 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5 metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.

Tātad šeit, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, mēs par mežu neuzskatījām tādu, kas bija mazāks par 0,1 hektāru. Tagad mēs piecreiz palielinām šos kritērijus, ka vairāk nekā, piemēram, pushektāra platībā izveidojusies mežaudze – tas vairs nav mežs. Un tagad salīdzināsim: ja šādas te mežaudzes atrodas, piemēram, krasta kāpu aizsargjoslā (es runāju par Baltijas jūru un Rīgas līci), tad, otrkārt, šeit likumi ir jāskatās, kā es vienmēr esmu teikusi, sistēmiski. Un ir arī Ministru kabineta noteikumi Nr.228 par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību – tie ir tā sauktie ekoloģiskie zaudējumi. Un šo Ministru kabineta noteikumu 6.punktā ir noteikts, ka mežam nodarītos zaudējumus nosaka, ja ir bojāta vai iznīcināta mežaudze vai tās daļa vairāk nekā 0,1 hektāra platībā, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – vairāk nekā 0,05 hektāru platībā.

Šeit mēs redzam, ka acīmredzot, ja šāda redakcija tiks pieņemta arī trešajā lasījumā, tiks grozīti arī šie Ministru kabineta noteikumi un šajā 0,5 hektāru platībā... 0,49 hektāru platībā tātad tiks pieļauta ciršana. Tātad tas vairs nebūs mežs.

Ja runājam par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tad, kā jūs redzat, iepriekš bija 0,05, tagad jau ir 0,12 hektāri šajās aizsargājamās teritorijās.

Es domāju, ka, manuprāt, uz trešo lasījumu patiešām komisijā ir jādomā par šīm lietām. Es arī biju klāt dažās komisijas un darba grupas sēdēs, kur arī Ozola kungs no Valsts meža dienesta atsaucās uz starptautisko regulējumu. Šis starptautiskais regulējums mums nav saistošs. Tas, iespējams, ir rekomendējošs. Bet es atgādinu: kā jau Līdakas kungs sākumā teica, mežs ir viena no mūsu lielākajām vērtībām, un šeit ir jābūt pēc iespējas precīzam regulējumam, ņemot vērā to, ka patiešām, ja runājam par atbildības jautājumiem, mežā šajā jomā ārkārtīgi daudz nelikumīgu darbību tiek veikts. Es tiešām komisijā Ašeradena kunga uzmanību arī gribētu pievērst šiem 0,5 hektāriem un šiem 0,12 hektāriem. Tā ir ārkārtīgi liela problēma. Nerunājot par visu šo ačgārnību. Ja runājam Meža likumā, tātad objekts ir nulle, komats... Objekts vairs nav mežs, bet ir meža zeme, kas kaut kur tur ir ierakstīta.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, ir jāatgādina jums, ka mēs esam strādājuši pusotru stundu un tātad būtu jāizsludina pārtraukums. Bet es esmu saņēmusi piecu deputātu – Bendrātes, Circenes Reira, Smiltēna un Zaķa – iesniegumu ar lūgumu turpināt ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi šodienas darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Noklausījies divu deputātu Caunīša un Čepānes kundzes – ziņojumu, es uzskatīju, ka man arī jāuzkāpj šajā tribīnē, jo es dzīvoju Gaiziņkalna dabas parkā, dzīvoju 35 gadus viensētā, tālu no centra un esmu 8,3 hektāru meža īpašnieks. Es arī nevaru iedziļināties un negribu šeit iedziļināties, neziņā būdams par visiem šiem tehnoloģiskajiem sīkumiem, kā jūs teicāt. Es priecājos par to, ka profesores kundze, kuru es pazinu kā lielu lietpratēju valsts iestāžu un līdzīgos jautājumos, varētu teikt, valststiesību jautājumos... ka jūs pārzināt arī šīs meža lietas un ceļat trauksmi. Paldies jums par to. Es arī varu pateikt, ka pat Gaiziņkalna dabas parkā, neskatoties uz visiem pastāvošajiem likumiem, mežs tiek izcirsts. Jā, tiek pieļautas pat kailcirtes, un var brīnīties, kamdēļ tas tā ir. Un es piekrītu abu kolēģu teiktajam, ka šeit daudz kas jāpārdomā. Un, ja tur ir izaudzis, teiksim, pushektārs... jā, ar skaistiem kokiem apaudzis kaut kāds bijušais... vienalga, vai lauksaimnieciski izmantojamā zeme vai laukums... tad nu mums ir jāpārdomā. Un, ja šeit šo ciršanas atļaujas likmi paceļ arvien vairāk, mēs neko neiegūstam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums par 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumu? Es saprotu, ka balsojums nav nepieciešams, ja ir viedoklis, ka šis teksts ir uzlabojams uz trešo lasījumu.

I.Līdaka. Jā, ja drīkst... Par šo tiešām debates bija visai plašas, un paldies Čepānes kundzei. Bet nu noteikti viņas padoms būtu bijis vajadzīgs arī, kā saka, līdz galam šā jautājuma apspriešanā. Ir gan man tāda piebilde, ka, manuprāt, teiksim, bažas par to, ka šo zemākā meža... ka varētu tikt palielināti ciršanas apjomi nepamatoti. Man šķiet, ka tomēr, nosakot ciršanas apjomus, vērā ņem koksnes krājumu, tās pieaugumu, nevis meža platību, teorētisko. Varbūt es kļūdos.

Un arī par šo te... par nelielām audzītēm, kas varētu būt zem šā pushektāra. Tur jau varētu attiecināt tomēr noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, arī tādi eksistē. Un galvenokārt problēma bija par 0,1 hektāru lielām it kā meža platībām. Bija, teiksim, tas jautājums, kā tur veikt meža inventarizāciju, vai tā tur ir obligāta vai nav. Debates turpināsies, un es domāju, ka, spriežot kaut vai pēc iesniegto priekšlikumu skaita, jau ir redzams, ka šis likums tiek visu laiku ļoti uzmanīts. Tā ka debates mēs turpināsim noteikti.

Sēdes vadītāja. Tātad 31.priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 32. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums – paredz izmaiņas uzskaitījumā, kādas platības, likuma izpratnē, netiek uzskatītas par mežu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 34. – deputāta Rotberga priekšlikums par deleģējumu akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” veikt mežu apsaimniekošanu. Šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Kā jau komisijas vārdā Līdakas kungs ziņoja, meža nozare ir ļoti svarīga. Meža nozare atšķiras no daudzām citām nozarēm, varbūt arī politikas nozarēm, ar to, ka tai ir formulēta meža politika, kas apstiprināta „meža kabinetā”, daudzās jomās mums tā nav... nu, teiksim, enerģētikā mums nav politikas, arī lauksaimniecībā... Taču mums valstī eksistē meža politika.

Meža politikas mērķis ir arī noformulēts, un tāds ir arī šā likuma mērķis. Tas nosaka, ka ir meža pārvaldīšana, izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju tagad un nākotnē un tamlīdzīgi. Šī meža politika arī skaidri un gaiši formulē valsts uzdevumus, valsts ekonomiskos mērķus mežā – gan ekoloģiskos, gan sociālos.

Es gribu teikt, ka valsts no īpašuma viedokļa ir noformulējusi divus ekonomiskos mērķus – gūt peļņu no saviem mežiem un saglabāt un celt mežu kā kapitālvērtību. Mežs kā kapitālvērtība Latvijā netiek ne mērīta, ne arī celta vai necelta; mēs to nezinām, raugoties no apsaimniekošanas viedokļa, desmit gadus. Mēs ņemam tikai peļņu ārā.

Latvijā Valsts kontrole vairākas reizes ir auditējusi un skatījusies, kādā veidā Zemkopības ministrija realizē savas īpašnieka tiesības uz mežiem un uz akciju sabiedrību. Un atzinumā ir konstatēts, ka par veselu rindu lietu nav gūts pārskats un priekšstats.

Mans ierosinājums šeit ir tāds: papildināt akcionāru sastāvu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi un Ekonomikas ministrijas pārstāvi, lai stiprinātu akcionāru kontroli pār „Latvijas valsts mežiem”. Arī vides jomā mēs redzam to, ka, ja valsts ir pateikusi savas intereses, ka, teiksim, vajag samazināt mežsaimniecības ietekmi uz vidi un vajag tuvināt mežsaimnieciskās metodes... šo apsaimniekošanu dabiskiem procesiem, tad realitātē mēs redzam, ka notiek otrādi. Mēs esam ievērojuši... pirmo reizi piedzīvojuši Latvijas vēsturē kailcirsmu koncentrēšanu. Gan komisijā, gan frakcijā, gan darba grupā apspriežoties, pretargumenti bija tādi, ka nu ir uzsākta diskusija par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, ka nevajadzētu te jaukties iekšā, ka kaut kad drīzā nākotnē būs kaut kāda jauna valsts akciju sabiedrība... valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas kārtība. Tam varētu piekrist, ja šādas diskusijas nebūtu turpinājušās jau no 2000.gada.

Bet meža jomai ir viena liela atšķirība. Neatkarīgi no tā, kāda būs jaunā pārvaldīšanas kārtība, neviena valsts kapitālsabiedrība nepārvaldīs tāda apjoma bioloģiskos aktīvus, tāpēc, gribam mēs to vai negribam, vajadzēs meklēt mehānismus, kādā veidā šī kapitālsabiedrība varētu darboties ar parastiem pārvaldības principiem un plus kā valsts varētu realizēt savus definētos mērķus meža politikā.

Tāpēc es aicinu darīt to, ko esmu ierosinājis, – pastiprināt vides un ekonomikas... pastiprināt akcionāru sastāvu un palielināt, teiksim, uzraudzību pār „Latvijas valsts mežiem”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC frakcija).

Godātie deputāti! Deputāts Rotbergs piedāvā valsts akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži”, kuras kapitāldaļu turētāja līdz šim ir bijusi Zemkopības ministrija, pārveidot un kapitāla daļas līdzīgi sadalīt starp sekojošām ministrijām – tātad Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Kāpēc šāds piedāvājums? Tāpēc, ka par valsts mežu izmantošanu kokmateriālu ieguvē nevar atbildēt ministrija, kura izmanto meža resursus un tajā pašā laikā arī kontrolē meža resursu izmantošanu. Tas ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem.

Meži ir viens no svarīgākajiem Latvijas valsts resursiem, un tā izmantošana nedrīkst notikt šauru cilvēku grupu interesēs.

Deputāta Rotberga piedāvātais grozījums novērš šādu iespēju, jo viņa piedāvātajā variantā atbildību par meža resursu izmantošanu uzņemsies trīs ministrijas, kuras katra savas kompetences ietvaros rūpēsies ne tikai par ciršanu, bet arī par mežu aizsardzību, kā arī par to, lai meži tiktu izmantoti tautsaimnieciski pareizi. Līdz ar to valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” darbība tiks stingrāk kontrolēta no sabiedrības interešu viedokļa. Protams, oponenti man iebildīs, ka patlaban par mežu izmantošanu un aizsardzību atbild Valsts meža dienests. Diemžēl arī tas atrodas Zemkopības ministrijas padotībā, kā teikts Valsts meža dienesta likumā. Rezultātā Zemkopības ministrija koncentrē savās rokās gan mežu izmantošanu, gan arī to izmantošanas uzraudzību. Tas nav pareizi.

Tāpēc aicinu atbalstīt deputāta Rotberga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pēc deputāta Rotberga uzstāšanās, pilnīgi atbalstot viņa domas, es tomēr nolēmu otrreiz uzkāpt šajā tribīnē, izmantot šīs divas minūtes. Proti, jūs teicāt pilnīgi pareizi, ka akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akcionāru skaits jāpalielina, bet ir viena nelaime, un to vajadzētu novērst jau iepriekš. Var būt, ka taisni es uzskatu, ka vienreiz vajadzētu varbūt to uzsvērt un ierakstīt jau šajā topošajā likumā par to, kā mēs šo akcionāru daudzumu, skaitu palielināsim. Beidzot taču ir pienācis laiks, lai nerīkotos tā, kā tagad visas partijas – visas pēc kārtas! – ir rīkojušās un kā tagad rīkojas „Saskaņas Centrs”, tie arī jūrniekus ieceļ par speciālistiem (No zāles dep. V.Orlovs: „Cik?!”) sauszemes lietās, tikko viņi tiek pie varas. Ar 30 un 25 000 latiem gadā, kā vēsta prese!

Vajadzētu papildināt. Šī nozare tiešām mūsu valstī, mūsu zemē ir tik svarīga, ka tiem, kas tajā tiek iesaistīti... Lai izbeigtu šo bijušo aģentūru, pārvalžu, valžu un visu citu tādu lietu (mēs arī, pati Saeima, visas politiskās partijas, piebāzām tās pilnas ar nekompetentiem cilvēkiem), vajadzētu pateikt, ka tiem, kas tur darbojas, jābūt ar mežsaimnieka izglītību vai ar biologa izglītību. Pareizi, ne tikai ar mežsaimnieka, bet arī ar biologa. Jūs pareizi teicāt: „Bioloģiska vērtība.” Tā ir bioloģiska vērtība.

Lūdzu papildināt ar šo manu priekšlikumu, nosakot, kas drīkst būt tie cilvēki, kuri drīkst būt akcionāru pārstāvji.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Atvainojiet, ka es varbūt pārāk aizkavēšu laiku un mēģināšu iedziļināties niansēs.

Uģa priekšlikums jeb doma nav slikta, bet, manā skatījumā, problēma ir drusku kaut kur citur. Ja mēs runājam par pārvaldīšanas principiem. Jā, Zemkopības ministrija ir vienīgais akcionārs. Varam runāt par to, vai vēl ir jāpamaina Komerclikums un visi meži, ko akciju sabiedrība piepērk klāt, arī jāreģistrē uz Zemkopības ministrijas vārda, nevis uz uzņēmuma vārda. Tad, kad mēs darba grupā runājāmies, es, starp citu, uzdevu arī jautājumu: kā tad notiek akcionāru kopsapulce? Protams, sīkumos man nestāstīja, bet man ir pilna pārliecība, ka uz akcionāru kopsapulci pēc būtības tad ir jāiet un akcionāram... Jāpārstāv ministram, bet, ja reālajā dzīvē bieži vien gadās, ka ministra vietā ir deleģēts viens un tālāk tas cilvēks deleģē vēl kādu citu, tad par šā uzņēmuma darbību jeb darba kvalitāti diemžēl ir jārunā sliktā nozīmē. Un, ja mēs pamainīsim tikai akcionārus un ja tie akcionāri skaitīsies arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet tur atkal būs deleģēti – es negribu teikt to vārdu skaļi – ierēdņi, kas tur aizies un varbūt formālā veidā tur tos jautājumus risinās, tad tas stāvoklis pēc būtības neuzlabosies. Es saprotu Uģa domu, bet, tikai pamainot ministrijas kā akcionāra pārstāvju skaitu, neskatoties uz to, kas piedalās pašu akcionāru sanāksmē, mēs darba kvalitāti šajā uzņēmumā neuzlabosim, jo parasti ministri, zemkopības ministri, ir teikuši, ka uzņēmums strādā ļoti perspektīvi, ļoti labi un ka tur nav nekādu problēmu. Ja jau problēmu nav, tad nav arī ko palielināt šo akcionāru skaitu. Ja problēmas ir, tad tās varbūt ir jārisina citādāk – primārā veidā.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Līdaka. Nu, praktiski nekas nav piebilstams. Vienīgi tas, ka akcionārs jau laikam ir tikai valsts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Uģa Rotberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Arī nākamais, 35., – deputāta Caunīša priekšlikums – ir par „Latvijas valsts mežiem” kā par valsts mežu apsaimniekotāju. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 36. – deputāta Rotberga priekšlikums – ir par aizliegumu akcijas privatizēt un par kārtību, kādā „Latvijas valsts meži” pērk un atsavina meža zemi. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 38. – deputāta Rotberga priekšlikums – par mērķu noteikšanu „Latvijas valsts mežu” darbībai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 39. – deputāta Rotberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40.priekšlikumā par regulāru ziņojumu sagatavošanu par mežu politikā formulēto mērķu sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka Latvijas Republika ir formulējusi meža politiku. Mums jāskatās, vai šis likums... un attiecīgi mums vajadzētu veidot gan likumdošanas bāzi, gan mūsu pārvaldes struktūras, gan procedūras. Es ierosināju, manuprāt, pilnīgi loģisku priekšlikumu, ka vismaz reizi gadā atbildīgā nozares ministrija atskaitās par to, vai ir vai nav kaut kāds progress un sasniegumi meža politikā, konkrētā politikā.

Komisija savu viedokli... nu, komisijas viedoklis ir tāds, ka tas jādara reizi piecos gados. Taču jāsaka, ka laikam neviena valdība tik ilgi – piecus gadus – nestrādā. Bet ir viens būtisks aspekts. Atmetot pašu politiku, es vēlreiz gribu uzsvērt meža kā kapitāla vērtību. Jebkura uzņēmuma gada pārskatā, lai spriestu par uzņēmuma ekonomisko veikumu, par sasniegumiem, mums ir noteikts peļņas un zaudējumu aprēķins, mums ir bilance, aktīvi un tamlīdzīgi. „Latvijas valsts mežiem” ir uzticēts apsaimniekot vairāk par miljons hektāru meža. „Latvijas valsts mežu” bilancē uzrādās peļņa, bet nekur Latvijas valstī neuzrādās aktīvu vērtība, kāda tā ir nodota apsaimniekošanai. Vai apsaimniekošanas rezultātā meža vērtība saskaņā ar mūsu meža politikas mērķiem ceļas, paliek tāda pati vai sarūk?

Es gribu minēt tādu piemēru: tad, kad akciju sabiedrība pati nopērk mežus, tā tos reģistrē uz sava vārda, un šie meži, šo mežu vērtība, gada pārskatā ir pieejama. Un tas nozīmē, ka Latvijas valstij kā atbildīgam mežu īpašniekam principā neinteresē mūsu pašu aktīvu vērtība, ja reiz mēs interesēsimies par to tikai reizi piecos gados...

Tāpēc es aicinu noteikti vismaz mežu vērtības kontekstā to saprast un vismaz reizi gadā veidot izpratni par to, uz kā rēķina mēs taisām peļņu no mežiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ...?

I.Līdaka. Komisijas vārdā komentārs varētu būt tāds, ka atbildīgās komisijas šinī priekšlikumā, kas ir 40.priekšlikums un ko es lūdzu atbalstīt, tomēr ir minēts, ka ir ne tikai šis nosacījums – reizi piecos gados, bet ka arī pēc Ministru kabineta pieprasījuma to var darīt konkrētas situācijas izvērtēšanai. Šis pieprasījums teorētiski var būt jelkad – kaut reizi mēnesī. Bet šaubas bija par to, vai reizi gadā tiešām varēs... vai ir vērts izmantot... ieguldīt lielus resursus, lai izstrādātu kvalitatīvu šo pārskatu. Tā ka diskusija bija, bet šāds nu ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputāta Uģa Rotberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Tātad, kā jau minēju, 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 41. – deputāta Šāvēja priekšlikums par pārvietošanās iespēju Latvijas valsts mežos. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.42, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 43. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 44. – deputāta Caunīša priekšlikums par izmaiņām pantā, kurā noteikti cirsmu veidi. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.45, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 46. – Krauzes priekšlikums par koku ciršanu ārpus meža. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 47. – deputāta Līdakas un deputāta Rotberga priekšlikums par ciršanas vecumu apsei vai, pareizāk sakot, par šā vecuma nemainīšanu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 48. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums par kailcirtes ierobežojumiem, ja līdzās nav atjaunots mežs. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.51.

Tāpat arī deputāta Līdakas priekšlikums – 49.priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.51.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Par šo pašu tēmu saņemts arī deputāta Caunīša priekšlikums – 50.priekšlikums, kurš arī ir iekļauts 51.priekšlikumā, kuru sagatavoja atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 52. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums, kas nosaka gadījumus, kad veicama sanitārā cirte. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.54.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī deputātu Līdakas un Rotberga priekšlikums Nr.53 daļēji atbalstīts un iekļauts 54.priekšlikumā, kurš ir atbildīgās komisijas sagatavots. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 55. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums par ciršanas apliecinājuma nepieciešamību. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.60.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 57. – deputāta Caunīša priekšlikums... Es atvainojos, 56. – deputāta Caunīša priekšlikums.

Un 57. – deputāta Līdakas priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts.

Tie iekļauti priekšlikumā Nr.60.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Par šo pašu tēmu ir arī 58. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.60.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 59. – deputāta Rotberga priekšlikums – iekļauts 60.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas izveidots kopsavilkums un ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 61. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums, kas nosaka gadījumus, kad apliecinājumus neizsniedz. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts priekšlikumā Nr.62, ko sagatavoja atbildīgā komisija un ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 63. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums, kas nosaka koku ciršanu ārkārtējās situācijās. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 65. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, redakcionāls. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.67.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 66. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums par prasībām pirms ciršanas veikt meža inventarizāciju. Arī tas ir iekļauts 67. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 68. – deputāta Rotberga priekšlikums, kas paredz atstāt cirsmā vismaz 10 kubikmetrus atmirušas koksnes. Tas nav atbalstīts, taču piezīmēšu, ka 69. – deputāta Līdakas priekšlikums – ir ārkārtīgi līdzīgs un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad sākam debates par 68. – deputāta Uģa Rotberga iesniegto priekšlikumu.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Varbūt pieteicos mazliet par ātru, bet būtībā 68. un 69.priekšlikums pēc būtības ir vienādi jeb līdzīgi un nebūs starpības, vai es runāju par 68. vai 69.priekšlikumu.

Es gribu jūs informēt par divām lietām. Proti, ja mēs runājam par skaitlisko materiālu, tad, protams, mums ir Meža valsts reģistrs, ko tautas valodā sauc par „mersi”, un, protams, ir statistiskā inventarizācija. Mazliet atšķiras Meža valsts reģistrā esošie dati attiecībā uz mežu no tiem, kas ir statistiskajā inventarizācijā. Atšķirība statistiskajā inventarizācijā ir lielāka tāpēc, ka ar mežu apaugušai lauksaimniecības zemei nav veikta inventarizācija, tātad tās nav, bet, teiksim, tā ir reģistrēta vēl arī Meža valsts reģistrā. Precizējot šos statistiskās inventarizācijas datus, mums mežs skaitās 3 miljoni, noapaļojot, precīzāk – 3,16 miljoni.

Tajā pašā laikā, statistiskās inventarizācijas laikā, ir fiksēts, ka mums mežā atrodas 56 miljoni kubikmetru dažādā stadijā atmirušas koksnes. Es nebūšu varbūt sīkumains un neminēšu absolūti sīkus skaitļus, bet noapaļojot mums, līdzīgi kā pēc Meža valsts reģistra datiem, ir 3 miljoni hektāru meža. Noapaļojot šo atmirušās koksnes daudzumu, es saku, ka tie ir 60 miljoni. Tas nozīmē, ka vidēji 20 kubikmetri uz hektāru mežā ir dažādās stadijās atmirusi koksne.

Ja kādam šeit zālē sēdošajam liekas, ka tas ir maz, tad es gribētu dzirdēt argumentus vai pamatojumu tam. Ja šajā gadījumā priekšlikumā ir pateikts, ka vajadzētu uz hektāru atstāt 10 kubikmetru, tad es saprastu, ka tur, kur veic izstrādi, iztīra visu ārā, jo blakus nogabalā tik un tā paliek 20 kubikmetri, lai vidējais rādītājs uz hektāra būtu 10 kubikmetri. Varbūt dabas aizsardzības jomā attiecībā uz dabas vērtībām nevar runāt par vidējo skaitli, jo viennozīmīgi būs arī tādas platības, kurās, teiksim, atrodas 40, 50 vai 60 kubikmetru dažādās stadijās atmirusi koksne, bet ir arī tādas platības, piemēram, jaunaudzes, vai, teiksim, vidēja vecuma audzes, kurās atmirušās koksnes varbūt tik daudz nemaz nav.

Un otrs. Zināmā mērā šo priekšlikumu var uztvert arī kā papildu nodokli meža īpašniekiem. To saka paši meža īpašnieki. Un, lai to varbūt saprastu, atcerēsimies, ka bez šīs prasības likumā vēl ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atstāt vidēji 5... nu, kā mēs sakām, ekoloģiskos kokus uz hektāra. Tie ir lielākās dimensijas koki, kas vidēji sastāda vienu kubikmetru no koka. Tātad kopā mēs gribam 10 kubikmetrus šīs atmirušās sausās koksnes un 5 ekoloģiskos... tie ir 15 kubikmetri uz hektāra. Ja mēs to sareizinām ar malkas cenu, tad tas ir papildu nodoklis katram meža īpašniekam.

Es aicinu šobrīd nepieņemt lēmumu par papildu nodokļa piemērošanu meža īpašniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ko šeit teica iepriekšējais runātājs – Caunīša kungs, es gribu minēt vēl dažus argumentus, kamdēļ nevajadzētu atbalstīt nedz 68., nedz 69.priekšlikumu.

Tātad vispirms jau šī norma – 10 kubikmetri atmirušās koksnes – ir ārkārtīgi grūti administrējama. Kas to varētu pārbaudīt, izmērīt? Kuru sodīs par šo neatstāšanu?

Turklāt meži ir ļoti dažādi. Un dažos gadījumos arī tīri objektīvi nav iespējams un nav pamatoti atstāt 10 kubikmetrus.

Caunīša kungs jau minēja, ka ir dabas aizsardzības noteikumi, kuri jau diezgan detalizēti nosaka, kādus kokus un cik to vajag atstāt.

Tad vēl ir meža sertifikācija. Un šī meža sertifikācija nosaka to, ka cilvēki, kas sertificē savu mežu, brīvprātīgi papildus uzņemas arī ievērot dabas aizsardzības nosacījumus, kuri detalizētā veidā ir šajās sertifikācijas sistēmās iekšā. Un tātad, ja mēs nosakām ārkārtīgi striktas obligātās prasības, tad faktiski vairs nav jēgas sertificēties un līdz ar to nav jēgas arī meža īpašniekiem saņemt Eiropas, teiksim, atbalstu par vides prasību papildu ievērošanu.

Un visbeidzot. Arī meža īpašnieki un nevalstiskās organizācijas tomēr iebilst pret šo redakciju, tamdēļ es domāju, ka būtu pareizi arī mums to noraidīt un atstāt spēkā līdzšinējo regulējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es neatbalstītu ne Rotberga kunga priekšlikumu šajā jomā, ne arī Līdakas kunga priekšlikumu, kas pēc savas būtības ir ļoti līdzīgi. Tie atšķiras principā tikai redakcionāli, jo jau esošajā situācijā mums ir Ministru kabineta noteikumi Nr.189, kas nosaka, ka jāsaglabā šīs kritalas, kas lielākas par 50 centimetriem, tāpat tie tā sauktie ekoloģiskie koki un tamlīdzīgi. Un tāpat jāņem vērā, ka gadā Latvijā tiek izcirsti vidēji trīsdesmit tūkstoši hektāru. Tātad, ja uz katru hektāru jāatstāj būtu desmit kubikmetri, tad naudas izteiksmē tie būtu aptuveni 6 miljoni latu, kas būtu jāatstāj zemē sapūšanai. Ņemot vērā to, ka liela daļas šīs koksnes varētu tikt izmantota kā kurināmā malka, manuprāt, mēs šajā situācijā to nevaram atļauties. (No zāles: „Taisnība!”)

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ļoti interesantas šīs debates šķiet man, trīsdesmit piecus gadus nodzīvojušam laukos. Tas norāda meža vērtību, ka mēs tagad jau tik ilgi runājam par vienu un to pašu, vienalga, vai „par” vai „pret”.

Taču es nevaru atbalstīt Caunīša kunga priekšlikumu, tāpat kā kādreiz es nevarēju atbalstīt Zalāna kunga... Lūdzu, priekšsēdētāj, nesakiet, ka tas, ko tagad runāju, neattiecas uz lietu. Attiecas!... Zalāna kunga priekšlikumu, kad mēs runājām par degvielas akcīzi, par akcīzes jautājumiem. Viņš gribēja degvielu liet bākās. Nu, nevaram liet bākās, nodedzinās bākas, nevarēs kuģi gar jūrmalu iet, un nesaprot to neviens, ne televīzija, ne radio, ne žurnālisti, ne Zalāna kungs. Es nevaru jūsu priekšlikumu arī, Zalāna kungs, atvainojiet, atbalstīt.

Jūs sakāt, ka uz šo brīdi... Nē, nu, vai uz šo brīdi... uz šo brīdi neko mēs nevaram... Mēs varam patlaban, tagad, šobrīd, šodien un pašlaik kaut ko atbalstīt, bet tomēr uz šo brīdi es arī neatbalstu neko.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, patiesībā mazliet žēl, ka arī Caunīša kungs meža vērtību rēķina tikai naudā un peļņā.

Pavisam nesen bija diezgan liels skandāls par to, ka it kā „Latvijas valsts mežiem” atņemts FSC sertifikāts un ka līdz ar to Latvijas koksnes eksports varēja būt apgrūtināts. Viens no iemesliem bija varbūt šī samērā nedraudzīgā attieksme pret cirsmu. Raugiet, cilvēki diezgan bieži raugās uz cirsmu un saka – tuksnesis. Nu, tagad šeit ir parādīts tas veids, kā cirsmu neatstāt kā tuksnesi, kā to atstāt kā biotopu, kā dzīvotni kādam. Un nav gluži tā, ka zemē sapūšanai tiek atstāta šī atmirusī koksne. Šī atmirusī koksne tiek atstāta kādam dzīvošanai, jo ir tomēr tādi dzīvnieki un arī augi, un arī sūnas, ķērpji un sēnes, kas nespēj pārvietoties tādā ātrumā, kā cilvēks varbūt gribētu, un līdz ar to ir jāatstāj ne tikai vieta, kur iesēties jaunam mežam, bet arī vieta dzīvošanai dzīvniekiem un augšanai citiem augiem, ne tikai tiem, kas varbūt ir šie produktīvie koksnes devēji.

Es redzu, ka ļoti grūti šeit kādu varētu būt pārliecināt balsot pretēji viņa paša pārliecībai, bet tomēr par 69.priekšlikumu, kas ir nākamais, es pieprasīšu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputāta Uģa Rotberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 49, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.

Tātad, kā es saprotu, deputāts Līdaka pieprasa balsojumu arī par 69.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 31, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls. Tas ir atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 71. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums par koku ciršanas noteikumu saturu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Jā. Un 72. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 73. – deputāta Caunīša priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 74. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums par deleģējumu uzraudzīt mežu reproduktīvā materiāla ieguvi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat nav atbalstīts arī viņa nākamais – 75.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 76. – Juridiskā biroja priekšlikums par reproduktīvā materiāla ieguvi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 77. – parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 79.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 78. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un nu lūdzu atbalstīt 79. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 80. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 81. – Juridiskā biroja redakcionālo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 82. – atbildīgās komisijas priekšlikums par meža inventarizācijas veikšanas biežumu. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Nu, līdz ar to loģiski sanāk, ka 83. – deputāta Rotberga priekšlikums – nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 74. – Zemkopības ministrijas parlamentārā...

Sēdes vadītāja. 84.priekšlikums...

I.Līdaka. ...sekretāra Krauzes priekšlikums par meža inventarizācijas veicējiem izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. ...un iekļauts 85. – atbildīgās komisijas atbalstāmajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 86.priekšlikums ir par valsts mežu apsaimniekošanas plāna saturu. To iesnieguši Ingmārs Līdaka un Uģis Rotbergs. Nav guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat nav atbalstīts arī 87. – deputāta Caunīša priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Turpretī atbalstāms ir 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 89. – Uģa Rotberga priekšlikums – nosaka prasības, kad noteikti ir jāizstrādā apsaimniekošanas plāns. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90.priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. ...kuru izstrādājusi atbildīgā komisija. Tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 91. – deputāta Rotberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums par Meža valsts reģistra informācijas aprites kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 93. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 94. – atbildīgās komisijas piedāvāto kopsavilkumu – lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 95. – deputāta Rotberga priekšlikums par dabas aizsardzību mežā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 96.priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

I.Līdaka ...kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. ...un atbalsta 96.priekšlikumu.

I.Līdaka. 97. – par dabas aizsardzības noteikumiem. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums par parku izveidi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 99. – Raimonda Vējoņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, priekšlikums par kailciršu liegumiem mežaparkos. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat 100. – Raimonda Vējoņa priekšlikums – ir par pašvaldību lomu parku un mežaparku izveidē. Daļēji atbalstīts un iekļauts 101.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un nu 101. – atbildīgās komisijas priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 102. – deputāta Šāvēja priekšlikums par kompensācijām zemes īpašniekiem parku izveides gaitā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 103. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 104. – parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums par deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus un noteikt kritērijus parku izveidei. Tas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 105. – parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums – guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 106. – deputāta Caunīša priekšlikums par meža zemes atmežošanu. Komisijā diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Bet ir atbalstīts 107. – deputāta Laimja Šāvēja redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 108. – deputāta Caunīša priekšlikums par kompensāciju par atmežošanas sekām videi. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat nav guvis atbalstu arī 109. – deputāta Dronkas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aivaram Dronkam.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis mans priekšlikums ir diezgan niecīgs, un taisni jābrīnās, ka tas nav atbalstīts. Mums lauksaimniecībā ir tāda nozare kā dzērveņu un melleņu audzēšana, kurai nav piemērotas zemes tādā izpratnē kā lauksaimniecības zemes. Tur vajadzīgas purva zemes, kuras praktiski atrodas šobrīd zem mežiem. Kā jau mēs šeit dzirdējām iepriekšējos priekšlikumos, šo meža definīciju mēs pastiprinājām: tādus augošus kokus, kas jau ir piecus metrus augsti, mēs jau uzskatām par mežu. Tātad šie purvi, kuri līdz šim nebija meži, arī kļūst par mežiem. Bet, lai varētu audzēt dzērvenes un mellenes, šie purvi ir jāatmežo un līdz ar to jāatmaksā ir zaudējums, kas nodarīts videi. Taču nekur gan nav pieminēts, ka arī lauksaimnieciskā ražošana veicina vides tīrību tāpat kā mežaudzes. Un šinī gadījumā nav runa par lielām zemes platībām. Tie varētu būt daži desmiti vai daži simti hektāru vispār.

Tā ka lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un iekļaut pie nekompensējamām zemēm arī tās zemes, kuras izmantos melleņu un dzērveņu audzēšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. – deputāta Aivara Dronkas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 30, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Žēl!”)

I.Līdaka. 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par to, kādam mērķim izmantot Meža attīstības fonda līdzekļus. Ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 111. – deputāta Uģa Rotberga priekšlikums par Valsts meža dienesta statusu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! (No zāles: „Runā īsi!”) Jā, man kolēģi aizrāda, ka vajag runāt īsi. Es ceru, ka šis ir šā likuma sakarā pēdējais uznāciens – vismaz šinī lasījumā.

Kolēģis Sakovskis jau norādīja uz to milzīgo varas koncentrāciju, pārvaldības koncentrāciju, kāda ir Zemkopības ministrijas rokās. Es atgādināšu.

Uz Zemkopības ministrijas vārda ir reģistrēta lielākā daļa valstij piederošo mežu. Zemkopības ministrija ir vienīgais akcionārs, un jūs šodien nobalsojāt, ka akcionāru sastāvu nedrīkst paplašināt „Latvijas valsts mežiem”. Zemkopības ministrija ir tieši tā atbildīgā ministrija, kas izstrādā meža normatīvos aktus. Zemkopības ministrijas rokās ir Meža attīstības fonda līdzekļi. Atgādinu, ka Valsts meža dienests, ko viņa uzrauga, ir arī tas, kas valstī rēķina pieļaujamos ciršanas apjomus. Vienās rokās ir apvienota pilnīga milzu vara, un tā pat nav nodalīta departamentos. Vienu un to pašu cilvēku rokās! Ir šausmīgi, teiksim, interešu konflikti. Un grūti būtu spriest, kurā brīdī Latvijas valsts meži tiek apsaimniekoti bez vadības līguma. Nekāda... Īpašnieks vispār nav uzdevis nekādus uzdevumus, kritērijus un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā... šobrīd zemkopības ministrs ir uzsācis ar savu rīkojumu lielu Valsts meža dienesta reformu, būtisku, kas principā sarauj vai pārmaina... un kur dažādi, pretrunīgi vērtē – gan labi, gan slikti – esošo, funkcionējošo valsts uzraudzības dienestu, kas uzrauga meža likumdošanu visos mežos, to skaitā valsts un privātos, un citos.

Šis likums arī paredz, ka mērķis ir runāt par pārvaldību. Šis ir vienīgais priekšlikums, kas vēl ir atlicis, lai mēs likvidētu šo interešu konfliktu meža nozares pārvaldībā (No zāles: „Nav tur konflikta!”). Jo akcionāru sastāvu mēs nepalielinājām. Mēs neņemam ārā kompāniju no Zemkopības ministrijas pakļautības vai nenozīmējam citus cilvēkus to vadīt, un tāpēc mans priekšlikums ir kā atbildes reakcija – mēģinājums kaut kā līdzsvarot svaru un atsvaru principu valsts pārvaldē un nodot Valsts meža dienestu Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā ar domu kādreiz nākotnē veidot vienotu vides dienestu.

Es gribu atgādināt arī to, ka Satversmes tiesa, skaidrojot demokrātiskas valsts principu, runā par to, ka vajadzētu veidot svaru un atsvaru sistēmu un visu līdzsvarot, lai vienas institūcijas rokās nebūtu koncentrēta tik milzīga vara. Atgādinu, ka no meža politikas šobrīd kā rozīnes tiek lasītas ārā izdevīgas lietas – peļņa tak’ mums patīk! –, bet kapitālvērtība mums neinteresē. Ietekme uz vidi jāsamazina! Bet mēs neskatāmies! Un šo „rozīņu lasīšanu ārā no kliņģera”, šo principu – to vajadzētu likvidēt un padarīt Valsts meža dienestu par efektīvu, neatkarīgu, drošu un uzticamu pieļaujamās tāmes aprēķinātāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Man, protams, negribētos iebilst vai runāt pret Rotberga kunga domu vai ideju novērst interešu konfliktus, bet tomēr pateikšu savu domu un viedokli. Mēs jau n-tos gadus esam nepārtraukti risinājuši interešu konfliktu novēršanu saistībā ar mežsaimniecību.

Rotberga kungs noteikti atcerēsies, ka, teiksim, līdz 1991.gadam bija mežrūpniecības saimniecības, 1991.gadā izveidoja virsmežniecības, un mēs sakām, ka meža izstrādi nodalīja nost, lai nodalītu interešu konfliktu. 2000.gadā šo Valsts meža dienestu sadalīja divās daļās, vienu daļu atstājot kontrolei, bet otru daļu – saimnieciskās darbības veikšanai. Šim procesam bija nopietns pētījums... nopietns projekts. Un tagad iznāk tā, ka šā projekta gaitā... rezultātā neviens nav redzējis vai nav sapratis, ka saglabājas interešu konflikts. Jo tad jau sanāk tā, ka tas līdz galam netika novērsts tajā brīdī, kad nodalīja, kā mēs sakām, saimniecisko darbību no uzraudzības funkcijas un izveidoja akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži” un Valsts meža dienestu.

Bet, ja runājam par Valsts meža dienestu kā tādu, tad jāteic, ka šis veidojums jeb institūts ir nepārtraukti pakļauts reformām. Nu, laikam jau nekā pastāvīgāka par pārmaiņām šajā dzīvē nav.

Tas varbūt neattiecas tieši uz šo priekšlikumu, bet, manā skatījumā, problēma varbūt ir meklējama mazliet citur. Tas būtu jādara, nevis pamainot ministrijas un šādā veidā novēršot kaut kādu iespējamo konfliktu, bet gan korekti veicot reformas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ar likumdošanu.

Tas nav garš, un jūs visi varat izlasīt Meža likumu. Šajā brīdī tas ir spēkā un darbojas, un, kā jau Rotberga kungs teica, šobrīd ir zemkopības ministra rīkojums, kas paredz nopietnas reformas un pārmaiņas Valsts meža dienestā. Šis rīkojums, šīs reformas izskatās tā, ka rati ripo zirgam pa priekšu. Tātad vispirms kaut kas tiek darīts, bet pēc tam varbūt kaut kad tiks labota likumdošana. Es gribu, lai jūs savam kolēģim ministram pateiktu, lai viņš atver vaļā Meža likumu un sakārto to atbilstoši tiem procesiem, ko grib darīt ar Valsts meža dienestu. Pretējā gadījumā jau pietika, ka akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži” izveidoja tad, kad vēl darbojās likums par meža apsaimniekošanu un izmantošanu, kad nebija stājies spēkā jaunais Meža likums un bija strīdi un pārmetumi. Šobrīd mēs atkal taisām reformu, bet likumu nepamainām, un šīs darbības, manā skatījumā, nav leģitīmas. Tātad, ja izdod rīkojumu par šāda dienesta reformu, tad vajadzētu atvērt arī likumu.

Es, protams, priekšlikumu biju iesniedzis sākumā, bet es to atsaucu, lai šo likumu skatītu paralēli ar Meža likumu. Protams, tas varbūt visu pārāk sarežģītu un mēs šodien vēl kādu stundu skatītu šos jautājumus. Tāpēc Meža dienesta likumu mēs noņēmām nost un atstājām kā atsevišķu likumu, bet varbūt to vajadzētu atvērt un tad skatīt kontekstā, nevis tikai pamainīt ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija),

Godājamie deputāti! Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka lielie valsts uzņēmumi, kapitālsabiedrības ir it kā ministriju pakļautībā... Faktiski šīs pārvaldes struktūras tiek politizētas un visa šī sistēma darbojas kā noteikta politiskā spēka lēnis, kur tā dara to, ko grib.

Tās tad ir tās lietas, uz kurām arī Rotberga kungs zināmā mērā pareizi norādīja, taču, manuprāt, risinājumam tomēr ir jābūt citādam.

Pirmām kārtām ir jāveido cita valsts kapitālsabiedrību pārvaldes sistēma, tās centralizējot, visticamāk, institūcijā pie Ministru prezidenta.

Savukārt priekšlikums nodalīt politikas veidošanas funkcijas no kontroles funkcijām, manuprāt, nav loģisks. Tā, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM veido vides politiku, un Valsts vides dienests, kas ir institūcija, kura veic kontroli pār šīs politikas ieviešanu, atrodas, tā teikt, zem šīs pašas ministrijas (es varētu minēt ļoti daudzus līdzīgus piemērus), un tas ir pareizi, jo pretējā gadījumā... Citā ministrijā nav kompetentu cilvēku, kas var pārraudzīt šīs kontroles institūcijas darbību.

Tātad kontroles institūcijai ir jābūt zem tās ministrijas, kas veido politiku, bet savukārt uzņēmumiem... Vai tiem ir jābūt zem tās pašas ministrijas – par to gan es šaubos.

Tā ka, es domāju, tomēr konkrēto priekšlikumu mums atbalstīt nevajadzētu, bet pie šīs problēmas ir jāstrādā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Caunīša kungs pilnīgi pamatoti bija ievērojis jau vairāku gadu desmitu garumā, ka dažkārt reformas šajā jomā notiek, manuprāt, patiešām pārsteidzīgi jeb, juristu vārdiem runājot, neleģitīmā veidā.

Pirmkārt. Es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” tika izveidota, kad likumā nebija šāda deleģējuma. Es tajā laikā strādāju Satversmes tiesā. Satversmes tiesā tika iesniegta pilnīgi pamatota sūdzība, pieteikums sakarā ar to, ka tas ir neatbilstoši Satversmes 1.pantam, taču pa to laiku, kamēr Satversmes tiesa gatavoja lietu, Saeima un arī valdība tomēr paspēja izgrozīt likumu, un Satversmes tiesa izbeidza šo lietu.

Šodien notiek tieši tas pats. Valsts meža dienestā notiek reorganizācija, negrozot likumu, kas regulē Valsts meža dienesta funkcijas. Un šajā gadījumā es patiešām šajā balsojumā atbalstīšu Rotberga kungu, jo es saprotu, ka šeit tomēr kaut kas ir jādara kaut vai tā iemesla dēļ, ka vairākkārt ir ar Valsts meža dienesta augstām amatpersonām runāts par to, ka valdībai, nosakot ciršanas apjomu, tomēr būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Būtu jāveic.

Latvijas Valsts meža dienests tam ir pilnīgi pretī, katrā ziņā uzskatīdams, ka ne likums, ne arī attiecīgā direktīva, ar kuras tiesisko regulējumu mēs esam ieviesuši ietekmes uz vidi novērtējumu likumā, to neparedz. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti tomēr uzskata, ka arī tas tomēr būtu jādara. Un līdz ar to, ja mēs skatāmies, kādā veidā dažkārt notiek šo likumprojektu izstrādāšana, tad redzam, ka... Es to nevaru pierādīt, bet man šķiet, ka faktiski, tā teikt, visu to mūziku un tās notis raksta akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, pēc tam visu to izpilda un nodzied Tautsaimniecības komisijā... proti, Latvijas Valsts meža dienests, jā... Katrā ziņā šeit, manuprāt, nav īsti pareiza tā kārtība, ka šī izmantošana un savstarpējā kontrole ir izvietota vienā attiecīgā ministrijā. Iespējams, ka uz trešo lasījumu varētu panākt vēl kādu citu kompromisa ceļu, bet, manuprāt, šeit Rotberga kungam lielā mērā būtu taisnība.

Es saprotu, ka viņš ir paņēmis... ja es nekļūdos, Rotberga kungs, jūs esat paņēmis no Valsts meža dienesta un pārrakstījis visas šīs normas, kuras pašlaik paredz deleģējumu tātad Zemkopības ministrijai. Jūs paredzat deleģējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tur nekā jauna klāt nav. Tas ir pārlikts, manuprāt, no Valsts meža dienesta likuma.

Ja mēs tik nopietni šai lietai pieejam, iespējams, ka tur mazlietiņ pat lielāka inventarizācija būtu jātaisa, nevis automātiski tur no likumiem jāpārliek visas tās normas, ko mēs gribam panākt.

Tagad jau, kā jūs zināt, mēs visi tiekamies bieži ar saviem vēlētājiem, un arī Vidzemes pusē es esmu saskārusies ar cilvēku ārkārtīgi lielu neapmierinātību ar to, kādā veidā notiek mežu izmantošana, mežu apsaimniekošana, kā arī kontrole un pārvalde. Šajā jomā ir kaut kas jādara. Tā turpmāk vairs darīt nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es nācu tribīnē, lai atbalstītu vēlreiz Uģa Rotberga priekšlikumu, un es arīdzan atbalstu tos vārdus, ko nupat teica profesore Čepāne.

Es pats esmu iestādījis vienu hektāru egļu un vienu hektāru – bērzus pie saviem 8,3, ko es daļēji izmantoju. Tā ka arī man ir šī sajūta, ka kaut kas praktiski ir jādara, lai šie meži Latvijā būtu.

Es gribu šeit, atbalstot Uģa Rotberga priekšlikumu, parunāt salīdzinājumā tomēr arī par mūsu pirmās brīvvalsts republikas darbību mežu aizsardzībā, mežu izmantošanā. Cilvēki, kuri ir ilgstoši nostrādājuši meža dienestā, proti, nelaiķis... Gaiziņkalna mežniecība bija vienu laiku atsevišķi... beidzamais mežzinis... svarīgi – bezpartejiskais, vienīgais... tikai daži bija bezpartejiskie mežziņi, kuriem bija goda nosaukums – Nopelniem bagātais Latvijas valsts mežzinis...

Un, lūk, viņa vārdi bija tādi – tas attiecas uz šo reformu un daļēji attiecas arī uz Uģa Rotberga priekšlikumu –, ka „Latvijas valsts meži”, šis iestādījums, vispār nav vajadzīgs, viņa skatījumā. Es tagad runāju viņa vārdiem, Jāņa Pommera vārdiem. Viņš atsaucās uz to, ka Latvijā beidzamajā laikā, it sevišķi Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, bija Mežu departaments Zemkopības ministrijā, bet šis Mežu departaments bija tik varens un spēcīgs, ka tas visu kārtoja, ne jau tikai lauksaimniecības ministrs Birznieks. Tie ir viņa vārdi.

Vestienas sovhozu ilgstoši vadīja cilvēks, kas bija beidzis Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijā Mežsaimniecības fakultāti, – Raitis Birkavs. Arī viņš man ir to pašu teicis, ka viņš nesaprot, kādēļ ir vajadzīga tāda starporganizācija – „Latvijas valsts meži”.

Tā ka šeit, redziet, to pašu, ko ir pateikuši kolēģi Rotbergs un Čepāne... Es minēju divus piemērus, kur tieši meža zinātnē, meža izmantošanā zinoši cilvēki ar darba stāžu arī apšauba mežu pašreizējo pārvaldīšanas struktūru.

Un viņi man pateica arī vēl vienu lietu, ko var saprast tā, ka „Latvijas valsts meži” kādreiz savus līdzekļus izmanto izšķērdīgi. Nu, mēs jau zinām arī piemērus... Lūdzu, neļaunojieties, mani solīdie kolēģi no ZZS frakcijas, bet jums bija Kārlis Boldiševičs, kurš gadā sapelnīja, sešās vietās iedams, 156 tūkstošus latu algā. Kā zināms, darbiniece, kuru Kristapa ielā „Latvijas valsts mežos” pārsteidza Latvijas Televīzija un kurai prasīja, vai viņa tādu Kārli Boldiševiču pazīst, viņa atbildēja, ka pazīst, jo viņš vienu reizi mēnesī atnāk pēc 2000 latiem. Tas ir lasāms presē, to nesaka Visvaldis Lācis aiz ļaunuma pret jums, jo man nav tāda.

Tā ka šīs reformas jau ir vajadzīgas, tās ir nepieciešamas... acīmredzot pilnīgi nepieciešamas. Un, kad es parunāju ar šiem vecajiem meža darbiniekiem, kuri man kā lauciniekam Madonas rajonā ir visapkārt un ar kuriem es netīšām tiekos un sarunājos ar interesi... Tūlīt beidzu!... Viņi vēl saka, ka mums bija Mežu departaments, bija virsmežniecības, bija mežniecības. Virsmežniecības slēdza līgumus par mežu izmantošanu, un neviens virsmežzinis par korupciju Latvijas pirmās brīvvalsts laikā neesot nonācis tiesas priekšā vai cietumā.

Atbalstu jūsu domu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Es neesmu klāt stāvējis pie naudas izsaimniekošanas vai neizsaimniekošanas, bet es atbalstu „Latvijas valsts mežus” kaut vai viena iemesla pēc – tas ir viens no lielākajiem ziedotājiem dažādiem labdarības projektiem, to skaitā invalīdu organizācijām, ir invalīdu sporta atbalstītājs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jā, es pieteicos debatēs, lai pateiktu tikai pāris vārdu.

Patiesībā arī es personīgi ilgu laiku esmu runājis par to, ka Valsts mežu dienests kā struktūra būtu jānodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā. Bet šeit, konkrēti deputāta Rotberga priekšlikumā... un te nu es teikšu, es runāšu komisijas vārdā... bija tik sīks dienesta struktūru un darbības apraksts, nu, teiksim, izklāsts, ka, komisijasprāt, Meža likums nav tā īstā vieta šādam izklāstam. Tam domāti ir citi likumi un normatīvie akti, kaut vai Valsts meža dienesta likums un tamlīdzīgi. Līdz ar to vienkārši šo ideju... vienalga, kā pret to attiektos, bet šīs idejas, teiksim, atspoguļojumam nav jābūt šajā likumā. Un tāpēc komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad komisijas vārdā jūs jau piebildāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – deputāta Rotberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 37, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 112. – deputāta Šāvēja priekšlikums par to, ko tad uzskata par valsts meža zemēm. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 113. – deputāta Šāvēja priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 114. – deputāta Caunīša priekšlikums par ciršanas apjomu noteikšanu valsts mežos. Nav guvis atbalstu diemžēl.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 115. – deputāta Līdakas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 117.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī 116. – deputāta Rotberga priekšlikums. Iekļauts 117., kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 116. un 117.priekšlikumu.

I.Līdaka. 118. – deputāta Rotberga priekšlikums par Meža konsultatīvo padomi. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 119. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.120, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to nav guvis atbalstu komisijā 121. – deputāta Rotberga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 122. – deputāta Rotberga priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Bet atbalstīts ir 123. – atbildīgās komisijas priekšlikums par zinātniskās izpētes meža apsaimniekotāju. Tātad komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Pašreizējā situācija ir tāda, ka zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests. Atbildīgās komisijas piedāvājums ir, ka tos apsaimnieko Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta institūcija. Pēc būtības šī redakcija arī pieļauj to, ka šīs institūcijas varētu būt vairākas. Un tas, ka šīs institūcijas varētu būt vairākas – un ir arī zināma vēlme to tādā veidā panākt –, varētu novest pie nelabvēlīgas situācijas attiecībā uz zinātniskās izpētes mežu pārvaldību.

Bez tam šobrīd veidojas tāda interesanta situācija, ka mēs nemainījām 46.panta otro daļu, ka ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu, bet savukārt šeit noteikts, ka pārvalda un apsaimnieko kaut kāda institūcija, kura nav pateikta. Manā skatījumā, tomēr būtu pareizāk šobrīd arī šo priekšlikumu neakceptēt un pie trešā lasījuma vēl atkārtoti piestrādāt un saskaņot visas intereses, lai iegūtu tādu redakciju, kas katrā ziņā izslēgtu šo zinātniskās izpētes mežu sadalīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Līdakas kungs vēlas ko piebilst?

I.Līdaka. Jā, arī komisijas vārdā es apņemos apgalvot, ka atbildīgā komisija ar vārdiem „Ministru kabineta apstiprināta institūcija” saprata vienu institūciju un savā lēmumā tātad uzstāj uz to, ka praktiski tā ir viena institūcija un valsts zinātniskās izpētes meži netiek sadalīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

I.Līdaka. Arī 124. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums – ir par šo pašu tēmu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 125. – priekšlikums par noteikumu izdošanu attiecībā uz zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanu. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 127.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī deputāta Rotberga 126.priekšlikums par to pašu ir daļēji atbalstīts un iekļauts 127.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 127. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko virkne priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

128. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 129. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 130.priekšlikumā, kurš ir atbildīgās komisijas priekšlikums. To, loģiski, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 131. un 132. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Krauzes priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 133.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Parlamentārais sekretārs Armands Krauze iesniedzis 134.priekšlikumu. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visubeidzot 135. – atbildīgās komisijas priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Paldies par pacietību.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 23. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Atgādinu, ka mēs strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kuru Valsts prezidents ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka, atsakoties no atsauces uz Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktu, Civilprocesa likuma 142.panta piektajā daļā un 599.panta trešajā daļā tipiskākajos gadījumos šis punkts vairs netiks piemērots, rezultātā veidojot likuma tekstu, ka līdzīgi jautājumi būtu jāregulē vienveidīgi un vienuviet, kā to norāda Valsts prezidents.

Cita starpā, Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Latvijas Kredītņēmēju apvienība Valsts prezidentam savās vēstulēs ir pamatoti norādījušas, kā uzsver Valsts prezidents, ka Civilprocesa likuma 142.panta piektajā daļā un 599.panta trešajā daļā atteikšanās no atsauces uz Civilprocesa likuma 1.pielikumu izjauc to konstrukciju, kas līdz šim pēc Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pieņemšanas likumos ir konsekventi ievērota un var aizskart bērnu tiesības.

Šajā sakarā Valsts prezidents ir norādījis, ka Saeimas kompetencē, turpinot jau Saeimā, tieši Juridiskajā komisijā, uzsākto kvalitatīvo diskusiju, ir izdarīt tiesību politiskus apsvērumus un panākt līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm, jo valsts pienākums ir gādāt par grūtībās nonākušajām ģimenēm, nodrošināt bērnu intereses, kā arī izveidot saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likumu ar šā pielikuma tekstu.

Šajā sakarā Juridiskā komisija izskatīja vairākus priekšlikumus, kas tika iesniegti, un vienojās par kopīgiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem, kas faktiski šobrīd paredz atgriezties pie jau iepriekš spēkā esošās redakcijas ar zināmu nosacījumu, kas šeit nav atspoguļots, – proti, ka šī diskusija, kā to ir vēlējies arī Valsts prezidents, par minēto problēmu un jautājumu risināšanu notiek Tieslietu ministrijā, pieaicinot ieinteresētās puses.

Tātad 1.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz atgriezties pie iepriekšējās redakcijas. Komisija to ir atbalstījusi vienbalsīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir saistīts ar atgriešanos pie 599.panta iepriekšējās redakcijas. Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumiem par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 4. arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laika noteikšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Tā, mums ir izskatīta visa darba kārtība, bet daru zināmu, ka mēs šodien, izskatot darba kārtības 9.jautājumu... Tas bija iekļauts sadaļā „Likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā”, kā to bija noteicis Valsts prezidents, bet, tā kā sēdē nebija neviena iebilduma un komisijas vadītāja aicināja šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā, par ko nebija saskaņojuma ar Valsts prezidentu, mēs nobalsojām par to. Bet varu jūs informēt, ka esmu saņēmusi Valsts prezidenta vēstuli, kurā viņš informē, ka viņš neiebilst pret to, ka Saeimas 2011.gada 8.septembra sēdē likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (ar reģistrācijas numuru 485/Lp10) tiek izskatīts arī galīgajā lasījumā.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta, bet, kā jūs redzat pēc daudzajiem ziedu pušķiem zālē, mums ir jāsveic vesela virkne jubilāru.

Mums ir jāsveic pusapaļā jubilejā deputāts Ingmārs Līdaka, kuram dzimšanas diena ir bijusi 13.augustā. (Aplausi.)

Pusapaļā jubilejā sveicam arī deputātu Valentīnu Grigorjevu, kuram pusapaļā jubileja bija 1.septembrī. (Aplausi.)

Savukārt apaļa jubileja 15.augustā ir bijusi deputātei Inesei Laizānei. (Aplausi.)

Un apaļa jubileja 3.septembrī ir bijusi deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Aplausi.)

Savukārt šodien dzimšanas diena ir deputātam Ņikitam Ņikiforovam. (Aplausi.)

Pirms mēs reģistrējamies deputātu klātbūtnes pārbaudei, paziņojumam vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas locekļi, atgādinu, ka komisijas sēde notiks šodien pulksten 14.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, es lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi. Uzaicinātās personas jau aptuveni stundu gaida, jo plānota tā bija pulksten 12.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Ojāram Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Es aicinu Ārlietu komisijas locekļus atnākt uz Ārlietu komisijas telpām pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Augusts Brigmanis, Valentīns Grigorjevs, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis... Visvaldis Lācis ir šeit, Imants Viesturs Lieģis, Jānis Reirs... Jānis Reirs ir zālē, Staņislavs Šķesters, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Ilze Viņķele.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 8.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Pēc manā rīcībā esošās neoficiālās informācijas, nākamā sēde tiks sasaukta 22.septembrī.