Par visiem ap Mazsalacu

Mazsalacas novada pagastu vēsturiskās robežas no 1940. līdz 1998.gadam

Jau vairākkārt "Latvijas Vēstneša" slejās esam publicējuši tekstus, kas liecina par pozitīvu ievirzi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. Pavisam nesen — "LV" 27.marta numurā — ievietota plaša materiālu kopa "Par Ziemeļkurzemes reformu ceļu". Tā bija veltīta Dundagas novada deviņu pagastu sadarbībai.

Tagad — Ziemeļvidzemes pašvaldību apvienošanās izpētes projekta konspekts. Par to Mazsalacā tika runāts jau pērnā gada augustā, kad apsprieda Mazsalacas pilsētas, Ramatas, Vecates, Skaņkalnes un Sēļu pagastu pašvaldību apvienošanās izpētes projektu kopumu. Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes atbalstu tagad šis 132 lappušu sējums ir arī "Latvijas Vēstneša" redakcijas rīcībā. Tā tekstus publicēšanai sagatavojis "LV" informācijas redaktors Mintauts Ģeibāks.

Mazsalaca atrodas Valmieras rajonā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, 20 km no Igaunijas robežas, 44 km no Valmieras un 142 km attālumā no Rīgas. Pilsētu šķērso autoceļš Valmiera — Pērnava (Igaunija) dienvidu — ziemeļu virzienā un autoceļš Valka —Ainaži austrumu — rietumu virzienā. Pilsētā dzīvo ap 2000 iedzīvotāju.

Mazsalacai vēsturiski, ģeogrāfiski un saimnieciski izveidojušās ciešas saites ar apkārtnes četriem pagastiem: Ramatas, Sēļu, Skaņkalnes un Vecates pagastu. Apkārtnes pagastos un Mazsalacas lauku teritorijā dzīvo ap 3550 iedzīvotāju, novada teritorija ir 508 km2 liela.

Infrastruktūras objekti koncentrēti Mazsalacā — dažādas institūcijas, bankas, pasts, skola, slimnīca, tirgus, policijas iecirknis, kultūras nams, tirdzniecības un ražošanas objekti u.c. No apkārtnes pagastiem visizdevīgāk izvietots ir Skaņkalnes pagasts, kura iedzīvotāji izmanto gan Mazsalacas, gan pagasta infrastruktūru un pakalpojumus.

Ceļu tīkls ir pietiekami sazarots, taču galvenie ceļi pārsvarā iet caur Mazsalacu. No 1994.gada slēgts dzelzceļš posmā Limbaži — Mazsalaca —Ipiķi.

Uzņēmējdarbībai Mazsalacas apkārtnē raksturīga nevienmērīga attīstība.

Novada pašvaldību saimniecisko un finansiālo darbību nosaka nodokļu ieņēmumi, dotāciju apjoms un spēja racionāli izlietot finansu līdzekļus savu funkciju veikšanai. Mazsalacas pilsētas domes gada budžets ir ap Ls 185 000, bet apkārtnes četrās pašvaldībās — apmēram Ls 203 000. Pašvaldības veic savstarpējos norēķinus par izglītības iestāžu pakalpojumiem.

Attīstības perspektīva novadā ir viens no pašiem svarīgākiem jautājumiem pašvaldību darbā arī Mazsalacas apkārtnes pagastiem, to saprot gan pašvaldību priekšsēdētāji, gan deputāti. Mazsalacas novada attīstības perspektīvu nosaka vairāki faktori, taču viens no svarīgākiem ir īstenot pašvaldību noteiktos mērķus un attīstību. Viens no iespējamiem risinājumiem šo mērķu sasniegšanā ir spēja konsolidēt finansu līdzekļus, lai tos izmantotu racionālāk un mērķtiecīgāk.

Projekta mērķis

• noteikt teritoriālās reformas iespējas apkārtnes piecās pašvaldībās;

• sagatavot pašvaldību praktisko apvienošanos, veicot iedzīvotāju un pašvaldību politiķu orientāciju uz apvienošanās procesu Mazsalacas apkārtnē.

Projekta uzdevumi

• Veikt esošās situācijas izpēti, analīzi un novērtējumu, strādājot atsevišķi, un attīstības perspektīvas, darbojoties apvienotajā pašvaldībā;

• Veikt infrastruktūras analīzi, tās darbības efektivitātes izvērtējumu pašreizējā situācijā un darbības organizēšana jaunveidojamajā pašvaldībā;

• Veikt finansu darbības efektivitātes analīzi; tās palielināšanās iespēja apvienojoties;

• Veikt savstarpējo norēķinu sistēmas analīzi;

• Īstenot sabiedrības līdzdalību, izglītošanu un informēšanu;

• Veikt esošo pašvaldību struktūru izpēti, apvienotās pašvaldības struktūras modeļa izveidošanu;

• Apvienošanās līgumprojektu izstrāde;

• Apvienošanās procesa norises (darbības) plāna izstrāde.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz darba uzdevumu, piedaloties projekta darba grupai, pašvaldību politiķiem un iedzīvotāju pārstāvētām sabiedriskajām komitejām. Galvenokārt tika izmantoti pašvaldību lietu pārvaldes dati un pašvaldību rīcībā esošās ziņas.

Par pašvaldību raksturojumu

Mazsalacas novads atrodas Vidzemes ziemeļrietumu daļā, un tas robežojas ar Igauniju.

Mūsdienās jēdziens "Mazsalacas novads" tiek lietots nosacīti, ar to saprotot 508 km2 lielu teritoriju, kuru apdzīvo aptuveni 5400 iedzīvotāji.

Visa novada teritorija ietilpst Salacas upes baseinā. Salaca plūst caur Vecates, Skaņkalnes un Ramatas pagastiem, kā arī caur Mazsalacas pilsētu un tās lauku teritoriju. Otra lielākā novada upe ir Rūja, kas iet caur Sēļu un Vecates pagastiem un ietek Burtnieku ezerā.

Mazsalacas novada ziemeļu daļa ir bagāta ar mežiem (Ramatas pagasts), novada teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, kurā noteiktas dabas lieguma, ainavu aizsardzības un neitrālās zonas. Pārsvarā novads atrodas neitrālajā zonā.

Mazsalacas pilsēta atrodas astoņu ceļu krustojumā, patālu no lieliem satiksmes ceļiem. Līdz XX gs.sākumam tā strauji apbūvējās, taču pārsvarā kā dārzu pilsētiņa. Šī gadsimta 20. un 30. gados pilsētiņa attīstījās gausi, galvenokārt pateicoties vietēja rakstura lauksaimniecisko ražojumu (piena, linu, vilnas un ādu) pārstrādei un tirdzniecībai. Saimniecisku rosību palielināja Rīgas –Rūjienas dzelzceļa izbūve pirms kara.

Pašreiz galvenās nozares novadā — lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde un pārtikas ražošana. Strauji attīstās tūrisms — tūristi apmeklē Skaņkalnes dabas ainavu parku, kurā ir izvietotas koka skulptūras. Mazsalacā attīstās privātā tirdzniecība, ēdināšana un pakalpojumi, tiek remontētas pilsētas ielas un trotuāri.

Mazsalacas pilsētas kopējā platība 3,1km2, tai skaitā apbūvētās zemes — 0,8 km2, dārzi un parki — 1,2 km2. Mazsalacas lauku teritorija ir 69,9 km2, lielākās apdzīvotās vietas — Salaca, Unguri, Parkmaļi, Promulti, Blanka, Tīši. Daudzdzīvokļu mājās pilsētā dzīvo 1425 iedzīvotāji, lauku teritorijā — 349, bet individuālās mājās pilsētā dzīvo 364 iedzīvotāji, lauku teritorijā — 443.

Ramatas pagasta kopplatība 171,4 km2 , pēc lieluma ceturtais rajonā (7,2 procenti no rajona kopplatības). Lielākās apdzīvotās vietas — Ramata, Vērsis, Nuķi, Rauskas skola, Kundziņi, Patmuižas. Attālums no Ramatas centra pa zemes ceļu līdz Mazsalacai ir 15 km, Rūjienai — 28 km, Valmierai — 65 km, Rīgai — 173 km. Ramatas pagasts atrodas Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā, kura kodolzonā atrodas Mazezers (22,5 ha).

Sēļu pagasta kopplatība 61,5 km2. Sēļu pagastā ir vairākas apdzīvotas vietas — Sēļi (dzīvo 38 procenti pagasta iedzīvotāju), Pantene, Idus un Pilāti.

Skaņkalnes pagasta kopplatība ir 112,1 km2. Lielākās apdzīvotās vietas — Skaņkalnes ciemats, Salacieši, Jaunate, Ķurbēni. Sešdesmitajos gados Skaņkalnes pagastā (Lībiešos) sāka būvēt divstāvu mājas. Astoņdesmitajos gados Skaņkalnē uzbūvēja vairākas trīs stāvu mājas un Līvānu tipa individuālās mājas. Lauku sētu skaits — 204, daudzdzīvokļu ēku skaits –7. Skaņkalnes pagasts izveidojies no Skulberģu un Jaunates muižām, kas aizņēma lielāko daļu tagadējās pagasta teritorijas.

Vecates pagasta kopplatība 89,7 km2. Lielākās apdzīvotās vietas — Vecate, Austrumi, Košķele. Lauku sētu skaits —81, daudzdzīvokļu ēkas —27.

Novada cetrs ir Mazsalaca, kas kā apdzīvota vieta veidojusies jau XII gadsimtā.

1780.g. — uzceļ Mazsalacas muižas pils ēku;

1819.g. — Vidzemē veido pagastus;

1858.g. — 1864.g. — izmēra Mazsalacas pagasta zemi;

1865.—1867.g. —uzceļ pirmos namus tagadējā pilsētas teritorijā;

1867.g. — tiek izveidota pagasta valde un tiesa;

1900. — 1905.g. — notiek pagastu apvienošana— no aptuveni 100 Valmieras apriņķa pagastiem izveido 50;

1921.g. 26.janvārī —valdība atzīst Mazsalacu par miestu ar pašvaldības tiesībām;

1925.g.30.janvārī — pieņem lēmumu par Mazsalacas pagasta nosaukumu;

1928.g.februārī — Mazsalacai piešķir pilsētas tiesības. (Iedzīvotāju skaits — 1200);

1949.g. — kolhozu piespiedu veidošana; 1949.g.31.decembrī Valmieras apriņķi pārveido par rajonu, kas ir daudz mazāks, jo no apriņķa izveido Limbažu, Alojas, Valmieras un Rūjienas rajonus. Izveidotajā Rūjienas rajonā ietilpst arī Mazsalacas novads. Katru pagastu sadalīja 1—3 ciema padomēs. Rūjienas rajonā iekļāva 25 ciema padomes, taču 1954.gadā to skaits bija vairs tikai 13.

Padomju varas gados Valmieras rajonā nesamērīgi plaši attīsta rūpniecību, galvenokārt pārtikas u.c. apstrādājošās rūpniecības nozares. Mazsalacā izveidoja linu fabriku;

1960.g. — likvidē Rūjienas rajonu. Mazsalacas novads ietilpst Valmieras rajona sastāvā;

1993.g. — notiek strauja un stihiska kolektīvo saimniecību likvidācija.

Par situācijas vērtējumu

Iedzīvotāju skaita svārstības ir ar negatīvu tendenci. Iedzīvotāju skaits turpina samazināties zemās dzimstības dēļ, kā arī tāpēc, ka jaunieši un augsti kvalificēti speciālisti izbrauc uz citiem reģioniem. Vairāki negatīvi faktori šo procesu paātrina. Šeit var minēt zemu atalgojumu un nespēju atrast atbilstošu darbu. Iedzīvotāju apkalpes infrastruktūras, izglītības un uzņēmējdarbības līmenis ir zemāks nekā rajona centros un Rīgā.

Infrastruktūras objekti galvenokārt koncentrēti Mazsalacas pilsētā. Pagastu pašvaldību ciematu centros ir pašvaldība, pasts, feldšeru vecmāšu punkts, tautas nams, bibliotēka, veikali u.c. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Mazsalacas apkārtnē tika veidots centralizēts infrastruktūras modelis, vēlāk infrastruktūru attīstīja arī lauku teritorijās — ciemos.

Pēc politiski ekonomiskās struktūras maiņas strauji mainījās situācija arī Mazsalacas novadā — pieauga bezdarbs, tika likvidēts dzelzceļa un autotransporta tranzīts uz Igauniju, slēdza lielākos uzņēmumus, ražotnes, likvidēja kopsaimniecības laukos. Mazsalacas novads kļuva ekonomiski izolēts. Šajos apstākļos vairāki infrastruktūras objekti pārprofilējās vai tika likvidēti. Spēcīgākie infrastruktūras objekti pašreiz ir Mazsalacas pilsētā, bet Vecates pagastā salīdzinājumā ar citiem to ir vismazāk. Infrastruktūras objekti tiek izmantoti neracionāli, ar lielu pašizmaksu. Skolēnu skaits tuvākajos gados samazināsies, tāpēc skolas uzturēt būs ļoti dārgi, cietīs izglītības kvalitāte.

Lai sekmīgi uzturētu lielos infrastruktūras objektus, nepieciešams visu novada pašvaldību finansiāls atbalsts un vienota politika.

Apvienojoties pašvaldības spēs:

• racionālāk izmantot infrastruktūras objektus un darbaspēku;

• veidot vienotu novada politiku izglītībā, veselības aizsardzībā, sociālajā aizsardzībā, kultūrā un teritoriālajā plānošanā;

• piesaistīt grantus un investīcijas infrastruktūras pārprofilēšanai, remontam un jaunu objektu izbūvei gan no valsts, gan no ārvalstu fondiem un pašvaldībām.

Mazsalacas novadam vitāli svarīgs ir tranzīts uz Igauniju, tāpēc nepieciešams muitas punkts Ramatas pagastā. Lai realizētu šo ieceri, nepieciešams izpētes darbs par ekonomisko potenciālu robežas abās pusēs, dienestu uzturēšanas izmaksas, kā arī nepieciešamo finansu līdzekļu daudzums ceļu sakārtošanai un jaunu objektu iekārtošanai.

Novada teritoriālā plānošana palīdzēs novērtēt situāciju kopumā, lai veidotu attīstības modeli, kur viens no svarīgākajiem aspektiem būtu uzņēmējdarbības attīstība, infrastruktūras objektu uzturēšana un izbūve, kā arī iedzīvotāju darba, izglītības, veselības, atpūtas un sociālā nodrošinājuma iespējas, saglabājot latvisko kultūrvidi un saudzējot dabas bagātības.

Laika un maršruta ziņā autobusu kustība caur pagastu centriem ne visur ir apmierinoša. Diemžēl nedaudzo pasažieru dēļ pastāv iespēja, ka daži maršruti tiks atcelti.

Lauku teritorijas apkalpojošiem maršrutiem jāapmierina vairākas prasības:

• jānodrošina laukos dzīvojošajiem iespēja meklēt darbavietu ārpus pagasta — Mazsalacā un Rūjienā; nokļūšana uz darbu un mājup;

• jānodrošina iespēja saņemt medicīnisko palīdzību, kārtot darījumus, iepirkties, apmeklēt iestādes.

Pagaidām neatrisināta problēma Mazsalacas novadā ir skolēnu pārvadājumi, īpaši Sēļu pagastā.

Lai gan pieaug automašīnu skaits ģimenēs, tomēr mašīnu skaits ir nepietiekams. Dzīve prasa mobilitāti, daudzi arī laukos atrod darbu patālu no dzīvesvietas un nokļūšanai darbā izmanto personīgo automašīnu.

Sekmīgai un vienotai uzņēmējdarbībai novadā svarīga ir apkārtējo pašvaldību ieinteresētība apvienot finansu un citus resursus, jo bieži ir situācija, kad uzņēmēji no Mazsalacas pilsētas dodas izmantot mežu, kurš atrodas, piemēram, Ramatā, jo vietēji zemnieki un uzņēmēji nespēj izpirkt lielās sanitārās un kailcirtes. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis aiziet uz pašvaldību, kurā dzīvo attiecīgais uzņēmējs. Tāpēc pagastu pašvaldības vairumā gadījumu ir zaudētājas, labākajā gadījumā nodokļi aizplūst uz Mazsalacu, bet bieži vien tomēr tie iet garām arī novadam. Risinājums — stimulēt uzņēmējdarbību novadā reāli var apvienotā novada pašvaldība, līdz ar to sekmējot nodokļu daļas pieaugumu savā budžetā.

Lai realizētu sekmīgu uzņēmējdarbību novadā, pašvaldībām ir jārada labvēlīgi apstākļi tās uzsākšanai un attīstībai, taču to vislabāk veikt ir apvienotai, pietiekami lielai un spēcīgai pašvaldībai.

Mazsalacas pilsētas domei nav izdevies īstenot potenciālās iespējas, kas var veidoties ar Gīterslo uzņēmējiem Vācijā, Dānijā un Zviedrijā, jo ārzemju partneriem Mazsalacas novada mazais iedzīvotāju skaits, ierobežotā teritorija un samērā zemais ekonomiskais līmenis kavē efektīvāk sadarboties. Savukārt ar katru pagastu atsevišķi ārvalstu partneri nedomā uzsākt sadarbību. Līdz šim sniegta humānā palīdzība. Nākotnē šī sadarbība apvienotajā pašvaldībā varētu īstenoties daudz plašāk, īpaši uzņēmējdarbības jomā.

Lauksaimniecības un citas produkcijas tirgus atrašana pašreiz ir katra uzņēmēja rokās, taču meklēt sadarbības partnerus preču un lauksaimniecības produktu realizācijai tirgū, kur ir izdevīgāki noteikumi un augstākas cenas, nav pa spēkam katram uzņēmējam, pārsvarā tas pašreiz ir vietējais tirgus, kur ir zemas iepirkuma cenas un nepastāvīgs tirgus. Lielie uzņēmumi patstāvīgi atrod produkcijas pircējus Rietumeiropā, kaimiņvalstīs, kā arī NVS valstīs. Lielas potenciālas iespējas investīciju piesaistīšanā uzņēmējdarbības attīstībā ir ne tikai pilsētas tuvumā, bet arī pagastos, piemēram, kooperatīvā sabiedrība "Lauksalaca" izstrādājusi savu attīstības programmu investīciju piesaistei.

Lai realizētu investīciju piesaistīšanu no Eiropas Savienības vai valsts investīciju programmas, nepieciešami labi sagatavoti, pieredzējuši speciālisti, kuri strādā šajā virzienā. Ļoti iespējams, ka nepieciešams ne tikai viens vien šāds speciālists, bet tam ir vajadzīgs finansējums no pašvaldības budžeta. Pat Mazsalacas pilsētas domei, kuras gada kopbudžets ir ap Ls 185 000, ļoti grūti rast papildu finansu līdzekļus speciālistu sagatavošanai un apmācībai šajā perspektīvajā jomā. Šo politiku iespējams realizēt tikai apvienotajā pašvaldībā.

Finansiāli patstāvīgākā pašvaldība — Skaņkalnes pagasta pašvaldība — vēlas realizēt šo politiku ar pašas finansu līdzekļiem un uzskata, ka tāpēc nav vajadzīgs apvienoties kopā vienā pašvaldībā. Arī Ramatas pagasta deputāti uzskata, ka apvienošanās neatrisinās problēmas.

Taču projekti, kur ieguvējs nebūs tikai viens pagasts, bet novads kopumā, būs grūti realizējami, jo vājākās pašvaldības nespēs sniegt finansiālu ieguldījumu projektā, stiprākās to nevēlēsies darīt tāpēc, ka to nedara visas novada pašvaldības. Galvenais ieguvums, realizējot vienotu politiku apvienotajā pašvaldībā uzņēmējdarbības sekmēšanai novadā, būs nodokļu ieņēmumu daļas pieaugums, kas savukārt uzlabos apvienotās pašvaldības iespējas realizēt attīstību nākotnē.

Mazsalacas novada pašvaldības atrodas finansiāli sliktākā situācijā nekā vidēji Latvijas lauku pašvaldības. Tam ir vairāki būtiski iemesli, bet galvenie no tiem ir:

• teritorija ir ekonomiski izolēta, tā atrodas valsts nomalē;

• nav būtiski attīstīta ražošana un cita uzņēmējdarbība, kas dotu nodokļu ieņēmumus;

• pašvaldības ir nelielas, tām nepieciešams ievērojams dotāciju īpatsvars, lai veiktu visas nepieciešamās pašvaldību funkcijas.

Viens no risinājumiem, kā palielināt pašvaldību ekonomisko patstāvību, stimulēt uzņēmējdarbību apkārtnē, kā arī novērstu izolēšanos, ir mazo, ekonomiski vājo pašvaldību apvienošanās. Dati par Latvijas pagastu pašvaldību ieņēmumiem bez dotācijām atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā ļauj secināt: jo lielāka pašvaldība, jo lielāks ir ieņēmumu apjoms uz vienu iedzīvotāju, izdevumi sociālai sfērai ir iespējami lielāki.

Par iespējamās attīstības vīzijām

— Par izglītību

• Skolas savā starpā saistītas brīvi. Tas, ko dara atsevišķa skola, būtiski neietekmē visa novada izglītību;

• Skolas saskaņo savu darbību organizatoriski, mazāk mehāniski;

• Tiek veidots sakaru lauks starp skolām, kuru koordinē novadā organizēta vienība;

• Skolas vada koleģiāli, neveicot plašu iejaukšanos. Viss balstīts uz vadītāja atbildību un uzticību viņa spējām. Nevar būt birokrātiska vienlīdzība;

• Skolas ir savstarpēji atkarīgas, tāpēc vadītāji tiekas bieži;

• Struktūras vadītājs galvenokārt ir koordinators, starpnieks pieprasījumiem, pārmaiņām, inovācijām. Viņs ir galvenais informācijas ieguvējs un izplatītājs, skolu darbības un attīstības veicinātājs;

• Galvenais koordinators atbildīgs arī par kultūras līmeni (dabas vidē un cilvēkvidē);

• No skolām tiek gaidīta pašaktivitāte, kas vairāk saistīta ar inovācijām nekā ar reakciju uz kādu pieprasījumu "no augšas";

• Vide tiek viedota savstarpējai sadarbībai;

• Tīkli un horizontālie sakari (neformālie) ir pilntiesīgi ceļi informācijas nodošanai;

• Katras skolas iekšējās darbības intensitāti nosaka skolas vadītājs ar savu komandu;

• Vadītājs ir demokrātisks attiecībā uz dažādiem viedokļiem, tomēr darbībai jāpieņem skolas kopīgs lēmums;

• Skolu darba objektīvais kritērijs — vai bērni mācās un strādā tur, kam skola viņus gatavojusi;

• Lai raksturotu savas skolas attīstības iespējas un iegūtu lielāku finansējumu, jāprot sagatavot projekta pieteikumus finansu saņemšanai no Mazsalacas novada kopīgā budžeta. Izteikto priekšlikumu kvalitāte būs galvenais kritērijs.

— Par tūrismu šajā novadā

Tūrisma informācijas centrs:

• Ar datu bāzi — par iespējām tūristiem Mazsalacā, Skaņkalnē, Ramatā, Sēļos, Vecatē atpūsties, redzēt, paēst, nakšņot;

• Ar informāciju — kādas iespējas Mazsalacas Skaņkalnes, Ramatas, Sēļu un Vecates iedzīvotājiem ir saņemt ziņas par atpūtas un ceļojuma iespējām Valmieras rajonā, Latvijā, Baltijā un ārzemēs.

Ceļveža — savas kartes par Mazsalacu, Skaņkalni, Ramatu, Sēļiem un Vecati izveidošana un izdošana;

Tūrisma maršruti novadā:

• Mazsalacā — Valtenbergu muižas, tagadējās skolas parka koku sugu iepazīšana;

• Ramatā — pirmā latviešu dramaturģe Marija Pēkšēna un dziednieciskie akmeņi;

• Sēļos — Tūteres ozols un tā apkārtne;

• Vecatē — Salacas izteka no Burtnieku ezera un Riņņu kalniņš;

• Skaņkalnē — kreisā Salacas krasta alas.

Lauku māju — naktsmīņu devēju — apzināšana un iekārtošana;

Ūdenstūrisma pilnveide pa Salacu:

• Iekārtojot un labiekārtojot naktsmītņu vietas Vecates, Mazsalacas, Skaņkalnes, Ramatas teritorijā (telšu un ugunskuru vietas, informācijas stendi);

• Ceļvedis "Salaca ūdenstūristiem".

Vides un tūrisma mācības — vidusskolas 1.klases (10.klases) atvēršana Mazsalacas pilsētā.

Nepieciešams ierīkot atpūtas vietas, nelielus kempingus atpūtai un nakšņošanai pie Rūjas, Burtnieku ezera, Grūbes dzirnavām un Salacas upes.

Apkārtnē nav tūristu nakšņošanas vietu. Potenciālas nakšņošanas vietas tūristiem vasaras periodā ir vietējās skolas Sēļos, Ramatā un Mazsalacas vidusskola.

Nepieciešams īstenot projektu par Salacas kroga ēkas pārbūvi viesnīcas vajadzībām.

Internetā izveidot Mazsalacas un Hirtes muzeja lappusīti.

— Par ceļiem un sakaru

iespējām

Ar pasta nodaļu darbu novadā iedzīvotāji ir apmierināti — vēstuļu, telegrammu nosūtīšana un saņemšana ir apmierinoša. Iespēja kļūt par telefona abonentiem ir neierobežota, visā novadā brīvi ir 512 numuri, taču telefona sakaru kvalitāte nav apmierinoša. Tāpēc iespējams, ka abonentu skaits nepieaugs sliktās sakaru kvalitātes dēļ un telefona ievilkšanas maksas dārdzības dēļ. Mobilo telefonusakari gandrīz nosedz visu novada teritoriju.

Ceļu naudu novada pašvaldības saņem regulāri. Lai ceļus uzturētu pienācīgā stāvoklī, veiktu arī ceļu sīko remontu, ar ceļu naudām pietiek.

Lai sekmīgi uzturētu pašvaldībām piederošos ceļus, vajadzīga īpaša brigāde, kas apgādāta ar nepieciešamo tehniku un materiāliem. Ceļu tīkls — apmierinošs. Nepietiekama ir valsts 3.šķiras ceļu kopšana — greiderēšana, planēšana; attīrīšana no sniega pēc puteņiem ar vairāku stundu noilgumu. Jau vairākus gadus novārtā atstāta ceļmalu izkopšana — apļaušana, krūmu izciršana. Dažkārt alkšņi un kārkli aizsedz ceļa braucamo daļu, tādējādi apdraudot satiksmes drošību.

— Par lauku turpmāko

attīstību

Veidot novada kooperatīvu savienību lauksaimniecības ražošanas nostiprināšanai un attīstībai. Šim nolūkam piesaistīt reģionālās attīstības investīcijas un citus iespējamos finansu līdzekļus.

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotņu veidošana. Izpētot un noskaidrojot tirgus iespējas, plānot piena, kartupeļu un citu lauksaimniecības produktu pārstrādi, lai palielinātu ražotās produkcijas realizācijas vērtību un iespējamo ienākumu vienmērību.

Kombinētās spēkbarības un citas lopbarības ražošana. Svarīgākais līdzeklis lopkopības produktivitātes un saimniekošanas rentabilitātes palielināšanā būs pilnvērtīgas spēkbarības ražošana, jo tiks izmantoti pašu izaudzētie komponenti — graudi, pākšaugi un rapsis.

Nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ieguve. Attīstīt graudu, pākšaugu, rapša audzēšanu gan pārtikai, gan lopbarībai, un iespējams arī tehniskām vajadzībām. Atsākt linu audzēšanu. Saglabājot līdzšinējo graudaugu šķirnes sēklu izaudzēšanas daudzumu, ievērojami jāpalielina pieprasītāko zālāju sēklu ieguve un pārdošana. Jāattīsta kartupeļu sēklaudzēšana reģiona tirgum, jāattīsta sadarbība ar "Aloja – Starkelsen" uzņēmumu.

Atbilstoši lopbarības ražošanai attīstīt cūkgaļas ieguvi. Organizēt ciltsdarbu cūkkopībā, lai varētu ražot pieprasīto lieso gaļu. Piena ražošanas palielinājums panākams ar esošo govju skaitu, uzlabojot viņu ražību.

Organizējot novada lauksaimniecības apgādi, jāveido sadarbība starp kooperatīvu savienību, "Agroservisu" un citām organizācijām un uzņēmumiem. Slēgt tiešus līgumus ar ražotājuzņēmumiem un produkcijas pārstrādes uzņēmumiem.

Radīt novadā krājaizdevu sabiedrību, kas būtu alternatīvs finansu pakalpojumu sniedzējs privātuzņēmējiem, tai skaitā zemniekiem.

— Par sociālo un

medicīnas sfēru

Mazsalacas slimnīca ir Valmieras rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmums. Medicīnā finansējums no slimokases — pēc padarītā darba. Visus pēdējos trīs gadus finansējums ir nemainīgs — Ls 4000 mēnesī, bez neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un medikamentiem. Uz vienu iedzīvotāju medicīnas sfērā finansējums novadā ir deviņi lati.

Finansējums medicīnā ir pārāk mazs. Gan Valmierā, gan Rīgā stacionāri ir mazāk noslogoti nekā Mazsalacā, tomēr valsts politika tiek virzīta uz mazo slimnīcu likvidāciju.

Finansu līdzekļi tiek pilnībā izmantoti, tomēr to trūkst. 1997.gadā pietrūka Ls 2500. Sociālā sfērā līdzekļi tiek iedalīti neregulāri un nenoteiktā apjomā, nav iespējams plānot izlietojumu.

Apvienotajā pašvaldībā gan medicīnā, gan sociālajā sfērā būtu vēlams, lai pašvaldība rod iespēju dot nepieciešamo finansējumu, lai šīs sfēras darbotos optimālos apstākļos.

Nozares perspektīvais plānojums apvienotajā pašvaldībā paredz pabeigt būvēt sociālo aprūpes centru, orientējoties uz dienas stacionāru un sociālās aprūpes slimnīcu, kur veiks cilvēku medicīnisko un sociālo aprūpi. Tā ir vieta, kur vecie ļaudis atveseļojas un atgūst psihisko līdzsvaru. Centrā var saņemt medicīnisko un psiholoģisko palīdzību.

Apvienotā pašvaldība sniegs finansiālu atbalstu, komunālais uzņēmums sniegs nepieciešamos pakalpojumus atkritumu savākšanā un transportēšanā, ūdenssaimniecības un kanalizācijas lietās.

— Par sabiedrisko kārtību

un drošību

Mazsalacas iecirkņa un apkārtējo pagastu policijas inspektoriem ir iespējams strādāt vienotā komandā ar centru Mazsalacā, tomēr samērā lielie attālumi (īpaši Ramatas tālais gals), nolietotais transports un degvielas limits nosaka rīcības un iespēju zemu efektivitāti.

Labvēlīgos finansu apstākļos būtu nepieciešama pašvaldības policijas vai dežūrdaļas izveide, kas nodrošinātu operatīvāku reaģēšanu uz negācijām un veiktu profilakses darbu teritorijā.

Par kopīgi risināmām problēmām

Pašvaldību mērķu kopīgās iezīmes:

• veicināt transporta un sakaru attīstību, uzlabot telefona sakaru kvalitāti;

• efektīvi izmantot infrastruktūru, saglabāt un attīstīt to;

• iedzīvotājiem dot iespēju dzīvot sakārtotā, labvēlīgā vidē;

• veicināt jaunu darbavietu rašanos, attīstot uzņēmējdarbību;

• nodrošināt iespējas izvēlēties atbilstošu darbu un izglītību;

• attīstīt lielas, specializētas lauku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības, kā arī sniegt pieredzi un zināšanas naturālajām saimniecībām;

• apzināt, saglabāt un izmantot novada kultūrvēsturisko mantojumu, radīt jaunas, paliekošas vērtības;

• realizēt projektu "Ziemeļu stīga", atjaunot vilcienu kustību, panākt muitas punktu un robežpārejas punktu izveidošanu; panākt tranzīta kustību ziemeļu — dienvidu un austrumu — rietumu virzienā;

• nodrošināt racionālu resursu izmantošanu.

Mazsalacas novadā varētu risināt šādus kopīgus jautājumus:

• jārada sociāli un ekonomiski priekšnoteikumi dzimstības palielināšanai, atbalstot jaunās ģimenes un ģimenes ar bērniem;

• lai nodrošinātu darbaspēka mobilitāti, jāizstrādā novada sabiedriskā transporta attīstības stratēģija;

• ņemot vērā darba tirgus specifiku, nepieciešams paplašināt izglītības un pārkvalificēšanās programmas bezdarbniekiem;

• apgādāt pašvaldības ar mūsdienīgu datortehniku, pieslēdzoties pašvaldību datu bāzei un Interneta tīklam;

• izstrādāt pašvaldības politiķu izglītošanas programmu un to realizēt;

• pakalpojumus iedzīvotājiem sniegt jauktā formā — pašvaldību un privātā, paturot pašvaldībai kontroles iespējas;

• pārvaldes un administrācijas funkcijas daļēji nodot pagasta iedzīvotāju brīvprātīgajām organizācijām, piemēram, sporta, izglītības, ugunsdzēsēju organizāciju dibināšanu un sadarbību ar pašvaldībām;

• uzlabot uzņēmējdarbības vidi, pilnveidojot nodokļu sistēmu, kompleksi sakārtojot uzņēmējdarbības likumdošanu visos tās posmos; novēršot uzņēmējdarbības birokrātiskos šķēršļus un sakārtojot licencēšanu, kā arī veicinot dažādu garantiju fondu izveidošanu mazā un vidējā biznesa attīstībai;

• izveidot datu bāzi par novada uzņēmumiem — darbaspēka izvietojums un izglītība, izejvielas, ražotā produkcija, attīstības un sadarbības iespējas;

• laukos dzīvojošajiem jārada jaunas darba vietas tuvējās pilsētās, jo lauksaimniecībā nodarbināto skaits turpinās samazināties, iespējas pārkvalificēties un atbilstoša transporta infrastruktūra;

• jāveicina lauku uzņēmējdarbība, lai palīdzētu lauku saimniecībām uzsākt jaunu un netradicionālu veidu saimniecisko darbību (dzērveņu, sēņu, Ziemassvētku eglīšu, dekoratīvo koku stādu u.c. audzēšanu) un radītu darba vietas tiem, kuri neiztur konkurenci zemnieku saimniecību sektorā;

• sniegt dažādas priekšrocības uzņēmumiem, kas, ieviešot attiecīgās tehnoloģijas, izmanto mazvērtīgo koksni un koksnes atkritumus energoresursu ieguvei. Sakopt apkārtējo vidi, savācot koksnes atkritumus;

• meža apsaimniekošanā tiek ņemta vērā kultūrvēsturisko vērtību un ainavu aizsardzība, tūrisma iespējas;

• atbalstīt valsts mežu nodošanu ilgtermiņa nomā uz visu meža aprites laiku, kas celtu firmu ieinteresētību meža infarstruktūras attīstībā, veidotu nosacījumus stabilas uzņēmējdarbības attīstības iespējai un nodrošinātu mežsaimniecības ilglaicīgo funkciju. Augoša meža pārdošana izsolēs veicina vienas dienas saimnieku ienākšanu mežā, kurus interesē tikai sagatavojamie kokmateriāli;

• veicināt esošo apkalpes objektu attīstību un jaunu izveidošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pēc iespējas daudzveidīgākus pakalpojumus;

• veicināt nelielu apkalpes centru attīstību ārpus Mazsalacas, kas nodrošinātu dažāda līmeņa pakalpojumus;

• jāveicina dzelzceļa satiksmes atjaunošana maršrutā Rīga – Pērnava – Tallina;

• nepieciešams rast finansu līdzekļus: ceļu un ielu remontiem un uzturēšanai, kas sekmētu satiksmes drošību, ceļu asfaltēšana.

Par projekta ideju un rezultātiem

Apvienošanās ideja radās Mazsalacas pilsētas domes priekšsēdētājam Ojāram Beķerim, izvērtējot pašreizējo novada pašvaldību stāvokli un iespējas attīstīties, veidot kopēju novada politiku pārvaldē un teritorijas apsaimniekošanā.

Pirmās aktivitātes bija neformālas pārrunas ar apkārtējo pagastu vadītājiem par Mazsalacas novada attīstības problēmām, savstarpējiem norēķiniem un pakalpojumiem. Šīs sarunas aizsākās jau 1997.gadā, kad bija radušās problēmas pārrobežu sadarbībā ar Igauniju, dzelzceļa satiksmes slēgšanā, kā arī citos jautājumos, kuri skāra novadu kopumā.

1998.gada sākumā sarunas par pašvaldību apvienošanos Valmieras rajonā, tai skaitā arī Mazsalacas novadā, aktivizējās pateicoties Rūjienas novada pašvaldību iespējamam apvienošanās izpētes projektam.

1998.gada pavasarī Mazsalacas pilsētas dome griezās Pašvaldību lietu pārvaldē ar priekšlikumu veikt izpētes darbu par iespējamo novada pašvaldību apvienošanos. Mazsalacas pilsētas domes priekšsēdētājs O.Beķeris pamatoja šo piedāvājumu ar priekšnosacījumiem, kas varētu noteikt iespējamās apvienošanās efektivitāti:

• vienota, vēsturiski izveidojusies teritorija;

• nelielas pagastu pašvaldības, kurām nav iespējams veikt visas nepieciešamās funkcijs labā kvalitātē;

• atsevišķu pagastu pašvaldību neracionāls finansu un resursu izlietojums;

• niecīgas perspektīvas turpmākai novada un pagastu attīstībai.

1998.gada 5.februārī Mazsalacas pilsētas dome un Ramatas, Sēļu, Skaņkalnes un Vecates pagasta padomes vienojās par izpētes darba nepieciešamību, lai noteiktu šo pašvaldību apvienošanās nepieciešamību un vēlmi īstenot teritoriālo reformu.

Sakarā ar iesniegto piedāvājumu, PLP un Mazsalacas pilsētas dome 1998.gada 27.aprīlī noslēdza līgumu, kas paredz, ka Mazsalacas pilsētas dome uzņemas izstrādāt Mazsalacas novada pašvaldību apvienošanās izpētes projektu.

Turpmāk — par pagastu sadarbības un apvienošanās iespējām citos Latvijas novados.