Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 13.septembrī

MK: Par valdības iesaistīšanos "airBaltic" problēmu risināšanā

13.septembrī Ministru kabinets uzklausīja Satiksmes ministrijas un finanšu konsultanta "Prudentia" ziņojumu par progresu sarunās ar "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) kopš 6.septembra valdības sēdes, kā arī situāciju kopumā aviokompānijā "airBaltic".

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra, ka valdība ir ieinteresēta iesaistīties "airBaltic" finanšu situācijas stabilizēšanā un nacionālās aviosabiedrības saglabāšanā, kas Latvijai rada nozīmīgas priekšrocības loģistikā un tūristu piesaistē, kā arī ir nozīmīgs darba devējs.

Valdības vadītājs uzsvēra: "Ņemot vērā situācijas attīstību ar "airBaltic", valdība papildus izvērtē arī citus valsts līdzdalības veidus, jo ir svarīgi saglabāt Latvijas pozīciju aviācijas nozarē un turpināt attīstīt Rīgas lidostu kā reģionālo aviosatiksmes centru. Tādēļ Satiksmes ministrijai un konsultantiem ir uzdots strādāt pie valdības līdzdalības scenārijiem un citu izvirzīto jautājumu risinājumiem līdz 20.septembrim un tos iesniegt izskatīšanai valdībā." V.Dombrovskis norādīja, ka valsts finansējuma piešķiršana notiek, rūpīgi izvērtējot valstij izdevīgākos risinājumus un pārliecinoties par ieguldījumu finansiālo izdevīgumu un pamatotību.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis medijus informēja par paveikto kopš šā gada 6.septembra valdības sēdes, atzīstot, ka konsultantam nav izdevies panākt būtisku progresu sarunās ar BAS par situācijas risinājumiem "airBaltic".

Valdība aicina BAS nevilcinoties izpildīt valdības izvirzītos nosacījumus, atturēties no "airBaltic" finanšu situācijas sasaistīšanas ar priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī atbildīgi nodrošināt uzņēmuma darbības stabilitāti, tostarp arī avioreisu nepārtrauktību.

Valdība 23.augustā pieņēma konceptuālu lēmumu iesaistīties "airBaltic" finanšu situācijas stabilizēšanā, izvirzot vairākus nosacījumus. Finanšu konsultantam "Prudentia" tika dots uzdevums vienoties ar BAS par "airBaltic" vadības maiņu, grozījumiem uzņēmuma statūtos, akcionāru līguma izmaiņām, panākot, ka akcionāru attiecības regulē Komerclikuma nosacījumi, kā arī par Rīgas lidostas saglabāšanu kā "airBaltic" bāzes lidostu.

Izpildoties šiem nosacījumiem, valdība pauda gatavību apsvērt šādus scenārijus – pārņemt no BAS tā īpašumā esošās "airBaltic" kapitāldaļas vai kopā ar privāto akcionāru proporcionāli palielināt aviokompānijas pamatkapitālu.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas prioritātēm Polijas prezidentūrā Eiropas Savienībā

Ministru kabinets 13.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu par Latvijas prioritātēm Polijas prezidentūrā Eiropas Savienībā.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, sadarbojoties visām ministrijām. Ziņojumā ir divas daļas. Pirmajā ir aprakstītas Latvijas valdības prioritātes, kas skar visas vai vairākas nozares: ES budžets 2014.–2020.gadam, kur Latvija lielāko uzmanību pievērš Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai; ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība un finanšu stabilitāte; enerģētikas un transporta politika; ārējās attiecībās – Austrumu partnerība. Otrajā daļā ir izklāstītas svarīgākās prioritātes atsevišķu nozaru politiku griezumā.

Līdz ar Polijas prezidentūru sākas Polijas–Dānijas–Kipras trio prezidentūru cikls, kas noslēgsies 2012.gada 31.decembrī.

ĀM: Par pievienošanos Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvai

13.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas iesaisti Atvērtas pārvaldības partnerības iniciatīvā, kas ir jauna starptautiska iniciatīva labas pārvaldības veicināšanai. Iniciatīvas mērķis ir valsts varas dialoga ar pilsonisko sabiedrību pilnveidošana dažādu formātu veidā, tajā skaitā attiecībā uz sociālo pakalpojumu pieejamību, korupcijas apkarošanu, budžeta līdzekļu un valsts resursu izlietojuma caurskatāmību, kā arī sabiedrisko un vides drošību. Šajā formātā savu dalību jau apstiprinājušas Igaunija, Lietuva, Somija, Slovākija, kā arī citas Eiropas un pārējo reģionu valstis, vienlaikus šo iniciatīvu koordinēs īpaša komisija, kuras sastāvā ir tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija, ASV, Brazīlija un citas.

Latvijas iesaiste iniciatīvā konceptuāli atbilst valsts interesēm un apliecina Latvijas piederību demokrātiskām vērtībām un labas pārvaldības principiem. Vienlaikus iniciatīvas starptautiskais formāts nodrošina nepastarpinātu pieredzes apmaiņu ar citām valstīm līdzīgu problēmu risināšanā, kā arī tā ir iespēja starptautiskā mērogā informēt par Latvijas sasniegumiem labas pārvaldības ieviešanā. Iniciatīva ir papildu formāts augstākajā līmenī nostiprināt attiecības ar starptautiskajiem partneriem, tajā skaitā ASV un Brazīliju.

Ministrija informē, ka šīs iniciatīvas atklāšanas pasākums plānots ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā 20.septembrī ASV prezidenta Baraka Obamas un Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas vadībā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par papildu finansējuma piešķiršanu atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai

Ministru kabineta sēdē 13.septembrī tika nolemts piešķirt 3,4 miljonu latu papildu finansējumu atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai. 2011.gadā ievērojami augusi dzīvokļu īpašnieku interese par atbalsta saņemšanu ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros – līdz 1.septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā kopā ir saņemti jau vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, t.sk. šogad 349 projekti.

Tā kā vidējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apjoms vienam aktivitātes ietvaros īstenotajam projektam ir ap 53,7 tūkstošiem latu, ar aktivitātei papildus pārdalīto finansējumu varēs atbalstīt vēl 63 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju.

Ministrija ir aprēķinājusi: ja ERAF finansējuma pieprasījums turpināsies ar tādu apjomu kā 2011.gadā vidēji mēnesī, tad šobrīd pieejamais ERAF finansējums būs pieejams tikai līdz 2012.gada pirmajam ceturksnim. Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, Ekonomikas ministrija rosināja aktivitātes īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.

Ministru kabineta sēdē nolemts atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai papildus piešķirt 4 870 152 eiro (jeb 3 422 762,3 latus), pārdalot neizmantoto finansējumu no aktivitātēm "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai", "Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība" un "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", ņemot vērā ietaupījumu, kas radies apstiprināto un īstenoto projektu ietvaros un atstājot PVN izmaksu pieauguma rezervi projektiem, kuru īstenošana vēl turpinās.

Kā zināms, ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Ņemot vērā 13.septembrī papildu piešķirto finansējumu, aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums kopā būs 47 759 948 miljoni latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par Latvijas Otro energoefektivitātes rīcības plānu 2011.–2013.gadam

13.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.–2013.gadam (Plāns), kas paredz vairākus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus mājokļu, pakalpojumu, transporta, rūpniecības un centralizētās siltumapgādes jomā.

Plānā ir iekļauta informācija par primārās enerģijas un enerģijas galapatēriņa dinamiku Latvijā, kā arī aprakstīti īstenojamie pasākumi primārās enerģijas un enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai.

Plānā ir noteikts valsts enerģijas ietaupījuma mērķis četros galapatēriņa sektoros (mājsaimniecības, transporta, rūpniecības un pakalpojumu) līdz 2016.gadam 3483 GWh apmērā. Savukārt kopējais enerģijas ietaupījuma mērķis līdz 2020.gadam paredzēts 7779 GWh apmērā.

Plānā ietverti pasākumi iepriekšminēto mērķu sasniegšanai, kam ir paredzēts finansējums līdz 2013.gadam no valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un publiskā finansējuma līdzekļiem. Tāpat atsevišķus energoefektivitātes pasākumus plāno finansēt komersanti un pašvaldības.

Mājsaimniecības sektorā paredzēts turpināt īstenot daudzdzīvokļu māju un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus, kā arī informēt iedzīvotājus par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas aspektiem informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros. Kopumā pasākumu īstenošanai plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un komersantu finansējums ir vairāk nekā 51 miljons latu.

Transporta sektorā uzmanība tiks pievērsta sistemātiskai automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudei, kā arī tiks saglabāta diferencētas nodokļu likmes piemērošana automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un vecuma. Tāpat Plānā ir paredzēts turpināt iesākto vienota sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pilnveidošanu, pārskatot reģionālo un starppilsētu paralēlu dzelzceļa un autobusu maršrutu dotēšanu, pārorientējot šādus autobusa maršrutus pasažieru nogādāšanai līdz dzelzceļa stacijām, attiecīgi pieskaņojot kustību grafikus, organizējot saskaņotus transporta kustības grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās robežās, uzlabojot sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas sistēmu; pasākuma īstenošanai paredzēti vairāk nekā 900 tūkstoši latu no valsts budžeta līdzekļiem.

Pakalpojumu sektorā plānots attīstīt zema enerģijas patēriņa ēku projektus, kā arī īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus augstākās izglītības iestāžu un pašvaldību ēkās. Tāpat plānots turpināt ieviest kompleksus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās. Šo pasākumu īstenošanai paredzēti gandrīz 12 miljoni latu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem.

Rūpniecības sektorā plānots īstenot kompleksus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus latu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem. Tāpat plānots veicināt rūpniecisko energoauditu un uzņēmumu energovadības sistēmu ieviešanu.

Centralizētās siltumapgādes jomā tiks īstenoti pasākumi siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, paredzot tam vairāk nekā 42 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Tāpat ir plānota jaudīgu siltumsūkņu uzstādīšana Rīgas pilsētas siltumapgādes uzlabošanai.

LR Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.–2013.gadam izstrādāts, pamatojoties uz Direktīvas par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma prasībām. Plāns izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijās ietvertajām prasībām gan attiecībā uz plāna formu (tabulas, grafiskais materiāls), gan attiecībā uz plānā ietvertās informācijas saturu (nacionālo normatīvo aktu uzskaitījums, īss apraksts u.tml. informācija).

Ar LR Otrā energoefektivitātes rīcības plāna 2011.–2013.gadam spēkā stāšanos spēku zaudē LR Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par tiesībām atbildīgajām iestādēm noteikt atvieglotus Eiropas Savienības fondu avansu piešķiršanas nosacījumus

Lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību un veicinātu to apguvi, 13.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu, ar kuru atbildīgajām iestādēm (nozaru ministrijām) paredz tiesības atvieglot prasības avansu piešķiršanai ES fondu projektos.

Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgās nozaru ministrijas varēs izvērtēt, vai noteikt atvieglotus avansu piešķiršanas nosacījumus tiem ES fondu projektiem, kas tiek īstenoti ES fondu darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība" un "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros un kas kvalificējami kā komercdarbības atbalsta projekti, piemēram, siltumapgādes projekti. Ja konkrētās ES fondu aktivitātes MK noteikumos atbildīgā ministrija noteiks atvieglotu avansu piešķiršanas kārtību, tad komercdarbības atbalsta projektu īstenotājiem, lai saņemtu avansu, vairs nebūs jānodrošina bankas garantija, kā tas bija līdz šim.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pauž: "Atvieglojot prasības attiecībā uz avansa piešķiršanu minētajiem finansējuma saņēmējiem, tiks sekmēta ES fondu līdzekļu apguve un pieejamība tiem projektiem, kuri tiek īstenoti publiskās interesēs sabiedrības labā, nevis konkrētā finansējuma saņēmēja interesēs, kā tas ir komersantu projektos "Uzņēmējdarbība un inovācijas" darbības programmā."

Ja atbildīgā iestāde būs noteikusi atvieglotu avansu piešķiršanas kārtību, tad finansējuma saņēmēji, kuri īstenos komercdarbības atbalsta projektus programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība" un "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros (tāpat kā līdz šim projektos, kas nav kvalificējami kā komercdarbības projekti un tos īsteno budžeta iestādes), par avansu varēs vienoties, slēdzot līgumu par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi (aģentūru). Avansa maksimālā summa, ko projekta īstenotājs drīkst prasīt, ir noteikta katras Eiropas Savienības fondu aktivitātes Ministru kabineta noteikumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par minimālo mēneša darba algu 2012.gadā

Minimālā mēneša darba alga 2012.gadā būs 200 lati, par to 13.septembrī vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā".

Šādu lēmumu valdība pieņēma, ievērojot salīdzinoši nepastāvīgo ekonomisko attīstību valstī, strukturālā bezdarba riskus un atbilstoši ekonomiskajai situācijai veicamo fiskālo konsolidāciju, lai nepieļautu vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugumu un nodrošinātu to zem 3% no IKP.

Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā tika izskatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 11.augusta sēdē, kurā tās dalībnieki vienojās, ka minimālā mēneša darba alga 2012.gadā netiek pārskatīta un minimālās mēneša darba algas apmērs ir 200 lati.

Informatīvajā ziņojumā LM piedāvāja divus iespējamos minimālās mēneša darba algas apmērus 2012.gadā. Viens no tiem paredzēja nākamajā gadā paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 200 līdz 210 latiem. Savukārt otrs variants – saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā 200 latu apmērā.

Saskaņā ar statistikas datiem 2011.gada maijā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās mēneša darba algas apmērā, bija 197,9 tūkstoši cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 25,6%, tai skaitā privātajā sektorā – 167,4 tūkstoši cilvēku (32,6%) un sabiedriskajā sektorā – 28,4 tūkstoši cilvēku (11,3%). Centrālā statistikas pārvalde sabiedriskajā sektorā neiekļauj sabiedriskās organizācijas – nodibinājumus, biedrības, fondus, politiskās un reliģiskās organizācijas.

Valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālo algu pārskatīs vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu nākamajā kalendārajā gadā saskaņos ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.

No 2011.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba alga ir 200 lati un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati.

LM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai 2011.gadā

13.septembrī valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu par papildus līdzekļu piešķiršanu Sociālās drošības tīkla stratēģijas (turpmāk –Stratēģija) pasākumu īstenošanai 2011.gadā.

Valdība vienojās pārdalīt finansējumu starp Stratēģijas pasākumiem, kā arī atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu Stratēģijas pasākumu īstenošanai 2011.gadā. Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzraudzības darba grupa augustā ir vienojusies, ka finansējuma pārdale ir iespējama, samazinot finansējumu izglītības jomas pasākumiem par 417 996 latiem un palielinot to, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu pašvaldībām GMI pabalsta izmaksas nodrošināšanai. Papildu 6,48 miljonu latu finansējums ir paredzēts labklājības un pārvadājumu (transporta) jomas pasākumiem.

Lai gan plānots, ka jautājumu par Stratēģijas pasākumu finansēšanu 2012.gadā valdība skatīs valsts budžeta projekta turpmākā sagatavošanas procesā, labklājības ministre Ilona Jurševska uzskata, ka "Stratēģijas ietvaros veselības aprūpes un pārvadājumu (transporta) jomas pasākumi būtu turpināmi līdz 2014.gadam. Savukārt attiecībā uz pabalstu līdzfinansēšanu labklājības jomā būtu vērts diskutēt par dzīvokļu pabalstu līdzfinansēšanas saglabāšanu vēl pāris turpmākajos gados".

Stratēģijas pasākumu īstenošanai 2.ceturksnī izlietoti valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļi 27,6 miljonu latu apmērā. Kopumā pirmajos divos ceturkšņos – 46,4 miljoni latu. Stratēģijas pasākumu īstenošanai paredzētā finansējuma apguve 2011.gada 1.pusgadā pārsniedz plānoto, īpaši labklājības jomā, kur finansējums apgūts par 58%. Arī pārvadājumu jomā faktiskā finansējuma apguve 1.pusgadā pārsniedz plānoto un ir sasniegusi 62%. Attiecīgi budžetā 2011.gadam piešķirtais finansējums ir nepietiekams, lai segtu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumus, kas radušies, pārvadājot pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

Pārvadājumu jomā piešķirtā finansējuma apguve notiek saskaņā ar plānoto, tomēr tas ir nepietiekams, lai segtu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumus, kas radušies, pārvadājot pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

Īstenojot labklājības jomas pasākumus, kopš Stratēģijas ieviešanas 2009.gadā pirmo reizi bija vērojams gan trūcīgo personu skaita, gan garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) un dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita samazinājums. GMI pabalstu 2.ceturkšņa beigās – jūnijā – saņēma 70 077 cilvēki, kas ir par 9468 cilvēkiem mazāk nekā 1.ceturkšņa beigās – martā. Savukārt dzīvokļa pabalstu martā saņēma 80 735 cilvēki, bet jūnijā tikai 51 040 cilvēki. Lai gan samazinās pabalstu saņēmēju skaits, joprojām minētie rādītāji ir ļoti augstā līmenī un ir lielāki nekā attiecīgajos mēnešos 2010.gadā. LM uzsver, ka vasarā situācijas uzlabojums daļēji saistīts ar to, ka palielinās iedzīvotāju iespējas iesaistīties sezonas darbos.

2.ceturksnī pieaudzis arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu skaits. Šā gada pirmajos divos ceturkšņos atbalsts sniegts jau 499 051 gadījumā – kompensētas pacienta iemaksas, nodrošināti ambulatorie apmeklējumi un hospitalizācijas gadījumos pamatpakalpojumi. Pērn visa gada laikā atbalsts nodrošināts 571 066 gadījumos.

Vienlaikus pašvaldībām kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kurās slēgtas vai reorganizētas skolas.

2011.gadā kopumā Stratēģijas pasākumu īstenošanai paredzēts 85,08 miljonu latu finansējums. No tiem 19,09 miljoni latu ir Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalsts, nodrošinot iespēju bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iesaistīties sabiedrībai derīgos darbos pašvaldībās un saņemt par to ikmēneša stipendiju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par nolīguma projektu ar Serbiju par starptautiskajiem autopārvadājumiem

Valdība 13.septembrī atbalstīja nolīguma projektu par starptautiskajiem autopārvadājumiem ar Serbiju.

Nolīguma projekts nosaka pasažieru un kravu autopārvadājumu veikšanas vispārējos principus, atļauju režīmu piemērošanu, nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanu u.c.

Tāpat tiks izveidota abu valstu kopējā komisija, kas noteiks izsniedzamo starptautisko autopārvadājumu atļauju skaitu un veidu (divpusējie vai uz/no trešajām valstīm) un risinās citus ar nolīgumu saistītus jautājumus. Atļauju kvota 2011.gadam ir 500 atļaujas divpusējiem pārvadājumiem un 50 atļaujas kravu pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu", ko 13.septembrī apstiprināja Ministru kabinets. Nākamais solis ir meklēt iespējas nolīguma projekta parakstīšanai abu valstu valdības pārstāvju līmenī. Pēc parakstīšanas nolīguma projekts jāapstiprina Saeimā.

Līdzīgus nolīgumus Latvija ir noslēgusi vēl ar 42 valstīm, piemēram, Krieviju, Ukrainu, Turciju, Tadžikistānu, Uzbekistānu, Albāniju u.c.

Šobrīd jau tiek veikti starptautiskie autopārvadājumi starp Latviju un Serbiju. Tranzīta pārvadājumi tiek veikti bez atļaujām, savukārt divpusējiem pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa