• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties divu dienu darba vizītē Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.2011., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/236067

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

15.09.2011., Nr. 146

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties divu dienu darba vizītē Briselē

13.septembrī Briselē: Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu

Foto: VPK

 

Turpinot darba vizīti Briselē, 13.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, lai pārrunātu Latvijai un NATO aliansei nozīmīgus sadarbības jautājumus.

Valsts prezidents pateicās NATO ģenerālsekretāram par viņa atbalstu NATO līguma 5.panta pasākumiem un arī atzīmēja turpmāko nepieciešamību pieņemt lēmumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas nākotni Baltijas valstīs, jo patlaban spēkā esošā lēmuma darbība beigsies 2014.gadā un nākamā gada maijā Čikāgas NATO samitā tiks lemts par patrulēšanas laika pagarināšanu. A.F.Rasmusens apliecināja, ka šāds lēmums tiešām tiks izvirzīts, un arī izteica cerību, ka gaisa patrulēšanas termiņš tiks pagarināts.

Runājot par Latvijas ieguldījumu alianses drošībā, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka, neskatoties uz valsts aizsardzības izdevumu samazināšanu, Latvija tomēr ir spējusi ne tikai saglabāt ieguldījumu misijā Afganistānā, bet arī to kvalitatīvi uzlabot, nosūtot militārpersonas, kas veic Afganistānas drošības spēku apmācību. NATO ģenerālsekretārs pateicās arī par Latvijas dalību misijā Afganistānā krīzes apstākļos.

A.Bērziņš, atbildot uz NATO ģenerālsekretāra jautājumu par samazināto budžeta izdevumu daļu aizsardzības jomai, ņemot vērā krīzes apstākļus, teica, ka valsts izdevumi aizsardzības budžetam nedrīkst tikt samazināti un, tiklīdz ekonomiskā situācija atjaunosies, budžeta daļas apjoms aizsardzībai varētu tikt pārskatīts.

Tikšanās laikā tika pārrunāts Latvijas un NATO redzējums par vēlamo alianses attīstību, Čikāgas samita potenciālajiem lēmumiem un to ietekmi uz turpmāko alianses darbību. Viena no šābrīža iniciatīvām, ko izvirzījis un atbalsta NATO ģenerālsekretārs, ir smart defence iniciatīva, kas savā būtībā nozīmē vairāku dalībvalstu pūliņu apvienošanu kopīgu projektu īstenošanai un risinājumu meklēšanā, veicot pēc iespējas efektīvāku resursu izmantošanu. Šī iniciatīva ir saistīta arī ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi uz valstu aizsardzības budžetiem un paredz pēc iespējas efektīvāku aizsardzības resursu izmantošanu esošajā situācijā.

Uzsverot gaisa patrulēšanas misijas turpināšanas nepieciešamību Baltijas valstīs pēc 2014.gada, Valsts prezidents atzīmēja, ka tā ir veiksmīgs smart defence piemērs, jo tas Baltijas valstīm ļauj attīstīt citas, kolektīvai aizsardzībai nozīmīgākas iespējas. Proti, NATO atzinīgi novērtē Latviju kā valsti, kas attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Afganistānas misijā piedalās ar salīdzinoši lielu karavīru kontingentu, kurš šobrīd ir 186 karavīri.

Sarunā tika skarts jautājums par nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu, kur Latvija ir vadošā valsts. Piegādes līgums ar pārvadātājkompānijām ir atvērts ISAF valstīm, un tā ietvaros kravas tiek nogādātas no Rīgas ostas līdz Afganistānai, izmantojot dzelzceļa posmus no Rīgas. Sarunas laikā tika atzīts, ka šis tranzītprojekts ir pierādījis savu rentabilitāti un Latvija ir ieinteresēta attīstīt arī reverso tranzītvirzienu – no Afganistānas uz Eiropas valstīm.

Tāpat pārrunāts jautājums, kas skar NATO sadarbību ar valstīm, kuras nav alianses dalībnieces, tajā skaitā ar Krieviju kā partnervalsti.

NATO ģenerālsekretārs informēja Valsts prezidentu par šābrīža situāciju Afganistānā un par procesa norisi, kas paredz līdz 2014.gada beigām nodot iekšējās situācijas kontroli afgāņu spēkiem.

Pēc tikšanās preses konferencē A.F.Rasmusens žurnālistiem pauda viedokli, ka tikšanās noritēja ļoti pozitīvā gaisotnē, pateicās Latvijai, ka tā krīzes laikā turpināja savu misiju Afganistānā un arī pildīja savus uzdevumus NATO ietvaros. Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka budžeta izdevumu daļas samazināšana aizsardzībai NATO valstīs viņu varētu darīt bažīgu. Viņš atzina, ka skaidri apzinās, ka budžetu palielināšana aizsardzībai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tuvākajos gados nav iespējama, taču vienlaikus smart defence pieeja būtu risinājums, kas šobrīd jāizmanto.

Valsts prezidents preses konferencē žurnālistiem pauda gandarījumu par iespēju iepazīties personīgi un iegūt informāciju par NATO aktualitātēm tieši no ģenerālsekretāra. A.Bērziņš apliecināja, ka arī turpmākajā sadarbībā šie kontakti būs ļoti svarīgi.

 

Valsts prezidenta preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!