Ministru kabineta lēmums Nr.15
Rīgā 1994.gada 15.februārī (prot. nr.10, 14.§)
Par starpvaldību nolīgumu ar Baltkrievijas Republiku tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā
1. Akceptēt Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības nolīguma par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības principiem projektu un Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības protokola par svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994. gadā projektu.
2. Pilnvarot ekonomikas ministru, Ministru prezidenta biedru O.Kehri parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto nolīgumu un protokolu.
Ministru prezidents V.Birkavs
Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis
Projekts
Baltkrievijas Republikas Valdības
un Latvijas Republikas Valdības
N O L Ī G U M S
par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem
Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", lai nostiprinātu un attīstītu tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību un radītu labvēlīgus apstākļus tirgus attiecību attīstībai abās valstīs
vienojās par sekojošo:
1.pants
Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma principu pamata saskaņā ar katras valsts spēkā esošo likumdošanu.
2.pants
Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu visās sfērās attiecībā uz
muitas nodevām, nodokļiem un nodevām, ko piemēro importam un eksportam, ieskaitot arī šādu nodokļu un nodevu iekasēšanas kārtību;
noteikumiem, kas skar preču muitošanu, tranzītu, novietošanu noliktavās, pārkraušanu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem;
nodokļiem un citām līdzīgām iekšējām nodevām, ko tieši vai netieši iekasē par importētajām precēm;
maksājumu veidiem un pārskaitīšanas metodēm;
noteikumiem, kas skar preču pārdošanu, iepirkšanu, transportēšanu, sadalīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.
3.pants
Šī nolīguma 2. panta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko piešķir:
viena no Līgumslēdzējām Pusēm kaimiņvalstīm nolūkā un attīstīt pierobežas tirdzniecību;
trešajām valstīm nolūkā izveidot muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas, kā arī sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu;
tirdzniecības paplašināšanai starp jaunattīstības valstīm pēc jebkādas shēmas, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai var kļūt tirdzniecības nolīguma dalībniece.
4.pants
Produkcijas piegādes un pakalpojumu sniegšana tiks īstenota uz abu valstu saimnieciskās darbības subjektu līgumu pamata saskaņā ar katras valsts likumdošanu un starptautisko praksi.
Turklāt subjekti, kas noslēguši līgumus, ir atbildīgi par to izpildi.
5.pants
Svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu kārtību un apjomi (kvotas) nepieciešamības gadījumā katru gadu tiek noteikti speciālā protokolā, kas būs šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.
6.pants
Līgumslēdzējas Puses veicinās abu valstu saimniecisko subjektu tiešo sakaru attīstību.
Līgumslēdzējas Puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģiju, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācīšanā un citās kopējo interešu sfērās.
7.pants
Līgumslēdzējas Puses atbalstīs sadarbību investīciju jomā, arī kopuzņēmumu izveidošanu un funkcionēšanu, tai skaitā ar trešo valstu piedalīšanos, kā radīs labvēlīgus nosacījumus citu pasaules praksē pieņemto sadarbības veidu attīstīšanai.
8.pants
Šis Nolīgums netraucē nevienai no Līgumslēdzējām pusēm veikt starptautiskajā praksē pieņemtus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizstāvētu savas vitālās intereses, vai kas katrā ziņā nepieciešami, lai izpildītu starptautiskos līgumus, kuru dalībniece tā ir vai gatavojas kļūt, ja šie pasākumi attiecas uz:
informāciju, kas skar nacionālās aizsardzības intereses;
tirdzniecību ar ieroču munīciju un kara tehniku;
pētījumiem vai ražotnēm, kas saistītas ar aizsardzības vajadzībām;
kodolrūpniecībā izmantojamo materiālu un iekārtu piegādēm;
sabiedriskās morāles un sabiedriskās kārtības aizsardzību;
rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma aizsardzību;
zeltu, sudrabu vai citiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem;
cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības, kā arī augu aizsardzību.
9.pants
Maksājumi, kas attiecas uz tirdzniecību starp abām valstīm, un citi maksājumi, kādi var rasties abu valstu tirdzniecisko attiecību attīstības procesā, tiks izdarīti atbilstoši katras valsts teritorijā spēkā esošajai likumdošanai un tādā kārtībā, kāda noteikta Baltkrievijas Republikas Nacionālās bankas un Latvijas bankas nolīgumā.
10.pants
Līgumslēdzējas Puses veiks speciālā nolīgumā norādītos pasākumus, lai garantētu katras teritorijā esošo otras valsts investīciju aizsardzību, kopuzņēmuma īpašuma, valsts īpašuma, juridisko personu un pilsoņu īpašuma tiesisko aizsardzību.
11.pants
Kravu transportēšanas un tranzīta, kā arī pasažieru pārvadāšanas kārtība abu valstu teritorijās tiks noteikta atsevišķos nolīgumos.
12.pants
Līgumslēdzējas Puses veicinās savstarpēju informācijas apmaiņu par tirdzniecisko, komerciālo, investīciju, nodokļu un banku darbību un par finansu pakalpojumiem.
13.pants
Līgumslēdzējas Puses izveidos kopīgu Latvijas un Baltkrievijas komisiju šā Nolīguma izpildes gaitas izskatīšanai, pētot šajā procesā radušos jautājumus, kā arī izstrādājot ieteikumus tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības tālākai paplašināšanai.
14.pants
Šis Nolīgums var tikt grozīts vai papildināts ar Līgumslēdzēju Pušu abpusēju piekrišanu.
15.pants
Gadījumos, kad rodas strīdi atsevišķu šī Nolīguma pantu un principu skaidrošanā vai piemērošanā, Līgumslēdzējas Puses izšķir tos konsultāciju un pārrunu ceļā.
Strīdus, kas rodas starp saimnieciskajiem subjektiem, produkcijas piegāžu un pakalpojumu sniegšanas, līgumu slēgšanas un izpildes gaitā, izskata attiecīgas tiesas saskaņā ar starptautisko praksi un šķīrējtiesas.
16.pants
Šis Nolīgums stājas spēkā ar dienu, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo, ka izpildītas visas tam nepieciešamās iekšējās procedūras.
17.pants
Šis Nolīgums darbojas tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski 6 mēnešus iepriekš paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei savu nodomu izbeigt tā darbību.
Noslēgts 1994. g. "____"______________ divos oriģināleksemplāros; katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Ja kāda šī Nolīguma panta interpretācijā rodas domstarpības, tad priekšrocība ir tekstam krievu valodā.
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Latvijas Republikas Valdības vārdā
Projekts
Protokols par Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām) un kārtību 1994. gadā
Pamatojoties uz Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības parakstīto Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem, 5.pantu, Baltkrievijas Republikas Valdība un Latvijas Republikas Valdība vienojās par sekojošo:
1. Noteikt svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomus (kvotas) 1994.gadā atbilstoši 1. un 2. pielikumam.
Veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu minētās piegādes, kuru nomenklatūru un apjomus ir iespējams precizēt ar abpusēju piekrišanu.
Nepieļaut 1. un 2. pielikumā paredzētās savstarpēji piegādājamās produkcijas reeksportu bez rakstiskas atļaujas ar šim mērķim pilnvarotajām eksportētājvalsts institūcijām.
2. Gādāt, lai saglabātos esošie tiešie saimnieciskie sakari, arī kooperācijas sakari izejvielu, materiālu, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu piegādēs.
3. Savstarpējie norēķini par piegādāto produkciju tiks izdarīt līgumcenās.
4. Organizēt katru ceturksni savstarpēju apmaiņu ar statistisko informāciju par svarīgāko produkcijas veidu piegādēm.
5. Kopīgi izskatīt šā Protokola realizācijas gaitā radušos jautājumus un veikt pasākumus to atrisināšanai.
6. Šis protokols ir parakstītā Baltkrievijas Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības Nolīguma par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem neatņemama sastāvdaļa.
Parakstīts __________________________________________ divos eksemplāros katrs no tiem ir baltkrievu, latviešu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Baltkrievijas Republikas Valdības vārdā
Latvijas Republikas Valdības vārdā
1.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas
Republikas
svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām)
un kārtību 1994.gadā
Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Baltkrievijas Republikas Latvijas Republikai 1994.gadā
Produkcijas nosaukums | Mērvienība | Daudzums |
MELNĀ METALURĢIJA | ||
Melno metālu velmējumi | tūkst. tonnu | 3 |
Velvējumu sagataves | tūkst. tonnu | 30*) |
Metālizstrādājumi | tūkst. tonnu | 0,33 |
ELEKTROTEHNISKĀ RŪPNIECĪBA | ||
Kailvadi | tonnas | 300 |
Elektrodzinēji | tūkst. gab | 5 |
ĶĪMIJAS UN NAFTAS ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA | tūkst. tonnu | 0,1 |
Augstspiediena polietilēns | tūkst. tonnu | 7**) |
Kaprolaktāms | ||
VIEGLĀ RŪPNIECĪBA | ||
Sintētiskie tekstildiegi | tonnas | 430 |
Mākslīgās kažokādas | tūkst. m2 | 230 |
LAUKSAIMNIECISKA RAKSTURA PRODUKCIJA | ||
Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) - kopā | tūkst. tonnu | 60 |
t. sk. kālija mēsli | tūkst. tonnu | 60 |
BŪVMATERIĀLU RŪPNIECĪBA | ||
Jumta seguma materiāli | tūkst. m2 | 2500 |
MEDICĪNAS RŪPNIECĪBA | ||
Ārstniecības līdzekļi | tūkst. dol. | 150 |
Piezīmes
*) Jautājums par piešķiršanu tiks izskatīts pēc valsts pasūtījuma apstiprināšanas Baltkrievijas Metalurģiskajai rūpnīcai
**) Pasūtītāja izejviela diegu ražošanai
No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra V.Kosolapovs
No Latvijas Republikas puses Ekonomikas ministrijas vietnieks NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis
2.pielikums
Protokolam par Baltkrievijas Republikas un Latvijas
Republikas
svarīgāko produkcijas veidu savstarpējo piegāžu apjomiem (kvotām)
un kārtību 1994.gadā
Svarīgāko produkcijas piegāžu apjomi (kvotas) no Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikai 1994.gadā
Produkcijas nosaukums | Mērvienība | Daudzums |
Melnā metalurģija | ||
Melno metālu velvējumi | tūkst. tonnu | 40*) |
Stieple | tūkst. tonnu | 1,9 |
Ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecības iekārtas rūpniecības iekārtas | ||
Centrbēdzes | sūkņi gab. | 49 |
Armatūra | tūkst. gab. | 4 |
Automobiļu un gultņu rūpniecība | ||
RAF mikroautobusi | gab. | 200 |
Smagās mašīnbūves rūpniecība | ||
Dīzeļvilcieni | gab. | 10 |
Elektrovilcieni | gab. | 4 |
Vieglā rūpniecība | ||
Sintētiskie tekstildiegi | tonnas | 1168 |
Sintētiskie teksturētie tekstildiegi | tonnas | 2943 |
Neaustie materiāli | tūkst. m. | 110 |
Zivju rūpniecība | ||
Zivju konservi | milj. nosac. kārbu | 6 |
Saldētas zivis | tonnas | 500 |
Medicīnas rūpniecība | ||
Ārstniecības līdzekļi | tūkst. dol. | 100 |
Zooveterinārās preces | tūkst. dol. | 34 |
Lauksaimnieciska rakstura produkcija | ||
Minerālmēsli (pārrēķinot 100% aktīvā vielā) kopā | tūkst. tonnu | 61 |
t. sk. fosfāta mēsli (ŠKM) | tūkst. tonnu | 61 |
Pievadķēdes | km | 200 |
Lauksaimniecības mašīnu rezerves daļas | tūkst. dol. | 83 |
Sakaru rūpniecība | ||
Telefoni aparāti | tūkst. gab. | 28 |
Darbgaldu un instrumentu rūpniecība | ||
Elektroinstrumenti | tūkst. gab. | 3 |
Piezīme *) ja tiks nodrošinātas izejvielas
No
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas NVS Valsts nodaļas vadītājs A. Gulbis |
No Baltkrievijas Republikas puses Resursu ministra vietnieks V.Kosolapovs |