Par 11.Saeimas vēlēšanām Informācija, fakti, skaitļi

11.Saeimas vēlēšanas – 2011.gada 17.septembrī

11.Saeimas vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja 2011.gada 26.jūlijā, pamatojoties uz 2011.gada 23.jūlija tautas nobalsošanas par 10.Saeimas atlaišanu rezultātiem.

11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks sestdien, 2011.gada 17.septembrī. Vēlēšanām ir izveidoti 1027 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vienlaikus Latvijā būs 124 vēlēšanu iecirkņi, kas strādās ilgāk – līdz 22.00. Rīgā būs četri šādi iecirkņi, Daugavpilī un Liepājā pa diviem šādiem iecirkņiem, bet pārējās pašvaldībās – viens šāds iecirknis.

Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 11.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala jāievēl 30, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27, no Latgales vēlēšanu apgabala – 15, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 15 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputāti.

11.Saeimas vēlēšanām trijos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Zemgalē un Kurzemē – ir reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, bet divos vēlēšanu apgabalos – Vidzemē un Latgalē – 12 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti. 11.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 1092 deputātu kandidāti. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 11.Saeimas vēlēšanām notika no 2011.gada 29.jūlija līdz 18.augustam.

 

Vēlēšanu tiesības

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Tiesības kandidēt parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 21 gada vecuma.

Pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem 11.Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā, 2011.gada 26.jūlijā, valstī bija reģistrēti 1 542 700 vēlētāji.

 

Vēlētāju reģistrācijas kārtība

Parlamenta vēlēšanās Latvijā neizmanto iepriekš sastādītus vēlētāju sarakstus. Vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Lai nodrošinātu principu "viens vēlētājs – viena balss" vēlētāja pasē tiek izdarīta atzīme (spiedogs) par dalību vēlēšanās.

Šī kārtība ļauj vēlētājam balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, neatkarīgi no reģistrētās dzīvesvietas. Obligāts balsošanas dokuments ir Latvijas pilsoņa pase.

 

Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī

1. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase.

2. Lai saņemtu balsošanas materiālus, jādodas pie vēlētāju reģistrācijas galda.

3. Saņemot balsošanas materiālus – vēlēšanu zīmju komplektu un vienu ar iecirkņa zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni –, vēlētājam jāparakstās balsotāju sarakstā.

4. Balsošanai jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.

5. No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena.

6. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

7. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

 

Ja vēlēšanu zīmē izsvītro visus kandidātus

Ja vēlētājs vēlēšanu zīmē izsvītros visus kandidātus, viņš vienalga būs atdevis savu balsi par šo kandidātu sarakstu, savukārt, skaitot balsis, katrs kandidāts, šajā gadījumā saņems pa vienam svītrojumam.

 

Ja balso ar tukšu aploksni

Ja vēlētājs nobalso ar tukšu aploksni, tad viņa balss tiek pieskaitīta kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni, kas jāiegūst kandidātu sarakstam, lai piedalītos Saeimas deputātu vietu sadalē. Savukārt nevienam kandidātu sarakstam šī balss netiek pieskaitīta.

 

Kādas vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes ir nederīgas?

Nederīgas būs tās vēlēšanu aploksnes, uz kurām nebūs norādes par 11.Saeimas vēlēšanām un attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmoga.

Vēlēšanu zīme ir nederīga, ja tā neatrodas vēlēšanu aploksnē un aploksne nav iemesta vēlēšanu kastē. Vēlēšanu zīme nav derīga, ja tā ir no cita vēlēšanu apgabala, ja tā ir saplēsta tā, ka nav saprotama vēlētāja griba. Arī tad, ja vēlēšanu aploksnē būs ievietotas vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, neviena no šīm zīmēm nebūs derīga. Savukārt, ja vēlēšanu aploksnē būs vairākas pilnīgi vienāda satura vēlēšanu zīmes, viena no šīm zīmēt tiks līdzskaitīta.

 

Izņēmumi no vispārējās balsošanas kārtības

Bez iespējas nobalsot vēlēšanu iecirknī Saeimas vēlēšanās ir vairākas papildu balsošanas iespējas:

1) vēlētāji ārvalstīs var balsot pa pastu,

2) vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un šo vēlētāju aprūpētāji var balsot vēlētāja atrašanās vietā,

3) vēlētāji, kuri atrodas apcietinājumā, drīkst balsot ieslodzījuma vietā.

 

Balsošana pa pastu

11.Saeimas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs balsošanai pa pastu varēja pieteikties 21 Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā no šā gada 3.augusta līdz 2.septembrim. Šajā laikā ir saņemti 539 vēlētāju pieteikumi balsot pa pastu.

 

Vēlēšanu komisijas

11.Saeimas vēlēšanas nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, 110 novadu vēlēšanu komisijas, 9 republikas pilsētu vēlēšanu komisijas un 1027 vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanu sarīkošanā būs iesaistīti 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku.

 

Vēlēšanu novērotāji

Vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos drīkst novērot partiju un partiju apvienību pilnvaroti novērotāji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju pilnvaroti novērotāji. Kā novērotāji vēlēšanu iecirkņos drīkst uzturēties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par novērotājiem nedrīkst būt deputātu kandidāti.

11.Saeimas vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija īstenoja 10.Saeimas vēlēšanās aizsākto projektu "Brīvprātīgie novērotāji", kura ietvaros jebkuram Latvijas iedzīvotājam no 16 gadu vecuma bija iespēja pieteikties par vēlēšanu novērotāju, izpildot e-apmācības programmu Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā.

Šā projekta ietvaros par vēlēšanu novērotājiem līdz šim ir pieteikušies 82 Latvijas iedzīvotāji.

 

Priekšvēlēšanu aģitācija

Saeimas vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos un internetā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus aizliegts izvietot un izplatīt arī publiski pieejamās vietās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti akciju pieder valstij vai pašvaldībai.

Aģitēt aizliegts vēlēšanu iecirkņa telpās un vēlēšanu dienā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

 

Pret balsu pirkšanu

Vēlēšanās ikvienam ir tiesības balsot saskaņā ar savu pārliecību, un balsu pirkšana ir noziegums. Krimināllikumā paredzētais sods par balsu uzpirkšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par balsu pirkšanu vai balsu pirkšanas mēģinājumu iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Valsts policijai, nogādājot iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī vai zvanot pa tālruni 110 vai 112.

 

Balsu skaitīšana

Balsu skaitīšana 11.Saeimas vēlēšanās sāksies uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos var sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

11.Saeimas vēlēšanās 67 pašvaldībās vismaz vienā no iecirkņiem vēlēšanu zīmes tiks skaitītas, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanas programmu "Balsis". Ar šīs programmas palīdzību visas derīgās vēlēšanu zīmes tiks ieskenētas, programma tās sašķiros pa kandidātu sarakstiem un saskaitīs. Pēc tam vēlēšanu komisija uz datorekrāna, vai projicējot attēlu uz lielā ekrāna, lai šis process būtu pārredzams visiem novērotājiem, saskaitīs par kandidātiem nodotās atzīmes "+" un svītrojumus. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas programma sagatavos balsu skaitīšanas protokolu, un vēlēšanu iecirkņa komisija datus pa drošu interneta tīklu nosūtīs pašvaldības vēlēšanu komisijai un Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Šogad pirmo reizi Latvijas vēlēšanu vēsturē visi 950 Latvijas vēlēšanu iecirkņi būs aprīkoti ar drošu interneta pieslēgumu – internetu datorā, kuru bez maksas nodrošina "Latvijas Mobilais telefons".

 

Vēlēšanu rezultātu noteikšana

11.Saeimā ievēlētos deputātus noteiks Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Vēlēšanu rezultātu noteikšanai Latvijā izmanto Senlaga matemātisko rezultātu aprēķina metodi. Tā paredz par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaiu dalīt ar veseliem nepāra skaitļiem 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto deputātu kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% barjeru, sanumurē kopējā dilstošā secībā. Vietas vēlēšanu apgabalā saņemt tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Katra saraksta iegūto vietu skaitu aprēķina griezumā pa vēlēšanu apgabaliem.

Galīgos vēlēšanu rezultātus un Saeimā ievēlētos deputātus Centrālā vēlēšanu komisija apkopos un paziņos trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Pilnīgie vēlēšanu rezultāti sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami arī atsevišķā izdevumā, kas nogādājams valsts bibliotēkām.

 

Resursi par vēlēšanām

www.velesanas2011.cvk.lv – šajā adresē vēlēšanu dienā, 17.septembrī, būs pieejama informācija par vēlētāju līdzdalību līdz pulksten 8.00, 12.00, 16.00, 20.00 (22.00), kā arī vēlēšanu naktī tiks publicēti 11.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti – kandidātu sarakstu saņemtais balsu skaits.

www.cvk.lv – Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapa, kur pieejama papildu informācija par 11.Saeimas vēlēšanu kārtību, normatīvie dokumenti, deputātu kandidātu saraksti, programmas, ziņas par kandidātiem, vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laiki.

67049999 – Centrālās vēlēšanu komisijas diennakts uzziņu tālrunis vēlētājiem. Darbojas no šā gada 1.septembra līdz 18.septembrim.

 

Vēlētāju līdzdalība

Saeimas vēlēšanās Latvijā

10.Saeimas vēlēšanas (2010) – 63,12% (967 162)

9.Saeimas vēlēšanas (2006) – 60,98% (908 979)

8.Saeimas vēlēšanas (2002) – 71,36% (997 754)

7.Saeimas vēlēšanas (1998) – 71,9% (964 667)

6.Saeimas vēlēšanas (1995) – 71,9% (955 392)

5.Saeimas vēlēšanas (1993) – 89,9% (1 118 316)

4.Saeimas vēlēšanas (1931) – 80,0% (1 217 914)

3.Saeimas vēlēšanas (1928) – 79,3% (1 182 426)

2.Saeimas vēlēšanas (1925) – 74,9% (1 120 026)

1.Saeimas vēlēšanas (1922) – 82,2% (963 257)

 

Vēlētāju līdzdalība

Saeimas vēlēšanās ārvalstīs

10.Saeimas vēlēšanas – 13 012

9.Saeimas vēlēšanas – 7580

8.Saeimas vēlēšanas – 7490

7.Saeimas vēlēšanas – 10 602

6.Saeimas vēlēšanas – 12 525

5.Saeimas vēlēšanas – 18 413

 

Ārvalstu skaits, kurās notikušas

Saeimas vēlēšanas

11.Saeimas vēlēšanas: 39

10.Saeims vēlēšanas: 37

9.Saeimas vēlēšanas: 33

8.Saeimas vēlēšanas: 29

7.Saeimas vēlēšanas: 24

6.Saeimas vēlēšanas: 21

5.Saeimas vēlēšanas: 16

 

Vēlētāju skaits Saeimas vēlēšanās

11.Saeimas vēlēšanas: 1 542 700

(Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem 26.07.2011.)

10.Saeimas vēlēšanas: 1 532 319

9.Saeimas vēlēšanas: 1 490 636

8.Saeimas vēlēšanas: 1 391 734

7.Saeimas vēlēšanas: 1 318 317

6.Saeimas vēlēšanas: 1 312 638

5.Saeimas vēlēšanas: 1 245 124

 

Vēlēšanu materiāli

11.Saeimas vēlēšanām izgatavots:

• 1 600 000 vēlēšanu aplokšņu,

• 1 779 500 vēlēšanu zīmju komplektu,

• 74 000 plakātu un informatīvo lapu,

• 16 000 brošūru,

• 12 000 grāmatu par 11.Saeimas deputātu kandidātiem,

• 80 000 dažādu veidlapu un uzlīmju,

• 20 000 apliecību komisijas locekļiem un novērotājiem.

 

Statistika par deputātu kandidātu sarakstiem

Saeimas vēlēšanas	Kandidātu sarakstu skaits	Deputātu kandidātu skaits	Kandidātu skaits uz vienu deputāta vietu parlamentā	Vidējais kandidātu skaits vienā sarakstā	Parlamentā iekļuvušo (5% barjeru pārvarējušo) sarakstu skaits
5.Saeima, 1993	23	879	9	38	8
6.Saeima, 1995	19	1007	10	53	9
7.Saeima, 1998	21	1081	11	52	6
8.Saeima, 2002	20	1019	10	51	6
9. Saeima, 2006	19	1024	10	54	7
10.Saeima, 2010	13	1234	12	95	5
11.Saeima, 2011	13 (12)	1092	11	~84	-

 

Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļa