Kultūras ministrija

Par latviskās identitātes nostiprināšanu

Saskaņota un koordinēta politikas veidošana starp Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar latviešu diasporu nepieciešama, lai saglabātu ārzemēs dzīvojošo latviešu saiti ar latviešu valodu un latvisko kultūras telpu, stiprinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī veicinātu izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos Latvijas sabiedrības sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos. Tas norādīts 14.septembra kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka parakstītajā sadarbības memorandā.

"Mums ir jāaicina un jāveicina latviešu atgriešanās Latvijā, bet vienlaikus jāatceras, ka atvērtajā 21.gadsimta pasaulē cilvēki ir mobili un kāda daļa tautas dzīvos ārpus Latvijas robežām. Valstij ir jābūt aktīvai, lai šie cilvēki paliktu Latvijas identitātes laukā," norāda kultūras ministre S.Ēlerte.

"Esmu gandarīts, ka turpinās darbs, kura mērķis ir nodrošināt mūsdienām atbilstošu jaunas kvalitātes sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Šodien mēs spērām vēl vienu soli uz priekšu, lai varētu veicināt latviskās identitātes saglabāšanu latviešu diasporā, kas dzīvo ārzemēs. Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu apzināšana un saliedēšana, dzīvās saiknes nodrošināšana ar dzimteni – tas ir mūsu galvenais uzdevums," uzsvēra ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs R.Broks sacīja: "Diasporas nacionālās identitātes saglabāšana un latviešu valodas prasmes pilnveidošana ir svarīgs atbalsta virziens īpaši jaunākajā paaudzē, jo tādējādi tiek saglabāta saikne ar Latviju un nodrošināta sekmīga iekļaušanās izglītības sistēmā pēc atgriešanās."

Lai īstenotu šo mērķi, uzsvērta ārzemēs esošās latviešu diasporas sadarbības veicināšana ar valsts institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, kā arī atbalsta sniegšana diasporas nevalstiskajam sektoram un tās pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Tiks stiprināta aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju pievienošanās un iekļaušanās latviešu kopienās ārvalstīs, tādējādi nodrošinot savstarpēju sadarbību latviskās identitātes un valodas saglabāšanai.

Tāpat būtiski nodrošināt vienotu sistēmisku pieeju izglītības jautājumu risināšanai diasporai, lai saglabātu nacionālo identitāti un latviešu valodas prasmi, it īpaši bērniem un jauniešiem. Tiks atbalstītas nedēļas nogales skolas ārzemēs, lai bērni un jaunieši uzzinātu kultūras tradīcijas un saglabātu latvisko identitāti.

Vienlaikus sadarbība tiks vērsta uz jautājumiem, lai mazinātu tiesisko, ekonomisko, lingvistisko un psiholoģisko šķēršļu pastāvēšanu, atgriežoties un integrējoties Latvijas sabiedrībā, tai skaitā darba tirgū un izglītības sistēmā.

Tiks izmantoti interneta mediju resursi, lai stiprinātu diasporas saites ar Latviju, piedāvājot iesaistīties kopīgos pasākumos Latvijā, organizējot kopīgas nometnes un izglītības apmaiņas programmas. Veiks arī regulāru situācijas analīzi un pētījumus par Latvijas iedzīvotāju migrāciju un gatavību atgriezties un iekļauties Latvijas sabiedrībā, it īpaši darba tirgū un izglītībā.

Memoranda izpildi koordinēs Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Memoranda parakstīšana turpina valdības sākto aktīvo politiku diasporas virzienā. Par memoranda nepieciešamību, lai stiprinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu identitāti, ministri vienojās pirmajā kopīgajā sanāksmē jūnijā. Savukārt jūlijā Rīgas Biržas ēkā Kultūras ministrija un Eiropas Latviešu apvienība rīkoja diskusiju par diasporas jautājumiem. Diasporas jautājumi iekļauti arī sagatavotajās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs.

Par kultūras centru nozīmi nacionālās identitātes veidošanā

Kultūras centri un kultūras darbinieki ir nozīmīgi valsts identitātes veidotāji un nostiprinātāji, tāpēc to pastāvēšana ir būtiska reģionu un visas valsts attīstībai, konferences "Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība" ievadrunās norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Uz konferenci 15.septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā bija pulcējušies vairāk nekā 400 kultūras darbinieku.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka kultūras centri ir nozīmīga Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļa. "Neapstrīdami, ir ļoti būtiska šo kultūras centru loma, gatavojoties Dziesmu svētkiem, uzskatu, ka kopumā kultūras centri jāstiprina kā mugurkauls, kas notur mūsu valsts kultūras un mūsu nacionālo identitāti," norādīja V. Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka krīzes laikā ir nosargātas visas kultūras institūcijas, tagad līdz ar valsts attīstību un ekonomikas pieaugumu jādomā, kā pakāpeniski atjaunot finansējumu kultūrai. "Līdzko būs tāda iespēja, jāatjauno dotācija amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras dzīvi reģionos," uzskata V.Dombrovskis.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādīja, ka konferences mērķis, pirmkārt, ir atgādināt sev un citiem, ka kultūras darbs un kultūras darbinieki veic nacionālu, nozīmīgu un valstisku misiju, jo "latviešu pašapzināšanās caur valodu un caur kultūru ir vienīgais iemesls, kāpēc Latvijas valsts savulaik radās". Otrkārt, šī konference ir iespēja kultūras darbiniekiem dalīties pieredzē, kā kultūras darbinieki un kultūras centri piedalās savu novadu vai pilsētu unikālās identitātes veidošanā un vietējās kopienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā. "21.gadsimts ir radošuma gadsimts. Pašizpausme kultūrā cilvēkā trenē radošumu. Jaunas vērtības tautsaimniecībā rada radoši cilvēki. Ir jādalās pieredzē, kā vislabāk vietējā kultūras dzīve var dot ieguldījumu Latvijas kopējā labklājībā," konferences mērķus iezīmēja kultūras ministre.

Konferences laikā paneļdiskusijā "21.gadsimta kultūras centrs: kultūras nams, lielveikals vai ...?" un trīs tematiskajās sesijās konferences dalībnieki diskutēja par lokālās kultūras nozīmi Latvijas novados un dalījās pieredzē par kultūras centru lomu sava novada, kā arī visas Latvijas kultūras dzīvē. Sarunās īpaša uzmanība tika veltīta pozitīvai pieredzei un savdabīgiem, radošiem risinājumiem, ko centri izmanto savā darbībā. Nozīmīgs konferences uzdevums bija plaša sadarbības tīkla veidošana starp pašvaldību kultūras vadītājiem, plānošanas reģionu kultūras speciālistiem, Kultūras ministriju un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru, kā arī citiem kultūras nozares partneriem un atbalstītājiem.

Tāpat konferencē tika aktualizēts jautājums par novadu kultūras institūciju lomu ceļā uz XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kā arī novadu iesaistīšanās projektā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.

Andris Saulītis, kultūras ministres preses sekretārs