Apspriežot lauksaimnieku problēmas

15.septembrī, tiekoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, citu atbildīgo ministriju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem un pārrunājot lauksaimniecības jomas aktualitātes gan Eiropas Savienības daudzgadu budžeta, gan Latvijā risināmu jautājumu kontekstā, Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda apņemšanos arī turpmāk regulāri un pēc nepieciešamības tikties ar nozares pārstāvjiem, lai sadarbotos un atbalstītu lauksaimniekus, izmantojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, ja tas būs nepieciešams.

Galvenais jautājums, kas šobrīd nodarbina lauksaimniekus un ko nesenās Briseles vizītes laikā notikušajās sarunās akcentēja arī Valsts prezidents, skar kopējās lauksaimniecības politikas tapšanas gaitu un tiešmaksājumu aktualitātes. Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka Eiropas Komisijas piedāvātais un pašreizējais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo ar to netiek nodrošināts taisnīgs un godīgs atbalsts visiem ES lauksaimniekiem. Tas nenodrošina vienlīdzīgus maksājumus starp dalībvalstīm un negatīvi ietekmē atsevišķu dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, lauksaimnieku konkurētspēju. Jau no 2004.gada Latvijā tiešo maksājumu līmenis ir viszemākais, un tādēļ Latvijai nav pieņemama pakāpeniska tiešo maksājumu izlīdzināšana, ko šobrīd paredz Eiropas Komisijas priekšlikums.

Skaidrojot Latvijas pozīciju Briselē, Valsts prezidents uzsvēra: Eiropas Komisijas piedāvātie principi nozīmē to, ka tiešo maksājumu sistēma arī pēc 2013.gada pamatā būs balstīta uz vēsturiskiem, novecojušiem un neaktuāliem kritērijiem, kas atsaucas uz datiem par laika posmu no 1997.gada līdz 1999.gadam, kad Latvijas lauksaimniecības rādītāji bija viszemākie periodā pēc neatkarības atgūšanas. Uz šādiem datiem balstīti aprēķini nozīmētu, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēma būs pretrunā kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem.

Šāda vienota pozīcija ir lauksaimniekiem, zemkopības ministram, Valsts prezidentam un Latvijas ārpolitikas virzītājiem, ko arī turpmākajās sarunās līdz pat lēmuma pieņemšanai 2012.gada beigās aizstāvēs visi sarunu dalībnieki. A.Bērziņš uzsvēra, ka pie katras iespējas, kad tas būs nepieciešams, pats personīgi piedalīsies sarunās ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības vadošajām amatpersonām, lai to aizstāvētu.

Runājot par Latvijā neatliekami risināmajiem jautājumiem un problēmām, Valsts prezidents un lauksaimnieku pārstāvji vienojās, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas no valsts pirmās amatpersonas tiks izvirzīts arī nākamajam Ministru prezidentam, būs lauksaimniekiem būtiskās Attīstības bankas veidošana uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas bāzes, tas nepiedodami ilgi nav risināts un ir ticis atlikts. Šis jautājums tieši saistīts ar kredītu pieejamību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, ko sarežģītos finansiālos apstākļos Latvijas lauksaimniekiem ir problemātiski un pat neiespējami izdarīt iepretī zemes pircējiem no citām valstīm.

"Jautājums par valsts atbalsta politikas nepieciešamību zemes iegādei ir arī jautājums par lauku turpmāko nākotni un dzīvotspēju, par iedzīvotāju palikšanu laukos, nevis bēgšanu no lauku dzīves uz pilsētām un ārzemēm. Tas patiesībā ir politisks jautājums," pauda Valsts prezidents.

Aktualitātes, kas tika pārrunātas tikšanās laikā un par kurām lauksaimnieki saņēma Valsts prezidenta atbalstu, skar iniciatīvu Kohēzijas fonda līdzekļus piesaistīt lauku infrastruktūras attīstībai, piemēram, meliorācijas sistēmas atjaunošanai, vienotā lauksaimniecības ražotāja identifikācijas ieviešanas nepieciešamību, lai visiem, kas iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā, būtu vienota nodokļu nomaksas kārtība. Tāpat Valsts prezidents ar izpratni atbildēja uz lauksaimnieku paustajām idejām saistībā ar topošo Tirdzniecības likumu, vietējo ražotāju atbalstīšanu valsts budžeta iestāžu izsludinātajos pārtikas iepirkumos, nodarbinātības politikas trūkumu novēršanu, kas pašlaik neveicina iedzīvotāju vēlēšanos strādāt algotu darbu, bet gan palielina sociālās palīdzības izmantotāju loka paplašināšanos. Sarunas dalībnieki apsprieda arī jautājumus, kas attiecas uz bioloģiskās lauksaimniecības šābrīža situāciju un aktualitātēm, atjaunojamo energoresursu likumdošanu, kooperācijas nozīmi lauku ražošanas attīstībā un pašvaldību nozīmīgo lomu lauku teritoriju attīstībā un ekonomiskajā izaugsmē. Valsts prezidents ierosināja turpmākajās diskusijās pēc nepieciešamības piesaistīt arī lauku teritoriju pašvaldību vadītājus.

Diskusijā piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Valsts prezidenta preses dienests