Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums Nr.39

Rīgā 1994.gada 3.maijā (pr. nr. 24, 15.§)

1. Akceptēt Latvijas Republikas Valdības un Kirgīzijas Republikas Valdības nolīguma par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības principiem projektu.

2. Pilnvarot ekonomikas ministru, Ministru prezidenta biedru O.Kehri parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto nolīgumu.

Ministru prezidenta vietā- valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs E.Levits

Latvijas Republikas valdības un
Kirgīzijas Republikas valdības
NOLĪGUMS
par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem

Latvijas Republikas valdība un Kirgīzijas Republikas valdība, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām pusēm", nolūkā nostiprināt un attīstīt tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību un abās valstīs radīt labvēlīgus nosacījumus tirgus attiecību attīstībai, vienojās par sekojošo:

1.pants

Līgumslēdzējas puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma principu pamata saskaņā ar katrā no Līgumslēdzējām pusēm spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

2.pants

Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, Līgumslēdzējas puses piešķir viena otrai nācijas vislielākās labvēlības režīmu, kas pauž atteikšanos piemērot tirdzniecības partneriem nevienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz: importa un eksporta muitas nodevām, nodokļiem un citām nodevām, ieskaitot šādu nodevu iekasēšanu; noteikumiem, kas skar preču muitošanu, tranzītu, novietošanu noliktavās, pārkraušanu un citus līdzīgus pakalpojumus; nodokļiem un citām līdzīgām tieši vai netieši iekasētām nodevām; maksājumu veidiem un pārskaitīšanas metodēm; noteikumiem, kas skar preču iepirkšanu, transportēšanu, sadalīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

3.pants

Nolīguma 2.panta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, kuras piešķir: kaimiņvalstīm nolūkā atvieglot pierobežas tirdzniecību; trešajām valstīm ar mērķi izveidot muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas, kā arī sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu.

4.pants

Preču un pakalpojumu eksporta un importa licencēšana un kvotēšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu likumdošanu.

5.pants

Piegādājamo preču un sniedzamo pakalpojumu nomenklatūra un apjomi, ja tos regulē valdību līmenī, katram nākamajam gadam tiek saskaņoti atsevišķā protokolā.

6.pants

Līgumslēdzējas puses veicinās abu valstu saimnieciskās darbības subjektu un institūciju tiešo sakaru attīstību. Līgumslēdzējas puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģijas, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācībā un citās sfērās.

7.pants

Puses apmainīsies ar informāciju par likumiem un citiem juridiskajiem aktiem tirdzniecības, ekonomikas, finansu un transporta sfērā un citiem dokumentiem, kas saistīti ar Līgumslēdzēju pušu sadarbību.

8.pants

Līgumslēdzējas puses veicinās kopuzņēmumu izveidošanu un funkcionēšanu savā teritorijā vai ārpus tās, to skaitā ar trešo valstu piedalīšanos, kā arī radīs labvēlīgus nosacījumus citu pasaules praksē pieņemto sadarbības formu attīstībai.

9.pants

Šā Nolīguma noteikumi netraucē nevienai no Līgumslēdzējām pusēm veikt pasākumus vai nodrošināt to izpildi, ja šie pasākumi attiecas uz: a) sabiedriskās morāles un sabiedriskās kārtības aizsardzību; b) veselības aizsardzību; c) rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzību; d) nacionālo bagātību aizsardzību; e) dabas resursu nacionālu izmantošanu; f) savas zemes ražotāju aizsardzību.

Nekas šajā Nolīgumā nedrīkst tikt interpretēts:

a) kā prasība sniegt jebkādu informāciju, kas ir pretrunā ar nacionālās drošības interesēm;

b) kā šķērslis ikvienai Līgumslēdzējai pusei veikt jebkādu darbību, lai, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem, izpildītu savas saistības starptautiskā miera drošības saglabāšanā.

10.pants

Maksājumu, norēķinu un kredīta attiecības regulē atsevišķi nolīgumi.

11.pants

Kravu transportēšanas un tranzīta kārtība abu valstu teritorijās tiks noteikta atsevišķos Pušu attiecīgo resoru nolīgumos.

12.pants

Līgumslēdzējas puses nodrošina tiesisko aizsardzību esošo un jaunveidojamo kopuzņēmumu īpašumam, valstiskajam īpašumam, juridisko personu un pilsoņu mantai, kas atrodas otras Puses teritorijā.

13.pants

Gadījumos, kad rodas strīdi atsevišķu šā Nolīguma pantu vai principu izskaidrošanā vai piemērošanā, Līgumslēdzējas puses tos risina konsultāciju un sarunu ceļā. Strīdus, kas rodas starp saimnieciskās darbības subjektiem, slēdzot un izpildot līgumus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izskata tiesas atbilstoši starptautiskajai praksei.

14.pants

Šis Nolīgums var tikt grozīts vai papildināts ar Līgumslēdzēju pušu abpusēju piekrišanu.

15.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un darbojas tikmēr, kamēr viena no Līgumslēdzējām pusēm 6 mēnešus iepriekš paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei savu nodomu izbeigt tā darbību.

Parakstīts ................... 1994.g."...."....................... divos oriģināleksemplāros; katrs no tiem ir latviešu, kirgīzu un krievu valodā.

Visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.