• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1994. gada 8. marta lēmums Nr. 29 "Par Latvijas Republikas Valdības un Nīderlandes Karalistes Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.1994., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/236220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums Nr.34

Par Latvijas Republikas un Indijas Republikas Deklarāciju par sadarbības principiem un virzieniem

Vēl šajā numurā

26.04.1994., Nr. 49

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: lēmums

Numurs: 29

Pieņemts: 08.03.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums Nr.29

Rīgā 1994.gada 8.martā (pr. nr. 14, 12.§)

Par Latvijas Republikas Valdības un Nīderlandes Karalistes Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

1. Akceptēt Latvijas Republikas Valdības un Nīderlandes Karalistes Valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību projektu.

2. Minēto līgumu pēc tā parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

Ministru prezidents V.Birkavs

Ārlietu ministrs G.Andrejevs

LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU UN
NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBU PAR
IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas Valdība

un

Nīderlandes Karalistes Valdība

turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses",

vēloties stiprināt tradicionālās draudzības saites starp abām valstīm, paplašināt un stiprināt ekonomiskās attiecības starp tām, sevišķi attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

atzīstot, ka vienošanās par režīmu, kāds tiks piešķirts šādiem ieguldījumiem, veicinās kapitāla un tehnoloģijas plūsmu un Līgumslēdzēju Pušu ekonomisko attīstību un, ka būtu vēlams taisnīgs un vienlīdzīgs investīciju režīms,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Šajā līgumā:

(a) termins "ieguldījums" ietvers visa veida īpašumu un it sevišķi, kaut gan ne tikai

(i) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas tiesības in rem attiecībā uz visa veida īpašumu;

(ii) tiesības, kas radušās no akcijām, obligācijām un citiem līdzdalības veidiem uzņēmumos un kopuzņēmumos;

(iii) prasījuma tiesības uz naudu, citiem īpašumiem vai jebkuru darbību, kam ir ekonomiska vērtība;

(iv) tiesības intelektuālā īpašuma, tehnisko procesu, "goodwill" un "know-how" jomā;

(v) saskaņā ar valsts likumdošanu vai kontraktu piešķirtās tiesības, to skaitā tiesības meklēt, pētīt, iegūt un izmantot dabas resursus.

(b) termins "ieguldītāji" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi ietvers:

(i) fiziskās personas, kurām ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsonība;

(ii) juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu;

(iii) juridiskās personas, kuras nav izveidotas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, bet kuras tieši vai netieši kontrolē fiziskās personas saskaņā ar (i) punktu vai juridiskās personas saskaņā ar (ii) punktu.

(c) termins "teritorija" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē tās suverēno teritoriju un jūras zonu, uz kurām, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izplatās Līgumslēdzējas Puses suverenitāte, suverēnās tiesības, vai jurisdikcija.

2. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse savas likumdošanas un noteikumu ietvaros veicinās ekonomisko sadarbību, aizsargājot otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus savā teritorijā. Saskaņā ar likumdošanā vai noteikumos pastāvošiem nosacījumiem, katra Līgumslēdzēja Puse atļaus šādus ieguldījumus.

3. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja puse nodrošinās godīgu un taisnīgu attieksmi pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un ar to nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavēs to funkcionēšanu, pārvaldi, izmantošanu, lietošanu vai nodošanu no investoru puses.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās šādiem ieguldītājiem pilnīgu fizisku drošību un aizsardzību, kas jebkurā gadījumā nebūs mazāka kā tā, kas tiek piešķirta vai nu savu ieguldītāju vai jebkuras trešās Valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kas ir izdevīgāk tiem ieguldītājiem, uz kuriem tas attiecas.

(3) Ja Līgumslēdzēja Puse ir piešķirusi sevišķas priekšrocības kādas trešās valsts ieguldītājiem saskaņā ar līgumiem par muitas savienības, ekonomiskās savienības, valūtas savienības vai līdzīgu institūciju izveidošanu vai, pamatojoties uz pagaidu līgumiem, kas ved uz šādu savienību vai institūciju izveidošanu, tad šai Līgumslēdzējai Pusei nav jāpiešķir tādas pašas priekšrocības otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem.

(4) Katra Līgumslēdzēja Puse pildīs jebkuras saistības, ko tā varētu būt uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem.

(5) Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai starptautisko tiesību saistības, kas jau pastāv vai radīsies vēlāk starp Līgumslēdzējām Pusēm papildus šim Līgumam, satur vispārēju vai specifisku nosacījumu, kas piešķir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis Līgums, tad šis nosacījums būs pārāks par šo Līgumu par tik, cik tas ir labvēlīgāks.

4. pants

Attiecībā uz nodokļiem, nodevām, maksājumiem un finansu atvieglojumiem un atbrīvojumiem katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas iesaistīti jebkādā ekonomiskā darbībā tās teritorijā, piešķirs ne mazāk labvēlīgu režīmu kā saviem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kas ir izdevīgāk tiem ieguldītājiem, uz kuriem tas attiecas. Šim nolūkam tomēr netiks ņemtas vērā nekādas sevišķas finansu priekšrocības, ko piešķīrusi šī Puse:

a) saskaņā ar līgumu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem; vai

b) sakarā ar tās piedalīšanos muitas savienībā, ekonomiskā savienībā vai

līdzīgā institūcijā; vai

c) uz savstarpējas vienošanās pamata ar trešo Valsti.

5. pants

Līgumslēdzējas Puses garantēs, ka ar ieguldījumiem saistītie maksājumi ir pārvedami. Pārvedumi tiks veikti brīvi konvertējamā valūtā, bez ierobežojumiem vai vilcināšanās. Šādi pārvedumi ietver it sevišķi, taču ne tikai:

a) peļņu, procentus, dividendes un citus tekošos ienākumus;

b) naudas līdzekļus, kas nepieciešami:

(i) izejvielu un palīgmateriālu, pusfabrikātu vai gatavās produkcijas iepirkšanai, vai

(ii) pamatkapitāla atjaunošanai ieguldījuma nepārtrauktības nodrošināšanai;

c) papildus naudas līdzekļus, kas nepieciešami ieguldījuma attīstībai;

d) naudas līdzekļus aizdevuma atmaksāšanai;

e) autoratlīdzību un honorārus;

f) fizisko personu ienākumus;

g) ienākumus no ieguldījuma pārdošanas vai likvidācijas;

h) summas, kuras minētas 7.pantā.

6. pants

Neviena Līgumslēdzēja Puse neveiks nekādus pasākumus, kas tieši vai netieši atņems otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus, izņemot ja tas tiek darīts saskaņā ar sekojošiem nosacījumiem:

a) pasākumiem, kas veikti sabiedrības interesēs un saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību;

b) pielietotie līdzekļi nav diskriminējoši vai pretrunā ar jebkādiem pasākumiem, ko tā Līgumslēdzēja Puse, kas pielieto šādus līdzekļus, var būt veikusi;

c) pasākumi tiek veikti dodot pretī taisnīgu kompensāciju. Šāda kompensācija būs atbilstoša attiecīgo ieguldījumu tirgus vērtībai laikā tieši pirms pasākumu veikšanas vai kad tie kļuvuši zināmi; tā ietvers normālo komerciālo procentu likmi aprēķinātu līdz samaksas dienai un, lai tā būtu pieejama prasītājiem, tiks izmaksāta un būs pārtvedama bez vilcināšanās uz to valsti, kuru būs norādījuši ieinteresētie prasītāji, un tās valsts valūtā, kuras pilsoņi ir prasītāji, vai arī jebkurā brīvi konvertējamā valūtā, kas ir pieņemama prasītājam.

7. pants

Pret vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi vai nemieriem, otra Līgusmlēdzēja Puse attiecībā uz restitūciju, atlīdzību, kompensāciju vai citu norēķināšanās veidu pielietos režīmu, kas būs ne mazāk labvēlīgs par to, ko tā pielieto pret saviem vai jebkuras trešās Valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš no režīmiem būtu labvēlīgāks.

8. pants

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi ir apdrošināti pret nekomerciālu risku ar likumdošanā noteikto kārtību, otra Līgumslēdzēja Puse atzīs šādu ieguldītāju tiesību pārņemšanu no apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju puses saskaņā ar šādas apdrošināšanas nosacījumiem.

9. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt jebkuru juridisku strīdu, kas rodas starp šo Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju sakarā ar šī ieguldītāja ieguldījumu pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, iesniegt starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā, lai to izšķirtu samierināšanas vai arbitrāžas ceļā saskaņā ar 1965.g.18.martā Vašingtonā parakstīto Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Juridiskā persona, kas ir vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, un, kuru pirms šāda strīda rašanās kontrolē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, saskaņā ar Konvencijas 25.panta (2) (b) punktu tiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju.

10. pants

Šī Līguma nosacījumi attieksies arī uz ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veikuši otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms Līguma stāšanās spēkā saskaņā ar pēdējās likumiem un noteikumiem. Tomēr šis Līgums neattieksies uz ieguldījumiem, kuri veikti pirms 1987.gada 1.janvāra.

11. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse var piedāvāt otrai Līgumslēdzējai Pusei noturēt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu. Otra Puse atbalstīs šādu priekšlikumu un sagādās atbilstošu iespēju šādām konsultācijām.

12. pants

(1) Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, ko pieņemamā laika periodā nevar izšķirt diplomātiskā ceļā, pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma tiks iesniegts arbitrāžas tiesā, kas sastāv no 3 locekļiem, ja vien Puses nav vienojušās par citu kārtību. Katra Puse iecels vienu arbitru un šādi ieceltie 2 arbitri kopā iecels kā savu priekšsēdētāju trešo arbitru, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

(2) Ja kāda no Pusēm nav iecēlusi savu arbitru un neizdara to 2 mēnešu laikā pēc otras Puses Lūguma veikt šādu iecelšanu, otra Puse var lūgt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo iecelšanu.

(3) Ja abi arbitri divu mēnešu laikā pēc to iecelšanas nevar panākt vienošanos par trešā arbitra izvēli, jebkura Puse var lūgt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo iecelšanu.

(4) Ja šī panta (2) un (3) punktā minētajos gadījumos Starptautiskās Tiesas Prezidents nevar veikt minēto funkciju vai arī, ja viņš ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, Viceprezidents tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Viceprezidents nevar veikt minēto funkciju vai, ja viņš ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, pēc ranga vecākais Tiesas loceklis, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis tiks lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas.

(5) Tiesa lems, pamatojoties uz likumdošanas respektēšanu. Pirms tiesa pieņem lēmumu, tā var jebkurā tiesas procesa stadijā piedāvāt Pusēm atrisināt strīdu draudzīgā ceļā. Iepriekš minētie nosacījumi neietekmēs tiesas varu atrisināt strīdu draudzīgā ceļā. Ieriekš minētie nosacījumi neietekmēs tiesas varu atrisināt strīdu ex aequo et bono, ja Puses vienojas par šādu kārtību.

(6) Tiesa pati noteiks savas darbības procedūru, ja vien Puses nevienojas savādāk.

(7) Tiesa pieņems lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums būs galīgs un saistošs abām Pusēm.

13. pants

Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti šis Līgums būs spēkā Karalistes Eiropas daļā, Nīderlandes Antiļu salās un Arubā, ja vien 14.panta (1) punktā minētajā paziņojumā nav noteikts savādāk.

14. pants

(1) Šis Līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1.dienā, pēc tā datuma, kad Līgumslēdzējas Puses ir viena otrai rakstiski paziņojušas par nepieciešamo likumdošanas prasību izpildi attiecībā uz līguma stāšanos spēkā, un būs spēkā 15 gadus.

(2) Ja kāda Līgumslēdzēja Puse vismaz 6 mēnešus pirms līguma izbeigšanās datuma neiesniegs brīdinājumu par tā izbeigšanu, šis Līgums tiks pagarināts uz 10 gadiem, katrai Līgumslēdzējai Pusei paturot tiesības izbeigt līgumu, par to paziņojot vismaz 6 mēnešus pirms tekošā spēkā esamības termiņa izbeigšanās datuma.

(3) Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās datuma iepriekš minētie līguma panti būs spēkā 15 gadus pēc tā izbeigšanās datuma.

(4) Saskaņā ar šī panta (2) punktā minētajiem termiņiem, Nīderlandes Karalistes Valdībai ir tiesības izbeigt šī Līguma piemērošanu atsevišķi jebkurā no Karalistes daļām.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies pārstāvji, kuri ir attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Līgums noslēgts 199 gada ...................................... divos oriģināleksemplāros katrs latviešu, nīderlandiešu un angļu valodā.

 

  Latvijas Republikas Nīderlandes Karalistes  
  Valdības vārdā: Valdības vārdā:  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!