Par Eiropas Oficiālo izdevēju ikgadējo forumu

Piedaloties foruma darbā (attēlu rindā no kreisās): “Latvijas Vēstneša” projektu vadītājs Artis Trops, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medin, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, Itālijas oficiālā izdevuma galvenais redaktors Alfonso Adriani un foruma sekretariāta vadītājs Andrea Bartolini

Oficiālo izdevēju ikgadējā foruma dalībnieki Rīgā 2011.gada 15.septembrī
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme notika 15.–16.septembrī Rīgā, un to organizēja Latvijas Republikas oficiālais izdevējs – VSIA “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Uz astoto ikgadējo Eiropas Oficiālo izdevēju foruma (European Forum of Official Gazettes) (Forums) sanāksmi bija ieradušies 35 valstu pārstāvji. Forums ir 2004.gadā dibināta neformāla, koleģiāla struktūra, un tā sekretariāta funkcijas nodrošina Eiropas Savienības Publikāciju birojs. Foruma biedri ir institūcijas, kas pārstāv Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu oficiālos izdevējus, kā arī ES “Oficiālais Vēstnesis”. Savukārt novērotāja statusā Forumā piedalās 13 kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu oficiālie izdevēji un četri Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu – Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices – oficiālie izdevēji. Reizi gadā Foruma dalībvalstu pārstāvji tiekas sanāksmē un kopīgi apspriež jaunākās attīstības tendences, bet sanāksmju starplaikos oficiālo izdevēju deleģēti eksperti strādā darba grupās. Latvijas Republikas oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” Forumā piedalās kopš tā dibināšanas.

Rīgas sanāksmes galvenie temati bija: kā nodrošināt pēc iespējas plašu sabiedrības piekļuvi tiesību aktiem un sabiedrības izpratni par to saturu, kā organizēt oficiālo izdevēju darbu, lai tas būtu ilgtspējīgs, vai iespējams pilnībā pāriet no oficiālās publikācijas drukas versijas uz izsludināšanu tikai elektroniskajā formātā, kā padarīt oficiālo elektronisko publikāciju uzticamu un drošu, cik plašs ir oficiālās publikācijas tvērums utt.

Diskusijas par oficiālo elektronisko publikāciju Foruma dienaskārtībā ir viena no galvenajām aktualitātēm jau ilgstoši, jo vairākas Foruma dalībvalstis uz šo oficiālās publikācijas formu jau ir pārgājušas, savukārt citas, tostarp Latvija, ir ceļā uz to.

Foruma Rīgas sanāksmi atklāja Itālijas oficiālā izdevuma galvenais redaktors Alfonso Andriāni, kas gada garumā – kopš Foruma pagājušās sanāksmes Romā – bija pildījis Foruma prezidenta pienākumus. Līdz ar sanāksmes atklāšanu A.Andriāni Foruma vadību svinīgi nodeva Latvijas Republikas oficiālā izdevēja VSIA “Latvijas Vēstnesis” vadītājai Dainai Ābelei.

Foruma pirmās dienas kārtību galvenokārt veidoja pārskats par oficiālo publikāciju Latvijā. Ar VSIA “Latvijas Vēstnesis” darbību ārvalstu kolēģus iepazīstināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja D.Ābele. Uzņēmums ne vien izdod Latvijas Republikas oficiālo laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” un nodrošina tā elektronisko versiju (pagaidām bez oficiāla statusa), bet arī realizē vairākus citus projektus: tiesību aktu vortālu www.likumi.lv (Latvijas Republikas normatīvie akti, to skaitā konsolidētās versijas); tiesību aktus skaidrojošo portālu www.lvportals.lv, izdod juridisko literatūru, kā arī vienīgo regulāro preses izdevumu juristiem “Jurista Vārds”.

Savukārt par VSIA “Latvijas Vēstnesis” sagatavoto pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju ziņoja projekta vadītājs Artis Trops.

Foruma sanāksmes otrās dienas darba kārtību veidoja divas daļas. Vispirms uzstājās Foruma pastāvīgo darba grupu pārstāvji, lai ziņotu par aktivitātēm un secinājumiem, kas izdarīti pagājušā gada laikā.

Foruma otrā daļa ritēja darba grupās. Pirmā no tām bija veltīta tehniskajai sadarbībai starp likumdevēju un oficiālo izdevēju, lai nodrošinātu izsludināto tiesību aktu autentiskumu. Otra darba grupa diskutēja par to, cik plašs ir oficiālās informācijas jēdziens. Trešā darba grupa koncentrējās uz oficiālās elektroniskās publikācijas drošības aspektiem, par kuriem tiek daudz diskutēts arī Latvijā.

Vēl pirms darba paralēlajās sesijās ierosmi un diskusiju tēmas tām deva trīs Latvijas juristi. Dr. iur. Jānis Pleps norādīja uz oficiālā izdevēja konstitucionālo pienākumu, kas atspoguļots Satversmes 90.pantā. Proti, normatīvajiem aktiem jābūt ne vien nopublicētiem, bet arī ērti un saprotami lietojamiem: jābūt pieejamām normatīvo aktu konsolidētajām versijām un likumu skaidrojumiem. Savukārt mūsdienu tehniskie risinājumi, kas jāievieš oficiālajā publikācijā, uzliek jauna veida pienākumus drošības un uzticamības nodrošināšanā.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence norādīja, ka oficiālais laikraksts papīra formātā ir dārgs un neērts, tādēļ tiesas labprātāk izmanto elektroniskās normatīvo aktu datubāzes. Īpašu tiesneses uzslavu izpelnījās brīvi pieejamais vortāls www.likumi.lv.

Tiesībsarga biroja pārstāvis Arvīds Dravnieks analizēja likuma pieejamību kā cilvēktiesības, kas nostiprinātas gan Satversmē, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, gan Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartā. Viņš norādīja, ka jautājums par oficiālo izsludināšanu tikai elektroniskā formātā ir jāsaista ar sabiedrības uzticību. Tikmēr, kamēr kaut neliela sabiedrības daļa domā, ka digitālais formāts ir vieglāk manipulējams un mazāk drošs nekā papīra druka, ir jāsaglabā oficiālā laikraksta drukātā versija un jāglabā tā publiskajās bibliotēkās. Lai samazinātu izmaksas, varētu izvērtēt, vai šādā veidā ir jāizsludina visi normatīvie akti, varbūt uz papīra vajadzētu drukāt tikai tos, kas skar plašas sabiedrības intereses.

Pēc “Jurista Vārda” informācijas

Tieslietu ministrs:

15.septembrī tieslietu ministrs A.Štokenbergs atklāja Eiropas Oficiālo izdevēju 8.forumu, norādot, ka informēta un tiesiski izglītota sabiedrība ir jebkuras tiesiskas valsts mērķis, jo tikai izglītota sabiedrība var nodrošināt valsts izaugsmi un konkurētspēju.

“Tas ir vispārējs princips, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, taču, ja reiz valsts cilvēka dzīvi un attiecības kaut kādās jomās ir reglamentējusi, tad tās pienākums ir nodrošināt iespēju iedzīvotājiem par šīm normām laikus uzzināt. Turklāt mūsdienās jārunā ne tikai par iespēju ar normatīvajiem aktiem iepazīties, bet arī par informācijas lietošanas ērtumu, ticamību, moderno tehnoloģiju izmantošanu,” uzsvēra A.Štokenbergs.

Pēc ministra domām, jaunie komunikāciju rīki virtuālajā vidē dod iespēju laikus radīt un piegādāt informāciju, kā arī veidot un izmantot atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kas nav mazsvarīgi gan politikas veidotājiem, gan pašai sabiedrībai, jo rada iespēju izteikt viedokli un iesaistīties likumdošanas procesā.

A.Štokenbergs norādīja, ka Latvijas oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” pašlaik ir tehniski gatavs pārejai uz oficiālo e-publikāciju un šajā procesā neatsverama ir bijusi citu valstu pieredze: “Taču mums vēl ir priekšā vairāki jautājumi, piemēram, kā nodrošināt uzticamību elektroniskai informācijai līdzvērtīgi, kāda tā ir drukātajai informācijai, taču, visticamāk, tas ir profesionalitātes un laika jautājums.”

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments