Baltijas tautsaimnieku forumu organizē Latvijas Biznesa skola, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Igaunijas Biznesa asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Igaunijas Darba devēju un rūpniecības konfederācija un Lietuvas Rūpnieku konfederācija, to atbalsta visu triju Baltijas valstu ekonomikas ministrijas.

Kā uzskata foruma rīkotāji, šis ir pirmais pasākums, kad vienkopus pulcējas visu tautsaimniecības nozaru, triju Baltijas valstu valdību un dažādu starptautisko institūciju — Eiropas Komisijas, Pasaules bankas — un investīciju fondu, kā arī kaimiņvalstu oficiālie un biznesa pārstāvji, kopskaitā vairāk nekā divsimt foruma dalībnieki.

Plašais dalībnieku loks ļāvis organizatoriem foruma darba kārtībā iekļaut arī pietiekami vērienīga loka jautājumus. Tie ir: globālās un Eiropas ekonomiskās tendences un Baltijas valstu loma Eiropas ekonomiskajā attīstībā; ekonomiskās attiecības ar Krieviju un NVS dalībniecēm, šo tirgu nozīme Baltijas valstīs; Baltijas vienotais tirgus un atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstības perspektīvas; investīciju piesaiste.

Jau foruma atklāšanā Latvijas finansu ministrs Ivars Godmanis formulēja situāciju, kādā pašlaik ir Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu ekonomika. Kā atzina I.Godmanis, Krievijas un globālās ekonomiskās krīzes izraisītais efekts ir pirmais eksternālais jeb ārējais šoks, ko piedzīvojušas šīs valstis pēc neatkarības atgūšanas un tirgus ekonomikas atjaunotnes sākuma, — finansiālā un ekonomiskā krīzē nonākušas Baltijas valstu lielākās ekonomiskās partneres — Krievija un NVS dalībnieces; par 1–2 procentiem, salīdzinot ar prognozēto, šogad samazināsies iekšzemes kopprodukta pieaugums arī citās ekonomiskās sadarbības partnervalstīs. Šo procesu rezultātā arī Latvijas un līdzīgi abu pārējo Baltijas valstu ekonomiskās izaugsmes temps ir samazinājies aptuveni divas reizes. Smagu pārbaudījumu izturējusi Latvijas finansu sistēma — pretēji banku sektora 1997. gadā gūtajai 27 miljonu latu peļņai pagājušajā 1998. gadā strādāts ar zaudējumiem vismaz 50 miljonu latu izteiksmē. Tādēļ, kā uzsvēra I. Godmanis, foruma dalībnieku uzdevums būtu novērtēt ekonomiskās krīzes izraisītā negatīvā efekta sekas un laika periodu, kurā tās vēl būs jūtamas.

Otrs jautājums, uz kuru, pēc finansu ministra domām, vajadzētu rast atbildi pirmajā Baltijas ekonomiskajā forumā, ir visu Baltijas valstu tautsaimniecību konkurētspējas palielinājuma iespējas. Latvija par Pasaules tirdzniecības organizācijas biedri ir kļuvusi jau šī gada februāra vidū, abas pārējās Baltijas valstis ir tuvu uzņemšanas procedūru noslēgumam, taču problēmas ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumu izpildi un vairāki Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nesaskaņu gadījumi lauksaimniecības produktu tirdzniecībā liecina, ka faktiski ekonomiski un tiesiskā regulējuma ziņā trīs Baltijas valstis brīvā tirgus attiecībām vēl nav gatavas. Lai panāktu šādu ne tikai politisku, bet arī ekonomisku sagatavotību, pēc I.Godmaņa domām, Latvijai un tās kaimiņvalstīm ir jāveic strukturāli pārkārtojumi gan iekšējā tirgū, gan ekonomikā.

Dienas gaitā, gan uzstājoties ar priekšlasījumiem, gan visiem pasākuma dalībniekiem iesaistoties diskusijās ar referentiem, tika meklētas atbildes uz foruma organizatoru un plenārsēdes vadītāja — Latvijas finansu ministra formulētajiem jautājumiem.