BALTIJAS JŪRAS REĢIONA JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

(HELSINKU KONVENCIJA)

1992

Tulkojums

KONVENCIJA PAR BALTIJAS JŪRAS REĢIONA JŪRASVIDES AIZSARDZĪBU, 1992

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APZINOTIES Baltijas jūras reģiona jūrasvides nenovērtējamās bagātības un tās unikālās hidrogrāfiskās un ekoloģiskās īpatnības, kā arī tās dzīvo resursu jutīgumu pret vides izmaiņām;

ŅEMOT VĒRĀ Baltijas jūras reģiona vēsturiskās un patreizējās ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības, kas sekmē šī reģiona tautu labklājību un attīstību;

PAUŽOT nopietnas bažas par joprojām notiekošo Baltijas jūras reģiona piesārņošanu;

DEKLARĒJOT savu nelokāmo apņemšanos nodrošināt Baltijas jūras ekoloģisko atjaunošanu, ļaujot jūras videi pašatjaunoties un saglabāt tās ekoloģisko līdzsvaru:

ATZĪSTOT, ka Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzība un atveseļošana ir uzdevumi, kuri nav veicami ar vienas valsts spēkiem, bet gan cieši sadarbojoties reģiona valstīm un veicot citus attiecīgus starptautiskus pasākumus;

ATZĪMĒJOT panākumus vides aizsardzībā, īstenojot 1974.gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas ieguldījumu;

ATCEROTIES 1972.gada Stokholmas Konferences par cilvēka dzīvesvidi un 1975.gada Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Noslēguma akta atbilstošos nosacījumus un principus;

VĒLOTIES paplašināt sadarbību ar kompetentām reģionālām organizācijām, kā, piemēram, Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos izveidotā Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija;

APSVEICOT Baltijas reģiona un citu ieinteresēto valstu, Eiropas ekonomiskās kopienas un atbilstošo finansu iestāžu 1990.gada sanāksmē Ronebijā pieņemto Baltijas jūras deklarāciju un vienoto mērķprogrammu, kas vērsta uz vienotu rīcības plānu Baltijas jūras reģiona veselīgā ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanai;

APZINOTIES atklātības un sabiedrības izpratnes, kā arī darba ar neformālajām organizācijām nozīmi veiksmīgā Baltijas jūras reģiona aizsardzībā;

APSVEICOT plašākas iespējas ciešākai sadarbībai, kuras radījusi pēdējo gadu politikas attīstība Eiropā un miermīlīgas sadarbības un savstarpējas saprašanās pamata;

TIECOTIES paplašināt, nostiprināt un modernizēt tiesisko kārtību Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībā, ņemot vērā starptautiskās vides politikas un vides likumdošanas pilnveidošanos;

VIENOJUŠĀS par sekojošo:

 

1.pants
Konvencijas priekšmets

Šī konvencija attiecas uz "Baltijas jūras reģionu". Šīs konvencijas mērķiem "Baltijas jūras reģions" ir Baltijas jūra un pieeja pie Baltijas jūras, ko ierobežo Skovas paralēle Skagerakā uz 57º 44,43' ziemeļu platuma. Tā ietver iekšējos ūdeņus, t. i., šīs Konvencijas mērķiem – ūdeņus uz krasta pusi no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīta teritoriālās jūras platība, līdz pat krasta līnijai, kādu to nospraudušas Līgumslēdzējas puses.

Laikā, kad Līgumslēdzējas puses nodos glabāšanā ratifikācijas, atzīšanas vai pievienošanas aktu, tās paziņos Depozitārijam, kā šīs Konvencijas mērķiem nospraustas to iekšējo ūdeņu robežas.

2.pants
Apzīmējumi

Šīs Konvencijas mērķiem:

1. "Piesārņošana" nozīmē tiešu vai netiešu cilvēka veiktu vielu vai enerģijas ievadīšanu jūrā, ieskaitot upju grīvas, kas varētu radīt briesmas cilvēka veselībai, postīt dzīvos resursus un jūras ekosistēmas, traucēt likumā atļautai jūras izmantošanai, tai skaitā zvejai, izsaukt jūras ūdens kvalitātes pasliktināšanos un samazināt iespējas izmantot jūru atpūtai.

2. "Piesārņošana no sauszemes avotiem" nozīmē jūras piesārņošanu no jebkāda uz sauszemes esoša punktveida vai izklaidus izmetes avota, piesārņojumam nokļūstot jūrā pa ūdeni, gaisu vai tieši no krasta. Pie tās pieder piesārņošana no jebkuras apzinātas vielu apglabāšanas jūras dibenā, kur no sauszemes var piekļūt pa tuneli, cauruļvadu vai citādi;

3. "Kuģis" nozīmē jebkura veida transportlīdzekli, kāds jebkad izmantots jūras vidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, buru jahtas un nostiprinātas vai peldošas platformas;

4. a) "Izgāšana" nozīmē:

I) jebkuru tīšu atkritumu vai citu vielu izgāšanu jūrā no kuģiem, citām cilvēka veidotām struktūrām uz jūras vai no lidaparātiem;

II) jebkuru tīšu kuģu un citu cilvēka veidotu struktūru uz jūras vai lidaparātu apglabāšanu jūrā;

b) "Izgāšana" neietver:

I) ādu atkritumu vai citu vielu izgāšanu jūrā, kas notiek saistībā ar vai izriet no normālas kuģu, citu cilvēku veidotu struktūru uz jūras vai lidaparātu un to iekārtu darbības, ja tie nav atkritumi, kas tiek transportēti ar vai uz kuģiem, citām cilvēku veidotām struktūrām uz jūras vai lidaparātiem ar nolūku apglabāt šīs vielas vai vielas, kas radušās no šādu atkritumu vai citu vielu apstrādes uz šādiem kuģiem, struktūrām vai lidaparātiem;

II) materiālu izvietošanu, kas nav vienkārši to apglabāšana, ar nosacījumu, ka šāda izvietošana nav pretrunā ar šīs Konvencijas mērķiem;

5. "Sadedzināšana" nozīmē tīšu atkritumu vai citu vielu sadedzināšanu uz jūras to termiskas sadalīšanas nolūkā. Darbības, kas saistās ar kuģu vai citu cilvēka veidotu struktūru normālu darbību, šajā definējumā nav iekļautas;

6. "Nafta" nozīmē jebkurus tās produktus, ieskaitot jēlnaftu, dīzeļdegvielu, smagās frakcijas, naftas atkritumproduktus un attīrītos produktus;

7. "Kaitīgā viela" nozīmē jebkuru vielu, kura, ievadīta jūrā, var būt par cēloni piesārņošanai;

8. "Bīstama viela" nozīmē jebkuru kaitīgu vielu, kura savas uzbūves īpatnību dēļ , ir noturīga, toksiska vai ar tendenci akumulēties dzīvos organismos;

9. "Noplūdes gadījums" nozīmē gadījumu vai gadījumu sēriju ar vienu un to pašu cēloni, kas izraisa vai var izraisīt naftas vai citas kaitīgas vielas noplūdi un kas rada vai var radīt draudus Baltijas jūras jūras videi vai piekrastes joslai, vai skar vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu intereses, un kas prasa avārijas pretpasākumu veikšanu vai citādu tūlītēju reakciju;

10. "Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija" nozīmē jebkuru suverēnu valstu nodibinātu organizāciju, kurai tās dalībvalstis nodevušas rīcības tiesības attiecībā uz šīs Konvencijas mērķiem, ieskaitot tiesības slēgt starptautiskas vienošanās attiecībā uz šiem mērķiem;

11. "Komisija" nozīmē Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju, kā tā definēta 19.pantā.

3.pants
Pamatprincipi un saistības

1. Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi veiks visus atbilstošos tiesiskos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, nolūkā sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu.

2. Līgumslēdzējas puses ievēros piesardzības principu, t.i., veiks drošības pasākumus, ja vien būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūras vidē nokļūstošās vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras izmantošanu, pat ja nav neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp izmešiem un šīm parādībām.

3. Ar nolūku aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu Līgumslēdzējas puses sekmēs "videi labvēlīgākās pieejas" un "labākās pieejamās tehnoloģijas " pielietošanu. Ja izmešu ierobežošana "videi labvēlīgākās pieejas" un "labākās pieejamās tehnoloģijas" rezultātā, kā aprakstīts II pielikumā, nenoved pie atzīstamiem rezultātiem no vides aizsardzības viedokļa, tiks veikti papildus pasākumi.

4. Līgumslēdzējas puses piemēros principu - piesārņotājs maksā.

5. Lai izvērtētu Baltijas jūras reģiona jūras vides stāvokli un pārliecinātos par šīs Konvencijas ieviešanu, Līgumslēdzējas puses nodrošinās, lai emisiju un izplūžu, kas nonāk gaisā un ūdenī no punktveida un izklaidus avotiem, mērījumi un aprēķini tiktu veikti atbilstošā zinātniskā līmenī.

6. Līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai nodrošinātu, ka šīs Konvencijas īstenošana neizsauc robežšķērsojošo piesārņošanu reģionos ārpus Baltijas jūras reģiona. Bez tam, būtiskie pasākumi neradīs arī nepieņemamus vides faktorus, kas ietekmē gaisa kvalitāti un atmosfēru vai ūdeņus, augsni un pazemes ūdeņus, nepieņemamu kaitējumu vai atkritumu apglabāšanas pieaugšanu vai cilvēka veselībai kaitīgu faktoru pieaugumu.

4.pants
Piemērošana

1. Šī konvencija attiecas uz Baltijas jūras reģiona jūras vides, kas ietver ūdens masu un jūras gultni ar visiem dzīvajiem resursiem un citām dzīvības formām jūrā, aizsardzību.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, neierobežojot savas suverēnās tiesības ar savu valsts institūciju darbību īstenos Konvencijas noteikumus savos teritoriālajos jūras un iekšējos ūdeņos.

3. Šī Konvencija neattieksies uz kara kuģiem, apkalpojošiem palīgflotes kuģiem, militārajiem lidaparātiem vai citiem kuģiem un lidaparātiem, kas pieder valstij vai kurus šī valsts dotajā laika posmā ekspluatē un izlieto tikai un vienīgi valsts nekomerciālajiem dienestiem.

Tomēr katra Līgumslēdzēja puse, veicot atbilstošus pasākumus, lai neradītu kaitējumu šādu kuģu vai lidaparātu ekspluatācijai vai ekspluatācijas iespējām, nodrošinās to, lai tās īpašumā vai lietošanā esošie kuģi un lidaparāti varētu darboties, cik vien iespējams mērķtiecīgi un praktiski, tādā veidā, kas savienojams ar Konvenciju.

5.pants
Kaitīgas vielas

Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņā ar šīs Konvencijas nospraustajiem virzieniem aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanu ar kaitīgām vielām no jebkuriem avotiem, un šajā nolūkā darboties un īstenot pasākumus, kas minēti I pielikumā.

6.pants
Principi un pienākumi, kas attiecas uz piesārņošanu no sauszemes

1. Līgumslēdzējas puses uzņemas aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no sauszemes avotiem, piemērojot, tā saukto, videi labvēlīgāko pieeju visiem avotiem un labāko pieejamo tehnoloģiju - punktveida avotiem. Šajā nolūkā katra Līgumslēdzēja puse veiks atbilstošus pasākumus Baltijas jūras sateces baseinā, ciktāl tie neierobežo tās suverenitāti.

2. Līgumslēdzējas puses īstenos tās procedūras un pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā. Šajā nolūkā tās kā pienākas sadarbosies, lai izstrādātu un pieņemtu specifiskas programmas, vadlīnijas, standartus un noteikumus, kas skar emisiju un izmeti gaisā un ūdenī, vides kvalitāti, kaitīgas vielas saturošus produktus un materiālus, kā arī to izmantošanu.

3. Kaitīgas vielas no punktveida avotiem netiks tieši vai netieši ievadītas Baltijas jūras reģiona jūrasvidē (izņemot neievērojamus daudzumus) bez īpašas iepriekšējas atļaujas, kas var tikt periodiski pārskatītas un ko saskaņā ar III pielikuma 3.punktā noteiktajiem principiem izdod atbilstoša valsts institūcija. Līgumslēdzējas puses nodrošinās likumīgi apstiprinātās emisijas monitoringu un kontroli ūdenī un gaisā.

4. Ja ūdenstece, kas tek cauri divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu teritorijām vai arī ir robežšķirtne starp tām, ir potenciāls Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojuma avots, attiecīgās Līgumslēdzējas puses kopīgi un, ja iespējams, sadarbojoties ar kādu trešo ieinteresētu vai iesaistītu valsti, veic atbilstošus pasākumus, lai aizkavētu un novērstu tādu piesārņošanu.

7.pants
Ietekmes uz vidi izvērtējums

1. Visos gadījumos, kad plānotās darbības ietekme uz vidi novērtējama kā tāda, kas var radīt nopietnu nelabvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai starpvalstu normām, kas piemērojamas Līgumslēdzējai pusei, kurā šī darbība notiek, tiek prasīts, lai šī Līgumslēdzēja puse informē Komisiju un to Līgumslēdzēju pusi, kuru var skart robežšķērsojošā piesārņojuma iedarbība uz Baltijas jūras reģionu.

2. Visos gadījumos, kad starptautiskās tiesības un starpvalstu normas, kas attiecināmas uz Līgumslēdzēju pusi, kurā atrodas piesārņojuma avots, to prasa, tā Līgumslēdzēja puse konsultēsies ar Līgumslēdzēju pusi, kuru var skart robežšķērsojošais piesārņojums.

3. Ja divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm ir kopīgas robežšķērsojošas ūdensteces Baltijas jūras sateces baseina robežās, šīs puses sadarbosies, lai nodrošinātu potenciālās ietekmes uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi pilnīgu izpēti šī panta 1.paragrāfā apskatītās ietekmes uz vidi izvērtējuma ietvaros. Ieinteresētās Līgumslēdzējas puses kopīgi veiks atbilstošus pasākumus, lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu un līdz ar to kopīgo postošo ietekmi.

8.pants
Kuģu izraisītās piesārņošanas novēršana

1. Lai novērstu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no kuģiem, Līgumslēdzējas puses veiks IV pielikumā izklāstītos pasākumus.

2. Līgumslēdzējas puses izstrādās un piemēros vienotas prasības apgādei ar kuģu radīto atkritumu uztveršanas iekārtām, ņemot vērā arī Baltijas jūras reģiona darbojošos pasažieru kuģu īpašās vajadzības.

9.pants
Atpūtas kuģi

Līgumslēdzējas puses papildus to šīs konvencijas nosacījumu īstenošanai, kurus var atbilstīgi piemērot arī atpūtas kuģiem, veic īpašus pasākumus, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi, ko rada atpūtas kuģi. Šie pasākumi inter alia attiecas uz gaisa piesārņošanu, troksni un hidrodinamisko iedarbību, kā arī uz atbilstošām atpūtas kuģu atkritumu savākšanas iekārtām.

10.pants
Sadedzināšanas aizliegšana

1. Līgumslēdzējas puses aizliegs sadedzināšanu Baltijas jūras reģionā.

2. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai šī panta nosacījumos iekļautos kuģi, kas:

a) reģistrēti tās teritorijā vai brauc zem tās karoga;

b) tās teritorijā vai teritoriālās jūras daļā iekrauj kravu, ko paredzēts sadedzināt; vai

c) eventuāli veic sadedzināšanu tās iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras ūdeņos.

3. Gadījumā, kad pastāv aizdomas par notikušo sadedzināšanu, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar IV pielikuma 2.noteikumu sadarbojas šī jautājuma izmeklēšanā.

11.pants
Izgāšanas novēršana

1. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā šī panta 3. un 5.paragrāfā izklāstītos izņēmumus, aizliedz izgāzt atkritumus Baltijas jūras reģionā.

2. Suspendētu vielu izgāšanai saskaņā ar V pielikuma nosacījumiem nepieciešama atbilstošas valsts varas iestādes iepriekšēja speciāla atļauja.

3. Katra līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai šī panta nosacījumus ievērotu kuģi un lidaparāti, kas

a) reģistrēti tās teritorijā vai brauc zem tās karoga;

b) tās teritorijā vai teritoriālās jūras ūdeņos iekrauj kravu, ko paredzēts izgāzt; vai

c) eventuāli veic izgāšanu tās iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras ūdeņos.

4. Šī panta nosacījumi netiek pildīti, ja cilvēka dzīvībai, kuģim vai lidaparātam uz jūras draud pilnīga iznīcība vai bojā eja vai kuģa vai lidaparāta zaudēšana, kā arī jebkurā gadījumā, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ja izgāšana ir vienīgais veids, kā novērst šos draudus, un, ja ir pārliecība, ka kaitējums, ko nodarīs izgāšana, būs mazāks par to, kas tiktu izdarīts, ja izgāšana nenotiktu. Šāda izgāšana jāveic tā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēka dzīvībai vai jūras dzīvajai videi.

5. Pēc šī panta 4.paragrāfa nosacījumiem izdarītā izgāšana tiks pieteikta un izdarīta saskaņā ar VII pielikumu, un saskaņā ar V pielikuma 4.punkta nosacījumiem nekavējoties par to tiks ziņots Komisijai.

6. Gadījumā, ja ir aizdomas, ka izgāšana notikusi, pārkāpjot šī panta nosacījumus, Līgumslēdzējas puses, saskaņā ar IV pielikuma 2.punktu, kopīgi izmeklē šo jautājumu.

12.pants
Jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpēte un izmantošana

1. Katra līgumslēdzēja puse darīs visu iespējamo, lai novērstu Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanu sev piederošajā jūras gultnes un kontinentālā šelfa daļā izpētes vai izmantošanas, vai jebkuras ar to saistītas darbības rezultātā, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamību būt gatavībā reaģēt uz šādas rīcības rezultātā notikušiem noplūdes gadījumiem.

2. Lai aizkavētu un novērstu šādas rīcības izraisīto piesārņošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas, ciktāl tas iespējams, veikt pasākumus un pielietot tos noteikumus, kas uzrādīti VI pielikumā.

13.pants
Ziņošana un konsultēšanās par noplūdes gadījumiem

1. Kur vien noplūdes gadījums Līgumslēdzējas puses teritorijā šķiet radām piesārņojumu Baltijas jūras reģiona jūrasvidē ārpus šīs Puses teritorijas un tai blakusesošajā jūras teritorijā, kurā tā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īsteno savas suverēnās tiesības, šī Līgumslēdzēja puse bez kavēšanās ziņos par noplūdes gadījumu tām Līgumslēdzējām pusēm, kuru intereses ir vai varētu tikt skartas.

2. Kad vien 1.paragrafā minētās Līgumslēdzējas puses uzskata par nepieciešamu, jārīko konsultācijas ar mērķi aizkavēt, samazināt un kontrolēt šādu piesārņošanu.

3. 1.un 2. paragrāfi attieksies arī uz tiem gadījumiem, kad Līgumslēdzēja puse saņem piesārņojumu, kas nāk no kādas trešās valsts teritorijas .

14.pants
Sadarbība jūras piesārņojuma likvidēšanā

Līgumslēdzējas puses apņemas, kā izklāstīts VII pielikumā, individuāli un kopējiem spēkiem veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai būtu gatava reaģēt uz noplūdes gadījumiem ar nolūku likvidēt vai mazināt šo gadījumu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi.

15.pants
Dabas saglabāšana un bioloģiskā daudzveidība

Līgumslēdzējas puses individuāli un kopējiem spēkiem veiks visus nepieciešamos pasākumus, kas skar Baltijas jūras reģiona un tās krastu Baltijas jūras iespaidā esošo ekosistēmu dabiskās dzīvesvides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekoloģisko norišu aizsardzību. Šādi pasākumi jāīsteno arī tādēļ, lai nodrošinātu Baltijas jūras reģionā esošo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses pieņems attiecīgas vadlīnijas un kritērijus saturošus dokumentus.

16.pants
Ziņošana un informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzējas puses regulāros laika periodos ziņos Komisijai par:

a) tiesiskiem, regulējošiem vai citiem pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas, tās pielikumu un tālāk uzskaitīto pieņemto rekomendāciju īstenošanai dzīvē;

b) to pasākumu efektivitāti, kas veikti, īstenojot šī paragrāfa a) apakšparagrāfā aplūkotos nosacījumus;

c) tām problēmām, kas radušās, īstenojot šī paragrāfa a) apakšparagrāfā aplūkotos nosacījumus.

2. Pēc Līgumslēdzēju pušu vai Komisijas pieprasījuma Līgumslēdzējas puses sniegs, ciktāl tas iespējams, informāciju par atļauju izsniegšanu un datiem par emisiju vai vides kvalitāti.

17.pants
Sabiedrības informēšana

1. Līgumslēdzējas puses nodrošinās, lai sabiedrībai par stāvokli Baltijas jūrā un ūdeņos, kas atrodas tās ūdensguves baseinā, par uzsāktajiem vai plānotajiem piesārņošanas aizkavēšanas un novēršanas pasākumiem un par šo pasākumu efektivitāti, būtu pieejama sekojoša informācija:

a) izsniegtās atļaujas un tajās uzstādītie noteikumi;

b) monitoringa un izvērtējuma nolūkos ievāktu ūdens paraugu analīžu rezultāti, kā arī pārbaužu rezultāti, kas nosaka ūdens kvalitātes atbilstību prasībām vai izdoto atļauju noteikumiem;

c) ūdens kvalitātes atbilstība prasībām.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošinās, lai informācija būtu pieejama sabiedrībai jebkurā saprātīgi noteiktā laikā un nodrošinās iespēju, ka par pieņemamu samaksu sabiedrības locekļi var iegūt Līgumslēdzējas puses ierakstu reģistra kopiju.

18.pants
Informācijas aizsardzība

1. Šīs Konvencijas nosacījumi neskars Līgumslēdzēju pušu tiesības vai pienākumus, saskaņā ar tās valsts likumiem un piemērojamām starptautisko tiesību normām, aizsargāt informāciju, kas saistīta ar tās intelektuālo īpašumu, tai skaitā rūpnieciskajiem un komerciālajiem noslēpumiem, vai valsts drošību un personāla datu konfidencialitāti.

2. Ja, neskatoties uz to, ka Līgumslēdzēja puse izšķiras darīt zināmu šādu aizsargājamu informāciju citai Līgumslēdzējai pusei, tā Puse, kas saņem šādu slepenu informāciju, respektēs saņemtās informācijas konfidencialitāti un apstākļus, kādos tā sniegta, un izmantos šo informāciju tikai tiem mērķiem, kuriem tā paredzēta.

19.pants
Komisija

1. Baltijas jūras vides aizsardzības komisija, turpmāk saukta "Komisija", ir nodibināta šīs Konvencijas mērķiem.

2. Komisija ir Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības komisija, kas dibināta saskaņā ar 1974. gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

3. Komisijas vadība tiks uzticēta pēc kārtas katrai Līgumslēdzējai pusei alfabēta kārtībā pēc to nosaukumu rakstības angļu valodā. Priekšsēdētājs tiks izvirzīts uz diviem gadiem un laikā, kamēr viņš ieņem šo posteni, nevar darboties kā attiecīgās Līgumslēdzējas puses pārstāvis.

Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus līdz termiņa beigām, tā pati Līgumslēdzēja puse nozīmēs priekšsēdētāja vietas izpildītāju līdz Līgumslēdzējas puses vadības termiņa beigām.

4. Komisijas sanāksmes notiks vismaz vienu reizi gadā; tās sasauc Priekšsēdētājs. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, ja to atbalsta cita Līgumslēdzēja puse, priekšsēdētājs, cik vien ātri iespējams, sasauc ārpuskārtas sanāksmi paša noteiktā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc pieprasījuma saņemšanas datuma.

5. Komisija pieņems savus lēmumus vienbalsīgi, ja vien nedarbojas kāds cits šīs Konvencijas noteikums.

20.pants
Komisijas pienākumi

1. Komisijas pienākumi:

a) nepārtraukti uzraudzīt šīs Konvencijas īstenošanu;

b) rekomendēt pasākumus saistībā ar šīs Konvencijas mērķiem;

c) pastāvīgi kontrolēt un atjaunot šīs Konvencijas saturu ar visiem tās pielikumiem un ieteikt Līgumslēdzējām pusēm tādus šīs Konvencijas un tās pielikumu papildinājumus, kas varētu būt vajadzīgi, ieskaitot izmaiņas vielu un materiālu uzskaitījumā, kā arī jaunu pielikumu ieviešanu;

d) noteikt piesārņojuma kontroles kritērijus, piesārņošanas samazināšanas mērķus un mērķus attiecībā uz pasākumiem, jo īpaši III pielikumā aprakstītajiem pasākumiem;

e) ciešā sadarbībā ar atbilstošajiem valdības orgāniem, ņemot vērā šī panta f)apakšparagrāfa nosacījumus, izstrādāt papildu pasākumus Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, un šajā nolūkā

I) saņemt, apstrādāt, apkopot un izplatīt svarīgu zinātnisku, tehnoloģisku un statistisku informāciju no pieejamiem avotiem; un

II) sekmēt zinātniskus un tehnoloģiskus pētījumus; un

f) meklēt, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu un citu starptautisku organizāciju pakalpojumus, lai sadarbotos zinātniskā un tehnoloģiskā izpētē, kā arī citās vajadzīgās jomās, kas saistītas ar šīs Konvencijas mērķiem.

2. Komisija drīkst uzņemties tādas papildu funkcijas, kas veicinātu šīs Konvencijas mērķu sasniegšanu.

21.pants
Komisijas darba organizācija

1. Komisijas darba valoda ir angļu valoda.

2. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

3. Komisijas izpildorgāns - Sekretariāts - atrodas Helsinkos.

4. Komisija nozīmē Izpildsekretāru un izstrādā noteikumus nepieciešamā personāla nozīmēšanai, kā arī nosaka Izpildsekretāra pienākumus, darbības laiku un apstākļus.

5. Izpildsekretārs ir Komisijas galvenā amatpersona un izpilda funkcijas, kas nepieciešamas šīs Konvencijas lietu pārvaldīšanai, Komisijas darbam un citu uzdevumu veikšanai, ko Komisija un tās procedūras noteikumi uzlikuši Izpildsekretāram.

22.pants
Komisijas finanšu noteikumi

1. Komisija pieņem savus finansu noteikumus.

2. Komisija pieņem eventuālo izdevumu tāmi viena vai divu gadu budžetam un apsver budžeta prognozes nākamajam finansu periodam.

3. Kopējais budžets, ieskaitot arī jebkuru papildbudžetu, ko apstiprinājusi Komisija, sastāv no Līgumslēdzēju pušu, izņemot Eiropas Ekonomikas kopienu, ieguldījumiem vienādās daļās, ja vien Komisija vienbalsīgi nenolemj citādi.

4. Eiropas ekonomiskā kopiena iegulda ne vairāk par 2,5% no budžeta administratīvajām izmaksām.

5. Katra līgumslēdzēja puse sedz izdevumus, kas saistīti ar tās pārstāvju, ekspertu un padomnieku piedalīšanos Komisijā.

23.pants
Balsstiesības

1. Izņemot šī panta 2.paragrāfā uzskaitītos gadījumus, katrai Līgumslēdzējai pusei Komisijā ir viena balss.

2. Eiropas ekonomiskajai kopienai un citām reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām to kompetencē esošo jautājumu lemšanā ir tik balsis, cik šajā organizācijā ir dalībvalstu, kas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas puses. Šādas organizācijas neizmanto savas tiesības, ja to dalībvalstis izmanto savas un otrādi.

24.pants
Zinātniskā un tehniskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālo vai citu starptautisku organizāciju ietvaros, sadarboties zinātnes, tehnoloģijas un citādu pētījumu sfērās un apmainīties ar datiem un citu zinātnisku informāciju šīs Konvencijas mērķu īstenošanai. Lai atvieglotu Baltijas jūras reģiona pētīšanas un monitoringa pasākumus, Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņot savu politiku attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām šādu pasākumu veikšanai.

2. Nepārkāpjot šīs Konvencijas 4.panta 2.paragrāfa noteikumu, Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu vai citu starptautisku organizāciju ietvaros, sekmēt apmācības un īstenot, atbalstīt vai piedalīties programmās, kas virzītas uz metožu un līdzekļu izstrādāšanu, lai novērtētu piesārņojuma veidu un pakāpi, piesārņojuma iecirkņu noteikšanu, līdzekļu izstrādāšanu, lai novērstu piesārņošanu Baltijas jūras reģionā, īpaši uzsverot alternatīvu apstrādes, likvidēšanas un samazināšanas metožu izstrādi vielām un materiāliem, kas var izraisīt Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanu.

3. Nepārkāpjot šīs Konvencijas 4.panta 2.paragrāfa noteikumu, Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu vai citu starptautisku organizāciju ietvaros, un, pamatojoties uz informāciju un datiem, kas iegūti, vadoties no šī panta 1.un 2.paragrāfa noteikumiem, sadarboties savstarpēji salīdzināmu novērošanas metožu izstrādē, pamatpētījumu veikšanā un papildu vai kopīgu monitoringa programmu pieņemšanā.

4. Komisija ieceļ Izpildsekretāru un pieņem noteikumus cita nepieciešamā personāla iecelšanai, kā arī nosaka Izpildsekretāra pienākumus, darbības laiku un apstākļus.

25.pants
Atbildība par kaitējumu

Līgumslēdzējas puses apņemas kopīgi izstrādāt un pieņemt normas, kas attiecas uz atbildību par kaitējumu, kas radies šai Konvencijai pretrunā esošas rīcības vai nolaidības rezultātā, tai skaitā, nosakot atbildības robežas, kritērijus un atbildības noteikšanas kārtību par kaitējumu, kā arī iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

26.pants
Strīdu noregulēšana

1. Gadījumā, ja starp Līgumslēdzējām pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas skaidrojumu vai pielietojumu, tas jāatrisina sarunu ceļā. Ja strīdīgās puses nav spējušas vienoties, tām jālūdz trešajai Līgumslēdzējai pusei, kompetentai starptautiskai organizācijai vai kompetentai personai palīdzēt vai būt par vidutāju.

2. Ja strīdīgās Puses nav spējušas izšķirt strīdu sarunu ceļā vai arī izmantojot augstāk minētos pasākumus, pēc kopējas vienošanās šādi strīdi jānodod īpašai arbitrāžai, pastāvīgajai arbitrāžai vai Starptautiskajai tiesai.

27.pants
Noteiktu tiesību garantijas

Nekas šajā konvencijā nevar tikt tulkots kā kuģošanas, zvejniecības, jūras zinātniskās izpētes un citu likumīgu atklātās jūras izmantošanas formu brīvības aizskaršana, kā arī miermīlīgas caurbraukšanas tiesību teritoriālajā jūrā aizskaršana.

28.pants
Pielikumu statuss

Šai Konvencijai pievienotie pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

29.pants
Saistība ar citām konvencijām

Šīs konvencijas nosacījumi neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar citiem esošiem līgumiem, kā arī līgumiem, kuri var tikt izstrādāti nākotnē, kas attīstīs un pilnveidos Jūras tiesību konvencijas vispārējos principus, uz kuriem pamatojas šī konvencija, it īpaši tos nosacījumus, kas saistīti ar jūras vides piesārņojuma novēršanu.

30.pants
Konvencijas pārskata un papildināšanas konference

Ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu vai pēc Komisijas pieprasījuma var tikt sasaukta konference šīs Konvencijas vispārējas pārskatīšanas vai papildināšanas nolūkā.

31.pants
Konvencijas pantu papildinājumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse drīkst ierosināt papildināt šīs Konvencijas pantus. Katrs šāds priekšlikums par papildinājumu tiek nodots Depozitārijam, kurš ziņos par to Līgumslēdzējām pusēm, kuras, savukārt, iespējami drīzākā laikā pēc šīs ziņas saņemšanas informē Depozitāriju, vai tās atbalsta vai noraida šo papildinājumu.

Pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma ierosinātais papildinājums tiks apspriests Komisijā. Šādā gadījumā tiek piemērots 19.panta 4.paragrāfs. Ja Komisija pieņem papildinājumu, tiek piemērota šī panta 2.paragrāfā noteiktā procedūra.

2. Komisija drīkst ieteikt papildinājumus šīs Konvencijas pantiem. Katrs šāds priekšlikums par papildinājumu tiek nodots Depozitārijam, kurš ziņo par to Līgumslēdzējām pusēm, kuras, savukārt, iespējami drīzākā laikā pēc šī priekšlikuma saņemšanas informē Depozitāriju, vai tās atbalsta vai noraida šo papildinājumu.

3. Papildinājums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc brīža, kad Depozitārijs saņēmis apstiprinājuma dokumentus no visām Līgumslēdzējām pusēm.

32.pants
Pielikumu papildinājumi (labojumi) un pielikumu pieņemšana

1. Jebkuru kādas Līgumslēdzējas puses izteiktu ierosinājumu pielikumu papildināšanai Depozitārijs dara zināmu citām Līgumslēdzējām pusēm un tas tiek apspriests Komisijā. Komisijas akcepta gadījumā par papildinājumu tiek informētas Līgumslēdzējas puses, kurām iesaka to akceptēt.

2. Par katru Komisijas ierosinātu papildinājumu pielikumiem Depozitārijs ziņo Līgumslēdzējām pusēm un iesaka to akceptēt.

3. Paredzēts, ka šāds papildinājums tiek pieņemts pēc Komisijas noteiktā termiņa, ja vien šajā laikā kaut viena Līgumslēdzēja puse ar rakstisku iesniegumu Depozitārijam nav iebildusi pret šo papildinājumu. Akceptēts papildinājums stājas spēkā Komisijas noteiktā laikā.

Komisijas noteiktais termiņš var tikt pagarināts par sešiem mēnešiem un atbilstoši atlikta tā stāšanās spēkā, ja, izņēmuma kārtā, kāda Līgumslēdzēja puse pirms Komisijas noteiktā termiņa beigām ziņo Depozitārijam, ka, kaut gan tā domā akceptēt papildinājumu, tomēr konstitucionālas prasības šādam akceptam pagaidām nav nodrošinātas.

4. Pielikums šai Konvencijai var tikt pieņemts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

33.pants
Iebildumi

1. Šīs Konvencijas nosacījumi netiek pakļauti nekādiem iebildumiem.

2. Šī panta 1.paragrāfa nosacījums neliedz Līgumslēdzējai pusei uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, atlikt kāda šīs Konvencijas pielikuma vai tā daļas pielietošanu pēc šī pielikuma vai tā papildinājuma stāšanās spēkā. Jebkura 1974.gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību Līgumslēdzēja puse, kura pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā atliek kāda pielikuma vai tā daļas piemērošanu, atlikšanas periodā piemēro 1974.gada Konvencijas atbilstošo pielikumu vai tā daļu.

3. Ja pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Līgumslēdzēja puse iekļaujas šī panta 1.paragrāfa nosacījumos, tā, līdz laikam, kamēr Komisija pieņem pielikuma papildinājumu vai jaunu pielikumu, informē citas Līgumslēdzējas puses par tiem nosacījumiem, kuru piemērošana tiek atlikta saskaņā ar šī panta 2.paragrāfu.

34.pants
Parakstīšana

Valstīm un Eiropas ekonomiskai kopienai, kas piedalās Diplomātiskajā konferencē par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, kas notiek Helsinkos 1992.gada 9.aprīlī, ir iespēja parakstīt šo Konvenciju no 1992.gada 9.aprīļa līdz 1992.gada 9.oktobrim.

35.pants
Ratifikācija, atzīšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija jāratificē vai jāapstiprina.

2. Šai Konvencijai, pēc tās stāšanās spēkā, varēs pievienoties jebkura cita šīs Konvencijas mērķu un nolūku īstenošanā ieinteresēta valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja šo valsti vai organizāciju uzaicinājušas visas Līgumslēdzējas puses. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ierobežotas kompetences gadījumā par tās piedalīšanās noteikumiem un apstākļiem Komisija var vienoties ar ieinteresēto organizāciju.

3. Ratifikācijas, atzīšanas un pievienošanās akti glabājas pie Depozitārija.

4. Eiropas ekonomiskā kopiena un jebkura cita reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, jautājumos, kas ietilpst to kompetencē, savā vārdā izmanto šīs Konvencijas dalībvalstīm piešķirtās tiesības un pilda uzliktos pienākumus. Šādos gadījumos šo organizāciju dalībvalstis nav pilnvarotas izmantot šādas tiesības individuāli.

36.pants
Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā pēc diviem mēnešiem no brīža, kad visas parakstījušās valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, un Eiropas ekonomiskā kopiena iesniegušas ratifikācijas vai atzīšanas aktus.

2. Katrai valstij, kas ratificē vai atzīst Konvenciju pirms vai pēc šī panta 1.paragrāfā minētās ratifikācijas vai atzīšanas beigu akta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc datuma, kad šī valsts iesniegusi savu ratifikācijas vai atzīšanas aktu, vai arī ar šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu, lai kāds arī tas būtu.

3. Jebkurai valstij vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas pievienojas šai Konvencijai, tā stājas spēkā divus mēnešus pēc šīs valsts vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas pievienošanās akta iesniegšanas datuma.

4. Ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā 1974.gada 22.martā Helsinkos parakstītā Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību beidz savu darbību.

5. Neskatoties uz šī panta 4.paragrāfu, papildinājumi minētās Konvencijas pielikumam, ko pieņēmušas minētās Konvencijas Līgumslēdzējas puses periodā starp šīs Konvencijas parakstīšanu un tās stāšanos spēkā, joprojām tiek pielietoti, kamēr šīs Konvencijas pielikumi tiek atbilstoši pārstrādāti.

6. Neskatoties uz šī panta 4.paragrāfu, saistībā ar minēto Konvenciju pieņemtie ierosinājumi un lēmumi turpina būt spēkā visu laiku, kamēr tie ir savienojami ar šo Konvenciju vai arī kamēr to darbību nepārtrauc šī Konvencija vai ar to saistībā pieņemtie lēmumi.

37.pants
Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc piecu gadu beigām kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma jebkura Līgumslēdzēja puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitārijam, drīkst izstāties no Konvencijas. Izstāšanās šai Līgumslēdzējai pusei stājas spēkā tā gada trīsdesmitajā jūnijā, kurš seko gadam, kurā Depozitārijs brīdināts par izstāšanos.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja puse paziņo par izstāšanos, Depozitārijs sasauc Līgumslēdzēju pušu sanāksmi, lai apsvērtu izstāšanās sekas.

38.pants
Depozitārijs

Somijas valdība, darbodamās kā Depozitārijs,

a) apziņos visas Līgumslēdzējas puses un Izpildsekretāru par

I) parakstīšanu,

II) jebkura ratifikācijas, atzīšanas un pievienošanās akta iesniegšanu,

III) jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu,

IV) jebkuru ierosinātu vai piedāvātu jebkura panta vai pielikuma papildinājumu vai jauna pielikuma pieņemšanu, kā arī datumu, kurā šāds papildinājums vai jauns pielikums stājas spēkā,

V) jebkuru paziņojumu un tā saņemšanas datumu, kā tas noteikts 29. un 30.pantā,

VI) jebkuru paziņojumu par izstāšanos un datumu, kurā izstāšanās stājas spēkā,

VII) jebkuru citu darbību vai paziņojumu saistībā ar šo Konvenciju;

b) piegādās apstiprinātas šīs konvencijas kopijas valstīm un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras tai pievienojas .

Tam piekrišanu apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju.

Izstrādāts Helsinkos tūkstošs deviņi simti deviņdesmit otrā gada devītajā aprīlī, vienā autentiskā eksemplārā angļu valodā, kuru glabās Somijas valdība. Somijas valdība izplatīs apstiprinātas kopijas visām Konvenciju parakstījušām Pusēm.

 

I PIELIKUMS

KAITĪGĀS VIELAS

1.daļa. Vispārīgie principi

1.0 Ievads

Lai izpildītu šīs Konvencijas prasības, Līgumslēdzējām pusēm savā rīcībā jāvadās pēc zemāk uzskaitītās kārtības kaitīgo vielu identificēšanā un novērtēšanā, kā tas noteikts 2.panta 7.paragrāfā.

1.1 Vielu iedalījuma kritēriji

Vielu identificēšanai un iedalīšanai jābalstās uz vielu būtiskajām īpašībām, proti:

- noturību;

- toksiskumu vai citām nevēlamām īpašībām;

- tendenci akumulēties dzīvos organismos,

kā arī īpašībām un raksturojumiem, kas var noteikt piesārņojuma rašanos, tādiem kā

- novēroto koncentrāciju attiecībā pret koncentrācijām, pie kurām nav novērojama ietekme;

- antropogēni izsaukts eitrofikācijas risks;

- robežas pārsniedzošas vai tālas iedarbības nozīmība;

- nevēlamu izmaiņu risks jūras ekosistēmā un iedarbības neatgriezeniskums vai noturība;

- radioaktivitāte;

- nopietni traucējumi jūras pārtikas produktu ieguvē vai citā atļautā jūras izmantošanā;

- izplatīšanās shēma (t.i., iesaistītie daudzumi, lietošanas shēma un tendence sasniegt jūras vidi);

- pierādītas kancerogēnas, teratogēnas vai mutagēnas īpašības jūras videi vai iegūtas ar tās starpniecību.

1.2. Kaitīgo vielu svarīgākās grupas

Līgumslēdzējām pusēm savos aizsardzības pasākumos par svarīgākām jāatzīst šādas vispāratzītas kaitīgu vielu grupas:

a) smagie metāli un to savienojumi;

b) halogēnorganiskie savienojumi;

c) fosfora un alvas organiskie savienojumi;

d) pesticīdi, tādi kā fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi, slimicīdi un koksnes, lietaskoku, celulozes, papīra, ādu un tekstiliju aizsargāšanas līdzekļi;

e) no naftas iegūtas eļļas un ogļūdeņraži;

f) citi jūras videi īpaši kaitīgi organiski savienojumi;

g) slāpekļa un fosfora savienojumi;

h) radioaktīvas vielas, tai skaitā atkritumi;

i) noturīgi savienojumi, kas var peldēt, palikt suspensijā vai grimt;

j) vielas, kas nopietni ietekmē cilvēka pārtikā lietoto jūras produktu garšu un/vai smaržu vai ietekmē ūdens garšu, smaržu, krāsu, dzidrumu vai citas īpašības.

2.daļa. Aizliegtās vielas

Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm pilnīgi vai daļēji jāaizliedz zemāk uzskaitīto vielu vai vielu grupu lietošana Baltijas jūras reģionā un tās ieguves reģionā:

2.1. Vielas, kuru lietošana aizliegta pilnībā, izņemot ārstniecības līdzekļiem

DDT (1,1,1 trihlor-2,2-bis-(hlorfenil)-etāns) un tā atvasinājumi DDE un DDD;

2.2. Vielas, kuru lietošana aizliegta, izņemot noslēgtu sistēmu iekārtās līdz to kalpošanas beigām vai arī pētniecības, attīstības un analītiskiem mērķiem

PCB (polihlorētie difenili);

PCT (polihlorētie trifenili).

2.3. Vielas, kuras aizliegts pielietot noteiktiem nolūkiem

Alvas organiskie savienojumi izbraukuma jahtu (kuģu) ar garumu zem 25 m un zvejas tīklu karkasu pretapauguma krāsojumiem.

 

3.daļa. Pesticīdi

Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm jācenšas samazināt un katru reizi, kad iespējams, aizliegt lietot uzskaitītās vielas kā pesticīdus Baltijas jūras reģionā un tās ūdensguves reģionā:

	CAS-numurs
Akrilnitrils	107131
Aldrins	309002
Aramīts	140578
Kadmija savienojumi	-
Hlordāns	57749
Hlordekons	143500
Hlordimeforms	6164983
Hloroforms	67663
1,2-dibrommetāns	106934
Dieldrīns	60571
Endrīns	72208
Fluoretiķskābe un atvasinājumi	7664393, 144490
Heptahlors	76448
Izobenzāns	297789
Izodrīns	465736
Kelevāns	4234791
Svina savienojumi	-
Dzīvsudraba savienojumi	-
Morfamkvats	4636833
Nitrofēns	1836755
Pentahlorfenols	87865
Polihlorētie terpēni	8001501
Kvintozāns	82688
Selēna savienojumi	-
2,4,5-T	93765
Toksafēns	8001352

 

II PIELIKUMS

VIDEI LABVĒLĪGĀKĀS PIEEJAS UN LABĀKĀS PIEEJAMĀS TEHNOLOĢIJAS LIETOŠANAS KRITĒRIJI

1.noteikums; Vispārējie nosacījumi

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro zemāk aprakstītie Videi labvēlīgākās pieejas un Labākās pieejamās tehnoloģijas kritēriji.

2. Lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, Līgumslēdzējām pusēm jāpielieto Videi labvēlīgākā pieeja visiem avotiem un Labākā pieejamā tehnoloģija punktveida avotiem, samazinot vai novēršot noplūdes ūdenī un gaisā no visiem avotiem, šim nolūkam izstrādājot kontroles stratēģiju.

2.noteikums; Videi labvēlīgākā pieeja

1. Termins "Videi labvēlīgākā pieeja" lietots, lai apzīmētu vispiemērotāko pasākumu kombināciju. Izdalot atsevišķus gadījumus, jāapsver vismaz tālāk minēto, secībā sakārtoto pasākumu virkne:

- sabiedrības un patērētāju nodrošināšana ar informāciju un izglītību par atsevišķu pasākumu un atsevišķu ražojumu, to pielietojuma un galaproduktu apglabāšanas veida izvēles ietekmi uz vidi;

- visu ražojuma pastāvēšanas laiku aptveroša Videi labvēlīgākā pieejas kodeksa izstrāde un pielietošana;

- sertifikāti, kas informē sabiedrību un patērētājus par risku videi, kas saistīts ar kādu ražojumu, tā lietošanu un galaproduktu apglabāšanu;

- savākšanas un apglabāšanas sistēmas piemērotība;

- resursu, tai skaitā enerģijas taupīšana;

- atkārtota ievadīšana apritē, atgūšana, atkārtota izmantošana;

- izvairīšanās no bīstamu vielu un produktu lietošanas un bīstamu atkritumu radīšanas;

- ekonomisku līdzekļu pielietošana darbības, produktu vai produktu grupu un izmešu regulēšanai;

- licencēšanas sistēma, kas rada virkni ierobežojumu un aizliegumu.

2. Lai noteiktu, kura pasākumu kombinācija nodrošina Videi labvēlīgāko pieeju vispār vai atsevišķos gadījumos, pastiprināta vērība jāpievērš:

- piesardzības principam;

- ekoloģiskajam riskam, kas saistīts ar ražojumu, tā ražošanu, lietošanu un galaproduktu apglabāšanu;

- iespējai izvairīties vai aizvietot ar mazāk piesārņojošu darbību vai ražojumiem;

- lietošanas apjomiem;

- potenciālo ieguvumu vai zaudējumu videi rīcības vai materiālu aizvietošanas gadījumā;

- sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē;

- ieviešanas termiņiem;

- sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem.

3.noteikums; Labākā pieejamā tehnoloģija

1. Termins "Labākā pieejamā tehnoloģija" lietots, lai apzīmētu šobrīd modernākā līmeņa procesus, ietaises vai apstrādes metodes, kas raksturo atsevišķu izmešu ierobežošanas pasākumu praktisko piemērojamību.

2. Lai noteiktu, vai procesu, ietaišu vai apstrādes metožu komplekss atbilst Labākajai pieejamajai tehnoloģijai kopumā vai atsevišķos gadījumos, īpaša uzmanība jāpievērš:

- salīdzināmiem procesiem, ietaisēm vai apstrādes metodēm, kuras tikko kā sekmīgi izturējušas pārbaudi;

- tehnoloģiskajiem sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē;

- šādu tehnoloģiju ekonomiskajai iespējamībai;

- pielietošanas termiņiem;

- apskatāmo emisiju raksturam un apjomam;

- bezatkritumu/mazatkritumu tehnoloģijai;

- piesardzības principam.

4. noteikums; Nākotnes attīstība

Tā izriet no tā, ka Videi vēlamākā pieeja un Labākā pieejamā tehnoloģija ar laiku izmainīsies tehnoloģisko sasniegumu, ekonomisko un sociālo faktoru, kā arī zinātniskās izpētes pakāpes un izpratnes izmaiņu rezultātā.

 

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI UN PASĀKUMI PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANAI NO AVOTIEM, KAS IZVIETOTI UZ SAUSZEMES

1.noteikums; Vispārējie nosacījumi

Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šajā pielikumā minētie kritēriji un pasākumi visā ūdensguves reģionā un jāņem vērā Videi vēlamākā pieeja (VVP) un Labākā pieejamā tehnoloģija (LPT), kā tas aprakstīts II pielikumā.

2.noteikums; Īpašās prasības

1. Municipālie notekūdeņi jāpārstrādā vismaz ar bioloģisko vai citām metodēm, kas ir vienlīdz efektīvas nozīmīgu parametru samazināšanā. Jāievieš ievērojams barības vielu satura samazinājums.

2. Ūdens saimniecība rūpnieciskos uzņēmumos jāvirza uz noslēgtas aprites sistēmām vai augstu cirkulācijas pakāpi, lai visur, kur iespējams, izvairītos no notekūdeņiem.

3. Rūpnieciskas izcelsmes notekūdeņi jāattīra atsevišķi pirms sajaukšanas ar atšķaidošiem ūdeņiem.

4. Bīstamas vai citas tām atbilstošas vielas saturošus notekūdeņus nedrīkst attīrīt kopā ar pērējiem notekūdeņiem, ja vien nav sasniegta tāda pat piesārņojuma samazināšana kā katras notekūdeņu plūsmas atsevišķā attīrīšanā. Notekūdeņu kvalitātes paaugstināšana nedrīkst novest pie nozīmīga kaitīgo sauso nosēdduļķu daudzuma pieauguma.

5. Robežvērtības kaitīgas vielas saturošu emisiju apjomam ūdenī un gaisā jānosaka īpašās atļaujās.

6. Rūpniecības uzņēmumos un citos ar municipālajām attīrīšanas iekārtām saistītos punktveida avotos jālieto labākā pieejamā tehnoloģija, lai izvairītos no bīstamām vielām, kuras municipālajās attīrīšanas iekārtās nevar padarīt nekaitīgas, vai kuras var traucēt šo iekārtu darbību. Bez tam jāveic pasākumi saskaņā ar Videi vēlamāko pieeju.

7. Zivjaudzētavu izraisītā piesārņošana jānovērš un jāizslēdz, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju un Labāko pieejamo tehnoloģiju.

8. Piesārņošana no izkliedētiem avotiem, tai skaitā lauksaimniecības, jānovērš, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju.

9. Lietotajiem pesticīdiem jāatbilst Komisijas izstrādātajiem kritērijiem.

3.noteikums; Atļauju izdošanas principi rūpniecības uzņēmumiem

Līgumslēdzējas puses apņemas pielietot sekojošos principus un kārtību, izdodot atļaujas, kas aplūkotas šīs Konvencijas 6.panta 3.paragrāfā:

1. Rūpniecības uzņēmuma vadītājam pieteikuma veidā jāiesniedz atbilstošajai valsts institūcijai dati un informācija, izmantojot iesniegumam pievienotu anketu. Vadītājam ieteicams pārrunās ar atbilstošo valstu varas struktūru apspriest iesniegumā prasītos datus pirms tā iesniegšanas valsts varas struktūrai (vienošanās par prasītās informācijas un pētījumu loku).

Iesniegumā jāiekļauj vismaz tālāk minētie dati un informācija:

Vispārēja informācija

- nosaukums, nozare, atrašanās vieta, nodarbināto skaits.

Esošā situācija un/vai plānotie pasākumi

- izplūdes un/vai izmetes vieta;

- produkcijas veids, ražošanas un/vai apstrādes apjoms;

- ražošanas procesi;

- izejvielu, aģentu un/vai starpproduktu tips un daudzums;

- neattīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte visos attiecīgajos avotos (piemēram, ražošanā izmantotie ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi);

- notekūdeņu un gāzu attīrīšana no to tipa, priekšattīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas norise un efektivitāte;

- attīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte pie izvades no priekšattīrīšanas un/vai galējas attīrīšanas iekārtām;

- notekūdeņu un gāzu apstrādes un attīrīšanas procesā radīto cieto un šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte;

- cieto un šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte;

- cieto un šķidro atkritumu apstrāde;

- informācija par pasākumiem ražošanā pieļauto kļūdu un negadījuma noplūžu novēršanai;

- pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme uz vidi.

Alternatīvas un to dažādā ietekme, piemēram, ekoloģiskā, ekonomiskā, un drošības aspektā, ja nepieciešami

- citi iespējami ražošanas procesi;

- citas iespējamas izejvielas, aģenti un/vai starpprodukti;

- citas iespējamas attīrīšanas tehnoloģijas.

2. Atbilstošajai valsts institūcijai jānovērtē pašreizējais stāvoklis un plānotās darbības iespējamā ietekme uz vidi.

3. Atbilstošā valsts institūcija pēc aptveroša izvērtējuma, īpašu vērību veltot augšminētajiem aspektiem, izsniedz atļauju. Atļaujā jābūt formulētam vismaz sekojošam:

- visu komponentu (piemēram, ražošanas jauda), kuri ietekmē noplūžu un/vai izmešu apjomu un kvalitāti, raksturojumam;

- robežvērtības tiešo un netiešo izplūžu un emisiju daudzumam un kvalitātei (slodzes un/vai koncentrācijas);

- instrukcijām attiecībā uz:

- uzbūvi un drošību;

- ražošanas procesiem un/vai aģentiem;

- attīrīšanas iekārtu darbību un apkalpošanu;

- materiālu un vielu reģenerāciju un atkritumu izvietošanu;

- vadītāja īstenojamās kontroles tipu un apjomu (paškontrole);

- ražošanā pieļauto kļūdu un gadījuma noplūžu novēršanu;

- pielietojamām analītiskām metodēm;

- grafiku vadītāja veiktajai modernizācijai, atjaunināšanai un pētījumiem;

- grafiku vadītāja ziņojumiem par monitoringa un/vai paškontroles,atjaunināšanas un pētījumu pasākumiem.

4. Atbilstošai valsts institūcijai vai atbilstošas valsts varas struktūras pilnvarotai neatkarīgai institūcijai:

- jākontrolē izplūžu un/vai izmešu daudzums un kvalitāte, ņemot paraugus un analizējot;

- jākontrolē atļaujas prasību izpilde;

- jāorganizē monitorings dažādām ietekmēm no notekūdeņu izplūdēm un izmetēm atmosfērā;

- kad nepieciešams, jāpārskata atļauja.

 

IV PIELIKUMS

PIESĀRŅOŠANAS NO KUĢIEM NOVĒRŠANA

1.noteikums; Sadarbība

Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:

a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi, balstītu bez visa pārējā uz šīs Konvencijas pamatprincipiem un saistībām, tai skaitā ir arī Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas īstenošanas sekmēšana, kā noteikts II pielikumā;

b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā .

2.noteikums; Atbalsts pētījumos

Līgumslēdzējām pusēm, ievērojot šīs Konvencijas 4.punkta 3.paragrāfu, jāpalīdz cita citai atbilstoši pastāvošai likumdošanai pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var ietvert, bet tai nav jāaprobežojas, ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiktu kompetentas varas iestādes.

3.noteikums; Apzīmējumi

Šajā pielikumā:

1. "Administrācija" nozīmē tās Līgumslēdzējas puses valdību, kurai kuģis pakļaujas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības peldēt zem kādas valsts karoga, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

2. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm, nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu noplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu;

b) "Izplūde" neietver:

I) izgāšanu, tajā nozīmē, kāda tā ir 1972.gada 29.decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai

II) kaitīgu vielu izmešanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai

III) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi izvest atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

4. Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no pamatlīnijas, no kuras aplūkojamās valsts teritoriālie jūras ūdeņi ir atzīti saskaņā ar starptautiskajiem likumiem,

5. Termins "jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajiem starptautiskajiem likumiem.

6. Termins "Marpol 73/78" nozīmē 1973.gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura bez tam modificēta ar 1978.gada attiecīgu protokolu.

4.noteikums; MARPOL 73/78 pielikumu pielietošana

Attiecībā uz 5.noteikumu Līgumslēdzējām Pusēm jāpielieto MARPOL 73/78 pielikumu nosacījumi.

5.noteikums; Notekūdeņi

Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šī noteikuma paragrāfu no A līdz D un F un G nosacījumi par notekūdeņu izplūdi no kuģiem, darbojoties Baltijas jūras reģionā.

A. Apzīmējumi

Šī noteikuma nosacījumos:

1. "Notekūdeņi" nozīmē:

a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm;

b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm, utt.), no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās;

c) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai

d) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem.

2. "Uzkrāšanas tvertne" nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

B. Pielietojums

Šī noteikuma nosacījumi jāpiemēro:

a) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk;

b) kuģiem ar bruto tonnāžu zem, 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas;

c) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu , kuri apstiprināti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas.

C. Notekūdeņu izplūde

1. Pakļaujoties šī nosacījuma paragrāfam D, notekūdeņu izplūde jūrā ir aizliegta, izņemot kad:

a) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai neattīrītus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli ; vai

b) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un

I) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtu pārbaudes rezultāti,

II) pie tam izplūdušais nerada apkārtējā ūdenī redzamas peldošas cietas daļiņas, ne arī maina apkārtējā ūdens krāsu.

2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākais no abiem ierobežojumiem.

D. Izņēmumi

Šī noteikuma C daļa nav jāpielieto, ja:

a) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai

b) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultātā, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novēršanai vai samazināšanai.

E. Pieņemšanas iekārtas

1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas apgādāt tās Baltijas jūras reģionā atrodošās ostas un piestātnes ar iekārtām notekūdeņu pieņemšanai, neizraisot kuģu nevēlamo kavēšanos un pienācīgi apmierinot tās lietojošo kuģu vajadzības.

2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumu saskaņā ar sekojošo tabulu:

IZPLŪDES SAVIENOJUMU ATLOKU IZMĒRU STANDARTI

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	210 mm
Iekšējais diametrs	Saskaņā ar caurules ārējo diametru
Bultu apļa diametrs	170 mm
Spraugas atlokā	4 spraugas 18 mm diametrā, novietotas vienādos attālumos uz bultu apļa ar augšminēto diametru, izgrieztas uz atloka malu. Spraugas platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums	16 mm
Bultas un uzgriežņi: Skaits un diametrs	4; katrs 16 mm diametrā un piemērotā garumā

Atloks ir konstruēts, lai spētu savienot to ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm un tam jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar līdzenu virsmu. Šim atlokam kopā ar atbilstošu blīvi jābūt piemērotam darba spiedienam 6 kg/cm²

Kuģiem, kuru korpusa augstums ir 5m un mazāk, izplūdes savienojuma iekšējais diametrs var būt 38 mm

F. Apskates

1. Kuģi, kuri veic starptautiskus reisus Baltijas jūras reģionā, jāpakļauj zemāk minētajām apskatēm:

a) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka:

I) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai;

II) ja kuģis ir apgādāts ar sistēmu notekūdeņu frakcionēšanai un dezinfekcijai, šai sistēmai jāatbilst prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai;

III) ja kuģis ir aprīkots ar uzkrāšanas tilpni, tās tilpumam jāatbilst Administrācijas prasībām visu notekūdeņu uztveršanai, ņemot vērā kuģa darbības veidu, cilvēku skaitu uz tā un citus būtiskus faktorus. Uzkrāšanas tilpnei jāatbilst darbības prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm un tā jāapstiprina Administrācijai; un

IV) kuģis ir apgādāts ar cauruļvadu notekūdeņu izvadīšanai uztveršanas iekārtā. Cauruļvadam jābūt pielāgotam standartizētam krasta savienojumam saskaņā ar paragrāfu E, bet tālbraucējiem kuģiem - arī citiem standartiem, kurus Administrācija var akceptēt, kā piemēram, ātri savienojamas sakabes.

Šai apskatei jānodrošina, lai aprīkojums, piederumi, sakabes un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

Administrācijai jāatzīst "Atbilstības pārbaudes apliecība" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko izsniegušas citu Līgumslēdzēju pušu valsts institūcijas.

b) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

2. Kuģu apskates attiecībā uz šī noteikuma nosacījumu īstenošanu jāveic Administrācijas darbiniekiem. Tomēr Administrācija var uzticēt veikt apskates vai nu šādiem nolūkiem pilnvarotiem inspektoriem, vai arī tās atzītām organizācijām. Jebkurā gadījumā ieinteresētā Administrācija pilnībā garantē apskašu pilnību un efektivitāti.

3. Pēc jebkura kuģa apskates pabeigšanas bez Administrācijas akcepta nedrīkst izdarīt nozīmīgas izmaiņas apskati izturējušā kuģa aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

G. Apliecība

1. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība pēc apskates, saskaņā ar šī noteikuma F apakšparagrāfa nosacījumiem, jāizdod Baltijas jūras reģiona robežās starptautiskus reisus veicošiem kuģiem, uz kuriem paredzēts atrasties vairāk kā 50 personām.

2. Šādu apliecību izdod vai nu Administrācija, vai persona, vai organizācija, kuru tā pienācīgi pilnvarojusi. Jebkurā gadījumā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

3. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecībai jābūt tādā veidā, kas atbilst paraugam, kā paredzēts MARPOL 73/78 IV pielikumā. Ja valoda nav angļu, tad tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valodā.

4. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība jāizdod uz Administrācijas apstiprinātu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Apliecība zaudē spēku, ja aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos ir ieviestas būtiskas izmaiņas bez Administrācijas piekrišanas, izņemot pilnīgu aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

 

V PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO VISPĀRĒJA AIZLIEGUMA ATKRITUMU UN CITU MATERIĀLU IZGĀŠANAI BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

 

1.noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 11.panta 2.paragrāfu izgāšanas aizliegums nav jāpiemēro bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, nodrošinot, ka:

a) I pielikumā uzskaitītās kaitīgās vielas saturošu bagarētu materiālu izgāšana ir atļauta vienīgi saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem norādījumiem; un

b) izgāšanai jānotiek ar speciālu iepriekšēju atļauju, ko izdevusi atbilstoša valsts institūcija, vai arī

I) Līgumslēdzējas puses iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras daļā; vai

II) ārpus iekšējiem ūdeņiem un teritoriālās jūras daļas, kad tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā.

Izdodot šādas atļaujas, Līgumslēdzējai pusei jāievēro šī pielikuma 3.noteikuma nosacījumi.

2.noteikums

1. Šīs Konvencijas 11.panta 2.paragrāfā apskatītai atbilstošai valsts institūcijai:

a) jāizdod šī pielikuma 1.noteikumā noteiktās speciālās atļaujas;

b) jāveic uzskaite izgāšanai atļauto materiālu īpašībām, apjomam, kā arī izgāšanas vietai, laikam un metodēm;

c) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, var tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt.

2. Atbilstošai valsts institūcijai jāizdod īpašas atļaujas, saskaņā ar šī pielikuma 1.noteikumu, attiecībā uz materiāliem, ko paredzēts izgāzt Baltijas jūras reģionā, ja tie:

a) iekrauti tās teritorijā;

b) iekrauti tās teritorijā reģistrētā vai zem tās karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse.

3. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāatskaitās Komisijai un, kur lietderīgi, citām Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma 2.noteikuma apakšparagrāfā 1.c) norādīto informāciju. Procedūru un atskaišu formu noteiks Komisija.

3.noteikums

Izdodot atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1.noteikumu, atbilstošai valsts institūcijai jāņem vērā:

a) izgāžamo bagarēto materiālu daudzums;

b) I pielikumā uzskaitīto kaitīgo vielu saturs;

c) vieta (piemēram, izgāšanas rajona koordinātes, dziļums un attālums no krasta) un tās sakarība ar īpašu uzmanību prasošām teritorijām (piemēram, atpūtas rajoniem, zivju nārstošanas, igvāta un zvejas vietām u.c.);

d) ja izgāšana tiek veikta ārpus teritoriālajiem jūras ūdeņiem, ūdens raksturojums sastāv no :

I) hidrogrāfiskās īpašības (piem., temperatūra, sāļums, blīvums, profils);

II) ķīmiskās īpašības (piem., pH, izšķīdušais skābeklis, barības vielas);

III) bioloģiskie rādītāji (piem., pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki);

datiem jāsatur pietiekoša informācija par šajā paragrāfā minēto rādītāju gada vidējiem līmeņiem un sezonālajām izmaiņām; un

e) citām izgāšanām, kas varētu būt veiktas izgāšanas rajonā, to esamība un radītā ietekme.

4.noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 11.panta 5.paragrāfu, sagatavotajās atskaitēs iekļautā informācija jānodrošina Komisijas noteiktās atskaites veidā.

 

VI PIELIKUMS

NO KRASTA ATTĀLINĀTĀS DARBĪBAS ZONĀ IZRAISĪTĀS PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANA

1.noteikums; Apzīmējumi

Šajā pielikumā:

1. "Darbība no krasta attālinātā zonā" nozīmē jebkādu naftas un gāzes meklēšanu un izmantošanu ar nostiprinātu vai peldošu piekrastes iekārtu vai veidojumu palīdzību, kā arī visas ar to saistītās darbības;

2. "Piekrastes vienība" nozīmē jebkādu nostiprinātu vai peldošu iekārtu vai veidojumu, kas tiek izmantots naftas vai gāzes meklēšanā, iegūšanā vai ražošanā un ar to saistītajās darbībās, vai naftas iekraušanā un izkraušanā;

3. "Meklējumi" ietver jebkuru urbšanu, bet ne seismiskus pētījumus;

4. "Izmantošana" ietver jebkādas ražošanas, urbumu pārbaudes vai stimulēšanas darbības.

2.noteikums; Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas piemērošana

Līgumslēdzējas puses apņemas aizkavēt un novērst no krasta attālinātajā zonā veiktās darbības izraisīto piesārņojumu, pielietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, kā noteikts II pielikumā

3.noteikums; Vides ekspertīze un monitorings

1. Ekspertīzes izvērtējums jāveic pirms atļauts sākt no krasta attālināto darbību. Attiecībā uz 5.noteikumā minēto izmantošanas gadījumu, šī izvērtējuma rezultāti jānodod Komisijai, pirms no krasta attālināto darbību atļauts uzsākt.

2. Saistībā ar vides ekspertīzi jānovērtē vides jutīgums tajā jūras rajonā, kas atrodas ap paredzēto no krasta attālināto vienību, vēršot uzmanību uz sekojošo:

a) rajona nozīmīgums putnu un jūras dzīvnieku dzīvē;

b) rajona, kā zvejas vai zivju un molusku vairošanās vietas un ūdenssaimniecībā izmantojamās teritorijas, nozīmīgums;

c) apgabala rekreatīvā nozīme;

d) sedimenta sastāvs, novērtēts kā daļiņu izmēra sadalījums, sausne, sadedzināšanas zudumi, kopējais ogļūdeņražu saturs, kā arī Ba, Cr, Pb, Cu, Hg, Cd saturs;

e) bentiskās faunas bagātība un daudzveidība, kā arī izvēlēto alifātisko un aromātisko ogļūdeņražu saturs.

3. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības izpētes fāze, vismaz augšminētajā d)apakšparagrāfā minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības.

4. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības ekspluatācijas fāze, vismaz augšminētajos apakšparagrāfos d) un c) minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības.

4.noteikums; Izmete izpētes fāzē

1. Uz naftas bāzes pagatavotu vai citas kaitīgas vielas saturošu urbšanas duļķu lietošana jāierobežo līdz gadījumiem, kuros tas nepieciešams no ģeoloģiskiem, tehniskiem vai drošības apsvērumiem un tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar atbilstošu valsts institūciju. Šajos gadījumos jāveic atbilstoši pasākumi un jānodrošina vajadzīgais iekārtojums, lai novērstu šādu duļķu nokļūšanu jūras vidē.

2. Uz naftas bāzes pagatavotas urbšanas duļķes un atkritumus, kas radušies no tām, nedrīkst izgāzt Baltijas jūras reģionā, bet tie jānogādā krastā galīgai attīrīšanai vai apglabāšanai videi pieņemtā veidā.

3. Uz ūdens bāzes pagatavotu urbšanas duļķu un atbilstošo urbšanas atkritumu izplūde jāsaskaņo ar atbilstošu valsts institūciju. Pirms atļaujas izsniegšanas jāpārbauda, vai uz ūdens bāzes pagatavoto urbšanas duļķu saturs ir ar zemu toksicitāti.

4. To urbšanas atkritumu izmete, kas radušies, lietojot uz ūdens bāzes pagatavotas urbšanas duļķes, nav atļauta īpaši jūtīgās Baltijas jūras reģiona daļās, tādās kā norobežoti un sekli rajoni ar ierobežotu ūdens apmaiņu un teritorijās, kurām raksturīgas retas, vērtīgas vai īpaši vārīgas ekosistēmas.

5. noteikums; Izmete ekspluatācijas fāzē

Papildus šīs Konvencijas IV pielikuma nosacījumiem, izmetei jāpiemēro sekojoši nosacījumi:

a) visas ķimikālijas un materiāli jānogādā krastā un tos drīkst izgāzt tikai izņēmuma gadījumos pēc atļaujas iegūšanas no attiecīgās valsts institūcijas katrai atsevišķai operācijai;

b) rūpniecisko ūdeņu un aizvietošanas ūdeņu izgāšana ir aizliegta, ja vien nav pierādīts, ka naftas saturs, nosakot to ar Komisijas atzītām analīžu un paraugu noņemšanas metodēm, ir mazāks par 15 mg/l,

c) gadījumos, kad iekļaušanās šajās robežās nav panākama, lietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, attiecīgā valsts institūcija drīkst prasīt atbilstošus papildus pasākumus iespējamā Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanas novēršanai un, ja nepieciešams, paaugstināt limitu, tomēr tā, lai tas būtu tik mazs, cik vien iespējams, un nekādā gadījumā nepārsniegtu 40 mg/l; naftas saturs jāmēra kā noteikts b) apakšparagrāfā.

d) Atļautā izgāšana nekādā gadījumā nedrīkst atstāt nevēlamu iespaidu uz jūras vidi;

e) Lai gūtu labumu no attīrīšanas un ražošanas tehnoloģijas tālākās attīstības, atbilstošām valsts institūcijām pastāvīgi jāpārskata atļaujas izgāšanai, un atbilstoši jāmaina izgāšanas limiti.

6.noteikums; Atskaites kārtība

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāpieprasa, lai vadītājs vai kāda cita persona, kuras pārziņā ir no krasta attālinātā vienība, regulāri atskaitītos saskaņā ar šīs Konvencijas VII pielikuma noteikumu 5.1.

7.noteikums; Neparedzētu apstākļu plānošana

Katrai no krasta attālinātai vienībai, saskaņā ar atbilstošas valsts institūciju izstrādātu kārtību, jābūt apstiprinātam rīcības plānam neparedzētas piesārņošanas gadījumā. Plānam jāsatur informācija par trauksmes un sakaru sistēmām, atbildes pasākumu organizēšanu, paredzēto piederumu sarakstu un dažāda veida noplūžu gadījumos veicamo pasākumu aprakstu.

8.noteikums; Izlietotās no krasta attālinātās vienības

Līgumslēdzējām pusēm jāgādā, lai pamestas, izlietotas no krasta attālinātās vienības un negadījumā sabojātas no krasta attālinātās vienības pilnībā tiktu novāktas un nogādātas krastā, par ko atbildīgs vienības īpašnieks, un lai izlietoti urbumi tiktu noslēgti.

9.noteikums; Informācijas apmaiņa

Līgumslēdzējām pusēm ar Komisijas starpniecību pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par plānotajām vai paveiktajām darbībām no krasta attālinātajā zonā un par izmešu raksturu un apjomu, kā arī par veiktajiem drošības pasākumiem.

 

VII PIELIKUMS

RĪCĪBA PIESĀRŅOJUMA GADĪJUMOS

1.noteikums; Vispārējie nosacījumi

1. Līgumslēdzējas puses apņemas uzturēt savu rīcībasspēju Baltijas jūras reģiona jūras vidi apdraudoša piesārņojuma gadījumos. Tai jāatver piemērotas iekārtas, kuģi un cilvēki, kas sagatavoti darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

2. a) Līgumslēdzējām pusēm bez kavēšanas jāziņo ne tikai par 13.pantā apskatītajiem incidentiem, bet arī par tādiem Līgumslēdzējas puses ietekmes sfērā notiekošiem piesārņojuma gadījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu Līgumslēdzēju pušu intereses.

b) Nozīmīga piesārņojuma gadījumā pēc iespējas ātrāk jāinformē arī citas Līgumslēdzējas puses un Komisija.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, ja gadījums ir nopietns, tad, reaģējot uz piesārņojuma gadījumu, Līgumslēdzējām pusēm ir jāsadarbojas atbilstoši katras puses iespējām un pieejamajiem resursiem.

4. Pie tam, Līgumslēdzējām pusēm jāveic citi pasākumi, lai

a) veiktu regulāru uzraudzību aiz Līgumslēdzēju pušu krasta līnijām, un

b) sadarbotos un apmainītos ar informāciju ar citām Līgumslēdzējām pusēm ar nolūku paaugstināt reaģēšanas spēju piesārņojuma gadījumā.

2.noteikums; Neparedzētu apstākļu plānošana

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāizstrādā savs rīcības plāns neparedzētiem gadījumiem un, sadarbībā ar citām Līgumslēdzējām pusēm, divpusēji vai daudzpusēji plāni vienotai rīcībai piesārņojuma gadījumos.

3.noteikums; Uzraudzība

1. Lai nepieļautu, ka tiek pārkāpti pastāvošie noteikumi par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu, Līgumslēdzējām pusēm jāizplāno un individuāli vai sadarbībā jāveic uzraudzības pasākumi visā Baltijas jūras reģionā, lai atklātu un kontrolētu naftu un citas jūrā nokļuvušās vielas.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāuzņemas veikt atbilstošos pasākumus, lai, saskaņā ar 1.paragrāfu, realizētu uzraudzību, cita starpā pielietojot arī uzraudzību no gaisa ar aparatūru, kas uztver no attāluma.

4.noteikums; Rīcības rajoni

Līgumslēdzējām pusēm, pēc iespējas ātrāk, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras rajoniem, kuros tām jāveic uzraudzība un jāuzņemas rīcības pasākumi, kad vien parādās ievērojams piesārņojums vai tā rašanās iespēja. Šādas vienošanās nedrīkst ietekmēt nevienu citu ar šo pašu jautājumu saistītu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm. Kaimiņvalstīm jānodrošina dažādo vienošanos savstarpējā saskaņa. Līgumslēdzējai pusei jāinformē citas Līgumslēdzējas puses un Komisiju par šādiem nolīgumiem.

5. noteikums; Atskaites kārtība

1. a) Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģu, kas brauc zem Līgumslēdzējas puses karoga, kapteiņi vai citas atbildīgas personas bez kavēšanās ziņotu par jebkuru tādu starpgadījumu uz viņu kuģa, kas saistīts vai varētu būt saistīts ar naftas vai citu kaitīgu vielu izplūdi.

b) ziņojums jāsniedz tuvākajai piekrastes valstij saskaņā ar 1973.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu 8.pantu un 1. protokolu, kura papildināta ar 1978. gada attiecīgu protokolu (MARPOL 73/78).

c) Līgumslēdzējām pusēm jāprasa, lai kapteiņi un citas par kuģiem atbildīgas personas, un lidaparātu piloti, saskaņā ar šo sistēmu, bez kavēšanās ziņotu par jūrā novērotām nozīmīgām naftas un citu kaitīgu vielu izplūdes vietām. Šādiem ziņojumiem, ja iespējams, jāsatur sekojoši dati: laiks, vieta, vējš un jūras apstākļi, kā arī novērotās izplūdes veids, apjoms un iespējamais avots.

2. Paragrāfā 1. b) nosacījumi jāpiemēro arī attiecībā uz iepludināšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 11.panta 4.paragrāfa nosacījumiem.

6. noteikums; Avārijas pasākumi uz kuģiem

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģiem, kas pilnvaroti braukt zem tā karoga, būtu savs rīcības plāns neparedzētam naftas noplūdes gadījumam, ko prasa MARPOL 73/78 nosacījumi.

2. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai zem tās karoga braucošo kuģu kapteiņi vai tās jurisdikcijā darbojošos nostiprinātu vai peldošu platformu atbildīgās personas noplūdes negadījumā un pēc atbilstošo valsts institūciju pieprasījuma nodrošinātu ar tik sīku informāciju par kuģi un tā kravu vai - platformas gadījumā - par tās produkciju, kāda ir svarīga novēršot vai reaģējot uz jūras piesārņošanu, kā arī sadarbotos ar šīm valsts varas struktūrām.

7. noteikums; Atbildes pasākumi

1. Līgumslēdzējām pusēm, kad piesārņošanas gadījums notiek tās atbildības rajonā, jāveic nepieciešamā situācijas izvērtēšana un atbilstoši atbildes pasākumi ar nolūku izvairīties vai mazināt piesārņošanai sekojošo ietekmi.

2. a) Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar apakšparagrāfu b), reaģējot uz noplūdes incidentu, jālieto mehāniskie līdzekļi.

b) ķīmiskos reaģentus drīkst lietot tikai izņēmuma gadījumos tos katrā atsevišķā gadījumā saskaņojot ar atbilstošu valsts institūciju.

3. Gadījumā, ja šāda izplūde pārvietojas vai ir pamats domāt, ka tā pārvietosies uz citas Līgumslēdzējas puses atbildības rajonu, šī puse bez kavēšanās jāinformē par situāciju un veicamajiem pasākumiem.

8.noteikums; Palīdzība

1. Saskaņā ar 1.noteikuma 3.paragrāfu:

a) Līgumslēdzēja puse, reaģējot uz noplūdes incidenta sekām jūrā, ir tiesīga pieprasīt citu Līgumslēdzēju pušu palīdzību; un

b) Līgumslēdzējām pusēm jādara viss iespējamais, lai sniegtu šādu palīdzību.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāveic visi nepieciešamie tiesiskie un administratīvie pasākumi, lai atvieglotu:

a) kuģu, lidaparātu un citu noplūdes seku apkarošanā iesaistīto transporta līdzekļu ierašanos un izmantošanu vai šajā incidentā nepieciešamā personāla, kravu, materiālu un aparatūras transportēšanu; un

b) ātru apakšparagrāfā a) minētā personāla, kravu, materiālu un aparatūras pārvietošanos teritorijā iekšā, cauri tai un ārā no tās.

9.noteikums; Palīdzības izmaksu atlīdzināšana

1. Līgumslēdzējām pusēm jāsedz 8.noteikumā apskatītās palīdzības izmaksas saskaņā ar šo noteikumu.

2. a) Ja pēc vienas Līgumslēdzējas puses lūguma cita Līgumslēdzēja puse veikusi pasākumus, lūdzējai pusei jāsedz palīdzētajai pusei šo pasākumu izmaksas. Ja lūgums tiek atsaukts, tad lūdzējai pusei jāsedz zaudējumi, kurus palīdzētāja puse jau cietusi.

b) Ja Līgumslēdzēja puse pati pēc savas iniciatīvas uzsāk rīcību, šī puse pati sedz pasākumu izmaksas.

c) apakšparagrāfos a) un b) izklāstītajiem principiem jābūt spēkā, ja vien attiecīgās Līgumslēdzējas puses kādā atsevišķā gadījumā nav vienojušās citādi.

3. Ja nav citas vienošanās, tad izmaksas pasākumiem, kas veikti pēc citas Līgumslēdzējas puses lūguma, jāaprēķina objektīvi, saskaņā ar tiem likumiem un praksi, kāda pastāv palīdzību sniegušās puses valstī attiecībā uz šādu izmaksu atlīdzināšanu.

4. Šī noteikuma nosacījumi nav jāinterpretē kā kaut kāda veida ierobežojoši attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām, kas pastāv saskaņā ar citiem pielietojamiem starptautiskās likumdošanas aktiem un valstiskiem vai starpvalstu noteikumiem, piedzīt no trešās Līgumslēdzējas puses izmaksas par piesārņojuma incidenta seku likvidēšanu.

10.noteikums; Regulāra sadarbība

1. Katra Līgumslēdzējai pusei jānodrošina citas Līgumslēdzējas puses un Komisija ar informāciju par:

a) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu seku likvidēšanu,

b) tās tiesiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar rīcību kā arī ar rīcības gatavību gadījumos, kad jūrā nokļuvusi nafta vai citas kaitīgās vielas;

c) kompetentu varas struktūru, kas atbildīga par atskaišu, par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un izsūtīšanu;

d) kompetentām varas struktūrām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un jautājumiem par sadarbības pasākumiem starp Līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar šo pielikumu; un

e) pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šī pielikuma 7. un 8.noteikumu.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju par pētījumu un attīstības programmām un rezultātiem, kas attiecas uz naftas vai citu kaitīgo vielu izraisīto piesārņojumu, tā izraisīto seku likvidēšanas veidiem, un pieredzi pasākumos, kas saistīti ar uzraudzību un rīcību šādu piesārņojumu gadījumos.

3. Līgumslēdzējām pusēm regulāri jāveic kopīgas operatīvas piesārņojuma seku likvidēšanas apmācības, kā arī trauksmes pasākumu apmācības.

4. Līgumslēdzējām pusēm Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros jāsadarbojas jautājumos, kas saistīti ar Starptautiskās konvencijas par rīcības gatavību, rīcību un sadarbību naftas izraisītā piesārņojuma gadījumos, ieviešanu un tālāku attīstību.

11. noteikums; HELCOM instrukcija piesārņojuma likvidēšanai

Līgumslēdzējas puses vienojas iespēju robežās piemērot Instrukcijā par sadarbību jūrā izraisītā piesārņojuma likvidēšanā ietvertos principus un normas, kas detalizēti izskaidro šo pielikumu un ko pieņēmusi Komisija vai šim nolūkam Komisijas izveidotā Komiteja.

 

Tulkojums pieņemts saeimā 1994. gada 3.martā

Saeimas sekretārs I.Daudišs