no 1.lpp.

Cūkkopības kompleksa "Druvas–Unguri" vadītāja Lidija Jende atzīst: tiklīdz vietējā cūkgaļas ražošana tiks iznīcināta valstī, lētā cūkgaļa no Eiropas Savienības valstīm kļūs krietni dārgāka.

— Tāpēc ārkārtas situācijā ir jāpieņem ārkārtas mēri, — sacīja L.Jende.

Savukārt sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna ir pārliecināts, ka arī starp cūkgaļas importētājiem pastāv spēcīga konkurence, tāpēc gaļas cena īpaši nevarētu pieaugt. Vienīgi — ja tirgu izdotos monopolizēt, tad, protams, to vairs nevarētu dēvēt par lētas preces iepirkšanas vietu.

— Ja tiek iznīcināta cūkkopības nozare, tad cietīs arī graudaudzētāji, patiesībā pazudīs Latvijas lauku ainava, tā paliks tukša, — teica J.Kinna.

J.Lapše piebilda, ka situācijas nopietnību tiešām pastiprina apstāklis, ka cūkkopības nozare ir cieši saistīta ar graudkopību, tāpēc iespējami sarežģījumi arī graudu audzētājiem. Problemātisks stāvoklis ir arī Tukuma kombinētās lopbarības uzņēmumam, jo pēdējā laikā rūpnīcai strauji samazinājušies kombinētās lopbarības pasūtījumi. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs izteica cerību, ka iekšējā tirgus aizsardzības likums darbosies sekmīgi.

Satraukta par valsts institūciju attieksmi pret pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzību ir arī Latvijas Zemnieku federācija un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija. Šīs sabiedriskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Ministru prezidentam Vilim Krištopanam, Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, finansu ministram Ivaram Godmanim, ārlietu ministram Valdim Birkavam, ekonomikas ministram Aināram Šleseram, kā arī zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Vēstulē paustas galvenās prasības, kas valdībai tuvākajā laikā būtu jārisina. Galvenās no tām: noteikt, ka valstī ievedamos pārtikas produktus drīkst pārvietot tikai caur tiem robežpunktiem, kuri aprīkoti ar atbilstošas celtspējas automobiļu svariem kravu faktiskā svara noteikšanai; nodrošināt visu valstī ievedamo pārtikas kravu svēršanu uz robežas, gaļas un tās izstrādājumu apsekošanu, kā arī produktu laboratorisko analīzi kvalitātes noteikšanai tieši robežpunktos vai ar nepieciešamajām iekārtām aprīkotās muitas noliktavās.

Sabiedriskās organizācijas arī pieprasa veikt starpvalstu līgumos paredzētos pasākumus konkurences izkropļojumu un dempinga radīto nopietno traucējumu novēršanai Latvijas tirgū un tautsaimniecībā kopumā. Tāpat nepieciešams pasteidzināt antidempinga likuma, pretsubsīdiju likuma un citu ar iekšējā tirgus aizsardzību saistīto normatīvo aktu izstrādāšanu, to pieņemšanu un praktisku iedarbināšanu. Izņēmuma kārtā vismaz uz laiku jānosaka robežcenas no Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm importētajai cūkgaļai. Robežcenu noteikšanā jāvadās pēc Latvijā ražotās cūkgaļas normatīvās pašizmaksas — 650–700 latu par tonnu dzīvmasas. Papildus iekasētais pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodeva jānovirza Latvijā ražotās cūkgaļas subsidēšanai. Un visbeidzot — aizliegums ievest Latvijā malto gaļu un subproduktus ir jāattiecina arī uz Lietuvu un Igauniju.

Dagnija Muceniece