Eiropas Komisija: Par 2012.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

15.septembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par 2012.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam. Ņemot vērā pārējo krājumu, jo sevišķi laša, noplicināto stāvokli, nozveja no tiem ir jāsamazina.

Komisija turklāt ierosina jūrā pavadāmo dienu skaitu zvejas kuģiem saglabāt iepriekšējam gadam noteiktajā līmenī. Priekšlikuma virsmērķis ir, ievērojot zinātniskos ieteikumus, panākt, lai zvejniecība Baltijas jūrā būtu ilgtspējīga gan no vides, gan no ekonomiskā skatpunkta.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki komentārs: “Ar šo priekšlikumu tiek gādāts par Baltijas jūras zivju krājumu saglabāšanu šodien un turpmākajām paaudzēm. Mūsu mērķis ir nodrošināt šo resursu atbildīgu pārvaldību saskaņā ar nozares reformas principiem. Īstenojot iecerēto un sasniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, mūsu nozare iegūs ne tikai veselīgākus zivju krājumus, bet arī lielākus ienākumus un vairāk darba vietu.”

Komisijas priekšlikums ir saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem, ko sniegusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Priekšlikums ir apspriests ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP), par pamatu ņemot maijā sagatavoto Komisijas konsultatīvo dokumentu.

Priekšlikumu oktobra Zivsaimniecības padomē apspriedīs dalībvalstu ministri.

Pamatinformācija

• Menca:
Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas KPN par 15% austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13% rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008.gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties.

• Reņģe:
Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz – par 2% – palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33% un 21%.

• Lasis:
Lai laša populācijas spētu atgūties un sasniegt ilgtspējīgu līmeni, Komisija ierosina par gandrīz 80% samazināt KPN centrālajā baseinā un par gandrīz 30% – Somu līča krājuma KPN. Ierosinātais samazinājums ir saskaņā ar saņemtajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Baltijas jūras laša pārvaldības plāns, kuru Komisija ierosināja 2011.gada 12.augustā, vieš cerības uz šā krājuma stāvokļa uzlabošanos.

• Brētliņa:
Komisija ierosina samazināt brētliņas KPN par 26% jeb līdz 213 110 tonnu apjomam.

• Jūras zeltplekste:
Zinātnisko datu par jūras zeltplekstes krājuma apjomu nav. Tā kā nav nosakāms, kāda apjoma nozveja būtu ilgtspējīga, un tik ilgi, līdz būs iespējams iegūt vairāk datu un noteikt pienācīgu nozvejas apjomu, Komisija ir nolēmusi ievērot piesardzīgu pieeju un ierosināt KPN samazinājumu par 25%. Tas ir saskaņā ar iekšējo vienošanos par piesardzības principa ievērošanu.

Pārskats par KPN izmaiņām 2011.–2012.gadā
(tonnās, ja nav norādīts citādi)

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa