Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 20.septembrī

FM: Par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu ieviešanu

Lai nodrošinātu Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu ieviešanu 2009.–2014.gada periodā saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu, ko Latvija ir noslēgusi ar donorvalstīm –Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, 20.septembrī Ministru kabinetā pieņēma Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta vadības likumprojektu.

Ar likumprojektu pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks noteiktas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi, lēmumu pieņemšanas kārtība, kā arī deleģējums MK izdot noteikumus par finanšu instrumentu vadību, uzraudzību, kontroli, auditu, programmu ieviešanu un citiem ar finanšu instrumentu vadības nodrošināšanu saistītiem aspektiem.

“Latvija šobrīd ir viena no pirmajām valstīm (kopumā piecpadsmit saņēmējvalstīm), kas ir noslēgusi vienošanos ar donoriem par finanšu instrumentu ieviešanu 47,4 miljonu latu apmērā. Kamēr pārējās saņēmējvalstis joprojām vēl nav līdzīgu vienošanos panākušas, Latvija ar donorvalstīm jau runā par programmu apstiprināšanu,” gandarījumu pauž Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Latvijai Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 30% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu izglītībai un zinātnei, ekonomikai, tieslietām un iekšlietām, vides aizsardzībai, reģionālajai attīstībai, kultūrai un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijā atbalsts tiks sniegts šādām prioritātēm:

• korekcijas pakalpojumi (ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu), tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītas sankcijas (9,2 miljoni latu);

• inovācijas zaļās ražošanas jomā (7,9 miljoni latu);

• finansējums nevalstiskajām organizācijām (7,2 miljoni latu);

• pielāgošanās klimata pārmaiņām (7,2 miljoni latu);

• kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana (7 miljoni latu);

• kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas valsts iestādēm, vietējām un reģionālām iestādēm (3,5 miljoni latu);

• divpusēja sadarbība pētniecības jomā (3 miljoni latu);

• stipendijas – gan studijām Norvēģijā, gan studijām visās donorvalstīs (0,7 miljoni latu);

• globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai (0,3 miljoni latu).

Par katru no šīm prioritātēm atbildīgajām ministrijām jāsagatavo programma, kas jāiesniedz Ministru kabinetā, kā arī jāsaskaņo ar donorvalstīm un Eiropas Komisiju. Paralēli programmu apstiprināšanas procesam Finanšu ministrija strādā pie normatīvās bāzes izveides. Reāli projektu īstenošana un finanšu līdzekļu plūsma sāksies 2012.gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par augstākās izglītības reformu kultūrizglītībā

Ministru kabinets 20.septembrī atbalstījis Kultūras ministrija 2009.gadā iesākto reformu par ciešāku Latvijas Kultūras koledžas (LKK) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) izglītības programmu sadarbību un ministrijas darba grupas maijā izstrādāto priekšlikumu LKK kā aģentūru iekļaut LKA sastāvā. Darba grupa, kuras sastāvā darbojās KM pārstāvji, augstskolu un LKK Studentu pašpārvaldes vadītāji, atzina, ka šādi tiek saglabāta LKK neatkarība, taču vienlaikus sasniegts reformas mērķis – uzlabota studiju kvalitāte un veidota ciešāka sadarbība augstākās izglītības jomā. Lai reforma notiktu pārdomāti un nesasteigti, paredzēts slēgt trīspusēju sadarbības līgumu starp KM, LKK un LKA, nosakot divu gadu pārejas periodu. Sagatavotais lēmums valdībā tika iesniegts jau augusta sākumā pēc pozitīva Augstākās izglītības padomes atzinuma saņemšanas.

Reorganizācijas rezultātā LKK turpinās īstenot tās akreditētās studiju programmas. Nav paredzēti finansiāli ietaupījumi, jo jau šobrīd finansējums LKK un LKA ir nepietiekams. Taču reorganizācija varētu uzlabot studiju kvalitāti, zinātnisko bāzi un dos iespēju racionālāk izmantot pieejamos resursus. Turklāt, veiksmīgi īstenojot 2009.gadā iesākto reformu, koledžas absolventiem būtu iespējams pārskaitīt apgūto kursu kredītpunktus un turpināt studijas Latvijas Kultūras akadēmijā 2. vai pat 3.kursā. Tiks panākta efektīvāka studiju programmu plānošana, kopīga stratēģiskā plānošana radniecīgu dažādu līmeņu programmu izstrādē un īstenošanā, izvērtējot atbilstošāko līmeni, kurā programmas būtu īstenojamas, un saskaņots programmu saturs. Tāpēc lielākais ieguvums no reorganizācijas paredzams topošajiem LKK absolventiem, ja viņi vēlēsies turpināt studijas LKA, jo nebūs atkārtoti jāapgūst atsevišķi studiju kursi.

Lēmums paredz, ka KM līdz 23.septembrim ir jāizveido koledžas reorganizācijas komisija, iekļaujot tajā KM, LKK un LKA pārstāvjus, bet reorganizācija jāīsteno līdz 2011.gada 31.decembrim. Jānodrošina, ka netiek pārtrauktas studiju programmas, kurās koledža līdz reorganizācijas pabeigšanai ir uzņēmusi studentus, un studenti, kuri iestājušies koledžā, pabeidz studijas esošajās programmās. To nodrošinās trīspusējs sadarbības līgums starp KM, LKK un LKA, nosakot divu gadu pārejas periodu pēc koledžas nodošanas LKK.

Darba grupu KM izveidoja martā, iekļaujot gan iestāžu mācībspēkus, gan studējošos. Lēmumu tā sagatavoja maijā, pēc tam ar to iepazīstināja arī Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisiju. 6.jūnijā LKA Senāts pieņēma lēmumu par koledžas iekļaušanu tās sastāvā aģentūras statusā. Pirms iesniegšanas valdībā jautājums par LKK un LKA turpmāko sadarbības modeli skatīts Augstākās izglītības padomē, kas to novērtēja pozitīvi.

Šobrīd augstākās izglītības telpā notiek virzība uz koledžu integrāciju augstskolās, piemēram, vairākas medicīnas nozares koledžas veiksmīgi integrētas Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē.

Annija Senakola, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste