• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pretrunu pilnajā ceļā uz Eiropu. Kur ir mūsu vieta. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.1999., Nr. 116/118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23637

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pretrunu pilnajā ceļā uz Eiropu. Kur ir mūsu vieta (turpinājums)

Vēl šajā numurā

16.04.1999., Nr. 116/118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pretrunu pilnajā ceļā uz Eiropu. Kur ir mūsu vieta

Edvīns Inkēns, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, trešdien, 14.aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

I1.JPG (23250 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 14.04.1999. pl. 9.15

— Pirms sākam pirmoreiz sarunu ar jums kā Saeimas komisijas priekšsēdētāju, lūdzu, pastāstiet dažos vārdos par savu līdzšinējo mūža gājumu.

— Esmu dzimis 1958.gada 8.martā. Esmu pabeidzis Rīgas 25.vidusskolu, pēc tam izstudēju Latvijas Valsts universitātē žurnālistiku. Tāda ir mana pamatizglītība, bet visas pārējās zināšanas ir nākušas klāt, apmeklējot dažādus kvalifikācijas celšanas kursus pēc neatkarības atgūšanas. Ilgu laiku, kā zināms, mana pamatprofesija bija žurnālistika. Savukārt tagad esmu viens no stāža ziņā vecākajiem Latvijā esošajiem profesionālajiem politiķiem. Profesionālie politiķi ir tie, kam par nodarbošanos politikā maksā algu. Jau Tautas frontes laikā pirmie algotie politiķi bija tie, kas 1989. gada pavasarī, būdami Tautas frontes izvirzītie kandidāti, kļuva par PSRS Tautas deputātu kongresa delegātiem. Kopš tā laika no politikas neesmu aizgājis. Pēc tam kādu laiku strādāju Ivara Godmaņa valdībā par padomnieku ārpolitiskajos jautājumos. Bet kopš 1993.gada esmu bijis trīs Saeimu deputāts, pārstāvot savienību "Latvijas ceļš".

— Jūsu vadībā Eiropas lietu komisija ir skaitliski vislielākā Saeimā. Ar ko izskaidrojama šāda deputātu ieinteresētība tajā darboties?

— Jā, patlaban komisijā ir 20 deputātu — vairāk nekā jebkurā citā no pārējām 15 Saeimas komisijām. Bez manis tajā ir arī Juris Sinka no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas — komisijas priekšsēdētāja biedrs, Helēna Demakova no Tautas partijas frakcijas — komisijas sekretāre, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs un Viola Lāzo no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas, Andris Bērziņš no Jaunās partijas frakcijas, Inese Birzniece, Kārlis Leiškalns, Kristiāna Lībane un Romualds Ražuks no "Latvijas ceļa" frakcijas, Boriss Cilevičs, Juris Sokolovskis un Igors Solovjovs no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle un Rihards Pīks no Tautas partijas frakcijas un Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Požarnovs un Roberts Zīle no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas. Es pieļauju, ka komisijas locekļu skaits nedaudz varētu samazināties, ja no tās aizietu kāds no pašreizējiem ministriem.

Izskaidrojums tam, ka komisijā ir tik daudz deputātu — piektā daļa no Saeimā esošajiem ir gluži vienkāršs. Palūkosimies, kāda ir mūsu ārpolitikas galvenā prioritāte. Tā ir pievienošanās Eiropas Savienībai, kas ir skaidri un gaiši pavēstīts. Līdz ar to galu galā visa mūsu tautsaimniecības attīstība ir pakārtota šim virsuzdevumam. Protams, pirmajā vietā ir tautas labklājība. Bet, ja mēs paraugāmies, pēc kāda "mustura" tiek veidota mūsu ekonomika, izrādās, ka tas top ļoti līdzīgs citām Eiropas valstīm. Tātad gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā šis Eiropas virziens ir tik dominējošs, tik pārliecinošs, ka gluži dabiski deputātiem rodas liela ieinteresētība līdzdarboties šajā procesā.

Tiesa, daļai no deputātiem, sevišķi tiem, kas pirmoreiz ievēlēti Saeimā, sākumā bija priekšstats, ka viņi atnākuši uz ārpolitikas komisiju. Jā gan, mums nākas apspriest ļoti daudzus ārpolitiska rakstura jautājumus. Taču pirmām kārtām mēs tomēr nodarbojamies ar valsts iekšpolitikas lietām, ar tautsaimniecības jautājumiem. Tieši ar politiku, kā to saprot šaurākā nozīmē, mēs gandrīz nemaz nenodarbojamies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!