Labklājības ministrija
1994.gada 18.marts nr.1/3

Finansu ministrija
1994.gada 18.marts nr.01-3-10/106

Kārtība, kādā izmaksājami pabalsti un sniedzama palīdzība trūcīgajiem iedzīvotājiem

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Latvijas Republikas likuma "Par valsts budžetu 1994.gadam" 5.pants nosaka valsts līdzdalības daļu izdevumos, kas paredzēti pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem. Šos līdzekļus rajonu un republikas pilsētu budžeti 1994.gadā saņem kā mērķdotāciju no valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fonda.

Pašvaldību budžeta daļa pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem tiek plānota sociālajai nodrošināšanai paredzētajos kopējos izdevumos un, ņemot vērā vietējo budžetu ienākumu un izdevumu līdzsvarošanu, segta ar nodokļu maksājumiem, bet ja to nepietiek, ar dotācijām no valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fonda.

Pašvaldības, sastādot un apstiprinot pašvaldību budžetus, izdevumus pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem paredz kopējā summā, arī mērķdotācijās saņemamos līdzekļus. No augstākā līmeņa finansu institūcijas saņemtā mērķdotācija tiek uzrādīta attiecīgā budžeta ieņēmumos.

Sociālās palīdzības apmērus, ko sedz valsts un vietējie budžeti, nosaka diferencēti atkarībā no trūcīgo iedzīvotāju skaita un pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Procentuālā attiecība starp mērķdotācijām un vietējiem budžetiem, kura, sniedzot sociālo palīdzību, jāievēro katram rajonam un pilsētai kopumā, paredzēta 1.pielikumā.

Sadalot ieplānotos līdzekļus pa zemākā līmeņa pašvaldībām, procentuālā attiecība, ņemot vērā trūcīgo iedzīvotāju skaitu un vietējo budžetu tiešos ieņēmumus, katram pagastam, rajona pilsētai un Rīgas pilsētas rajoniem un priekšpilsētām var tikt noteikta diferencēti.

Rajonu finansu nodaļas ieplānoto līdzekļu sadali veic kopā ar sociālās palīdzības dienestiem, Rīgas pilsētas finansu pārvalde - kopā ar rajonu un priekšpilsētu sociālās palīdzības dienestiem un par to informē Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentu.

II. PABALSTU UN PALĪDZĪBAS PIEPRASĪŠANA, IZMAKSA, UZSKAITE UN PĀRSKATI PAR TIEM

1. Tiesības uz sociālo palīdzību ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ja viņi dzīvo un ir pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā vai saņēmuši pastāvīgas uzturēšanās atļauju. Trūcīgajiem iedzīvotājiem, lai saņemtu palīdzību, jāiesniedz pašvaldībai iesniegums par palīdzības nepieciešamību, kā arī jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Ja palīdzības pieprasītājam nav iespējams iesniegt deklarāciju personīgi, iesniegšanu var uzticēt pilnvarotam pārstāvim vai deklarāciju var iesniegt sociālās palīdzības dienesta darbiniekam klienta dzīves apstākļu apsekošanas laikā.

Iztikas līdzekļu deklarācija jāaizpilda arī tai gadījumā, kad saskaņā ar šīs kārtības 4.b.punktu palīdzība tiek sniegta netiešā veidā.

2. Pabalsti un palīdzība piešķirami šādām trūcīgajām iedzīvotāju grupām:

- ģimenēm, kurās aug bērni;

- vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī politiski represētām personām pensijas vecumā;

- citām trūcīgām ģimenēm, kuras objektīvu iemeslu* dēļ nespēj nodrošināt nepieciešamos ienākumus.

3. Pabalstu un palīdzību var piešķirt ar nosacījumu, ka kopējie ienākumi pēdējos trīs mēnešos, rēķinot uz katru ģimenes locekli, nepārsniedz 75% no Ministru kabineta noteiktā iztikas minimuma** mēnesī, ģimenei nepieder īpašums un naudas līdzekļi, kurus izmantojot varētu nodrošināt ģimenes iztiku.

Vietējās pašvaldības var paredzēt arī citus papildu kritērijus trūcīgo iedzīvotāju noteikšanai.

4. Vietējās pašvaldības nosaka, kādā veidā trūcīgajiem iedzīvotājiem

palīdzība tiks sniegta:

a) tieši - izmaksājot naudas pabalstu;

b) netieši - izsniedzot pārtikas produktus vai talonus pārtikas

produktu iegādei;

- organizējot bezmaksas ēdināšanu, pārskaitot līdzekļus

skolām vai bērnudārziem par bērnu ēdināšanu;

- samaksājot par kurināmā iegādi vai komunālajiem

pakalpojumiem, u.c. pasākumiem.

Piešķirot pabalstus vietējām pašvaldībām jāievēro noteikumu "Par

kārtību, kādā ģimenes atzīstamas par trūcīgām" (Ministru kabineta 1993.gada

18.novembra sēdes prot. nr.18) prasības.

5. Finansu ministrija saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 1994.gadam" katru mēnesi pārskaita avansa finansējumu uz rajonu, pilsētu finansu nodaļu un Rīgas pilsētas finansu pārvaldes vietējo budžetu kontiem, norādot mērķi, kādam līdzekļi paredzēti.

Atbilstoši valsts budžeta ieņēmumiem apkures sezonas laikā avansa finansējums var tikt palielināts par 30 procentiem.

Finansu ministrija pēc mērķdotāciju pārskaitīšanas 5 dienu laikā paziņo Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam par šo dotāciju konkrēto lielumu.

5.1. Rajonu finansu nodaļas pabalstiem un palīdzībai paredzētos līdzekļus 3 dienu laikā pēc saskaņošanas ar rajonu sociālās palīdzības dienestiem pārskaita pagastiem un pilsētām, ievērojot katrai pašvaldībai ieplānoto valsts mērķdotāciju un vietējo budžetu līdzekļu procentuālo attiecību. Pagastu un rajonu pilsētu pašvaldības novirza līdzekļus sociālās palīdzības vai pašvaldības institūcijām, kuru pienākumos ir sociālās palīdzības dienestu funkcijas.

5.2. Pilsētu finansu nodaļas pašvaldības budžetā pabalstiem un palīdzībai paredzētos kopējos līdzekļus pārskaita sociālās palīdzības dienestiem.

5.3. Rīgas pilsētas finansu pārvalde pilsētas budžetā pabalstiem un palīdzībai paredzētos kopējos līdzekļus 3 dienu laikā pārskaita Rīgas rajonu un priekšpilsētu pašvaldībām, kas, pārskaita tos sociālās palīdzības dienestiem, kuri veic konkrētās izmaksas.

6. Rajonu un pilsētu finansu nodaļas, kā arī Rīgas pilsētas finansu pārvalde ar mēneša pārskatu par kopsavilkuma budžeta izpildi iesniedz Finansu ministrijai informāciju par faktiski pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem izmaksāto kopējo līdzekļu apjomu. Finansu ministrija pēc datu apkopošanas minēto informāciju nekavējoties paziņo Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam.

7. Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments pēc 6.punktā minētās informācijas saņemšanas 5 dienu laikā izdara pārrēķinus un iesniedz priekšlikumus Finansu ministrijai.

Ņemot vērā 1.pielikumā paredzēto valsts mērķdotāciju un vietējo budžetu līdzekļu procentuālo attiecību un salīdzinot faktiskos pabalstiem un palīdzībai paredzēto kopējo līdzekļu un avansētās mērķdotācijas apmērus, Sociālās palīdzības departaments nosaka nākamā mēnesī avansējamās mērķdotācijas lielumu katram rajonam un pilsētai, kā arī Rīgas pilsētas rajonam vai priekšpilsētai.

Ja konstatē, ka mērķdotācija ir avansēta lielākā apmērā nekā faktiski izlietots, nākamā mēnesī mērķdotācija samazināma par lieki pārskaitītajām summām, vienlaicīgi precizējot avansējuma apmērus.

Pārrēķina rezultāti par decembri ņemami vērā nākamā gada budžeta norēķinos.

Pārrēķina piemērs dots 2.pielikumā.

8. Pārskatu par faktisko līdzekļu izlietojumu pabalstiem un palīdzībai mazturīgajiem iedzīvotājiem sadalījumā pa pabalstu saņēmēju sociālajām grupām un palīdzības veidiem sastāda pēc 3.pielikumā pievienotās pārskata formas.

Zemākā līmeņa pašvaldību sociālās palīdzības dienesti vai pašvaldību institūcijas, kuru pienākumos ir sociālās palīdzības dienestu funkcijas, pārskatu par pilsētā vai pagastā ceturksnī kopā izlietotiem līdzekļiem iesniedz rajonu sociālās palīdzības dienestiem un finansu nodaļām līdz nākamā mēneša 10.datumam.

Rajonu un pilsētu, kā arī Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu sociālās palīdzības dienesti pārskatu, kuru paraksta pašvaldības valdes priekšsēdētājs un sociālās palīdzības dienesta vadītājs un kurš jāsaskaņo ar finansu dienestu vadītāju, reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 15.datumam iesniedz Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam.

Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments sagatavo iesniegto pārskatu apkopojumu un 10 dienu laikā informē Finansu ministriju par pabalstiem un palīdzībai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Ja pašvaldību finansu un sociālās palīdzības dienesti pārskatus neiesniedz norādītajos termiņos vai pabalstiem un palīdzībai paredzētie līdzekļi netiek izlietoti atbilstoši noteiktajai kārtībai, Finansu ministrija patstāvīgi vai arī pēc Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta priekšlikuma var pārtraukt ieplānoto līdzekļu pārskaitīšanu rajonu un pilsētu finansu nodaļām, kā arī Rīgas pilsētas finansu pārvaldei.

9. Ja rajonā un pilsētā pabalstiem un palīdzībai no vietējo budžetu līdzekļiem saskaņā ar finansu nodaļu iesniegtajiem pārskatiem, izlietots vairāk līdzekļu nekā saņemts finansējums, nodaļas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem. Pēc informācijas pārbaudes Finansu ministrija izstrādā priekšlikumus par grozījumiem valsts budžetā, paredzot tajos papildu nepieciešamos līdzekļus.

10. Atzīt par spēku zaudējušu Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas 1993.gada 25.maijā apstiprināto "Pagaidu kārtību pabalstu izmaksai un palīdzības sniegšanai mazturīgiem iedzīvotājiem".

Labklājības ministrs J.Ritenis

Finansu ministrs  U.Osis

_________________________
* Par objektīvu iemeslu atzīstams vecums, slimība, invaliditāte, bezdarbs, apgādnieka zaudējums, uzturnaudas nesaņemšana saskaņā ar izpildrakstiem.

** Pašreizējā situācijā - 75% no krīzes iztikas minimuma.