Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 20.septembrī

MK: Par “airBaltic” privātā akcionāra patiesā labuma guvēju atklāšanu

20.septembrī Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas un finanšu konsultanta “Prudentia” ziņojumu par progresu sarunās ar “airBaltic” privāto akcionāru “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS) kopš 13.septembra valdības sēdes, kad valdība aicināja BAS nevilcinoties izpildīt valdības izvirzītos nosacījumus valsts līdzdalībai aviokompānijas stabilizēšanā.

Satiksmes ministrija informēja, ka pretēji iepriekš izteiktajai piekrišanai BAS nav pilnībā izpildījis valdības izvirzītos nosacījumus, tādēļ “Prudentia” turpina pārrunas ar BAS par to izpildi un atsevišķiem punktiem, kur atklājušies būtiski papildu riski. Tāpat valdības sēdē, uzklausot ziņotājus, konstatēts, ka BAS neatklāj patiesā labuma guvējus, joprojām nav iesniedzis vairākus nepieciešamos apliecinājumus, to skaitā “airBaltic” 2010.gada pārskatu. Preses konferencē pēc valdības sēdes “Prudentia” norādīja, ka, pirms lemt par naudas ieguldīšanu “airBaltic”, valstij jāgūst pietiekama pārliecība par šo ieguldījuma atbilstību valsts interesēm un par to, ka BAS rīcībā patiešām ir pietiekami finanšu resursi, ko proporcionāli valsts ieguldījumam investēt “airBaltic” pamatkapitālā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra: “Valstij ir nepieciešams dokumentārs apstiprinājums par “airBaltic” privātā akcionāra BAS maksātspēju un patiesajiem labuma guvējiem, kas stāv aiz šā uzņēmuma. Bez šīm garantijām valsts nevar uzņemties risku “airBaltic” ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus.”

Valdības vadītājs informēja, ka valdība joprojām kā prioritāru izskata variantu par proporcionālu pamatkapitāla palielināšanu, tāpēc valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai un “Prudentia” turpināt sarunas ar BAS un Latvijas Krājbanku par nodomu protokola parakstīšanu par valsts iesaistīšanos “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanā un kompānijas finansiālās situācijas stabilizēšanā. Ņemot vērā situācijas attīstību ar “airBaltic”, valdība papildus izvērtē arī citus valsts līdzdalības veidus, jo ir svarīgi saglabāt Latvijas pozīciju aviācijas nozarē un turpināt attīstīt Rīgas lidostu kā reģionālo aviosatiksmes centru. Tāpēc valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai un “Prudentia” turpināt strādāt pie alternatīviem risinājumiem, Kā viens no alternatīvajiem risinājumiem tiks apsvērta arī valstij piederošo “airBaltic” kapitāldaļu pārdošana.

Valdība 23.augustā pieņēma konceptuālu lēmumu iesaistīties “airBaltic” finanšu situācijas stabilizēšanā, izvirzot vairākus nosacījumus. Finanšu konsultantam “Prudentia” tika dots uzdevums vienoties ar BAS par “airBaltic” vadības maiņu, grozījumiem uzņēmuma statūtos, akcionāru līguma izmaiņām, panākot, ka akcionāru attiecības regulē Komerclikuma nosacījumi, kā arī par Rīgas lidostas saglabāšanu kā “airBaltic” bāzes lidostu.

Izpildoties šiem nosacījumiem, valdība pauda gatavību apsvērt šādus scenārijus – pārņemt no BAS tā īpašumā esošās “airBaltic” kapitāldaļas vai kopā ar privāto akcionāru proporcionāli palielināt aviokompānijas pamatkapitālu.

Aviokompānijā “airBaltic” Latvijas valstij kā vairākuma akcionāram pieder 52,6% kapitāldaļu, savukārt privātajam akcionāram – “Baltijas Aviācijas sistēmas” – 47,2%. Latvijas valdība ir piesaistījusi finanšu konsultantu “Prudentia”, lai izvērtētu “airBaltic” finanšu situāciju un lemtu par turpmāko aviokompānijas darbību.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

VARAM: Par normatīvo aktu prasību pārskatāmības vienkāršošanu radiācijas drošības jomā

20.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība”. Lai vienkāršotu normatīvo aktu prasību pārskatāmību, tiek apvienoti pieci ar radiācijas drošību saistīti normatīvie akti un tiek izveidoti vieni noteikumi.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, turpmāk, saņemot speciālo atļauju (licenci) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, būs jāiesniedz mazāks skaits dokumentu un to varēs izdarīt elektroniski.

Tāpat tiek pagarināts speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš – pirmreizējai licencei termiņš pieci gadi un nākamajai licencei – desmit gadi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad licencei nosaka mazāku termiņu. Pašlaik licencei termiņš ir trīs gadi un atsevišķos gadījumos līdz pieciem gadiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa