Lietuvas Republikā

"Lietuvos telekomo" bez monopoltiesībām

Lietuvas Seims pēc ilgiem un asiem strīdiem aizvadītā gada nogalē pieņēmis Telekomunikāciju likumu. Saskaņā ar to akciju sabiedrībai "Lietuvos telekomo" ir piešķirtas izņēmumtiesības līdz 2002.gada 31.decembrim būt par vienīgo fiksēto sakaru operatoru valstī. Tomēr līdz šim likums tiek apiets, jo sakaru sabiedrībai "Omnitel" starptautiskās sarunas novada caur saviem fiksēto un pavadoņu sakaru tīkliem, neizmantojot "Lietuvos telekomo" pakalpojumus. Satiksmes ministrijas sakaru departamenta vadītāja vietniece Svetlana Rautiļinaitiene apgalvo, ka tai licencē bijis atļauts līdz pagājušā gada beigām izmantot savu tīklu, bet ar šī gada 1.janvāri visas starptautiskās tālsarunas jānovada caur "Lietuvos telekomo" tīklu.

Taču sabiedrības "Omnitel" prezidents Viktors Ģedimins Grodis apgalvojis, ka šī sabiedrības vēlēšanās novadīt starptautisko sarunu plūsmas caur savu "Siemens" centrāli, apejot "Lietuvos telekomo" tīklu, būtu sarežģīta, jo Lietuvas Satiksmes ministrija līdz ar to ir pārkāpusi savus noteikumus, kuri paredzēja sabiedrībām "Omnitel", "Bite GSM" un "Levi & Kuto" savas priekšrocības, jo licenču īpašniekiem starptautisko sakaru plūsmas jānovada caur starptautisko telefonu sakaru tīkla operatoriem "Lietuvos telekomo" bvai arī caur saviem tīkliem.

Sabiedrības "Levi & Kuto" komercdirektors Arūns Vaglis norādīja, ka visi vēlas, lai pakalpojumi būtu lētāki, tādēļ daudzi vēlas savus, nevis telekoma tīklus. "Nedomāju, ka mēs gribēsim savus pakalpojumus padārdzināt," teica A.Vaglis, "jo neviens taču nesoda mūsu konkurentus, kuri jau tagad starptautiskās sarunas novada caur savu tīklu".

Tuvākajā laikā minimālā alga Lietuvā — 68 lati

Lietuvā arī līdz šim minimālā alga bija augstāka nekā Latvijā un Igaunijā. Kopš pērnā gada jūnija mazatalgotie darbinieki mūsu kaimiņzemē par pilnu darba laiku saņem 430 litu jeb mazliet vairāk nekā 63 latus. Tagad valdība atbalstījusi projektu, ka no 1999. gada 1. maija minimālā alga būs 460 litu jeb 68 lati (viens lits — Ls 0,148). Vienlaikus tiks paaugstināta arī minimālā atlīdzība par darba stundu. Par to trīs pušu padomes sanāksmē panākta vienošanās starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām.

Paaugstināt minimālo darba algu pieprasīja arodbiedrības. Darba devēji tam piekrita ar nosacījumu, ka trīs pušu padomei jāiesniedz valdības sagatavotie projekti par nepilna laika darba dienas un veselībai kaitīga un bīstama darba noteikumu atcelšanu.

Valdība šos divus projektus jau ir iesniegusi.

Kaulēšanās par minimālās algas paaugstināšanu aizsākās jau pērnā gada rudenī, kad apsvēra iespējas pacelt algas no 1999. gada jūnija vai jūlija.

Lietuvas arodbiedrību savienības priekšsēdis, Seima deputāts (Sociāldemokrātu partija) Aļģirds Sīss uzskata, ka valdības steiga paaugstināt minimālo algu ir saistīta ar valsts budžeta slikto stāvokli.

Sociālās nodrošināšanas un darba ministre Irēna Degutiene paziņojusi, ka sagatavotajos projektos paredzēts pakāpeniski atcelt piemaksas par darbu veselībai kaitīgos un bīstamos apstākļos. Savukārt Lietuvas strādnieku savienības prezidente Aldona Balsiene domā, ka atcelt piemaksas par veselībai kaitīgiem darba apstākļiem nevajag — ir jāuzlabo paši darba apstākļi.

Valdība, arodbiedrības un darba devēji vienošanos par trīs pušu sadarbību parakstīja šā gada 11. februārī. Vienošanās paredz, ka darba, sociālajos un tautsaimniecības jautājumos valdība lēmumus pieņem tikai pēc tam, kad tie iztirzāti trīs pušu padomē, bet, iesniedzot tiesību aktu projektus Seimā, vienlaikus jādod arī trīs pušu padomes slēdziens.

Tomēr kaulēšanās par laiku, kad jāsāk izmaksāt jaunā minimālā darba alga, vēl turpinās, jo darbadevēji ir ierosinājuši šo termiņu atbīdīt līdz šā gada 1.jūlijam.

Piena konservi no Lietuvas ceļo uz Libānu

Apvienība "Marijampoles pieno konservai" nule kā nosūtījusi 25 tūkstošus kārbu piena konservu uz Libānu. Vienošanās par šo darījumu tika parakstīta jau gada sākumā, taču vajadzēja sagādāt etiķetes arābu valodā. Konservi Libānā tiks pārdoti par nedaudz augstāku cenu nekā Lietuvā, jo izmaksās ir iekļauti arī izdevumi par etiķešu iespiešanu.

Apvienības ģenerāldirektors Zenons Skibiņausks ir cerību pilns — ja lietuviešu ražotie konservi Libānā gūs pircēju piekrišanu, tad pavērsies iespējas ar tiem apgādāt visu reģionu.

Arvien vēl tiek meklēti ceļi piena produktu tirdzniecībai arī Krievijā, tālab ģenerāldirektors pošas pārlūkos uz Sanktpēterburgu. Kaut gan pamatos aina ir skaidra, arī no Marijampoles lūkojoties. Jo Krievijas tirgu pārpludina ļoti lēti piena produkti no Meksikas, Jaunzēlandes un Viduseiropas valstīm. Maskavā var nopirkt Ungārijā ražotu sviestu par 4,80 litiem jeb 70 santīmiem kilogramā. Par pusvelti atdot savus ražojumus lietuvieši tomēr negrasās.

Šomēnes Marijampoles piena konservu ražošanas apvienība bija spiesta vērot Suvalkijas zemkopju piketu un uzklausīt pārmetumus — netiek laikus samaksāts par nodoto pienu. Zenons Skibiņausks bija spiests atzīt, ka ir pietrūcis iespēju izpildīt solīto un norēķināties ar piena ražotājiem līdz Lieldienām, tomēr norēķinu kārtība arvien uzlabojoties. Patlaban apvienība Vilkavišķu rajona zemkopjiem maksā par janvāra vidū nopirkto pienu. Nesen valdība pieņēmusi lēmumu par atbalstu Marijampoles apvidus zemkopjiem — viņiem subsīdijās piešķirti 2,3 miljoni litu.

Lietuvā vara bīstas no obligātās apdrošināšanas

Lietuva ir gandrīz vai vienīgā valsts Viduseiropā un Austrumeiropā, kur vēl līdz šim laikam nav pieņemts likums par transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Visās kaimiņvalstīs šī kārtība ir spēkā jau vairākus gadus (Igaunijā no 1993., bet Latvijā — no 1997. gada). Nesen šī kārtība ieviesta Ukrainā, vēl šogad tā stāsies spēkā Baltkrievijā. Šādu likumprojektu jau paredzēts apspriest arī Krievijas domē.

Ieviešot transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, avārijas gadījumā citai personai nodarītos zaudējumus atlīdzina apdrošināšanas sabiedrība. Tajā pašā laikā neapdrošinātie līdzdalībnieki pēc avārijas mantiskās attiecības spiesti skaidrot paši. Tālab bieži rodas konflikti, cilvēki zaudē ne tikai naudu, bet arī mājas, dārzus, citu īpašumu. Nevienā citā civilizētā pasaules valstī tā nenotiek.

Statistika rāda, ka Lietuvā ir vairāk nekā 1,2 miljoni transportlīdzekļu. Neoficiāli aprēķini liecina, ka Lietuvā ik gadu satiksmes negadījumos zaudējumu apjoms sasniedz vismaz 500 miljonus litu.

Transporta obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas ieviešana Lietuvā kavējas, jo daļa sabiedrības uzskata, ka tā ievērojami sadārdzinās transporta līdzekļu uzturēšanu. Par vēl vienu papildnodokli to uzskata arī vairāki Seima deputāti.

Darbu pie attiecīga likumprojekta izveides valstī sāka jau 1993. gadā. Taču tikai 1998. gada beigās valdība to beidzot iesniedza izskatīšanai Seimā kā steidzamu. Bija paredzēts, ka likums par transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu Lietuvā stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, bet jau tagad skaidrs, ka šo termiņu nāksies attālināt uz 2000. gada sākumu vai pat vēlāku laiku.

Uteniešiem par ūdeni būs jāmaksā divas reizes vairāk

Utenas rajona padome gandrīz divkārt paaugstinājusi maksu par ūdeni sava rajona iedzīvotājiem. Par kubikmetru ūdens uteniešiem 3,61 lita vietā turpmāk nāksies maksāt 7 litus (1 lits — Ls 0,148).

Ilgāk nekā pusgadu tika apspriests cits projekts. Pašvaldība mēģināja nedaudz samazināt ūdens cenu iedzīvotājiem, bet izdevumus uzkraut ūdens patērētājiem rūpniecībā un ražošanā. Taču tādam risinājumam un cenu kāpumam nepiekrita Utenas lielāko rūpniecības uzņēmumu vadītāji. Vienošanās ar rūpniekiem paredz, ka iedzīvotāji par ūdeni maksās cenu, kas aprēķināta ražotājiem bez pievienotās vērtības nodokļa.