Eiropas Komisija: Par krimināltiesību izmantošanu ES tiesību aktu īstenošanai

Noziedzības apkarošanu eiropieši atzīst par būtisku prioritāti. Pilsoņi uzskata, ka ir jānovērš situācijas, kad noziedznieki var paslēpties ārvalstīs vai izmantot atšķirības starp valstu tiesību sistēmām. Vienlaikus krimināltiesības vēl joprojām ir salīdzinoši jauna joma ES līmenī.

Ir būtiski izveidot skaidru ES krimināltiesību politiku, kas ļautu Savienībai noteikt, vai krimināltiesības ir izmantojamas, lai labāk īstenotu kādu politikas jomu, un kādos gadījumos un kā tas darāms. Lisabonas līgums tagad sniedz ietvaru, kas padara to iespējamu, ļaujot ES izmantot krimināltiesības, lai nostiprinātu ES politikas jomu un noteikumu īstenošanu.

Kriminālsankciju noteikšana nav labākais īstenošanas instruments attiecībā uz visām politikas jomām. Tomēr kriminālsankciju piemērošana var padarīt dažus Eiropas līmeņa noteikumus efektīvākus, sākot ar manipulāciju novēršanu finanšu tirgos un beidzot ar ES nodokļu maksātāju līdzekļu aizsargāšanu pret krāpšanu. Kriminālsankcijas būtu jānosaka tikai īpaši nopietnu pārkāpumu gadījumā, un pirms tam būtu jāveic saprātīgs un rūpīgs izvērtējums.

Politikas paziņojumā “Ceļā uz ES kriminālpolitiku”, kas publicēts 20.septembrī, Eiropas Komisija pirmo reizi ir izklāstījusi stratēģiju un principus, ko tā plāno lietot, izmantojot ES krimināltiesības, lai stiprinātu Eiropas politikas jomu īstenošanu un aizsargātu pilsoņu intereses.

“Eiropieši sagaida, ka ES palīdzēs apkarot noziedzību. Mums ir jāuzņemas šis izaicinājums, vienlaikus pilnībā respektējot izšķirošo lomu, kas valstu parlamentiem ir attiecībā uz krimināltiesībām,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviena Redinga. “Lisabonas līgums sniedz mums iespējas risināt krimināltiesību problēmjautājumus līdzsvarotā veidā, ievērojot pamattiesības uz brīvību un drošību. Jaunais līgums nosaka arī skaidras robežas un garantijas pret to pārkāpšanu: neko nevar izlemt bez pilnīgas demokrātiskas Eiropas Parlamenta kontroles un valstu parlamentu veiktās uzraudzības, kuriem ir būtiska loma lēmumu pieņemšanas procesā.”

Tiek lēsts, ka kopējās izmaksas, ko noziedzība rada sabiedrībai kopumā, Eiropas Savienībā ir 233 miljardi eiro gadā. Skaidri noteikta ES krimināltiesību politika var palīdzēt nodrošināt, ka ES mēroga noteikumi tiek piemēroti, jo īpaši, lai novērstu manipulācijas ar finanšu tirgiem, tai skaitā lai novērstu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos un aizsargātu nodokļu maksātāju līdzekļus no krāpšanas, kas veikta attiecībā pret ES budžetu, vai arī aizsargātu vidi.

20.septembra politikas paziņojumā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Savienība un dalībvalstis var sadarboties, lai izveidotu saskaņotu un konsekventu ES kriminālpolitiku.

Būtiski kritēriji ir:

• krimināltiesībām vienmēr ir jāpaliek galējās nepieciešamības līdzeklim,

• krimināltiesiskas sankcijas vienmēr ir jāparedz tikai par īpaši nopietniem pārkāpumiem,

• pasākumi krimināltiesību jomā ir īpaši jutīgi attiecībā uz pamattiesībām: jauniem tiesību aktiem šajā jomā ir stingri jāievēro pamattiesības, kas nodrošinātas ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā,

• katram lēmumam par krimināltiesisku pasākumu vai sankciju ieviešanu jābalstās uz skaidriem pierādījumiem un jābūt saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Pasākumi krimināltiesību jomā, ko Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši ES līmenī, atšķiras no valstu krimināltiesībām vienā būtiskā aspektā: tie nevar tieši uzlikt pienākumus personām. ES krimināltiesības var izraisīt sankciju piemērošanu personām tikai pēc tam, kad valstu parlamenti ES tiesību aktus ir transponējuši valsts tiesību aktos. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija uzskata, ka valstu parlamentu iesaistīšana krimināltiesību pieņemšanas procesā ir izšķiroša.

Pamatinformācija

ES veic pasākumus krimināltiesību jomā jau vairāk nekā desmit gadus, lai labāk apkarotu noziedzību, kura ir kļuvusi arvien starptautiskāka un sarežģītāka. Līdz šim pieņemtie tiesību akti ir izstrādāti bez konsekventa politikas pamata, un tie ne vienmēr tiek efektīvi piemēroti. ES tieslietu komisāre V.Redinga 2010.gada martā uzsvēra nepieciešamību pēc līdzsvarotas un konsekventas pieejas krimināltiesību politikai un paziņoja par ieceri rīkoties šajā jomā. Ar 20.septembra paziņojumu “Ceļā uz ES kriminālpolitiku” Komisija izpilda savu solījumu un atbild uz prakses pārstāvju un akadēmiķu aicinājumu īstenot konsekventāku pieeju krimināltiesībām ES līmenī, ko izteikuši 2009.gadā publiskotā Manifesta par ES kriminālpolitiku autori.

Paziņojumu komisāru kolēģijai iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece V.Redinga kopā ar priekšsēdētāja vietnieku Sīmu Kallasu un komisāriem Janežu Potočniku, Olli Rēnu, Mišelu Barnjē un Alģirdu Šemetu.

Eiropas Savienības Tiesa 2005.gadā lēma, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir tiesības pieņemt krimināltiesiskas sankcijas, ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu ES tiesību īstenošanu. Lisabonas līgums (jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. un 325.pants) ļauj ES, ievērojot zināmus nosacījumus, pieņemt minimuma noteikumus par krimināltiesībām, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu definēšanu, un sankcijām, ja ES noteikumi netiek efektīvi īstenoti.

Lisabonas līgums ir mainījis arī tiesisko regulējumu attiecībā uz ES pasākumiem krimināltiesību jomā: nevienu pasākumu nevar pieņemt bez Eiropas Parlamenta piekrišanas, un Eiropas Savienības Tiesai pašlaik ir tiesības veikt pilnu tiesiskuma kontroli. Jaunais līgums arī būtiski nostiprina valstu parlamentu lomu, jo tie var sniegt savu viedokli par tiesību aktu projektiem un uzraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu. Padome var pieņemt priekšlikumu, ja dalībvalstu kvalificēts vairākums to atbalsta. Jomas, kurās ir identificēta nepieciešamība pieņemt ES krimināltiesību aktus, ir, piemēram, finanšu tirgus darbības aizsardzība, eiro aizsardzība pret viltojumiem, kā arī cīņa pret krāpšanu, kas kaitē ES budžetam, attiecībā uz ko Komisija jau maijā publiskoja konkrētus plānus.

ES krimināltiesību pasākumi var noteikt, kādus pārkāpumus uzskata par noziedzīgiem nodarījumiem valstu tiesību aktos visā Savienībā. Tie var paredzēt arī efektīvas, samērīgas un atturošas kriminālsankcijas, piemēram, par pārkāpumu paredzēt noteikta apmēra naudas soda piemērošanu vai brīvības atņemšanu. Tas var būt svarīgs instruments, lai atturētu likumpārkāpējus un novērstu turpmākus noziedzīgus nodarījumus.

Pirms tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas šajā jomā Komisija novērtēs, vai krimināltiesību aktu pieņemšana ir nepieciešama un, ja tā ir nepieciešama, kādi pasākumi ir vispiemērotākie, lai risinātu īstenošanas problēmas konkrētā politikas jomā. Komisija, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniegs priekšlikumu par kopēju paraugterminoloģiju, kas tiks lietota turpmākos krimināltiesību jomas aktos, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci. Tā arī izveidos ekspertu grupu, kas palīdzēs vākt faktus par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu pārrobežu raksturu un sekām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa