Ārlietu ministrija: Par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam var kļūt par labu instrumentu valstu ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanai, uzlabojot Latvijas pozīciju reģionā, tā 21.septembrī Latvijas Ārlietu ministrijā notikušajā seminārā “Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai” pauda semināra dalībnieki.

Diskusijā izskanēja viedokļi, ka tieši inovatīvai uzņēmējdarbībai ir atvēlēta liela nozīme reģiona valstu ekonomisko nevienlīdzību mazināšanā un mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijā.

Semināra runātāji uzsvēra nepieciešamību ciešāk sadarboties gan valsts publisko iestāžu, gan arī biznesa klāsteru un universitāšu līmenī. Lai nenotiktu investīciju dublēšanās, minētajām institūcijām būtu jāspēj specializēties prioritāras nozīmes projektos.

Līdz ar to uzaicinātie eksperti norādīja, ka finansējumam stratēģijas ietvaros ir jābūt mērķtiecīgākam, izvērtējot prioritātes un dodot iespēju izmantot vienlaikus vairākus finansējuma mehānismus. Dalībnieki secināja, ka Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem ir aktīvāk jāiesaistās stratēģijas prioritārās nozīmes projektos, meklējot partnerus dalībvalstīs ap Baltijas jūru.

Semināra dalībnieki guva atziņu, ka Latvijā jau pastāv reāli veiksmes stāsti reģionālās sadarbības jomā, tomēr, lai varētu nodrošināt valsts tautsaimniecības attīstību nākotnē, būtu svarīgi efektīvi koordinēt stratēģijas piedāvātās iespējas. Līdz ar to atbildīgās institūcijas tika aicinātas gatavoties nākamajai finanšu perspektīvai, uzsverot inovāciju nozīmīgo lomu.

Semināra mērķis bija veicināt Latvijas ministriju, pašvaldību un akadēmisko iestāžu izpratni par stratēģijas lomu reģionā un aktivizēt Latvijas uzņēmējus izmantot to kā platformu reģionālās sadarbības projektu īstenošanai.

Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas nozīmīgāko institūciju redzējumu inovatīvās uzņēmējdarbības jomā un Eiropas Komisijas rekomendācijām Eiropas Savienības struktūrfondu sadalē. Dalībniekiem bija iespēja gūt informāciju par reģionālās sadarbības labajiem piemēriem “zināšanu deficīta” novēršanā, kā arī iepazīt kaimiņvalstu sasniegumus un jaunākās tendences inovāciju jomā.

Ārlietu ministrija vēlas pateikt īpašu paldies semināra atbalstītājiem – Latvijas Darba devēju konfederācijai un tās jaunajai vadītājai Līgai Meņģelsonei, kura bija semināra pirmās sesijas moderatore, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā un tās vadītājai Innai Šteinbukai, kā arī viņas vietniekam Valdim Zagorskim, otrās sesijas moderatoram. Tāpat liels paldies arī Interact Point Turku projektu vadītājai Baibai Liepai, kura vadīja semināra trešo sesiju. Ministrija vēlas pateikties arī Eiroparlamenta deputātei Inesei Vaiderei par semināra ievadvārdiem un VASAB sekretariāta vadītājam Tālim Linkaitim par noslēguma secinājumu veidošanu.

Seminārā gūtās atziņas kalpos par pamatu materiāliem nākamajai stratēģijai veltītai augsta līmeņa sanāksmei, kas norisināsies “Baltic Development Forum” ietvaros Gdaņskā no 24. līdz 26.oktobrim.

Eiropas Savienības (ES) stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tām ES iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža, kad 2005.gada 15.novembrī toreizējais Eiropas Parlamenta deputāts un tagad Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis kopā ar pārējiem sešiem parlamenta “Baltic Europe” Intergroup deputātiem nāca klajā ar ziņojumu par stratēģiju Baltijas jūras reģionam.

2009.gada oktobrī Eiropadomes atbalstītā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam radīja kvalitatīvi jaunu un integrētu pieeju ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tas bija pirmais ES konceptuālais dokuments par kāda Eiropas makroreģiona attīstību. Ambiciozā ideja tapa par realitāti. Veiksmīgā darbība radīja sekotājus – līdzīga stratēģija izveidota Donavas reģiona attīstībai.

Stratēģija Baltijas jūras reģionam izvirza četrus galvenos uzdevumus. Un tie ir – uzlabot Baltijas jūras reģiona vides stāvokli, veicināt ekonomisko izaugsmi un reģiona labklājību, sekmēt reģiona pieejamību un pievilcību, kā arī vairot tā drošību.

Stratēģija dod iespēju pilnīgāk izmantot gan ES, gan reģionālo, gan nacionālo un starptautisko finanšu institūciju atbalstu, lai kopīgi īstenotu visam reģionam nozīmīgus projektus.

Ministrijas Preses un informācijas nodaļa