Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 20.septembrī

EM: Par minimālajām prasībām dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai

20.septembra Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi MK 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi”, kas nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

MK noteikumos noteikts, ka jāveic energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, tajā skaitā arī dzīvojamās mājas renovācija, tajās daudzdzīvokļu mājās, kurās vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados no noteikumu spēkā stāšanās brīža (2008., 2009. un 2010.gada apkures sezonās) ir pārsniedzis 230 kWh/m² gadā.

Daudzdzīvokļu mājas renovācijas ietvaros būs veicami tādi energoefektivitātes pasākumi, kas nodrošina zemāku dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņu nekā 230 kWh/m² gadā, kā arī izmaksu ziņā ir efektīvākie pasākumi minētā mērķa sasniegšanai.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos dzīvojamās mājas pārvaldītājam paredzēts arī pienākums uzraudzīt un regulēt siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts daļas un vasaras vai ziemas perioda.

Tāpat plānots noteikt, ka dzīvojamajās mājās, kurās siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants, patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei ir uzstādāms siltumenerģijas skaitītājs.

Noteikumos paredzēti arī pasākumi (tādi, kas nav saistīti ar būvniecību un kuru nodrošināšanai nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums), kas jāveic pārvaldītājam jebkurā ēkā neatkarīgi no siltumenerģijas patēriņa, konstatējot siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Tie ir pasākumi, kas nodrošina ēkas elementu iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu un tiem paredzētās funkcijas nodrošināšanu. Noteikumu projekts paredz, ka ārpuskārtas remonts būs veicams arī tad, ja tiks konstatēti inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas bojājumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gada beigās Latvijas Republikā ir reģistrētas 51 426 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (2 – dzīvokļu, kā arī 3 un vairāk dzīvokļu mājas). Noteikumu projektā paredzētais siltumenerģijas patēriņa ierobežojums (vairāk nekā 230 kWh/m² gadā) ir attiecināms aptuveni uz 10% daudzdzīvokļu māju, kurām ir vislielākais energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls.

Izvirzītās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par atbalstu likumprojektiem, kas ievieš ES direktīvu par Eiropas uzraudzības iestādēm

20.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus vairākos likumprojektos, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām.

Lai ieviestu šīs direktīvas prasības, tika izstrādāti grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”, kā arī Finanšu konglomerātu likumā.

Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts Eiropas Savienībā (ES) veikt finanšu uzraudzības sektora reformu, izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropa Banku iestādi. Tādējādi ar šīm iestādēm tika aizstātas Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteja, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteja un Eiropas Banku uzraugu komiteja, kas darbojās līdz 2010.gada 31.decembrim, un jaunizveidotajām iestādēm tika piešķirtas plašākas pilnvaras.

Eiropas Banku iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datubāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, vākt informāciju, uzturēt datubāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datubāzi un īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Līdz ar to atbilstoši iepriekš minētajai direktīvai ir jāveic atbilstoši precizējumi nacionālajos normatīvajos aktos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 20.septembrī pieņēmis lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 190 jaunus pilsoņus, tai skaitā arī 7 nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem. No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem jaunajiem pilsoņiem 70% ir krievi, 8% –ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 19% jauno pilsoņu ir pamata izglītība, 60% – vidējā, bet 19% – augstākā izglītība.

Tuvāko dienu laikā jaunie pilsoņi pa pastu saņems paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā būs informācija par personas uzņemšanu pilsonībā, kā arī tiks sniegta būtiskākā informācija par jaunās Latvijas pilsoņa pases noformēšanas iespējām. PMLP atgādina, ka līdz ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek mainīts personas tiesiskais statuss, tādēļ līdzšinējā nepilsoņa pase vairs nav derīga izmantošanai ne iekšzemē, ne ceļojumiem uz ārzemēm.

Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā tika sākta nepilsoņu naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 136 897 personas, to skaitā 14 012 nepilngadīgi bērni.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai ir jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.

IeM: Par visu Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa struktūrvienību atrašanās vienuviet nodrošināšanu

20.septembrī Ministru kabinets izdevis rīkojumu, kurš nodrošinās visu Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa struktūrvienību atrašanos vienuviet. Tādējādi iedzīvotājiem tiks nodrošināta ērtāka pakalpojumu saņemšana, kā arī tiks nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva izlietošana.

Rīkojums atbalsta Iekšlietu ministrijas (IeM) un Tieslietu ministrijas (TM) savstarpēju nekustamo īpašuma maiņu bez atlīdzības – IeM nodos TM nekustamo īpašumu Jēkabpilī, Liliju ielā 20B, savukārt TM nodos IeM nekustamo īpašumu Jēkabpilī, Brīvības ielā 122a.

Nekustamais īpašums Jēkabpilī, Brīvības ielā 122A, atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, taču netiek izmantots ne Tieslietu ministrijas, ne tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām. Īpašums ir pilnībā iznomāts, un lielāko tā platību aizņem Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknis.

Ņemot vērā, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika piešķirts finansējums īslaicīgās aizturēšanas vietas remontam Jēkabpilī, Brīvības ielā 122A, IeM uzskata, ka lietderīgāk būtu pārņemt minēto ēku savā īpašumā un izteica atbilstošu piedāvājumu TM, piedāvājot pārņemt IeM nekustamo īpašumu Liliju ielā 20B, Jēkabpilī, ko savām vajadzībām šobrīd izmanto IeM padotībā esošās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rota.

Nekustamo īpašumu maiņas gadījumā arī minētā Valsts policijas struktūrvienība tiks pārvietota uz telpām Brīvības ielā 122a, Jēkabpilī.

Savukārt nekustamajā īpašumā Liliju ielā 20B, Jēkabpilī, vienkopus tiks izvietotas vairākas TM institūcijas – Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jēkabpils birojs, Zemgales apgabaltiesas Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļa un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” Jēkabpils birojs.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem

Kopumā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma mērķi ir sasniegti – tiek veicināta uzņēmējdarbības attīstība un mazināts administratīvais slogs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus.

Līdz 2011.gada 31.jūlijam bija reģistrēti 13 354 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. To skaits salīdzinājumā ar 2010.gada septembri pieauga 38 reizes, turklāt 37% no jaundibinātajiem uzņēmumiem bija mikrouzņēmumi. Tajā pašā laikā 22% jeb 2976 mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem bija izveidojies 837 tūkstošu latu parāds.

Vienlaikus ir iezīmējušās arī vairākas problēmas. Piemēram, motivācijas trūkums paplašināt saimniecisko darbību (pārsniedzot kritērijus), 500 latu mēnešalgas ierobežojums var kavēt piesaistīt augstākas kvalifikācijas speciālistus, mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošana nodokļu plānošanai, kā arī zemāki valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēri šo uzņēmumu darbiniekiem, ievērojot samērā zemās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Tajā pašā laikā LM uzsver, ka no likuma ieviešanas ir pagājis tikai gads. Līdz ar to tas ir nepietiekams laika periods, lai detalizēti veiktu likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus attiecībā uz iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem. LM ierosina šādu analīzi veikt reizi gadā, neskatoties uz to, ka likumā turpmāk nav šāda deleģējuma.

To paredz LM sagatavotais informatīvais ziņojums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 30.jūnijam, kuru 20.septembrī izskatīja valdība.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinets izvērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un līdz 2011.gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

LM: Par Eiropas fondu līdzekļu papildu ieguldīšanu nodarbinātības pasākumu īstenošanai

Valdība 20.septembrī atbalstīja papildus 37 miljonu latu Eiropas fondu līdzekļu ieguldīšanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2012. un 2013.gadā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš norādījusi, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildu ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, t.sk. turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, līdz ar to palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.

Tāpēc no kopējā piešķirtā finansējuma gandrīz 23 miljoni latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu LM plāno nākamajos gados ieguldīt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā.

Par piešķirto atbalstu LM būs ne tikai iespēja sniegt atbalstu plašākam cilvēku lokam, bet arī ieviest jaunu un efektīvu bezdarbnieku apmācības veidu – bezdarbnieku apmācība sadarbībā ar darba devēju organizācijām un nozaru darba devēju organizāciju apvienībām. Līdz ar to darba devējiem būs iespēja pašiem noteikt un apmācīt vairāk nekā septiņus tūkstošus bezdarbnieku Latvijas tautsaimniecības prioritārajās nozarēs un uz eksportu orientētās pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta, kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, mašīnbūves, tūrisma, loģistikas u.c. nozarēs. Plānots, ka bezdarbnieku apmācība notiks divos veidos – bezdarbnieks mācīsies izglītības iestādē atbilstoši darba devēja noteiktajai specialitātei vai arī bezdarbnieks mācīsies pie konkrētā darba devēja.

Savukārt apmēram 14 miljoni latu ESF līdzekļu paredzēts ieguldīt algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanā, ko plānots sākt nākamā gada sākumā.

To paredz 20.septembrī valdībā pieņemtie grozījumi ESF darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Lēmums par papildu finansējuma ieguldīšanu nodarbinātības pasākumos vēl jāpieņem Eiropas Komisijai.

Nākamgad plānots pašvaldībās atjaunot pasākumu “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo simtlatnieku pasākumu. Atšķirībā no simtlatniekiem jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati varēs izvērtēt, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei pasākumā. Tāpat, īstenojot sabiedriskos darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo valsts veiks iemaksas bezdarbnieku sociālajai apdrošināšanai.

Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz četriem mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus uz rokas. Tāpat paredzēts segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un bez darba ir vismaz sešus mēnešus. Pagaidu darba vietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par nākamā gada budžeta apstiprināšanu trim ministrijas padotības iestādēm

20.septembrī valdība apstiprinājusi nākamā gada budžetu trim Satiksmes ministrijas padotības iestādēm.

Ar valdības rīkojuma projektu ticis apstiprināts 375 886 latu liels Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (VDzTI) 2012.gada budžets, savukārt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (TNGIIB) 2012.gada budžets aprēķināts 281 747 latu apmērā, bet Valsts dzelzceļa administrācijai (VDzA) tas noteikts 250 591 latu liels.

Lielākā šo iestāžu budžeta izdevumu pozīcija ir finansējums darbinieku atlīdzībai – VDzTI šim mērķim paredzēti 291 480 lati, TNGIIB budžetā tam plānoti 158 957 lati, bet VDzA darbinieku atalgojumam nākamgad paredzēti 121 662 lati.

Visas minētās iestādes ir valsts budžeta nefinansētas – līdzekļi to darbībai tiek rasti no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma, bet TNGIIB gadījumā – arī no ieņēmumiem par tranzīta lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā un no VAS “Latvijas Jūras administrācija” līdzekļiem.

VDzTI īsteno valsts pārvaldes funkcijas dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi. TNGIIB īsteno valsts pārvaldi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, kā arī dzelzceļa avāriju un jūras negadījumu izmeklēšanas jomā, savukārt VDzA galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei

20.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.123 “Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk svaigpiena ražotājam būs jāatbild par saražotā svaigpiena kvalitāti un jāseko līdzi visai pieejamai informācijai par viņa saražotā svaigpiena kvalitāti, kā arī jāveic visas nepieciešamās darbības neatbilstību novēršanai.

Savukārt svaigpiena pircējam uz laboratoriju būs jāpiegādā tikai viens svaigpiena paraugs, kurā noteiks visus nepieciešamos rādītājus (somatiskās šūnas, baktēriju kopskaitu, inhibitoru klātbūtni, piena taukus un piena olbaltumvielas), tādējādi samazinot izmaksas par paraugu noņemšanas aprīkojumu un transportu, kā arī par paraugu izmeklēšanu.

Grozījumi noteikumos nosaka, kādās Latvijas laboratorijās jāveic obligātie svaigpiena paraugu izmeklējumi, lai nodrošinātu visiem svaigpiena ražotājiem vienādu paraugu izmeklēšanas kvalitāti.

Noteikumos precizēta Pārtikas un veterinārā dienesta un valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” kompetence, kā arī terminu “piens”, “svaigpiens”, “svaigpiena paraugs”, “obligātais svaigpiena paraugs” un “novietne” lietošana.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai

20.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai””.

Ar MK noteikumu grozījumiem esošajos noteikumos, kas paredz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām iespēju pretendēt uz aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei, tiek iekļauta papildu norma par atbalstu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām graudkopības nozarē faktoringa pakalpojuma izmantošanai un tā termiņa ierobežojumu, nosakot, ka faktoringa gadījumā aizdevuma termiņš nav ilgāks sešiem mēnešiem.

Valsts atbalstu faktoringa pakalpojuma izmantošanai Hipotēku banka piešķir tikai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām graudkopības nozarē.

Paredzams, ka šis jaunais finanšu instruments uzlabos lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību iespējas iegūt resursus apgrozāmo līdzekļu nodrošinājumam, jo faktoringa gadījumā par nodrošinājumu kalpo debitoru parāds jeb sagaidāmā samaksa no pircējiem. Jāņem vērā arī, ka produkcija, par kuru tiek veikts faktoringa darījums, līdz norēķinu veikšanai no pircēja puses ir faktoringa sniedzēja īpašums. Faktoringa sniedzējs neuzņemas darbu ar līdzekļiem, kam ir īss izmantošanas termiņš. Taču tieši graudi ir tādi, kuri tiek tirgoti biržās un kurus var izmantot par nodrošinājumu.

Salīdzinot ar lauksaimniecības produktu ražotājiem, patlaban lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir lielākas problēmas saņemt aizdevumu trūkstošā nodrošinājuma dēļ.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējām rīcības grupām starpvalstu sadarbībai

20.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējām rīcības grupām starpvalstu sadarbībai”.

Noteikumi paredz atbalsta piešķiršanas kārtību Latvijas vietējām rīcības grupām (VRG), lai tās kopīgi ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu organizācijām īstenotu starpvalstu sadarbības projektus, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pieredzes nodošanu un iegūšanu vietējiem iedzīvotājiem aktuālu problēmu risināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu sadarbības ideju īstenošanu.

“LEADER pieejas īstenošana” pasākums “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” tiks īstenots Lauku attīstības programmas (LAP) un Rīcības programmas ietvaros. Kopējais programmu finansējums pasākumam būs 3 486 845 lati.

Šobrīd Latvijā darbojas 40 vietējās rīcības grupas, kurām laika gaitā ir izveidojusies formāla vai neformāla sadarbība ar citu ES valstu organizācijām, kuras saņem atbalstu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) vai Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), kā arī trešo pasaules valstu organizācijām, kuras īsteno LEADER pieejai līdzīgus projektus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa