Ministru kabineta rīkojums Nr.474

Rīgā 2011.gada 26.septembrī (prot. Nr.51 16.§)

Par atļauju A.Ozolam savienot amatus

1. Ministru kabinets, izskatot Andra Ozola 2011.gada 29.augusta iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" direktora amatu, Ostu padomes locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, konstatēja:

1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, un 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir augstākā kolektīvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzraudzības un pārvaldes institūcija. Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.2. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantā noteiktā izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.3. atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10.panta pirmajai daļai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde veic šādas funkcijas:

1.3.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.3.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.3.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.3.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.3.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.3.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.3.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.3.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.3.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otrās daļas izpratnē;

1.5. speciālie amatu savienošanas ierobežojumi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām noteikti šā likuma 7.panta sestajā daļā, kurā norādīts, ka šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.5.3. amatu arodbiedrībā;

1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.5.5. amatnieka saimniecisko darbību, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.6. ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 1.punktā noteikto, ka valsts iestāžu vadītāji var savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, A.Ozolam ir atļauts savienot valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" direktora amatu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, ievērojot citus valsts amatpersonai likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;

1.7. Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.746 "Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" nolikums" 1.punktā noteikts, ka valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Šo noteikumu 2.punkts nosaka, ka tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības (komercdarbības) attīstību, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un palielinot Latvijas uzņēmēju (komersantu) konkurētspēju Latvijā un starptautiskajos tirgos. Pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 9.panta ceturto daļu, valsts aģentūras direktoru amatā ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem. Publisko aģentūru likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja uzdevumus, kā arī:

1.7.1. izstrādā valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta projektu;

1.7.2. apstiprina valsts aģentūras darba plānu kārtējam gadam;

1.7.3. nodrošina valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

1.7.4. sniedz atbildīgajam ministram, viņa pilnvarotajai amatpersonai, kā arī uzraudzības institūcijai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus valsts aģentūras darbības jautājumos;

1.7.5. veic citus uzdevumus, kas noteikti valsts aģentūras darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos;

1.8. ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas 3.punktā noteikto, A.Ozola Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Ostu padomes locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.9. pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta trešo daļu, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas 3.punktu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ostu padomes locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā;

1.10. Ministru prezidenta 2011.gada 10.februāra rīkojuma Nr.45 "Par Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes nolikumu" pielikuma 1.punkts nosaka, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kas darbojas saskaņā ar Likumu par ostām, nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. Pamatojoties uz Likuma par ostām 10.panta otrās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē ir jābūt pārstāvim no Latvijas Attīstības aģentūras, A.Ozols ir deleģēts būt par Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekli. Atbilstoši Likuma par ostām 11.pantam Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1.10.1. izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem;

1.10.2. izvirzīt priekšlikumus Latvijas ārpolitikas aktivitātēm, kas vērstas uz Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstības veicināšanu;

1.10.3. sekmēt un atbalstīt Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora atpazīstamību starptautiskā biznesa vidē un atbalstīt Latvijas ostu dalību starptautiskajās izstādēs un konferencēs;

1.10.4. sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

1.10.5. apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu;

1.10.6. veicināt Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, koordinējot iesaistīto pušu sadarbību un risinot kopīgas aktuālas problēmas;

1.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 16.panta pirmo un otro daļu) 1.punktu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīta institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt darbības programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzību. Šo Ministru kabineta noteikumu 6.4.apakšpunktā noteikts, ka Uzraudzības komitejas sastāvā ir jābūt katras sadarbības iestādes vadītājam. Valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" ir Eiropas Savienības struktūrfondu apguves darbībās iesaistīta valsts iestāde, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno daļu no starpniekinstitūcijas funkcijām (sadarbības iestāde). To apliecina, piemēram, Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu). Saskaņā ar šo Ministru kabineta noteikumu 8.punktu valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" ir noteikta kā sadarbības iestāde. No minētā secināms, ka A.Ozols Uzraudzības komitejā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums" 3.punktā minēti Uzraudzības komitejas uzdevumi, un tie ir šādi:

1.11.1. uzraudzīt piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;

1.11.2. izskatīt priekšlikumus par grozījumiem attīstības plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

1.11.3. apstiprināt Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas plānu;

1.11.4. izskatīt Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu īstenošanu;

1.11.5. apstiprināt Eiropas Savienības fondu vadības komunikācijas stratēģiju;

1.11.6. apstiprināt komitejas un apakškomitejas reglamentus;

1.11.7. izskatīt un apstiprināt apakškomitejas sagatavotos lēmumprojektus, kā arī pieņemt lēmumus par apakškomitejas ieteikumu īstenošanu;

1.11.8. atbilstoši kompetencei veikt citus uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības fondu vadību regulējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Ostu padomes locekļa amata un Uzraudzības komitejas locekļa amata pienākumiem, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Ostu padomes locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.¹ panta piektajā daļā noteikto, atļaut A.Ozolam savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ostu padomes locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu.

3. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo un otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars