Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš no 19. līdz 26.septembrim uzturējās darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kur trešdien, 21.septembrī, Ņujorkā piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijas atklāšanā, teica uzrunu tās dalībniekiem (skat. "LV" nr.151, 23.09.2011.), kā arī piedalījās ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna rīkotajās valstu vadītāju darba pusdienās un ASV prezidenta Baraka Obamas rīkotajā pieņemšanā par godu ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijai, kur tikās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Baraku Obamu un prezidenta kundzi Mišelu (attēlā).

Savukārt ceturtdien, 22.septembrī, Andrim Bērziņam bija vairākas divpusējās sarunas ar citu valstu līderiem – Somijas Republikas prezidenti Tarju Halonenu, Butānas Karalistes premjerministru Džigmi Tinleju, Gruzijas Republikas prezidentu Mihailu Saakašvili un Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču. Tāpat Latvijas Valsts prezidents tikās ar ASV pārstāvētajām ebreju organizācijām

ANO oficiālais foto

22.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Viņi pauda vienotu viedokli, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas visos līmeņos, vienlaikus uzsverot, ka gan Latvija, gan Somija piešķir lielu nozīmi Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšanai. Abām valstīm ir būtiska viedokļu koordinācija un saskaņota reakcija uz starptautiski nozīmīgiem notikumiem, pastiprinot reģiona ietekmi globālajā politikā.

Pārrunājot šābrīža aktualitātes saistībā ar eirozonas problēmjautājumiem un Eiropas Savienības nākotnes redzējumu, prezidenti bija vienisprātis, ka eirozonas šābrīža grūtības nevar būt par šķērsli Latvijas nodomam izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā.

"Es neredzu tam alternatīvu, jo mazas ekonomikas nākotnes attīstībai pievienošanās lielam vienotas valūtas tirgum ir vienīgais risinājums, kas dotu iespēju ekonomikai augt," uzsvēra A.Bērziņš.

Latvijas prezidents sarunas gaitā pauda ieinteresētību Somijas pieredzes pārņemšanā lielo valsts uzņēmumu pārvaldībā, kur Somija ir viens no labākajiem paraugiem ES līmenī. Arī Somijas augstākās izglītības modelis varētu kalpot par labu paraugu Latvijas augstākās izglītības sistēmas reformām.

"Mūsu valstis ir tuvas gan pēc vēstures analoģijām, gan mentāli. Mēs labi saprotam viens otru," atzina A.Bērziņš, stāstot T.Halonenai par vienu no šābrīža Latvijas būtiskākajiem neatliekami risināmajiem jautājumiem – ekonomisko emigrantu plūsmas apturēšanu un atgriešanu Latvijā.

Somijas prezidente pauda izpratni par situācijas nopietnību, jo pagājušā gadsimta 50.–60.gados daudzi somi pēckara seku iespaidā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kas ievērojami samazināja valsts iedzīvotāju skaitu un negatīvi ietekmēja valsts ekonomikas atjaunošanos pēc kara postījumiem. Šai sakarībā T.Halonena uzsvēra, ka galvenais, kas jādara valstij, ir saiknes saglabāšana ar aizbraukušajiem cilvēkiem, kas lielā mērā iespaido arī viņu lēmumus kādreiz atgriezties.

Sarunas beigās Somijas prezidente uzaicināja Latvijas prezidentu nākamā gada februārī apmeklēt Helsinkos plānoto Arajološas grupas valstu prezidentu kārtējo tikšanos, kas būtu laba iespēja neformālākā gaisotnē apmainīties ar informāciju par aktualitātēm, smelties pieredzi to risināšanā un nodibināt kontaktus ar citu valstu pirmajām amatpersonām. A.Bērziņš labprāt piekrita šim uzaicinājumam. 

Pirmo reizi Latvijas diplomātijas vēsturē Valsts prezidenta A.Bērziņa vizītes laikā ASV 22.septembrī notika Latvijas un Butānas amatpersonu tikšanās. Latvijas prezidents tikās ar Butānas premjerministru Džigmi Tinleju.

Sarunas gaitā Butānas premjers iepazīstināja A.Bērziņu ar valsts attīstību, kā arī lūdza Latvijas atbalstu Butānai balsojumā par dalību ANO Drošības padomē, jo Butāna kandidē uz 2013.–2014.gada termiņu. Valsts prezidents atbildēja, ka Latvija šobrīd vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par konkrēto balsojumu.

Vienlaikus A.Bērziņš aicināja Butānas pusi nodibināt diplomātiskās attiecības ar Latviju. Butānas premjers informēja, ka Butāna noteikti apsvērs šo priekšlikumu, kad valdība izskatīs diplomātisko attiecību paplašināšanas jautājumus.

Pēc Gruzijas prezidenta iniciatīvas ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros Latvijas Valsts prezidents tikās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. Iepazīšanās sarunā abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Gruzijas sadarbība vienmēr ir bijusi cieša, abpusēji ieinteresēta un aktīvā politiskā dialogā balstīta.

Valsts prezidents A.Bērziņš apliecināja, ka Latvija ir konsekventi atbalstījusi Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās, kā arī stingri iestājas par neatzīšanas politiku attiecībā uz separātajiem reģioniem. Vienlaikus Latvija atbalsta Gruzijas sadarbību ar NATO un tuvināšanos Eiropai.

M.Saakašvili informēja Latvijas prezidentu par valstī sasniegto korupcijas un noziedzības apkarošanā, kur Gruzija ierindojusies starptautisko reitingu labākajās pozīcijās. Vienlaikus Gruzijas valsts politikas prioritātes, pēc prezidenta sacītā, ir izglītība un modernas infrastruktūras veidošana. Jau šobrīd Gruzijas valsts ik gadu vairākiem simtiem studentu apmaksā mācības ārvalstīs, lai pēc tam valstī atgrieztos Eiropas un pasaules labākajās augstskolās izglītoti speciālisti. Savukārt Gruzijas augstākās izglītības galvenie virzieni esot tehnisko un ar tehnoloģijām saistīto specialitāšu apgūšana, kas lielā mērā sasaucas arī ar Latvijas situāciju un nepieciešamību darba tirgū.

"Gruzija vēlas kļūt par modernu un augsti attīstītu valsti, kas ir pievilcīga arī citu valstu tūristiem," uzsvēra M.Saakašvili.

Valsts prezidents A.Bērziņš informēja Gruzijas prezidentu par situāciju Latvijā, pēcvēlēšanu rezultātiem un kritērijiem, ko prezidents izvirzījis nākamā valdības vadītāja nominēšanai: "Vislabākā koalīcija būtu iespējami plašāka koalīcija, bet vislabākais premjera kandidāts – pieredzējis, zinošs un komandu vadītspējīgs, partiju akceptēts."

Sarunas noslēgumā Gruzijas un Latvijas prezidenti apmainījās uzaicinājumiem apmeklēt abas valstis vizītēs.

23.septembrī Valsts prezidents A.Bērziņš tikās ar ASV pārstāvētajām ebreju organizācijām. Sarunas gaitā tika skarti ārpolitikas jautājumi, kas attiecas uz Latvijas pozīciju ebreju kopienai būtiskos jautājumos, kā arī Latvijas iekšpolitikas aktualitātes nesen notikušo Saeimas vēlēšanu un Latvijas valsts turpmākās attīstības kontekstā.

Valsts prezidents, raksturojot Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, uzsvēra, ka neatkarīgi no nākamās valdības koalīcijas modeļa Latvijas ārpolitikas vadlīnijas nemainīsies un Latvija turpinās pildīt visas starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies gan starptautiskās organizācijās, gan divpusējos līgumos ar citām valstīm vai organizācijām. Šo uzstādījumu Valsts prezidents uzskata par principiāli būtisku un izšķirīgu nākamās koalīcijas veidošanā.

Ebreju organizāciju pārstāvji pateicās A.Bērziņam par iespēju tikties un pārrunāt jautājumus, kas nozīmīgi ebreju organizācijām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka līdzšinējā sadarbība ar iepriekšējiem Latvijas valsts vadītājiem un augstākajām amatpersonām esot bijusi savstarpēji ieinteresēta un ļoti veiksmīga. Ebreju organizāciju pārstāvji izteica atzinību Latvijai par atbalstu ebreju kultūras un izglītības uzturēšanā un veicināšanā Latvijā, kur viens no pozitīvākajiem piemēriem ir ebreju vidusskolas atvēršana Rīgā 2010.gada 1.septembrī.

Abas puses pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos, tajā skaitā Tuvo Austrumu miera procesu un Palestīnas jautājumu. Prezidents uzsvēra, ka ilgtspējīgam mieram ir nepieciešama abu pušu labā griba un abu pušu (Izraēla, Palestīna) dialogs. Latvija uzskata, ka ir jāatjauno sarunas kvarteta līmenī (ANO, ES, ASV un Krievija), lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma.

Sarunā tika skarti arī jautājumi par Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību attīstību, kā arī Latvijas iesaisti ES Austrumu partnerības procesā. Valsts prezidents atzina, ka Latvijas un Krievijas attiecības Latvijai vienmēr būs nozīmīgas gan to ekonomiskajā, gan politiskajā kontekstā.

Noslēdzot darba vizītē ASV plānoto divpusējo sarunu raundu, A.Bērziņš tikās ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar valstu divpusējās attiecības, kā arī Serbijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

Serbijas prezidents pastāstīja par Serbijas centieniem iegūt ES kandidātvalsts statusu, kā arī perspektīvā pievienoties ES. Serbija cer, ka šā gada beigās saņems ES kandidātvalsts statusu un tiks noteikts datums pievienošanās sarunu sākšanai ES.

Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Serbijas integrāciju ES, kā arī ir gatava dalīties savā pieredzē integrācijas jautājumos. Vienlaikus ir būtiski, lai Serbija uzturētu draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, kas ir viens no vissvarīgākajiem ES principiem.

A.Bērziņš sarunas gaitā izklāstīja būtiskākās politiskās un ekonomiskās aktualitātes Latvijā, sniedzot atbildes uz B.Tadiča uzdotajiem jautājumiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanas gaitu, ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, kā arī valsts turpmākās attīstības virzieniem.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Republikas Valsts prezidents darba vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs, tiekoties ar citu valstu līderiem – Somijas Republikas prezidenti Tarju Halonenu…

…Butānas Karalistes premjerministru Džigmi Tinleju…

…Gruzijas Republikas prezidentu Mihailu Saakašvili…

…Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču            Foto: VPK