Guntis Ulmanis Islandes Republikas Altingā

Pēc tam Guntis Ulmanis un Oulafurs Ragnars Grīmsons tikās ar žurnālistiem, kurā Latvijas presi pārstāvēja "Latvijas Vēstnesis".

Uzrunājot žurnālistus, Islandes prezidents Grīmsons atkārtoti uzsvēra Gunta Ulmaņa vizītes vēsturisko nozīmi, jo šī ir pirmā kādas neatkarīgas Baltijas valsts prezidenta vizīte Islandē šīs valsts tūkstošgadu demokrātijas vēsturē. Prezidents Grīmsons žurnālistus informēja, ka abi prezidenti runājuši par Islandes un Latvijas divpusējo sadarbību ilgākā laika posmā. Islandes prezidents atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas Valsts prezidents Islandē tiksies ar divu prominentu Islandes firmu pārstāvjiem. Prezidents Grīmsons atzīmēja mūsu valstu pieaugošo kultūras sadarbību. Abi prezidenti pārrunājuši arī drīzo NATO valstu samitu Vašingtonā. Un šajā sakarā Islandes prezidents teica, ka viņa valsts ir konsekventi atbalstījusi un atbalstīs Latvijas virzību uz NATO.

"Diemžēl mēs šodien bijām spiesti pārrunāt arī traģiskos notikumus Dienvidslāvijā un Kosovā. Ir svarīgi rast iespējamu krīzes demokrātisku risinājumu šai problēmai, lai cilvēki drīzāk varētu atgriezties mājās," uzsvēra prezidents Grīmsons. Viņš arī pauda gandarījumu par Dienvidslāvijas problēmu apspriešanu Latvijā.

Guntis Ulmanis, tiekoties ar žurnālistiem, akcentēja Islandes un Latvijas ciešo mentālo un kultūras saišu līdzību un uzsvēra abu valstu vēsturisko ceļu izpratni. "Brīvība un neatkarība ir galvenais, kas mūsu tautām dots un kas mums konsekventi jāsargā," teica Guntis Ulmanis. Latvijas Valsts prezidents arī dalījās savos pirmajos iespaidos Islandē, atceroties bērnībā lasīto grāmatu "Islandes zvans".

"Skatīdamies pa jūsu lieliskās viesnīcas logu uz brīnišķīgo ainavu apkārt Reikjavīkai, es sapratu, kā Islandes tauta ir pratusi šejieni veidot tik stipru un kā pratusi nosargāt savu neatkarību," teica Latvijas Valsts prezidents.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kādi būs turpmākie soļi abu valstu divpusējos sakaros, Islandes prezidents Grīmsons uzsvēra drīzo NATO valstu sanāksmi Vašingtonā. Islande Vašingtonas samitā atbalstīs Latvijas virzību uz NATO. Prezidents Grīmsons arī atgādināja faktu, ka Latvija kā NATO partnervalsts kopā ar 19 NATO dalībvalstīm lems par drošības jautājumiem Eiropā. Prezidents Grīmsons uzsvēra nepieciešamību tālāk attīstīt Baltijas un ziemeļvalstu sadarbību. "Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm ir jāizveido cieša saliedētu valstu grupa, kas veidotu stingru drošības sistēmas elementu Ziemeļeiropā," teica prezidents Grīmsons.

Latvijas Valsts prezidents runāja par abu valstu ekonomiskās sadarbības aktualitāti kā vienu no nākotnes prioritātēm. Guntis Ulmanis uzsvēra arī drošības politiku, kas ir pats būtiskākais elements Islandes un Latvijas divpusējās attiecībās. Prezidents Ulmanis akcentēja arī Latvijas un Islandes sadarbības starptautiskajās drošības struktūrās aktualitāti.

Guntis Ulmanis žurnālistiem pastāstīja, ka vizītes otrajā dienā, tiekoties ar Islandes premjerministru, viņu uzmanības centrā būs abu valstu sadarbības attīstīšana zivju nozvejā un zivju pārstrādē.

Uzrunājot Islandes parlamenta deputātus, Guntis Ulmanis izteica pateicību par sniegto palīdzību neatkarības atgūšanā, norādot, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību.

Norādot Latvijas ārpolitikas prioritātes, Guntis Ulmanis augstu novērtēja konsekvento Islandes atbalstu Baltijas valstu dalībai Ziemeļatlantijas savienībā. G.Ulmanis informēja parlamentāriešus par Latvijas attīstību pēdējā laikā, par integrāciju ES un NATO, kā arī vēlmi padziļināt darbību organizācijās, kas strādā ziemeļu reģionā. G.Ulmanis atzina, ka Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm ir kopēja izpratne par reģionu un mūsu reģiona valstis arvien aktīvāk iesaistās Eiropas un globālajā sadarbībā. Šajā sakarā Valsts prezidents norādīja uz nozīmīgo Islandes ieguldījumu Ziemeļu Ministru padomē un Eiropas Padomē.

Islandes parlamenta priekšsēdētājs atzina, ka starp abu valstu parlamentiem ir izveidojusies laba sadarbība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā, kā arī EDSO parlamentāriešu konferencēs.

Valsts prezidents pauda gandarījumu par sekmīgo ekonomisko sadarbību un labvēlīgo investīciju klimatu, kas izveidojies starp abām valstīm. Valsts prezidents uzsvēra abpusēji izdevīgo ekonomisko sadarbību starp abām valstīm un informēja par attiecībām ar kaimiņvalstīm — par Baltijas valstu savstarpējo sadarbību un attiecībām ar Krieviju. G.Ulmanis runāja arī par sadarbības iespējām izglītībā.

Valsts prezidents tika iepazīstināts ar Islandes parlamenta vēsturi un šīsdienas darbības principiem. Kā norādīja parlamenta prezidents Oulafurs G.Einarsons, arī Islandē valsts parlaments simbolizē valsts vienotību un identitāti.

Pēc Islandes parlamenta apmeklējuma Valsts prezidents devās uz Reikjavīkas mēriju. Vizītes ietvaros Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzstājās ar lekciju Reikjavīkas universitātē, kurā runāja par Latvijas vēsturi, pēdējo gadu reformām Latvijā un kopējiem procesiem mūsdienu Eiropā.

Pievakarē Islandes universitātē notika seminārs, kurā Latvijas Valsts prezidents teica uzrunu par abu valstu sadarbības aktualitātēm.

Vakarā Islandes prezidenta rezidencē notika vakariņas, ko namatēvs bija sarīkojis par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ainai Ulmanes kundzei.

Šī diena, 20.aprīlis, Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim sākas, tiekoties ar Islandes premjerministru Dāvidu Otsonu.

Pēc tam Guntis Ulmanis iepazīsies ar Islandes galvaspilsētu un apmeklēs zivju apstrādes uzņēmumu Grindevīkā, aplūkos Zilo lagūnu un Svartsengi ģeotermisko spēkstaciju.

Pēcpusdienā mūsu Valsts prezidentam paredzēts iepazīties ar jauno Kopavoguras koncertzāli, Gulfosa ūdenskritumu un geizeriem. Paredzēts arī, ka Guntis Ulmanis piedalīsies koku stādīšanas ceremonijā Draudzības mežā.

Šo dienu noslēgs Islandes premjerministra Dāvida Otsona rīkotās vakariņas.

Paredzēts, ka valsts vizītes trešajā dienā, trešdien, Guntis Ulmanis Reikjavīkas ostā apmeklēs firmu "Eimskip" un iepazīsies ar Reikjavīkas katedrāli.

Trešdienas pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents no Reikjavīkas izlidos uz ASV, lai piedalītos NATO valstu sanāksmē Vašingtonā.

Gunti Ulmani valsts vizītē Islandē pavada oficiāla mūsu valsts delegācija, kurā ir ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas vēstnieks Islandē Aivars Baumanis ar kundzi Anitu, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un citas oficiālas personas.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents

Valsts prezidenta vizītē Islandē

Foto: Juris Krūmiņš —

speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Islandes Republikas prezidenta rīkotajās vakariņās, Guntis Ulmanis:

Jūsu ekselence, prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks atrasties šeit un uzrunāt jūs, mani dārgie islandiešu draugi. Vēlētos pateikties par sirsnīgo viesmīlību, ko mana kundze un es izjūtam Islandes zemē. Mēs, latvieši, izjūtam dziļu cieņu un mīlestību pret islandiešiem, jūsu skarbo un reizē maigo zemi, kas rūdījusi Islandes tautu gadsimtu gaitā.

Islandiešus pazīstam kā drosmīgu, neatkarīgu, strādīgu un uzticamu tautu. Islandes drosmi un uzticamību izjūtam ikreiz, kad tā stingri pauž viedokli, kas aizstāv Islandes un citu mazo tautu intereses.

Mūsu tautu stiprums un neatlaidība cauri gadsimtiem ir radusi spēku bagātīgajā tautas folklorā un literatūrā, Islandē — no sāgām un edām, Latvijā — no dainām un eposa "Lāčplēsis".

Latvijā ir pazīstamas islandiešu edas un sāgas. Ir iespēja lasīt arī Nobela prēmijas laureāta Haldora Laksnesa darbus latviešu valodā. Pēc uzturēšanās Islandē latviešu atdzejotājs Uldis Bērziņš ir latviskojis un izdevis "Gilves acu maldu", kas nu ir kārtējā iespēja latviešu lasītājam nokļūt tuvāk Islandes dvēselei.

Prezidenta kungs!

Latvijas tautai spilgtā atmiņā ir Islandes drosmīgais solis 1991.gada augustā, pirmajai atzīstot Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarību un pirmajai nodibinot diplomātiskās attiecības ar tām. Latvijas pateicību par šo Islandes nozīmīgo soli mūžīgi apliecinās Latvijas dāvātais piemiņas akmens "Atbalsts" Reikjavīkas centrā.

Šajos gados ir nostiprinājies Latvijas un Islandes politiskais dialogs. Latvijas un Islandes uzņēmēji veido stabilas ekonomiskās attiecības. Tas paver labu perspektīvu Islandes investīcijām arī nākotnē. Latvija īpaši ir ieinteresēta sadarboties kokapstrādes, zivsaimniecības un transporta jomā.

Dialogs starp mūsu tautām nav iedomājams bez valodas un svešu zīmju tulkošanas. Islandes piešķirtās stipendijas islandiešu valodas apguvei Reikjavīkas universitātē ir nesušas augļus — Latvijā ir uzsākta islandiešu–latviešu, latviešu–islandiešu vārdnīcas sastādīšana. Tas neapšaubāmi būs stimuls plašākai interesei par islandiešu literatūru un arī tās tulkošanu.

Mēs augstu novērtējam Islandes konsekventi pausto nostāju par Baltijas valstu vietu NATO saimē. To jūs, prezidenta kungs, apliecinājāt, būdams vizītē Rīgā, to jūs apliecinājāt arī pirms mēneša, viesojoties Polijā uzreiz pēc tās uzņemšanas Ziemeļatlantijas aliansē.

No Vašingtonas galotņu tikšanās sagaidām skaidrus politiskus un praktiskus lēmumu par turpmāko paplašināšanās gaitu. Jautājums par nākamo NATO paplašināšanās kārtu ir jautājums par Baltijas valstīm.

NATO arī turpmāk būs kritiski svarīga loma Eiropas drošībā. Gadsimtu mijā saskatāmi jauni izaicinājumi kontinenta drošībai. Cilvēktiesību ievērošana un starpetniskā saskaņa kļūst par principiāli svarīgiem elementiem drošības situācijā. Starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt gatavai pareizajā veidā un laikā iejaukties arī turpmāk, lai nepieļautu Kosovai līdzīgas humanitāras katastrofas.

Prezidenta kungs!

Latvijas un Islandes sadarbība simboliski runā par teicamo Baltijas un ziemeļvalstu reģionālo sadarbību kopumā. Baltijas un ziemeļvalstu sadarbība ir stipra iezīme mūsdienu Latvijas identitātē, un tā ir viena no spilgtākajām jaunās Eiropas zīmēm.

Baltijas un ziemeļvalstis vieno kopējas intereses un izpratne par mūsu reģionu kā Eiropas un transatlantisko procesu integrālu sastāvdaļu. Koordinēta astoņu reģiona valstu sadarbība nākotnē pastiprinās reģiona nozīmi un ietekmi Eiropas un transatlantiskajā sadarbībā kopumā.

Šis reģions ir augstas attīstības dinamikas reģions, un te veidojas iekļaujoša sadarbība. Baltijas jūras reģions ar savu mierīgo un stabilo attīstību sniedz paraugu visai Eiropai.

Prezidenta kungs!

Pagājušajā gadā tiekoties, mēs runājām par to, kā mazām tautām un valstīm izdodas veidot savu nākotni. Tālredzīga rīcība un neatlaidīgs darbs ved uz panākumiem. Tā bieži ir bijusi tieši mazo valstu iezīme — tieši tāpat kā spēja pietiekami ātri veikt reformas un pieņemt svarīgus politiskus lēmumus, dinamiski reaģējot uz izmaiņām pasaulē.

Katra valsts un tauta veido savu ceļu uz pārticību, veido sevi par drošu un saliedētu sabiedrību. Tādu ceļu šinī gadsimtā gājusi Islande, un tas ir bijis sekmīgs. Darbs un izglītība bijušas divas centrālās vērtības sabiedrības attīstībā. Jūs, prezidenta kunga, man par Islandes ceļu stāstījāt pirms gada Rīgā, par to runājām arī šodien. Esmu priecīgs, ka man ir iespēja pašam iepazīties ar Islandes pieredzi.

Pateicoties Islandes Republikas prezidentam un Islandes tautai par viesmīlību, es uzsaucu šo tostu par jums, prezidenta kungs, un par Islandes un Latvijas tautu draudzību un labklājību nākamajā gadu tūkstotī!