Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses īssaietā vakar, 19.aprīlī

— Kā jūs jau zināt, pirmdienās es jūs informēju par to, ko valdība jau ir paveikusi un ko tā gatavojas darīt.

Par manu viedokli attiecībā uz stāvokli valdības koalīcijā.

Kopš mēs ar sociāldemokrātiem parakstījām līgumu, Latvijā faktiski darbojas vairākuma valdība, kuras skaitlisko stabilitāti nav ne mazākā pamata apšaubīt. Pat tajā gadījumā, ja atsevišķiem politiķiem cīņa par amatiem šķiet svarīgāka par valdības stabilitāti.

Latvijai šobrīd vairāk nekā jebkad ir vajadzīga stabila valdība. Gada nogalē Helsinkos notiks Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās. Tur Latvijai paveras labas izredzes tikt uzaicinātai pievienoties pirmajai valstu grupai sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Politiskā nestabilitāte un neskaidra politiskā vide mūsu izredzes tikt šajā pirmajā grupā nepalielinās. Ar šiem apstākļiem un iespējamām sekām ir jārēķinās visiem, kas izplata baumas par valdības nestabilitāti, veido intrigas un musina uz nesaskaņām.

Uzskatu, ka valdību veidojošajām Saeimas frakcijām šobrīd jādarbojas divos virzienos.

Pirmkārt, jānāk ar konkrētiem priekšlikumiem savstarpējo pretrunu un neuzticības likvidēšanā. Jāatjauno amatu līdzsvars Saeimā un valdībā. Jāintensificē konsultācijas un, ja tas ir nepieciešams, jāstrādā pie papildinājumiem un uzlabojumiem koalīcijas līgumā.

Otrkārt, katrai partijai un politiķim jāizvērtē politiskā griba turēt iepriekš doto vārdu valdības atbalstam.

Pats uzskatu šo valdību par stabilu.

Katram politiķim sava attieksme pret valdību būs jāpierāda darbā un godīgās, koleģiālās, cilvēciskās attiecībās.

Attiecībā uz valsts ministriem — kā jau solīju un kā mēs esam vienojušies arī ar Jauno partiju, partiju "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un sociāldemokrātiem, es līdz 1. maijam piedāvāšu konkrētus kandidātus valsts ministru amatiem.

Par valodas likumu. Kā solīts, esmu iesniedzis priekšlikumus valsts valodas likumprojekta grozījumiem — ar mērķi, lai valsts valodas likums nodrošinātu latviešu valodas lietošanu un aizsardzību visā valsts teritorijā. Likumam ir jābūt stingram, piemērojamam un pielietojamam, kā arī atbilstošam Latvijas starptautiskajām interesēm.

Manis iesniegtie labojumi attiecas uz deviņiem likumprojekta pantiem un ir vērsti uz to, lai nodrošinātu valsts valodas lietošanu Latvijas Republikā un vienlaikus netraucētu brīvai uzņēmējdarbībai. No uzņēmēju samaksātajiem nodokļiem mūsu valstī tiek maksātas pensijas, algas un pabalsti ģimenēm.

Valodas likums nav vajadzīgs nedz EDSO, nedz Maksam van der Stūlam, tas ir vajadzīgs mums pašiem un mūsu valstij. Tādēļ būsim racionāli un meklēsim labāko risinājumu.

Jau esmu jūs informējis par to, ka ir izveidota darba grupa, lai novērstu kavēkļus gan ārvalstu, gan iekšējo investoru darbībai. Jau šobrīd esmu saņēmis atbildes no ārvalstu tirdzniecības kameru vadītājiem, kur ir norādīts, ka valsts valodas likums, tāds, kāds tas Saeimā tika pieņemts otrajā lasījumā, radīs jaunus šķēršļus uzņēmējdarbībai Latvijā.

Par energosistēmas pārstrukturizāciju un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Piektdien es apmeklēju vairākus akciju sabiedrības "Latvenergo" uzņēmumus un tikos ar to vadību.

Kopumā vērtējot tur redzēto, man ir vairāki secinājumi.

Konkrēta uzņēmuma pārstrukturizācijas veida un privatizācijas paņēmienu izvēle jāatstāj speciālistu kompetencē, nepieļaujot šī jautājuma pārlieku politizēšanu.

"Latvenergo" ir viens no uzņēmumiem, kura darbība skar katru Latvijas iedzīvotāju. Jo būs grūti šeit atrast cilvēku vai institūciju, kas nav elektroenerģijas patērētājs. Tādēļ uzņēmuma privatizācijai ir jābūt pakārtotai patērētāju un tautsaimniecības interesēm. Konkrēti tehniskie, finansu vai juridiskie jautājumi, lai cik nozīmīgi tie liktos, nedrīkst dominēt pār galveno mērķi — nodrošināt Latvijas patērētāju ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju, ar ekonomiski pamatotiem un pēc iespējas minimāliem tarifiem.

Ir pilnīgi nepieņemami mākslīgi aizkavēt "Latvenergo" privatizāciju un novilcināt laiku ar nekonkrētām diskusijām. Vienlaikus galīgo lēmumu par privatizāciju nedrīkst sasteigt, to var pieņemt tikai tad, kad ir pārliecība par to, ka var tikt sasniegts minētais mērķis.

No makroekonomiskā un energoapgādes drošības viedokļa svarīgi ir attīstīt elektroenerģijas ražošanu Latvijā, lai, tuvojoties liberalizētam Baltijas un Eiropas Savienības tirgum, Latvija nevis importētu, bet gan eksportētu elektroenerģiju. Tas dotu arī papildu efektu — jaunas darbavietas un nodokļu maksājumus.

Svarīgi, lai vienlaikus ar "Latvenergo" privatizāciju atbilstoši ES direktīvām tiktu nodrošināta Latvijas energonozares integrācija Eiropas valstu energosistēmā.

Tiekoties ar mežkopības un mežizstrādes nozaru pārstāvjiem, es bieži saņemu pārmetumus par tā sauktajām "papīra" firmām, kas nemaksā pievienotās vērtības nodokli. Esmu gandarīts par Saeimas akceptētajiem grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas izslēdz šādu iespēju.

Šorīt man bija darba apspriede ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu par celulozes rūpnīcas celtniecības iespējām Latvijā. Šis projekts ir svarīgs daudzu apsvērumu dēļ — tas dotu investīcijas, jaunas darbavietas un nodokļu maksājumus valstij, stabilu kokmateriālu tirgu, eksportu ar augstāku pievienoto vērtību.

Esmu uzdevis sagatavot papildinājumus rīkojumam par šī projekta darba grupu. Ministru kabinets saņems informāciju par projekta gaitu un mēs turpināsim strādāt pie šī projekta.

Šodien Ministru kabineta Komitejas sēdē tika akceptēts Koncesiju likuma projekts. Šim likumam būs milzīga nozīme privāto investīciju piesaistē publiskajiem projektiem, un tas nodrošinās valsts un pašvaldību īpašuma racionālu izmantošanu. Tuvākais šāds koncesiju līgums varētu būt par tuneļa izbūvi zem Daugavas Rīgā.

Par "Lattelekom". Līdz 1. jūnijam Ministru kabinetā ir jāiesniedz, bet līdz maijam jāapspriež projekts par regulatoriem.

Par iekšējā tirgus aizsardzības problēmām. Nesen notika konsultatīvās padomes sēde, kurā šī problēma tika definēta par visaktuālāko jautājumu. Tādēļ mēs runāsim par šīm lietām jau nākamajā tikšanās reizē. Protams, iekšējā tirgus aizsardzība ir sarežģīts mehānisms, kura veidošanā ir jāņem vērā arī tādi aspekti kā lauksaimniecības nozares ilglaicīga un konkurētspējīga attīstība, Latvijas starptautiskās saistības un integrācija Eiropas Savienībā. Šie jautājumi ir jālīdzsvaro ar iekšējā tirgus aizsardzību un patērētāju interesēm.

Turpinājums — 3.lpp.

— saņemot apbalvojumu

Vakar, 19. aprīlī, Ministru prezidentam Vilim Krištopanam tika pasniegta 1991. gada Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda goda biedra diploms.

1991.gada Barikāžu dalībnieku atbalsta atklātā sabiedriskā fonda valde bija nolēmusi pasniegt goda biedra diplomu Ministru prezidentam sakarā ar viņa izrādīto lielo interesi par šī fonda darbu, kā arī par sniegto morālo un finansiālo atbalstu fondam.

— atbalstot akciju "Latvijas prece XXI gadsimtam"

No 16. aprīļa "Rimi Baltija" veikalu tīklā pie Latvijā ražoto preču atrašanās vietām ir piestiprināta Ministru prezidenta Viļa Krištopana iniciētās akcijas "Latvijas prece XXI gadsimtam" simbolika.

Šāds akcijas atbalsta projekts tapis akcijas rīkotāju un "Rimi Baltija" sadarbības rezultātā ar mērķi popularizēt šo ideju pircēju vidū un rosināt balsot par labākajām Latvijas precēm.

Šodien, 20. aprīlī, Ministru prezidents Vilis Krištopans apmeklēs universālveikala "Centrs" veikalu "Rimi Baltija", lai atklātu pircēju balsošanas stendus par labākajām Latvijas precēm. Balsošanas iespēja būs visos "Rimi Baltija" veikalos.

Ministru prezidents aicina pircējus būt atsaucīgiem un piedalīties balsošanā, kuras noslēgumā tiks izlozētas arī pārsteiguma balvas.

Šodienas apmeklējuma laikā V.Krištopanu pavadīs "Rimi Baltija" izpilddirektors Knuts Kirsviks, projektu vadītājs Uldis Ļebedevs, mārketinga menedžere Ieva Ilkena un veikala vadītāja Laila Bermane.

Valdības preses departaments