Ministru kabineta noteikumi Nr.696

Rīgā 2011.gada 6.septembrī (prot. Nr.51 26.§)

Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 4.panta piektās daļas 1.punktu,
5.panta ceturtās daļas 1.punktu, 10.panta pirmās daļas 1. un
3.punktu, otro, 2.¹ , septīto, desmito un vienpadsmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā vietējās pašvaldības izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei (turpmāk – atļauja);

1.2. kārtību, kādā Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences (turpmāk – licence);

1.3. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) saskaņo ūdens ieguves urbuma un avota pasi;

1.4. gadījumus, kad attiecībā uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi licences vai atļaujas saņemšanai jārīko konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu;

1.5. gadījumus, kad licence izsniedzama zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā;

1.6. valsts nozīmes derīgo izrakteņu (pazemes ūdeņu) izmantošanas kārtību;

1.7. valsts nozīmes derīgo izrakteņu (pazemes ūdeņu) izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemesgabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona;

1.8. licenču un atļauju izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārīgo kārtību;

1.9. valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību;

1.10. derīgo izrakteņu atradnes pases saturu.

2. Zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojumu kartē vai plānā, zemes dzīļu izmantošanai paredzētā zemesgabala robežas, robežpunktu koordinātas, kā arī citu ģeotelpisko informāciju, kas saistīta ar licences vai atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu, attēlo atbilstoši ģeotelpisko informāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas datus.

3. Derīgo izrakteņu atradnes pasi un derīgo izrakteņu ieguves limitu sagatavo un licenci vai atļauju izsniedz, ja centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par derīgo izrakteņu ieguves kārtību ir akceptējis A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumus atradnē.

4. Persona uz laiku līdz vienam gadam var saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā vai tās daļā, ja zemes dzīles paredzēts izmantot:

4.1. inženierģeoloģiskajai izpētei I kategorijas būvju vajadzībām, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei;

4.2. zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai;

4.3. derīgo izrakteņu meklēšanai.

II. Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase un to ieguves limits

5. Derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) dienests:

5.1. izsniedz derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pasi (1.pielikums), kurā iekļauta ģeoloģiskajā izpētē iegūtā pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas iespējām;

5.2. nosaka derīgo izrakteņu ieguves limitu (2.pielikums) – maksimāli atļauto derīgo izrakteņu ieguves apjomu noteiktā termiņā derīgo izrakteņu atradnē vai atradnes daļā.

6. Lai saņemtu derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pasi vai noteikto derīgo izrakteņu ieguves limitu, dienestā iesniedz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

6.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

6.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma un reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;

6.3. pieprasītā dokumenta nosaukums;

6.4. derīgo izrakteņu atradnes administratīvā piederība un adrese (ja iespējams);

6.5. derīgo izrakteņu atradnes nosaukums saskaņā ar derīgo izrakteņu atradņu reģistru.

7. Šo noteikumu 6.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

7.1. ja iesniegumu neiesniedz zemes īpašnieks, – līguma kopiju, kas noslēgts ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu par derīgo izrakteņu ieguvi;

7.2. ja limits tiek pieprasīts atradnes daļai, – plānu mērogā 1:10000 vai citā piemērotā mērogā, kurā uzskatāmi attēlotas derīgo izrakteņu ieguvei paredzētās teritorijas robežas un robežpunkti, kā arī pievienots robežpunktu koordinātu saraksts tabulas veidā.

8. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 6. un 7.punktā minētā informācija, dienests ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju.

9. Šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minēto dokumentu kopiju dienests nodod Valsts ģeoloģijas fondā.

III. Pazemes ūdeņu izmantošana

10. Pazemes ūdens ieguves urbuma ierīkošanai jāsaņem licence šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Pazemes ūdeņus iegūst saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanas atļauju izsniegšanu.

11. Ja plānots iegūt vairāk par 100 m³ pazemes ūdeņu diennaktī, pazemes ūdeņu ieguvējam nepieciešama dienesta izsniegta pazemes ūdeņu atradnes pase (3.pielikums). Lai saņemtu pazemes ūdeņu atradnes pasi, dienestā iesniedz iesniegumu, kurā ietverta šāda informācija:

11.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

11.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma un reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese;

11.3. pazemes ūdeņu atradnes administratīvā piederība un nosaukums.

12. Ja pazemes ūdeņu atradnē ir veikta papildizpēte un centrs akceptējis jaunus pazemes ūdeņu krājumus, sagatavo jaunu pazemes ūdeņu atradnes pasi.

13. Pēc ūdens ieguves urbuma izveides komersants sagatavo ūdens ieguves urbuma pasi (4.pielikums).

14. Pēc avota hidroģeoloģiskās izpētes komersants sagatavo avota pasi (5.pielikums).

15. Pazemes ūdeņus klasificē atbilstoši:

15.1. hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijai (6.pielikums);

15.2. pazemes ūdeņu ūdens horizontu klasifikācijai (7.pielikums);

15.3. ķīmiskajam sastāvam un specifiskajām īpašībām (8.pielikums).

16. Šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās pases centrs saskaņo šādā kārtībā:

16.1. pārbauda visu nepieciešamo pielikumu, zīmogu, datumu, kā arī darba izpildītāja, komersanta, atbildīgās amatpersonas parakstu, zīmogu un darbu veikšanas datumu esību;

16.2. pārbauda urbuma ģeoloģiski tehniskā griezuma atbilstību esošajai ģeoloģiskajai situācijai:

16.2.1. nosaka ierīkotā urbuma atrašanās vietu piemērotā topogrāfiskajā kartē;

16.2.2. sagatavo karti, kurā norāda apkārt esošos urbumus;

16.2.3. analizē datus par apkārt esošajiem urbumiem;

16.2.4. novērtē ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus pēc Valsts ģeoloģijas fonda datiem;

16.2.5. ģeoloģisko griezumu apskatāmajā teritorijā salīdzina ar iesniegto ģeoloģiski tehnisko griezumu:

16.2.5.1. ģeoloģiski tehniskajam griezumam jāatbilst licences prasībām (ja urbums ierīkots citā horizontā vai izmainīta urbuma konstrukcija, jāpievieno zemes dzīļu izmantošanas licences grozījumi);

16.2.5.2. ģeoloģiskajam griezumam jāataino zemes dzīļu ģeoloģiskā uzbūve, pamatojoties uz konkrētā rajona ģeoloģisko uzbūvi, to detalizējot atbilstoši urbšanas gaitā iegūtajai informācijai;

16.2.5.3. ģeoloģiskā griezuma stratigrāfiskajam dalījumam un iežu litoloģiskajam aprakstam jāatbilst pieņemtajai ģeoloģiskā griezuma stratigrāfiskajai leģendai (1995.gads), hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijai un ūdens horizontu klasifikācijai (šo noteikumu 6. un 7.pielikumam);

16.3. saskaņojot avota pasi, urbuma konstrukciju vērtēšanu aizstāj ar avota kaptāžas vērtēšanu, kā arī analizē datus par apkārt esošajiem avotiem.

17. Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietu saskaņo ar Veselības inspekcijas attiecīgo filiāli pēc tam, kad centrs pārbaudījis aizsargjoslas aprēķinu un akceptējis pazemes ūdeņu krājumus.

18. Vienu saskaņotās šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās pases eksemplāru glabā Valsts ģeoloģijas fondā, otru nodod urbuma vai izpētes pasūtītājam.

19. Ja zemes īpašuma un pazemes ūdeņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona, zemes īpašnieks pazemes ūdeņu ieguves ietaišu īpašniekam nodrošina:

19.1. piekļuves iespēju pazemes ūdeņu ieguves ietaisei;

19.2. pazemes ūdeņu ieguves ietaišu izmantošanai nepieciešamās zemes lietošanas tiesības vismaz stingrā režīma aizsargjoslā.

20. Zemes īpašnieks citai personai piederošas pazemes ūdeņu ieguves ietaises izmanto saskaņā ar noslēgto līgumu par ietaišu izmantošanu.

21. Ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju. Par urbuma likvidāciju sastāda aktu (9.pielikums). Urbuma likvidācijas akta kopiju komersants nodod Valsts ģeoloģijas fondā.

IV. Licences un atļaujas

22. Lai saņemtu licenci (10.pielikums), iesniedz dienestā iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

22.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

22.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

22.3. zemes dzīļu izmantošanas veids;

22.4. zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas administratīvā piederība un adrese (ja iespējams);

22.5. termiņš, uz kādu tiek pieprasīta licence. 

23. Šo noteikumu 22.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

23.1. ja licenci vai atļauju pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks, – ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtā līguma kopiju par zemes dzīļu izmantošanu. Lai saņemtu licenci urbuma likvidācijai, iesniedz arī ar urbuma īpašnieku noslēgtā līguma kopiju, ja urbums nepieder zemes īpašniekam. Ja licenci pieprasa šo noteikumu 4.punktā minētajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem, līgums ar zemes īpašnieku nav jāiesniedz;

23.2. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu atbilstoši iesniegumā norādītajam zemes dzīļu izmantošanas veidam;

23.3. ar darbu pasūtītāju saskaņotu darbu programmu (izņemot gadījumu, ja licenci vai atļauju pieprasa derīgo izrakteņu ieguvei);

23.4. ja licenci pieprasa ūdens ieguves urbuma ierīkošanai, – projektējamo urbuma ģeoloģiski tehnisko griezumu;

23.5. ja licenci pieprasa urbuma likvidācijai, – urbuma ģeoloģiski tehnisko griezumu;

23.6. ja licenci pieprasa zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, ierīkojot siltumsūkņa kolektora urbumus, – informāciju par urbumu skaitu, dziļumu un attālumu starp tiem, urbumu ģeoloģiski tehnisko griezumu un pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumu aprakstu;

23.7. karti mērogā 1:10000–1:50000 vai citā piemērotā mērogā, kurā uzskatāmi attēlota zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija, izņemot gadījumus, ja licenci pieprasa šo noteikumu 4.punktā minētajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem. Ja licenci pieprasa ģeoloģiskai izpētei, norāda paredzētās teritorijas robežpunktu koordinātas. Ja licenci pieprasa urbuma ierīkošanai vai likvidācijai, iesniedz zemes robežu plānu, kurā attēlots urbumu izvietojums;

23.8. ja rīkots konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu, – lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem;

23.9. ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsargjoslā, – rakstisku saskaņojumu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

24. Pirms licences izsniegšanas ūdens ieguves urbuma ierīkošanai dienests, ja nepieciešams, pieprasa centra izziņu par ūdensapgādes iespējām teritorijā, kurā norādīts iespējamais ūdens horizonts un iespējamais debits.

25. Licences adresāts šo noteikumu 4.punktā minēto licenču darbības laikā pirms darbu uzsākšanas konkrētā objektā noslēdz līgumu ar zemes īpašnieku par tiesībām izmantot zemes dzīles, sagatavo darbu programmu un informē dienestu par paredzētajiem darbiem un to izpildes laiku.

26. Lai saņemtu atļauju (11.pielikums), iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu atļaujas saņemšanai. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

26.1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;

26.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai komersanta firma, reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

26.3. zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas administratīvā piederība un adrese (ja iespējams).

27. Šo noteikumu 26.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

27.1.  derīgo izrakteņu atradnes pasi;

27.2. dienesta izsniegto derīgo izrakteņu ieguves limitu;

27.3. dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izdotos tehniskos noteikumus;

27.4. ja atļauju pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks, – ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtā līguma kopiju par zemes dzīļu izmantošanu;

27.5. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu;

27.6. ja bijis konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un atļaujas saņemšanu un konkursa rīkotājs nav pašvaldība, – lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem;

27.7. ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsargjoslā, – rakstisku saskaņojumu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

28. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 22., 23., 26. un 27.punktā minētā informācija, licences vai atļaujas izsniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju.

29. Ja šo noteikumu 22. vai 26.punktā minēto iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, iesniedzējs iesniegumu un tam pievienoto papīra formā sagatavoto dokumentu elektroniskās kopijas apliecina ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, kā arī norāda, vai licenci vai atļauju vēlas saņemt elektroniska dokumenta formā.

30. Dienests vai pašvaldība elektronisko dokumentu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licenci vai atļauju var izsniegt elektroniska dokumenta formā, ja iesnieguma iesniedzējs ir izteicis šādu lūgumu.

31. Ja atklājas, ka iesnieguma iesniedzējs sniedzis nepatiesu informāciju, licences vai atļaujas izsniedzējs pieņem lēmumu neizsniegt licenci vai atļauju.

32. Licencei vai atļaujai ir šādi pielikumi:

32.1. zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi (prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles);

32.2. licencei ģeoloģiskajai izpētei, licencei vai atļaujai derīgo izrakteņu ieguvei – karte vai plāns, kurā attēlotas licences vai atļaujas adresāta īpašumā vai lietojumā esošo zemesgabalu robežas un licences laukuma robeža ar robežpunktiem un kuram pievienota tabula ar robežpunktu koordinātām (izņemot šo noteikumu 4.punktā minētos gadījumus);

32.3. licencei vai atļaujai derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus) – dienesta noteiktais derīgo izrakteņu ieguves limits.

33. Atļauju izsniedz uz laikposmu, kas noteikts derīgo izrakteņu ieguves limitā.

34. Ja licences vai atļaujas adresāts vēlas izdarīt grozījumus licencē vai atļaujā, tas licences vai atļaujas izsniedzējam iesniedz:

34.1. iesniegumu ar grozījumu nepieciešamības pamatojumu;

34.2. šo noteikumu 22. un 23.punktā vai 26. un 27.punktā minēto informāciju atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas veidam, ja tā nepieciešama grozījumu izdarīšanai.

35. Licenci vai atļauju pagarina līdz likuma "Par zemes dzīlēm" 9.pantā norādītajiem termiņiem, skaitot no izsniegšanas datuma, ja to pieļauj ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pilnvaroto personu noslēgtais līgums.

36. Licenci vai atļauju izsniedz šādā kārtībā:

36.1. licences vai atļaujas adresāts uzrāda:

36.1.1. fiziskā persona – personu apliecinošu dokumentu;

36.1.2. juridiskās personas pārstāvis – dokumentu, kas apliecina, ka pārstāvis ir pilnvarots saņemt licenci vai atļauju juridiskās personas vārdā, ja personai komercreģistrā nav reģistrētas juridiskās personas pārstāvības tiesības;

36.2. licences vai atļaujas izsniedzējs licenci vai atļauju reģistrē licenču izsniegšanas žurnālā vai atļauju izsniegšanas žurnālā papīra formā vai elektroniski;

36.3. vienu licences vai atļaujas eksemplāru izsniedz licences vai atļaujas adresātam, otru glabā licences vai atļaujas izsniedzējs.

37. Vietējā pašvaldība katru gada ceturksni līdz tam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam informē dienestu par izsniegtajām un anulētajām atļaujām.

38. Ja licences vai atļaujas darbības laikā ir mainījusies informācija, kas norādīta izsniegtajā licencē vai atļaujā (komersanta nosaukums (firma) vai juridiskā adrese), komersants 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā iesniedz licences vai atļaujas izsniedzējam iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem licencē vai atļaujā. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus. Licences vai atļaujas izsniedzējs pārreģistrē licenci vai atļauju uz jaunā licences vai atļaujas adresāta vārda saskaņā ar komercreģistrā reģistrētajām izmaiņām.

39. Informāciju par izsniegtajām licencēm vai atļaujām to izsniedzējs ievieto savā tīmekļa vietnē. Licences vai atļaujas izsniedzējs savā tīmekļa vietnē ievieto arī informāciju par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu, licenču vai atļauju anulēšanu.

V. Konkurss vai izsole par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu ieguvei

40. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot pazemes ūdeņus), ja valsts vai pašvaldības īpašumā esošā vai valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemes platība, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, ir:

40.1. kūdrai – lielāka par 150 ha;

40.2. pārējiem derīgiem izrakteņiem – lielāka par 25 ha.

41. Ja atradnes neapgūtā platība ir ģeoloģiski izpētīta un ir apstiprināti derīgo izrakteņu krājumi A vai N kategorijā un ja atradnes neapgūtā platība ir mazāka par 100 % no esošā licences laukuma un tam pieguļ, tad, paplašinot licences laukumu derīgo izrakteņu atradnē, konkurss vai izsole nav jārīko.

42. Konkursa rīkotājs izstrādā konkursa nolikumu un izveido konkursa komisiju. Konkursa nolikumā iekļauj:

42.1. vispārīgo informāciju (zemes dzīļu izmantošanas veids, konkursa objekta nosaukums un apraksts, konkursa rīkotāja rekvizīti);

42.2. konkursa komisijas tiesības un pienākumus;

42.3. informāciju par piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību;

42.4. prasības piedāvājuma noformējumam un iesniegšanai;

42.5. iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un kārtību;

42.6. zemes nomas līguma projektu;

42.7. informāciju par izsoles rīkošanas vietu, laiku un kārtību, ja saskaņā ar konkursa procedūru zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rīko izsoli;

42.8. konkursa rezultātu pārsūdzēšanas kārtību.

43. Konkursa nolikumā nosaka šādus pretendentu vērtēšanas kritērijus:

43.1. finansiālās iespējas;

43.2. pieredze derīgā izrakteņa ieguvē;

43.3. derīgā izrakteņa iegulas racionāla izstrāde;

43.4. vides aizsardzības pasākumi;

43.5. darba aizsardzības pasākumi;

43.6. citi kritēriji, kurus konkursa komisija uzskata par nepieciešamiem.

44. Konkursa rīkotājs plašsaziņas līdzekļos (vismaz vienā pašvaldības vai citā vietējā izdevumā un centrālajā laikrakstā) un savā tīmekļa vietnē ievieto uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda:

44.1. konkursa rīkotāja nosaukumu;

44.2. konkursa nolikuma saņemšanas vietu un kārtību;

44.3. zemes dzīļu izmantošanas veidu un konkursa objekta nosaukumu;

44.4. pretendentu piedāvājumu iesniegšanas laiku un vietu;

44.5. kontaktpersonas adresi un tālruņa numuru, lai saņemtu papildinformāciju;

44.6. citu informāciju, kuru konkursa rīkotājs uzskata par nepieciešamu.

45. Ja konkursa rīkotājam nav savas tīmekļa vietnes uzaicinājuma publicēšanai, konkursa rīkotājs nodrošina iespēju iepazīties ar šo noteikumu 44.punktā minēto uzaicinājumu savās telpās (vietā, kur ar attiecīgo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona).

46. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 darbdienām pēc uzaicinājuma publicēšanas plašsaziņas līdzekļos un ievietošanas tīmekļa vietnē.

47. Lai konkursa rīkotājs varētu izvērtēt pretendentus saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu, pretendenti iesniedz šādus dokumentus:

47.1. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu tehnisko nodrošinājumu derīgo izrakteņu ieguvei;

47.2. informāciju par pretendenta pieredzi derīgā izrakteņa ieguvē;

47.3. konkursa objekta izmantošanas darba programmu, kurā ietverts derīgā izrakteņa iegulas izstrādes tehnoloģijas apraksts, vides aizsardzības pasākumi, darba aizsardzības pasākumi un, ja nepieciešams, citas ziņas;

47.4. citus dokumentus, ko konkursa rīkotājs pieprasījis.

48. Konkursa rīkotājs pārliecinās, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

49. Konkursa rīkotājs, ja nepieciešams, konkursa vajadzībām centrā pasūta ģeoloģisko informāciju, kurā ir sniegts datu apkopojums par zemes dzīļu uzbūvi, derīgo izrakteņu īpašībām un krājumiem konkursam vai izsolei nodotajā objektā.

50. Piedāvājumus konkursa komisija izvērtē atbilstoši piecu punktu sistēmai par katru nolikumā noteikto kritēriju. Par visizdevīgāko atzīst piedāvājumu, kurš ieguvis visaugstāko vidējo galīgo vērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 43.punktā minētajiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem.

51. Konkursa komisija ir tiesīga pieprasīt papildinformāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu piedāvājumu. Ja pretendents to nesniedz vai sniedz nepatiesu informāciju, pretendentu svītro no konkursa dalībnieku saraksta.

52. Ja konkursā piedalās viens pretendents, konkursa komisija šo pretendentu var atzīt par konkursa uzvarētāju, ja pretendenta piedāvājuma vidējais galīgais vērtējums ir lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas.

53. Derīgo izrakteņu ieguves tiesības izsolē piešķir, ja izsoles rīkošana paredzēta konkursa nolikumā un konkursā ir atlasīti vairāki pretendenti, kuru iesniegto piedāvājumu vidējais galīgais vērtējums ir lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas.

54. Konkurss uzskatāms par nenotikušu, ja nav pieteicies neviens pretendents vai neviena pretendenta piedāvājuma vidējais galīgais vērtējums nav lielāks par 60 % no maksimāli iespējamās punktu summas.

55. Konkursa rezultātus konkursa rīkotājs publicē plašsaziņas līdzekļos (vismaz vienā pašvaldības vai citā vietējā izdevumā un centrālajā laikrakstā) un ievieto savā tīmekļa vietnē 10 darbdienu laikā pēc konkursa komisijas lēmuma stāšanās spēkā.

56. Konkursa rīkotāja lēmumu par konkursa rezultātiem var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā vai konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā.

VI. Valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtība

57. Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnē jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence neatkarīgi no derīgo izrakteņu veida.

58. Normatīvajos aktos par valsts nozīmes atradnēm noteiktajās atradnēs licences laukums nedrīkst būt mazāks par 25 % no atradnes neapgūtās platības. Dolomīta atradnē "Birži–Pūteļi" licences laukums nedrīkst būt mazāks par 10 % no atradnes neapgūtās platības.

VII. Noslēguma jautājumi

59. Licences vai atļaujas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

60. Derīgo izrakteņu atradnes pases, kas izsniegtas līdz 2007.gada 24.aprīlim, ir derīgas līdz 2015.gada 20.jūnijam. 

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pase

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Derīgo izrakteņu ieguves limits

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Pazemes ūdeņu atradnes pase

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Ūdens ieguves urbuma pase

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Avota pase

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācija

Nr. p.k.	Galvenie ūdens horizonti, sprostslāņi un vāji caurlaidīgie nogulumi	Ūdens horizontu kompleksi
1.	Gruntsūdeņi (bezspiediena ūdeņi) Q	Q
2.	Spiediena ūdeņi Q	Q
3.	Vidusjuras J2
4.	Apakštriasa ūdens vāji caurlaidīgie nogulumi T1
5.	Augšperma P2
6.	Apakškarbona C1
7.	Mūru–Šķerveļa D3mr–šk	Famena D3fm
8.	Jonišķu–Akmenes D3jnak
9.	Elejas ūdens vāji caurlaidīgie nogulumi D3 el
10.	Amulas D3aml	Pļaviņu–Amulas D3pl–aml
11.	Stipinu D3st
12.	Katlešu–Ogres D3kt+og
13.	Daugavas D3dg
14.	Salaspils D3slp
15.	Pļaviņu D3pl
16.	Amatas D3am	Arukilas–Amatas D2-3ar–am
17.	Gaujas D3gj
18.	Burtnieku D2br
19.	Arukilas D2ar
20.	Augšnarvas D2nr3
21.	Narvas sprostslānis D2nr 1+2
22.	Pērnavas D2pr	Apakšdevona un vidusdevona D1-2
23.	Rēzeknes D2rz
24.	Ķemeru D1km
25.	Gargždu D1gr
26.	Ordovika un silūra sprostslānis O–S
27.	Deimenas Cm2dm	Kembrija Cm
28.	Cirmas Cm1-2cr
29.	Tebras Cm1-2tb
30.	Lontovas ūdens vāji caurlaidīgie nogulumi Cm1ln
31.	Ventavas Cm1vn2
32.	Ovišu Cm1ov
33.	Voronkas Vvr	Venda V
34.	Kotļinas ūdens vāji caurlaidīgie nogulumi Vkt
35.	Gdovas Vgd
36.	Krāslavas Vkr
37.	Arhaja un proterozoja pamatklintājs AR–PR

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Ūdens horizontu klasifikācija

Nr. p.k.	Ūdens horizonta (kompleksa) ģeoloģiskais indekss	Nosaukums	Ūdens horizontu indeksi
			indekss, kas lietojams no 1987.gada 23.oktobra	indekss, kas lietots līdz 1987.gada 22.oktobrim
1.	Q	Gruntsūdeņi
2.	Q1-3	Starpmorēnu spiediena ūdeņi
3.	J2-3	Juras ūdens horizonts	J2k2+3, J2pp, J3o	J2+1, J2k, J2o, J2pp
4.	P2	Perma ūdens horizonts	P2nk	P2nk
5.	C1	Karbona ūdens horizonts	C1nc, C1pp, C1lt	D3nc, D3pp, D3šķ, D3lt
6.	C1–P2	Karbona–Perma ūdens horizonts	C1nc, C1pp, C1lt, P2nk	C1nc, C1pp, C1lt, P2nk
7.	D3mr–šķ	Mūru–Šķerveļa ūdens horizonts	D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ	D3dn, D3d, D3švt, D3svt
8.	D3mr–C1	Mūru–Karbona ūdens horizonts	D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl, D3ktl2+3, D3šķ, C1	D3dn, D3d, D3švt, D3svt, C1
9.	D3jn–ak	Jonišķu–Akmenes ūdens horizonts	D3jn, D3krs, D3ak	D3krs, D3lb–el, D3jn, D3zd, D3čm
10.	D3jn–šķ (D3fm)	Jonišķu–Šķerveļa ūdens horizontu komplekss (Famena komplekss)	D3šķ, D3ktl2+3, D3žg, D3snķ, D3tr, D3mr, D3ak, D3krs, D3jn	D3dn–el, D3kps
11.	D3aml	Amulas ūdens horizonts	D3aml	D3aml
12.	D3st	Stipinu ūdens horizonts	D3stp	D3bs, D3stp
13.	D3kt+og	Katlešu–Ogres ūdens horizonts	D3og, D3kt+og	D3pm
14.	D3dg	Daugavas ūdens horizonts	D3dg, D3dg3, D3dg2, D3dg1	D3br–sm, D3alt, D3ilm, D3sv, D3pr
15.	D3slp	Salaspils ūdens horizonts	D3slp	D3slp, D3sl
16.	D3pl	Pļaviņu ūdens horizonts	D3pl	D3pl, D3pl4, D3pl3, D3pl2, D3pl1
17.	D3pl+slp	Pļaviņu–Salaspils ūdens horizonts	D3pl, D3slp	D3sr
18.	D3pl–dg	Pļaviņu–Daugavas ūdens horizontu komplekss	D3dg, D3slp,D3pl	D3br –sr
19.	D3am	Amatas ūdens horizonts	D3am	D3am, D3a
20.	D3gj	Gaujas ūdens horizonts	D3gj, D3gj1, D3gj2	D3gj, gj2, gj1
21.	D3gj+am	Gaujas–Amatas ūdens horizonts	D3gj, D3am	D3šv
22.	D2br	Burtnieku ūdens horizonts	D2br	D2st
23.	D2ar	Arukilas ūdens horizonts	D2ar
24.	D2ar+br	Arukilas–Burtnieku ūdens horizonts	D2ar, D2br	D2tr, D2sto, D2st
25.	D2ar–D3gj	Arukilas–Gaujas ūdens horizontu komplekss	D2ar, D2br, D3gj	D3šv–D2sto
26.	D2nr3	Narvas ūdens horizonts	D2nr, D2nr3	D2nr, D2nr3
27.	D2nr+ar	Narvas–Arukilas ūdens horizonts	D2nr, D2ar	D2nr, D2ar
28.	D2pr	Pērnavas ūdens horizonts	D2pr	D2pr
29.	D1km	Ķemeru ūdens horizonts	D1km	D1km
30.	D1km+D2pr	Ķemeru–Pērnavas ūdens horizonts	D1km, D2pr	D1km, D2pr
31.	Cm–O	Kembrija–Ordovika ūdens horizontu komplekss	O1(Varangu hor.), Cm 2dm, Cm 1-2cr, Cm 1-2tb	Cm2iž, Cm2ts, Cm1-2 krz
32.	V	Venda ūdens horizontu komplekss	Vvr,Vgd, Vkr	Vvr, Vgd, Vkr

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Pazemes ūdeņu klasifikācija atbilstoši ķīmiskajam sastāvam un specifiskajām īpašībām

1. Pazemes ūdeņu veids atbilstoši mineralizācijas pakāpei un jonu sastāvam

Nr.p.k.	Pazemes ūdeņu veids	Hlorīdi	Sulfāti	Sausne
1.1.	saldūdens	< 250 mg/l	< 250 mg/l	< 1 g/l
1.2.	sulfātu saldūdens		> 250 mg/l
1.3.	hlorīdu saldūdens	> 250 mg/l	< 250 mg/l
1.4.	sulfātu iesāļūdens	SO42- (ekv.) > Cl- (ekv.)		1–3 g/l
1.5.	hlorīdu iesāļūdens	SO42- (ekv.) < Cl- (ekv.)
1.6.	sāļūdens			3–35 g/l
1.7.	sālsūdens			> 35 g/l

2. Pazemes ūdeņu paveids atbilstoši to specifiskajām īpašībām

Nr.p.k.	Pazemes ūdeņu paveids	Specifiskā īpašība*
2.1.	mīksts saldūdens	ja cietība nepārsniedz 4 mekv/l
2.2.	saldūdens bez dzelzs	ja Fe kop. nepārsniedz 0,2 mg/l
2.3.	saldūdens ar paaugstinātu mangāna saturu	ja Mn saturs pārsniedz 0,05 mg/l
2.4.	saldūdens ar paaugstinātu amonija saturu	ja N/NH4+ saturs pārsniedz 0,39 mg/l
2.5.	saldūdens ar paaugstinātu organisko vielu saturu	ja permanganāta indekss pārsniedz 5 mg O2/l vai kopējā organiskā oglekļa saturs pārsniedz 5 mg/l
2.6.	sulfātu iesāļūdens ar augstu sulfīdu saturu	ja H2S+HS- saturs pārsniedz 10 mg/l
2.7.	sāļūdens ar paaugstinātu bromīdu saturu	ja Br- saturs pārsniedz 25 mg/l
2.8.	sālsūdens ar augstu bromīdu saturu	ja Br- saturs pārsniedz 250 mg/l
2.9.	sālsūdens, karsts	ja ūdens temperatūra pārsniedz 37 ºC

Piezīme. * Norāda, ja pazemes ūdenim ir šāda specifiska īpašība.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Akts par urbuma likvidāciju

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 6.septembra
noteikumiem Nr.696

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis