Ministru prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

— savā iknedēļas preses īssaietā vakar, 19.aprīlī

Tomēr, manuprāt, vislabākais risinājums būtu mūsu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanā jeb — vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Lai potenciālais importētājs zinātu, ka, importējot preci, viņam būs jārēķinās ar augstām patērētāju prasībām, lielu konkurenci, kā arī salīdzinoši zemu, ar administratīvām metodēm mākslīgi nepalielinātu cenu līmeni. Tāds stāvoklis nebūtu pievilcīgs arī kontrabandai.

Esmu gandarīts arī par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sesto protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu un ko 1998.gada 3.decembrī Ministru kabinets iesniedza Saeimā.

Esmu gandarīts arī par to, ka visi Ministru kabineta Saeimā iesniegtie likumprojekti Saeimas pavasara sesijas pirmajā plenārsēdē tika nodoti izskatīšanai komisijās. Mēs ceram uz kvalitatīvu rezultātu.

Šī Saeima strādās četrus gadus un nevis divus gadus četrus mēnešus kā piektā Saeima vai trīs gadus kā sestā Saeima. Mums nav kur steigties, bet mums soli pa solim ir jāiet uz priekšu un precīzi jāuzlabo likumdošana.

Aizvadītajā nedēļā es parakstīju likumprojektu par darba grupu administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas izstrādei. To vadīs Vents Balodis. Koncepcija ir jāizstrādā līdz 1. jūlijam.

Šis rīkojums ir vēl viens solis reformas virzienā. Šī reforma jau šobrīd ir ieguvusi vietējo pašvaldību atsaucību, un šī diskusija ir kļuvusi lietišķa un ieguvusi aizvien plašāku rezonansi.

Reformas mērķis ir spēcīgi reģioni ar stipru un efektīvu administrāciju. Tikai un vienīgi vēlētas vidēja līmeņa pašvaldības būs ieinteresētas reģionu saimnieciskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā.

Ļoti jūtīgs jautājums, kuru es tomēr nevaru apiet, ir krīze Kosovā. Pagājušajā nedēļā valdība pauda uzskatu par to, ka situācija Kosovā un tās kaimiņreģionos ir kritiska. Belgradas režīma īstenotās politikas rezultātā savas mājas nācies pamest vairāk nekā 1,2 miljoniem Kosovas iedzīvotāju.

Arī Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai atvieglotu bēgļu stāvokli, jo arī Latvijai ir nācies ciest abos pasaules karos un mums ir morāls pienākums dot savu ieguldījumu bēgļu problēmu risināšanā. Kā jūs jau zināt, Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu par 100 tūkstošu dolāru piešķiršanu nepieciešamo preču iegādei un nosūtīšanai uz Kosovu. Vienlaikus iekšlietu ministram ir uzdots izvērtēt bēgļu izvietošanas iespējas patvēruma centrā Muceniekos.

Rīt, kā katru otrdienu, man ir paredzēta tikšanās ar kādas ministrijas pārstāvjiem, šoreiz tā būs Labklājības ministrija. Mēs spriedīsim par veselības aprūpes sistēmas reformu, pensiju izmaksām un nodarbinātības valsts programmu.

Rīt es dodos darba vizītē uz Briseli, kur tikšos ar Beļģijas premjeru, apmeklēšu Antverpenes ostu un tikšos ar Eiropas Komisijas prezidentu Santēra kungu un citām Eiropas Komisijas amatpersonām, lai apspriestu Latvijas valdības darbību ceļā uz Eiropas Savienību.

Pagājušajā nedēļā, pusdienojot kopā ar Eiropas valstu vēstniekiem, es izskaidroju Latvijas ekonomisko situāciju, un es ceru un esmu pārliecināts, ka decembrī Helsinkos mēs saņemsim uzaicinājumu uz sarunām par iestāšanos ES.

Mazliet par statistiku. Nav ne mazāko šaubu, ka valsts budžets šogad tiks izpildīts tāds, kāds tas tika iesniegts un akceptēts Saeimā. Mēs šobrīd ar Finansu un Labklājības ministriju diskutējam par to, kā būtu iespējams sekot sociālā budžeta izpildei. Pensiju indeksācija tiek noteikta ar likumu, bet šī valdība savu prognozi izdarīja precīzi un budžets pildās tā, kā mēs to prognozējām.

Skaidrās naudas daudzums kopš laika, kad sāka darbu šī valdība, — no 358 miljoniem latu pagājušā gada novembrī līdz 380 miljoniem šī gada februārī.

Īstermiņa noguldījumu jeb depozītu procentlikmes bankās novembrī bija 6,9 procenti, šobrīd — 5,3 procenti. Pagājušā gada novembrī ilgtermiņa kredītiem bankās likmes sasniedza 14,5 procentus, šobrīd — vidēji 13 procenti. Tātad situācija ir pilnīgi pretēja tam, ko draudēja Saeimas opozīcijas finansu speciālisti.

Līdz Jāņiem, kā es jums solīju, piedāvāšu arī precīzu plānu sadarbībai ar medijiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā