Eiropas Komisija: Par rīcības plānu resursefektīvai izaugsmei

Eiropas Komisija 20.septembrī nāca klajā ar ceļvedi Eiropas ekonomikas pārejai uz ilgtspējīgumu līdz 2050.gadam. Šajā ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā izklāstīts, kā iespējams sasniegt resursefektīvu izaugsmi, kas ir būtiska mūsu turpmākajai labklājībai un pārticībai. Tajā noteiktas tās tautsaimniecības nozares, kas patērē visvairāk resursu, un ieteikti instrumenti un indikatori, lai palīdzētu pareizi rīkoties. Tas ir konkurētspējas un izaugsmes rīcības plāns, kas pamatojas uz resursu mazāku izlietojumu, ražojot un patērējot preces, un uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespēju radīšanu tādās jomās kā otrreizējā pārstrāde, produktu uzlabota konstrukcija, materiālu aizstāšana un ekoinženierija.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Videi nekaitīga noturīga izaugsme ir vienīgais ilgtspējīgas nākotnes variants gan Eiropai, gan pasaulei. Rūpniecībai ir jāiet roku rokā ar vidi, jo ilgtermiņā mūsu intereses sakrīt.”

Labāks resursu izlietojums apdraudētā vidē

Visā pasaulē vērojamais pieprasījuma pieaugums palielina spiedienu uz vidi un rada lielāku konkurences cīņu par resursiem. Svarīgākie dabas resursi, piemēram, izejvielas, metāli, enerģija, bioloģiskā daudzveidība un ūdens, ekonomikas izaugsmes veicināšanai tiek izmantoti tā, it kā tie būtu neizsmeļami. Ilgtermiņā tas nav ilgtspējīgi. Ceļvedī iztirzāti paņēmieni, ar kuriem izaugsme var turpināties ilgtspējīgā veidā.

Ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir pārveidot ražošanu un patēriņu, paredzot stimulus investoriem, lai veicinātu videi nekaitīgas inovācijas, un piešķirot lielāku lomu ekodizainam, ekomarķējumam un videi draudzīgākiem publisko iestāžu izdevumiem. Valdības tiek aicinātas pārcelt nodokļus no darbaspēka uz piesārņojumu un resursiem, kā arī nākt klajā ar stimuliem, lai patērētāji izvēlētos resursefektīvus produktus. Ieteikts arī pielāgot cenas tā, lai atspoguļotu resursu izmantošanas faktiskās izmaksas. Ceļveža mērķis ir risināt resursu neefektīvu izlietojumu tajās nozarēs, kuras vidi ietekmē visvairāk, proti, pārtikas, ēku un mobilitātes nozarē, kuras kopā rada 70–80% no kopējās ietekmes uz vidi.

Uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir efektīvāk pārvaldīt dabas resursus, uz kuriem balstās mūsu tautsaimniecība. Spiediens uz resursiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību, augsni un klimatu, pastāvīgi pieaug, un patlaban esošo mērķu nesasniegšanai ilgtermiņā varētu būt nopietnas sekas.

Resursefektivitātes jautājuma risināšana visos politikas līmeņos

Ceļvedī ieteikta integrēta pieeja daudzās politikas jomās Eiropas un dalībvalstu līmenī, galveno uzmanību vēršot uz resursiem, uz kuriem ir lielākais spiediens. Izmantotajos instrumentos ietilps likumdošana, uz tirgu balstīti instrumenti, finansējuma instrumentu prioritāšu maiņa un ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšana. Izmantojot līdzdalības procesu, kurā iesaistīti politikas veidotāji, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi un patērētāji, līdz 2013.gadam tiks izstrādāti skaidri formulēti mērķi un indikatori, kas nodrošinās paredzamību un caurskatāmību it visiem.

Pamatinformācija

Stratēģijas “Eiropas 2020” pamatiniciatīvā par resursefektivitāti bija paredzēts sagatavot ceļvedi, lai noteiktu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus attiecībā uz resursefektivitāti un līdzekļus to sasniegšanai. Šis ceļvedis pamatojas uz citām pamatiniciatīvā iekļautajām iniciatīvām un tās papildina, piemēram, Ceļvedi virzībai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, Balto grāmatu par transportu, kas pieņemta 2011.gada pavasarī, un Enerģētikas ceļvedi, ko paredzēts pieņemt šajā gadā. Resursefektivitātes ceļvedis pamatojas arī uz 2005.gada Tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Turpmākie pasākumi

Tagad tiks sākta ceļvedī norādīto dažādo darbību un pasākumu veikšana. Komisija sagatavos atbilstošus politikas un likumdošanas priekšlikumus tā īstenošanai. Arī dalībvalstīm vajadzēs rīkoties savā līmenī, nosakot uzņēmumiem un patērētājiem jaunus efektivitātes pasākumus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa