Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 22.septembrī

EM: Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektu un 22.septembrī, izsludinot valsts sekretāru sanāksmē, nodevusi to plašākai sabiedriskai apspriešanai.

Koncepcija tika izstrādāta, lai izvērtētu efektīvas valsts kapitāla daļu pārvaldības ieviešanas iespējas un piedāvātu alternatīvas identificēto problēmu risināšanai. Koncepcijas izstrādes gaitā ministrija konsultējusies ar finanšu konsultantiem un Rīgas Fondu biržas un banku ekspertiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka efektīvākais valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas veids Latvijā būtu daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldība, nosakot, ka pārvaldību nodrošina valsts kapitāla daļu pārvaldes institūcija sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju.

Vienlaikus ministrija atzīmē, ka ilgtermiņā, izvērtējot korporatīvās pārvaldības ieviešanas praksi, starptautiskās tendences, esošās situācijas priekšrocības un trūkumus, Latvijā pakāpeniski vajadzētu ieviest centralizētu valsts kaitālsabiedrību pārvaldības modeli, t.i., visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību nodrošina viena valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija.

Daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldība nozīmētu, ka nozaru ministrija pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus, savukārt valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu.

Ministrija uzskata, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības institūciju šobrīd efektīvāk būtu veidot uz Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes, ņemot vērā tās pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldībā un atsavināšanā. Būtiski atzīmēt, ka PA sākotnējās darbības nodrošināšanai ir uzkrāts rezerves fonds, kā arī aģentūrā strādā atbilstošas kvalifikācijas speciālisti.

Šajā gadījumā Ekonomikas ministrija rosina definēt šādas valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas funkcijas:

• korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un pārvaldības prakses pilnveidošana;

• kopīgas uzskaites par valsts kapitālsabiedrībām nodrošināšana;

• informācijas atklātības un caurspīdīgumu nodrošināšana par valsts kapitāla izmantošanu;

• valdības, nozaru ministriju un kapitālsabiedrību konsultēšana korporatīvās pārvaldības jomā;

• regulāra valsts līdzdalības saglabāšanas, samazināšanas, palielināšanas vai iegūšanas izvērtēšana konkrētajā kapitālsabiedrībā;

• konkrētu, novērtējamu komercdarbības mērķu noteikšana, sasniegto rezultātu ikgadēja izvērtēšana;

• katrai kapitālsabiedrībai dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana;

• konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldība un valsts kapitāla daļu atsavināšana.

Līdz ar valsts kapitāla sabiedrību pārvaldības modeļa maiņu Ekonomikas ministrija koncepcijā piedāvā veikt vēl vairākus būtiskus valsts kapitāla daļu pārvaldes uzlabojumus.

• Komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana. Koncepcijas projektā piedāvāts uzlabot komercdarbības mērķu noteikšanas un rezultātu izvērtēšanas kritērijus. Šobrīd nav rīcībpolitikas attiecībā uz kapitāla sabiedrību mērķu definēšanu un to sasaisti ar darbības rezultātiem un to izvērtēšanu.

• Dividenžu politikas pilnveidošana ar mērķi definēt elastīgu, uzņēmuma vērtību paaugstinošu dividenžu politiku.

• Ziedošanas politikas izvērtēšana, lai nodrošinātu ziedošanas prakses atbilstību labas pārvaldības principiem un valsts interesēm. Koncepcijas projektā piedāvāts noteikt, ka ziedošana pieļaujama, ja tā saistīta ar aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu vai valsts interešu īstenošanu.

• Motivējošas atalgojuma politikas izstrādāšana. Šobrīd valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atalgojuma sistēma nemotivē darboties labāku darbības rezultātu, tajā skaitā biznesa plāna un budžeta izpildes, sasniegšanai, līdz ar to Ekonomikas ministrija piedāvā izstrādāt konkurētspējīgu un ar darbības rezultātiem sasaistītu atalgojuma politiku kapitālsabiedrībās.

• Kapitālsabiedrību pārraudzības īstenošana, izveidojot pārraudzības institūciju (padomi) īpaši lielās un lielās kapitālsabiedrībās, kā arī vidēji lielās kapitālsabiedrībās ar neto apgrozījumu, kas ir lielāks par 15 miljoniem latu pārskata gadā, bilances kopsummu – lielāku par 3 miljoniem latu un vidējo darbinieku skaitu – lielāku par 50.

• Atklātības prasību ieviešana, lai nodrošinātu publisku informācijas pieejamību par valsts kapitāla daļu un to pārvaldības kārtību un efektivitāti.

Patlaban Latvijā ir decentralizēts valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis un to pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas, ko par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets, starpniecību (saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.pantu).

Esošās situācijas analīze rāda, ka šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas un citas institūcijas. Decentralizētā modelī ir iespējama situācija, ka normatīvie akti var tikt atšķirīgi interpretēti un piemēroti atkarībā no kapitāla daļu turētāja izpratnes vai citiem faktoriem.

Analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla (VKD) daļu pārvaldības praksi, ministrija identificējusi vairākas problēmas, kuru iespējamos risinājumus ministrija iekļāvusi Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā, piemēram:

• valsts amatpersonu interešu konflikts (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja loma vienā personā);

• zema kapitāla atdeve;

• nav pārskatāmi definēti sasniedzamie ekonomiskie un sociālie mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem;

• nav nodrošināta vienota un caurspīdīga VKD pārvaldība;

• nepietiekami profesionāla VKD pārvaldība (tajā skaitā profesionāļu piesaistīšana);

• nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu;

• sadrumstalots, neviennozīmīgi interpretējams un nepilnīgs VKD pārvaldības regulējums;

• ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par augstākās izglītības grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtību

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktais grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums.

Gadu gaitā augstākās izglītības dokumenti, kurus izsniedz par apgūtu augstāko izglītību, ir būtiski mainījušies. Tā, 1974.gadā pieņemtais Latvijas PSR Tautas izglītības likums neparedzēja, ka, pabeidzot augstākās izglītības programmu, tiek iegūts grāds. Nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā notika, pieņemot Latvijas Republikas Izglītības likumu 1991.gada jūnijā. Augstākajā izglītībā tika ieviesti akadēmiskie grādi – akadēmiskais bakalaura grāds un akadēmiskais maģistra grāds. 1995.gada 1.decembrī stājās spēkā Augstskolu likums, bet 1999.gada 14.jūlijā – Profesionālās izglītības likums, kuri arī ieviesa korekcijas augstākās izglītības dokumentos.

Līdz likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās brīdim 2011.gada 1.augustā Augstskolu likums neparedzēja pielīdzināšanas mehānismu starp vispārējiem grādiem un kvalifikācijām, kas Latvijā iegūti agrāk, un pašreizējā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām. Līdz ar to praksē radās grūtības noteikt, vai augstākā izglītība, kura iegūta laikā, kad nebija spēkā šobrīd esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju sistēma, atbilst izglītības prasībām darbam atsevišķās profesijās, kuras regulē normatīvie akti.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka jautājumu par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu izskata Akadēmiskās informācijas centrs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Labklājības ministrija (LM) rosina turpmāk administratīvi sodīt tos vecākus vai pieaugušos, kuri nav pieskatījuši bērnu vecumā no 7 līdz 13 gadiem un bērns šī iemesla dēļ ir cietis, piemēram, nelaimes gadījumā vai guvis smagu traumu.

Šāds sods – brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem – plānots, lai sauktu pie atbildības tos vecākus vai citu bērna pieskatītājus, kuri ilgstoši nerūpējas par bērniem un tādējādi apdraud viņu dzīvību vai veselību.

Šobrīd normatīvie akti paredz, ka administratīvi sodīt var vecākus vai citus pieaugušos cilvēkus, kuri bez pieskatīšanas atstājuši bērnu līdz 7 gadu vecumam, jo bērnus līdz minētajam vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo uzraudzības. Pieskatīt bērnu cilvēks var, sākot no 13 gadu vecuma.

Patlaban normatīvi neparedz administratīvi sodīt vecākus vai citus bērna pieskatītājus, ja bērns, kurš sasniedzis 7 gadu vecumu, netiek pienācīgi pieskatīts un rezultātā ir apdraudēta viņa dzīvība vai veselība. Tādējādi situācijās, kad vecāku prombūtnes laikā bērnu pieskata, piemēram, vecvecāki un bērns ir smagi cietis viņu neuzmanības vai nevērības dēļ, vecvecākus pašlaik administratīvi sodīt nevar. LM gan uzsver, ka katrs gadījums tiktu izvērtēts individuāli, analizējot konkrēto situāciju un vecāku atbildību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa