Saeimas 2011.gada 22.septembra ārkārtas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 22.septembra ārkārtas sēdi.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?... Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” tiktu nodots Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 23. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu likumprojektu „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekts „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1405. Likumprojekts „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” ir nepieciešams, jo tas izlabo 5.panta ceturtās daļas tehniskās neprecizitātes.

Likumprojekts precizē to personu loku, kuras pirms Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm saņemšanas pārbaudīs atbilstību Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajām prasībām.

Uz šīs speciālās atļaujas saņemšanu piesakās atvērta tipa akciju sabiedrības, kurās akcionāru saraksts var mainīties un akcionāru skaits ir ievērojams. Šis grozījums paredz pārbaudīt tos akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir lielāka par 10 procentiem.

Ārlietu komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 21. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

O.Ē.Kalniņš. Lūdzu iespēju izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 22. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir izstrādāts, lai novērstu izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, fiziskām personām pārdodot metāllūžņus, mainītu nodokļu uzlikšanas kārtību personām, kuras gūst algota darba ienākumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, precizētu apliekamā ienākuma noteikšanu gadījumos, kad tiek lauzts apdrošināšanas līgums, uz kura pamata veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi tikuši iekļauti iepriekšējo taksācijas gadu attaisnotajos izdevumos, samazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, precizētu personu loku, kurām var piemērot atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Kolēģi! Ņemot vērā, ka nebija iebildumu nedz pret steidzamību, nedz pret pirmo lasījumu, lūdzu apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Kārļa Seržanta, Ainara Latkovska, Eināra Cilinska un Māra Kučinska sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tā kā likumprojekts ir iekļauts sadaļā „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”, lai mēs varētu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu, ir nepieciešams sasaukt komisijas sēdi. Tātad izsludinu pārtraukumu uz 45 minūtēm. Komisija ir lūgusi 45 minūtes pārtraukumam. Tā ka pārtraukums ilgs līdz pulksten 10.00... Jā, līdz pulksten 10.00.

Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka ir saņemti vairāki lūgumi paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Uz īsu sēdi lūdzu pulcēties tūlīt pārtraukumā. Komisijas telpās notiks sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Pēc 20 minūtēm notiks Saimnieciskās komisijas īsa sēde komisijas zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Ārlietu komisijas locekļus lūdzu tikties Dzeltenajā zālē tūlīt – pēc 5 minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 9.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Arvils Ašeradens... Ir. Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs, Valentīns Grigorjevs, Iveta Grigule, Ojārs Ēriks Kalniņš... Ojārs Ēriks Kalniņš ir. Andrejs Klementjevs, Valērijs Kravcovs... Klementjevs ieradās. Visvaldis Lācis... Visvaldis Lācis tikko bija, es pats ar viņu runāju. Imants Viesturs Lieģis, Ņikita Ņikiforovs, Dana Reizniece-Ozola un Guntis Rozītis. Paldies... Rozītis ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.septembra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1414.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” paredz, ka līdz dienai, kad par NBS karavīru dalību NATO vadītajā operācijā Afganistānā Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā lemj 11.Saeima, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par šo jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros.

Šis grozījums ir nepieciešams, jo pašreizējais mandāts beidzas 2011.gada 13.oktobrī. Ja ANO Drošības padomes rezolūcija par ISAF operācijas pagarināšanu tiks izdota 13.oktobrī un ja lēmums par NBS dalības pagarināšanu starptautiskajā operācijā ISAF netiks pieņemts savlaicīgi, tad mūsu NBS karavīriem nebūs tiesiska pamata turpināt dalību šajā operācijā. Līdz ar to mūsu kontingentam būtu pilnīgi jāpārtrauc uzticēto uzdevumu pildīšana. Tas nozīmē, ka mūsu kontingents ir fiziski vēl uz vietas, bet ar paaugstinātu drošības apdraudējumu, jo viņiem nebūs tiesību sevi aizstāvēt. Tiek apdraudēts mūsu kontingents un arī mūsu sabiedrotie.

Ar šo likumprojektu tiek piedāvāts paredzēt Ministru kabinetam vienreizējo pilnvarojumu 2011.gadā pagarināt NBS dalību ISAF operācijā. Tas nav mandāts par dalības turpināšanu 2012.gadā, jo tas lēmums būs 11.Saeimas kompetencē. Ar šo grozījumu mēs nosargājam mūsu karavīru drošību.

Ārlietu komisija šo jautājumu izskatīja un pirmajam lasījumam vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu. Sakarā ar to, ka šis ir būtisks jautājums, Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Starpbrīža laikā man iznāca pieiet klāt kolēģim Kalniņam un izteikt savas šaubas, vai šis lēmums būs pilnībā atbilstošs Satversmei. Es, protams, balsošu „par” šo lēmumu, jo jautājums par Latvijas karavīru likteni Afganistānā nav apspriežams. Mums jāizdara viss pat tad, ja tajā brīdī mēs redzam kādu juridisku kolīziju. Es uzskatu, ka prakse, ka šīs ekskluzīvās tiesības, kas ir dotas Saeimai, – lemt par mūsu karaspēka uzturēšanos ārpusē, par mandātu piedalīties bruņotās darbībās, karadarbībā – deleģē Ministru kabinetam... Es to neuzskatu par labu praksi un nedomāju, ka šis risinājums ir bijis rūpīgs, izsvērts un precīzs. Droši vien šis ir ārpuskārtas situācijas risinājums, bet leģitimitāte ir apšaubāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

O.Ē.Kalniņš. 15 minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai kādam ir iebildumi, ka tiek skatīts uzreiz?... (No zāles: „Nav! Nav!”) Jo citādi mums ir jāizsludina pārtraukums atkal...

O.Ē.Kalniņš. Jā... Ārlietu komisijas vārdā tātad lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par sapratni.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – atvaļinājuma piešķiršana.

Saeimas Prezidijs tika saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Informēju jūs, ka šis atvaļinājums tika piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana, atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Nellijas Paņkivas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Jelgavas tiesas tiesnesi Nelliju Paņkivu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendenti un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārda lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Nellijas Paņkivas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nellijas Paņkivas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (reģistrācijas Nr.204/Lp10).

Mēs esam saņēmuši 17 priekšlikumus, un principā tie visi ir atbalstīti.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu aizejošo Saeimu tomēr netaisīt vienu pēc otra likumdošanas brāķus un ievērot gan Satversmi, gan varbūt arī starptautiskos līgumus.

Es aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, jo atbildīgās komisijas nākamais priekšlikums, 4.priekšlikums, manā uztverē, neatbilst starptautiskajiem līgumiem – konkrēti Eiropas Savienības dibināšanas līgumam, jo tagad ar atbildīgās komisijas piedāvāto 4.priekšlikumu tiks noteikts, ka ārzemju juridiskajām personām, kas grib Latvijā dibināt... grib nodarboties ar plašsaziņas līdzekļu darbību, vajadzēs obligāti nodibināt savu uzņēmumu. Tātad viņas nevarēs „pa tiešo” būt dalībnieces Latvijas medijos. Manā uztverē, to neatzīst... tas ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību normām.

Tādēļ es būtu priecīgs, ja pie šā 3.priekšlikuma tomēr atbildīgā referente paskaidrotu, kādā veidā šis jautājums tika diskutēts komisijā un vai ir novērstas jebkādas šaubas par to, ka šī norma neatbildīs Eiropas Savienības likumiem.

Es lūdzu ļoti apdomīgi pieiet šim jautājumam un nepieļaut brāķi jau pašā sākumā, šo likumu skatot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā. Es komisijas vārdā vēlos teikt, ka tieši Saeimas Juridiskais birojs šo precizēto komisijas priekšlikumu atbalstīja un atzina par juridiski korektu, un līdz ar to arī ir vienošanās, ka, iestrādājot un daļēji atbalstot 3.priekšlikumu – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu –, 4.priekšlikums ir atbalstīts komisijā un arī akceptēts no Saeimas Juridiskā biroja puses. (No zāles dep. A.Šķēles starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 8, atturas – 29. Priekšlikums atbalstīts.

Tātad nākamais priekšlikums vairs nav balsojams.

Labi.

I.Circene. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. 16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. Un 17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (frakcija „Vienotība”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.1402.

Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” tika apskatīts Ārlietu komisijā, tika saņemti un atbalstīti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums, kas ir no ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska, tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godājamie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam saņēmusi 20 priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – deputāta Zemmera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. – 7. finanšu ministra Vilka priekšlikums. Šoreiz ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. – deputāta Zemmera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. – deputāta Zemmera priekšlikums. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. – satiksmes ministra Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. – deputāta Šāvēja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ar balsu vairākumu tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centra” frakcija nevar atbalstīt šo priekšlikumu vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, šis priekšlikums, kas nosaka zemes nomas limitu 6 procentu apmērā, ir pretrunā ar Satversmes 105.pantu, kur ir rakstīts, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Taču šodien ir izveidojusies situācija, ka tiek pretstatītas divas īpašnieku grupas – zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu vai mazdzīvokļu... mazstāvu dzīvojamās mājas, un dzīvokļu īpašnieki. Līdz ar to šodien piespiedu nomas līgumu noslēgšana ir pretrunā ar šo tiesību vienlīdzību saistībā ar cilvēkiem. Tas ir pirmais apsvērums.

Otrs apsvērums. Gribu atgādināt, ka pavisam nesen Saeima konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu – izņemt vispār ārā šo ierobežojošo normu un atstāt tikai prasību, pusēm vienojoties, slēgt nomas līgumu un noteikt nomas maksu, kas ir loģiski, kas ir civilizēti un kas atbilst arī tirgus ekonomikas principiem.

Treškārt. Tieslietu ministrijai ir dots uzdevums līdz 1.oktobrim iesniegt Saeimā jaunu likumu, kas regulētu šīs lietas, tāpēc pieņemt un atbalstīt normu, kuras darbības laiks... godīgi sakot, ne īsti likumīgās darbības laiks ir ierobežots, man šķiet, ir nepareizi, un pareizi būtu vispār šo normu neatbalstīt un atstāt visu tā, kā tas ir, kamēr nebūs pieņemts principiāli jauns likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka ziņotājs neraksturoja šo problēmu pēc būtības. Proti, šī problēma ir ļoti asa un aktuāla, un es domāju, ka jūs noteikti esat saņēmuši no daudziem iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo Rīgas centrā, kur ir... īpašuma tiesības ir vienai personai, bet daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvokļus ir privatizējušas citas personas... Šeit patiešām ir pēdējā laikā bijuši tādi gadījumi, ka nomas maksa ir palielinājusies divkārt, trīskārt un pat četrkārt. Es domāju, ka ir tādi gadījumi, ka par nelielu divistabu dzīvoklīti dzīvokļa īpašniekam, ja šis dzīvoklis atrodas uz privātā īpašumā esošas zemes, ir jāmaksā atsevišķos gadījumos pat no 90 līdz pat 100 latiem. Tādi gadījumi ir Valdemāra ielā, cilvēki ir par to rakstījuši. Tā ir viena problēma.

Otra problēma, kuru ziņotājs nenorādīja. Tomēr es nevaru piekrist kolēģim Dolgopolova kungam, kurš runā par kaut kādu vienlīdzīgumu. Šeit ir mums jāskatās Satversmes tiesas spriedumi. Un es domāju, ka Tutina kungs varētu arī paskaidrot, ka Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir nolēmusi, ka šī 12.pantā esošā norma ir... nav samērīga, proti, ka šeit netiek samērotas zemes īpašnieku un arī šo dzīvokļu īpašnieku intereses. Un līdz ar to acīmredzot Saeima ir spiesta šajā ziņā izdarīt grozījumus. Pie tam... es zinu, ka tiesvedībā ir vēl vairākas lietas. Iespējams, ka šeit arī patiešām vēl šī robeža tiks izskatīta... tiks vērtēta arī šī robeža.

Taču ko es gribu teikt? Ka, iespējams, šeit būtu jāpārskata tāda lieta... nevis šajā likumā, bet gan nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi... proti, arī kadastrālā vērtība. Tad iespējams, ka... Ja šeit būtu ieviesta noteikta kārtība kadastrālās vērtības noteikšanā, tad varbūt šī nomas maksa tik augsta nebūtu. Jūs paši paskatieties, ka tagad ir šie 6 procenti no kadastrālās vērtības un papildus vēl viņam ir jāmaksā... tam dzīvokļa īpašniekam... nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, jāveic šie maksājumi. Patiešām šī ir problēma, un, manuprāt, nākamajai Saeimai šī problēma noteikti ir jāatrisina. Bet mēs nevaram runāt par kādu nevienlīdzīgumu vai 91.pantu. Un, Dolgopolova kungs, paskatieties, kādā veidā Satversmes tiesa ir... kāda tā „lieste” ir, lai izvērtētu 105.pantu! Visupirms Satversmes tiesa skatās, vai šeit ir likums pienācīgā kārtā pieņemts, vai šeit ir mērķis un samērīgums, un ne par kādu vienlīdzīgumu mēs šeit nerunājam.

Šī situācija pašlaik ir acīmredzot jāatrisina (No zāles frakcijas „Par Labu Latviju” deputātu starpsaucieni.) šādā veidā, ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo mēs nevaram pieņemt normu, kas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu šajā gadījumā, bet turpmāk ir noteikti jāatrod noteikts risinājums, jo, manuprāt, tas, ka atsevišķas pašvaldības šiem cilvēkiem, kas nevarētu samaksāt nomas maksas, varbūt piešķirtu kādus pabalstus... tas nav risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Varētu piekrist Čepānes kundzes teiktajam, ka jāpārskata kadastrālās vērtības, jāpārskata visas pārējās lietas.

Bet, runājot par vienlīdzību, jāteic, ka vienlīdzība nav vis tanī... izpaužas tanī, ka visi cilvēki ir vienādi, vienlīdzīgi un tā tālāk, kaut par to „Vienotība” ļoti rūpējas, bet šeit ir runa par vienlīdzīgu pieeju šai lietai. Tas ir pirmais punkts.

Otrs punkts. Šodien ir rakstīts šajā pašā Satversmes 105.pantā: „Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Bet tas nenozīmē, ka tā ir prasība ierobežot tiesības ar likumiem.

Paldies. (No zāles dep. I.Čepāne: „Jūs nesaprotat!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Tutina kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 6, atturas – 26. Priekšlikums atbalstīts.

J.Tutins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par otro? Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 4, atturas – 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 24. Priekšlikums atbalstīts.

J.Tutins. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 22. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Grozījumos Enerģētikas likumā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē definīciju „atjaunojamie energoresursi”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 3. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 42.⁴ pantu, kas bija atbalstīts otrajā lasījumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 21.punkta jauno redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 28.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr.448/Lp10). Pirmais lasījums.

Gribu jums atgādināt, ka grozījumus sagatavoja Ministru kabinets un ka turpmāk arī Tieslietu ministrijai atsevišķos gadījumos būs iespēja lūgt ārstniecības iestādēm sniegt informāciju par pacientiem.

Komisija izskatīja grozījumus savā sēdē un lūdz arī Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.446/Lp10), pirmais lasījums.

Saskaņā ar vairākiem pamatlēmumiem, kas saistoši Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu pamatlēmumu prasības:

par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā;

par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz notiesātas personas prombūtnē pieņemtiem nolēmumiem;

par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai;

par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā.

Tāpat jāmin, ka 2010.gada 10.novembrī Latvija parakstīja Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu, kas paredz papildu garantijas vienkāršotās izdošanas procedūrai.

Pēdējo četru gadu laikā Kriminālprocesa likums tika papildināts ar normām saistībā ar pamatlēmumu ieviešanu, līdz ar to regulējums ir kļuvis nepārskatāms. Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt regulējuma pārskatāmību un uztveres atvieglošanu, iekļaut vairākas jaunas nodaļas, uzlabojot pantu numerāciju un paredzot katras sadaļas sākumā nodaļas ar vispārīgiem noteikumiem.

Likumprojekts paredz ārvalstīs piespriestu sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, sūdzību izskatīšanu par Latvijā notiesātas personas prombūtnē piespriesta soda izpildīšanu ārvalstīs, Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas ir pilnīgi jauns regulējums.

Likumprojektā ir jaunas nodaļas un panti, kas paredz vispārīgu noteikumu, ka gan Tieslietu ministrija, gan tiesa var pieprasīt papildu informāciju no ārvalstīs vai Latvijā esošām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par ārvalstu spriedumu atzīšanu un sodu izpildi, kā arī par Eiropas Savienības dalībvalstīs piespriestu sodu vai probācijas pasākumu izpildes kārtību.

Likumprojektā ir noteikts jauns regulējums, lai pilnvērtīgi izvērtētu ārvalstīs pieņemtus spriedumus, ievērojot cilvēktiesības. Tieslietu ministrijai tiek atvēlēta centrālās iestādes loma, tā strādā kā administratīvā iestāde, nevis kā kompetentā iestāde lemj par ārvalstu spriedumu atzīšanu un sodu izpildīšanu.

Līdz šim nepastāvēja kārtība, kādā tiesa nosūta uz ārvalstīm lūgumu par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu. Likumprojektā tā ir ieviesta.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz pārejas periodu attiecībā uz lietām, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā, par notiesāto personu nodošanu, un lietām, kas atrodas Tieslietu ministrijā, par sprieduma izpildi.

Likumprojekts paredz sešu mēnešu termiņu noteikumu izstrādei par kārtību, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala, un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm.

Likumprojekts paredz likuma spēkā stāšanās datumu – 2012.gada 1.janvāri. Tam ir vairāki iemesli. Regulējums strukturāli uzlabo Kriminālprocesa likuma C daļu; tas prasa zināmu laiku praktiķiem, Tieslietu ministrijai, tiesnešiem un prokuroriem iepazīties ar grozījumiem. Neskatoties uz trīs pamatlēmumu dažādiem spēkā stāšanās datumiem, ir nepieciešams paredzēt vienu spēkā stāšanās datumu.

Darba grupas sastāvā, kas strādāja ar šo likumprojektu, iekļauti Tieslietu ministrijas, tiesu, Ģenerālprokuratūras, advokatūras, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji. Ir ieguldīts pamatīgs profesionāļu darbs. Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šo likumprojektu mēs izskatām vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, likumprojektu „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas padomes Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””.

Paldies visiem par ieguldīto darbu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čaklais. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.oktobris.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā mēs zinām, saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, ja valstij vai pašvaldībai nepieciešams nekustamais īpašums, bet privātās zemes vai mantas īpašnieks tam nepiekrīt, tad ir paredzēta kārtība, ka Saeimai ir nepieciešams pieņemt katrā konkrētajā gadījumā atsevišķu likumu.

Juridiskā komisija, balstoties uz Satversmes tiesas judikatūru, ārkārtīgi rūpīgi izvērtēja šo gadījumu. Un es gribu jums teikt, ka šī lieta velkas jau vairāk nekā gada garumā, jo, proti, 2010.gada maijā no nekustamā īpašuma īpašnieces tika saņemta piekrišana, ka viņa ir ar mieru, ka atsavina šo nekustamo īpašumu, kas ir 2,4 hektāru platībā. Pēc tam tika izskatīts un pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts, kurā mēģināja panākt vienošanos ar nekustamā īpašuma īpašnieci, taču diemžēl šī vienošanās netika panākta. Neoficiāli Satiksmes ministrijas pārstāvji mums apgalvoja, ka nekustamā īpašuma īpašniece šajā laikā šo īpašumu ir atsavinājusi kādai citai personai. Diemžēl ierakstu zemesgrāmatā par to nav, un, kā mēs zinām, saskaņā ar Civillikumu tikai tas, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir atzīts par īpašnieku.

Līdz ar to šeit Juridiskā komisija, manuprāt, ārkārtīgi detalizēti visu to izvērtēja, uzaicināja arī īpašnieci. Īpašniece neieradās uz sēdi. Mēs noskaidrojām, ka šobrīd šajā ceļa posmā jau paveikti būvdarbi vairāk nekā 10 miljonu latu apjomā, un, pabeidzot būvdarbus noteiktajā laikā, proti, 2012.gadā, varētu atslogot valsts autoceļu A6 visvairāk noslogotajā posmā starp Rīgu un Koknesi.

Ņemot vērā to, ka šeit, manuprāt, ir patiešām steidzami jārisina šis jautājums, Juridiskā komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā divos lasījumos un piešķirt tam steidzamību. (No zāles: „Pareizi! Atbalstām Juridisko komisiju!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Tā, paldies, godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 20. ...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā.

I.Čepāne. Jā.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Komisijas vārdā es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 29.septembri.

Sēdes vadītāja. Un kad tiks izskatīts galīgajā lasījumā?

I.Čepāne. Acīmredzot tad, kad Valsts prezidenta kungs noteiks...

Sēdes vadītāja. Tātad nākamajā ārkārtas sēdē.

I.Čepāne. ...kad Saeimas sēdi sasauks.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris. Izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē, kuru sasauks Valsts prezidents, visdrīzāk, 6.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma autoceļš P32–Viskāļi–Koknese 40,600.–63,600.km rekonstrukcijai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šajā gadījumā ir tikušas uzsāktas sarunas ar nekustamo īpašumu īpašniekiem, bet jebkuri mēģinājumi kontaktēties ir beigušies neveiksmīgi un atbildes mēs neesam saņēmuši. Proti, tātad līdz šim nav panākta vienošanās, un līdz ar to Juridiskajā komisijā vienprātīgi tika atbalstīts risinājums, ka šis īpašums būtu jāatsavina piespiedu ceļā. Jo mēs uzskatām, ka labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot to īpašnieka pamattiesību ierobežojumus, kuras noteiktas Satversmes 105.pantā, ir lielāks vai samērīgs ar iespējamo indivīda interesēm nodarīto kaitējumu. Un šie publiskie mērķi ir jāsasniedz, proti, satiksmes kustības drošības uzlabošana.

Ir izskatīti arī dažādi citi varianti. Ja šis īpašums netiek atsavināts, tad tas tehniski ļoti dārgi izmaksātu, un līdz ar to es lūdzu, līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma autoceļš P32–Viskāļi–Koknese 40,600.–63,600.km rekonstrukcijai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Paldies.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma autoceļš P32–Viskāļi–Koknese 40,600.–63,600.km rekonstrukcijai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdzīgs – 29.septembris, un izskatīšana – nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris, izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Zinātniskās darbības likumā skar kārtību, kādā zinātniskajos institūtos pēc to izveidošanas ieceļams direktora pienākumu izpildītājs; tiek precizēta procedūra, kā realizējamas tiesības uz izgudrojumu, un noteiktas zinātnisko institūtu tiesības pretendēt uz finansējumu.

Komisija šos likuma grozījumus atbalstījusi pirmajā lasījumā, un es lūdzu Saeimu darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 12.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.oktobris. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, precizējoša rakstura. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Otrajam lasījumam saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 2. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 3. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 4. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 5. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 6. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 7. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 8. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2011.gada 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris.

Paldies.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar anotāciju, jūs varat redzēt, ka tā ir ļoti detalizēta un izsvērta. Un, galvenais, manuprāt, pilnīgi pamatots ir Finanšu ministrijas norādītais, ka „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums neparedz iespēju šodien zemes īpašniekam vai, ja tāda nav, – nekustamā īpašuma tiesiskajam valdītājam ierosināt noteikšanu uz viņa zemes esošām būvēm ar nenoskaidrotu piederību (lai atvieglotu viņa tiesības vērsties tiesā, lūdzot atzīt īpašumtiesības uz šīm būvēm) un uz viņa zemes citai personai piederošas būves, kas dabā neeksistē, dzēšanu”. Dažkārt ir starpība starp zemesgrāmatā fiksētajiem datiem un dabā esošo situāciju.

Tādēļ jūs redzat, ka 24.pantā tiek piedāvāti būtiski grozījumi saistībā ar nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Tas ir viens no tādiem... viena no tādām problēmām, kas tiek atrisināta.

Bez tam šeit arī ir paplašinātas pašvaldības tiesības šajā jomā.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 24.oktobris. Tā to ir nolēmusi Juridiskā komisija. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.oktobris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Aicinām arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pasaki taisnību! Izstāsti, kā ir!”)

Man ļoti patīk tā retorika un demagoģija, kuru mēs bieži vien pielietojam, kad runājam par to, ka soda bardzība neietekmē likumpārkāpēju skaitu. Un tad man vienmēr prātā nāk tas, ka, arī izmantojot šos motīvus, mēs visu laiku paaugstinām soda naudas par dažādiem administratīviem pārkāpumiem, par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu... un dzērājšoferiem... un tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Un to es, godīgi sakot, nesaprotu. Es vienmēr esmu bijis kategoriski pret to, ka nāves sodu izņem no Krimināllikuma kā tāda. Tas piespriežams par sevišķi smagiem un bīstamiem noziegumiem. Es domāju, ka nāves sodu bija pelnījis tas neģēlis, kurš Gulbenē nogalināja bērnus bērnudārzā. Un varētu minēt ļoti daudz dažādu piemēru.

Mēs bieži vien pieminam, ka ASV ir demokrātijas citadele, bet tad ir jautājums: kāpēc Amerikas Savienotajās Valstīs nāves sods nav atcelts? Mēs varam daudz dažādu piemēru minēt, bet tad man arī ir retorisks jautājums. Šodien mēs skatījām... izskatījām jautājumu par to, ka mūsu karavīri var pildīt savus pienākumus arī Afganistānā. Atvainojiet, man ir jautājums: varbūt mēs pieņemsim atsevišķu likumu, ka mūsu karavīriem Afganistānā ir jāšauj ar gumijas lodēm vai visi talebani jāņem tikai gūstā, tāpēc, ka viņi pilda kaut kādu misiju, un valsts vārdā arī jāpiespriež nāves sods, faktiski karojot? Vai mēs pieņemsim arī atsevišķu likumu, ka tad, kad policisti aiztur sevišķi bīstamus noziedzniekus, viņi nevar lietot šaujamieročus? Vai, tieši otrādi, viņi jānošauj bēgot?

Tomēr ir tā, ka neviena demokrātija nevar pastāvēt bez kulakiem, un nāves soda pilnīga un galīga atcelšana – manuprāt, tas ir absurds. Vēl jo vairāk – nāves soda atcelšana kara laikā! Manuprāt, tas neiet nekādā veidā kopā. Kara laikā tiek piemēroti ieroči, un, ja kāds nelietis apšauj savus biedrus un par to viņam desmit, piecpadsmit gadus iedod... Atvainojiet, es aicinu tomēr pārdomāt. Es saprotu, ka šī mana uzruna nevienu nepārliecinās, bet aicinu tomēr padomāt par tām iespējamām sekām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Ādamsona kungs aiztaupīja jau daļu sakāmā, un gribu teikt tikai to, ka tas ir principiāls jautājums. Neatkarīgi no tā, cik valstis ir to apstiprinājušas vai nav, mēs paši varam brīvi pieņemt lēmumu, un šeit mēs šodien runājam par lēmuma pieņemšanu, par nāves soda iespējamo atcelšanu tikai un vienīgi kara apstākļos. Es domāju, ka katrs mēs ceram, ka nekad šādi apstākļi Latvijā neiestāsies. Bet, kā es vēlreiz uzsveru, tas ir principiāls jautājums.

Likumprojekta anotācijā ir rakstīta šāda lieta: ikvienas personas tiesības uz dzīvību ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība, un nāves soda atcelšana ir būtiski svarīga šo tiesību aizsardzībai un visu cilvēku neatņemamās cieņas pilnīgai atzīšanai. No vienas puses – jā, tas tiešām tā ir. Bet tas cilvēks, kurš kara laikā, izmantojot savu varu, ir nogalinājis, iemetis ugunī grūtnieci... Vai viņš ir tiesīgs vēl izmantot šo cieņas pilnīgo atzīšanu? Vai ar to brīdi, kad viņš ir atņēmis dzīvību diviem cilvēkiem – sievietei un bērnam –, viņš jau nav norakstījis šīs savas tiesības?

Es kategoriski iebilstu pret to, ka ir jāpieņem šāds lēmums. Par nāves soda atcelšanu vai neatcelšanu vēl stipri jādiskutē. Konkrētajā gadījumā nekādā ziņā šāds lēmums nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Plašsaziņas līdzekļos nākas lasīt, ka Saeima šodien lemj par nāves soda atcelšanu. Tā ir ļoti vienpusēja un kļūdaina informācija. Saeima jau pieņēma lēmumu. Lēmumu par nāves soda atcelšanu pieņēma jau 7.Saeimas laikā. (No zāles: „Slikti!”) Tāds lēmums ir pieņemts, un tas ir spēkā, un tas nav nekāds moratorijs. Runa ir par miera laiku. 7.Saeimas laiku droši vien atceras daudzi, arī tie, kas tajā laikā strādāja valdībā. Ja runā par kara laiku, man vienkārši ir viens jautājums šā projekta virzītājiem. Ja tā puse, ar ko Latvijai – nedod, Dievs! – sanāk karot, nav pievienojusies šim protokolam, bet mēs esam pievienojušies, vai mēs būsim līdzvērtīgi spēkos? „Saskaņas Centrs” saka „jā”, tāpēc ka viņi zina, kas varētu būt tā puse, ar ko mums varētu nākties karot.

Es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tiešām, nebūdams jurists, šim jautājumam esmu ļoti ilgi sekojis līdzi, lasot visu, kas attiecas uz nāves sodiem pasaulē miera laikā, – tātad par slepkavībām. Varu jums teikt, ka šeit pat, Saeimas bibliotēkā... nu, nereģistrējot, nekrājot šos materiālus, pirms dažiem gadiem izlasīju citā avīzē, ka „London Times”, šajā slavenajā britu laikrakstā, viens no ievērojamākajiem britu tiesībniekiem tieši šajā jautājumā uz statistikas datu pamata jau ir pierādījis, ka nāves soda piemērošana un izpildīšana tomēr atbaida lielu daļu potenciālo slepkavu no nāves nozieguma izdarīšanas. Tāds fakts bija! Žēl, ka nepaturēju, varētu nolasīt jums priekšā ar norādi.

Mēs zinām, ka Latvijā un tāpat citās pasaules valstīs šie noziegumi ir kādreiz tādi, kas satricina mūs visus. Nu, minēsim Latvijā... Jā, jau minēja vienu no drausmīgākajiem, kad slepkava iegāja Gulbenes bērnudārzā un ar nazi nodūra vairākus bērnus, lai kļūtu vienkārši slavens. Mēs zinām arī to gadījumu, kad 14 gadu vecu puisīti ieslodzīja Lielupes jahtu bāzē, spīdzināja tur nemitīgā miega zāļu agonijā, nocirta pirkstiņu, aizsūtīja vecākiem, lai dabūtu izpirkuma maksu, un beidzot ar zīda auklu nožņaudza.

Slepkava, kuram iedod nāves sodu... pārteicos! – mūža ieslodzījuma sodu, uzbruka Daugavpils cietumā, ar varu mēģinādams nogalināt vienu no uzraugiem, lai iztiktu brīvībā.

Cilvēku starpā arī ir „nezāles”, un šīs nezāles – galvenokārt attiecībā uz mantkāri, alkatību un privātnoziegumiem – neiztur nekādu kritiku. Tādēļ dzīve pierāda mums, ka, lai mēs visi dzīvotu drošāk, lai dzīvotu drošāk jebkurš jebkura vecuma cilvēks, nāves sods Latvijā ir jāpiemēro. Šajā gadījumā, lasot par šo tēmu, es esmu sastapies ar tādu norādījumu, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, kur, kā zināms, apmēram pašreiz ir puse uz pusi... puse štatu atzīst, ka vajag izpildīt nāves sodu... Amerikas pavalstīm ir tik liela likumdošanas vara, ka otra puse neatzīst, ka vajadzētu izpildīt šo nāves sodu, un iesloga arī mūža ieslodzījumā vai uz 25 gadiem. Tur visur notiek debates par to. Un galvenie, kas aizstāv domu, ka nāves sodu nevar, nedrīkst izpildīt... Jā, ir pierādījies, ka ļoti ilgstošā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijuši gadījumi, kad nevainīgu cilvēku ir notiesājuši ar nāvi. Ir bijuši šādi gadījumi! Bet tajā pašā laikā visiem juristiem un arī šeit jums, kas esat studējuši... tik daudz juristu ir šajā Saeimā... ir zināms, ka nozare par vainas pierādīšanu kriminālpārkāpumos... kriminālistika pieaug tikpat strauji, teiksim, kā medicīnas nozare vai datorzinātnes. Kriminālistika ir nozare, kur vainas pierādījumu noteikšanā arvien vairāk un strauji ienāk vismodernākie tehniskie līdzekļi, kas bez kļūdām nosaka cilvēka vainu. (No zāles starpsaucieni: „Nav! Nav!”) Mēs jau zinām... Nu, minēšu vienu piemēru, ko arī mēs visi zinām. Slepkavu atrada arī Latvijā – izvarotāju, meiteņu slepkavu – ar laikam... nu, es neatceros šo vārdu kombināciju, tur trīs to vārdu kombināciju ar burtu „d”... ka viņš ir sēdējis automašīnā. Pierādīja – pēc vairākiem mēnešiem! –, ka viņš ir sēdējis automobilī. Kriminālistika ies vēl soļus uz priekšu, un vēl drošāka nākotnē būs iespēja noteikt īsto slepkavu, nenodarot pāri nevienam nevainīgam cilvēkam. Nezāles ir jāizravē! Es uzaicinu balsot par to, ka Latvijā varētu piespriest nāves sodu.

Turklāt mēs arī visi barojam šos neģēļus. Tas ir, arī visi tie cilvēki visā pasaulē, arī citos izdevumos, citās valstīs, kuri iestājas par to, ka nāves sods ir jāizpilda pareizi, pasaka – mēs viņus barojam. Ir Amerikas Savienotajās Valstīs tātad cietumi, kur viņi iet spēlēt basketbolu, pasūta grāmatas, skatās filmas. Cilvēki, kas nogalējuši vairākus citus cilvēkus, ērti pavada savu dzīvi, bez kādām problēmām, ieslodzījumā. Ir tā! Ir daudz pierādījumu tam, ka mums šis solis jāsper un jāizravē nezāles cilvēces starpā, un nāves sods jāpiespriež slepkavām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Varu piekrist Lāča kungam tajā ziņā, ka šī diskusija ir mūžveca un droši vien nekad nebeigsies. Un argumenti ir kā vienai, tā otrai pusei. Varu saprast gan vienas, gan otras puses argumentus, bet pateikšu jums savu argumentu.

Idejiski Latvija sen jau ir nostājusies šajā pusē, ka ir atcelts nāves sods par miera laika noziegumiem. Jautājums – ar ko tad atšķiras kara laika situācija? (No zāles dep. E.Zalāns: „Nu, ar ko?”) Droši vien ļoti būtiskas atšķirības nav, jo tiesa tiek spriesta kā vienā, tā otrā gadījumā, kriminālisti darbojas kā vienā, tā otrā gadījumā. Nevaru piekrist Lāča kungam, ka kriminālistika ir attīstījusies tik tālu, ka kļūdas ir izslēgtas. (No zāles dep. V.Lācis: „To es neesmu teicis!”) Jā, attīstās gan medicīna, gan datorzinātne, taču mēs ļoti labi zinām, ka gan kļūdās mediķi, gan arī katrā datorprogrammā droši vien ir iespēja ielaist kļūdas. Un tieši par kļūdām es arī domāju, un mana argumentācija ir vērsta tieši uz to – izslēgt tāda veida sodu, kur kriminālistu un tiesībsargājošo iestāžu pieļautās kļūdas nav iespējams labot, un tas ir nāves sods. Un savukārt, ja mēs runājam par soda bardzības un nozieguma nežēlības samērojamību, tad es, godīgi sakot, nezinu, kurš sods ir bargāks – nāves sods vai mūža ieslodzījums. Bet, ja mūža ieslodzījums ir piespriests nevainīgam cilvēkam un šī kļūda atklājas, tā tomēr ir labojama. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pabeigt Latvijas pilnīgu atteikšanos no nāves soda.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man jums jāpasaka viena lieta: es pazīstu vienu slepkavu. Sirhans Sirhans bija man klasesbiedrs vidusskolā Amerikā, un viņš nošāva Robertu Kenediju – prezidenta amata kandidātu. Tas bija man diezgan liels trieciens, kad man māsiņa piezvana un pasaka – mūsu draugs ir nošāvis Amerikas bijušā prezidenta brāli. Pirms kāda laika tika nošauts pats prezidents Džons Kenedijs, un tagad... jā, nošāvis viņa brāli. Viņš sēž cietumā. Kalifornijā ir atcelts nāves sods. Jūs domājat, ka viņš ir laimīgs, kad viņš redz, ka visa dzīve viņam rit garām? Viņš tur sēž jau cik tur gadus... Jau aptuveni piecdesmit gadus, jā? Balts un sarāvies mazs vecītis. Un viņam ir daudz ko, daudz ko pārdomāt.

Es vienkārši gribu jums pateikt: es pilnīgi atbalstu to, ko nupat kā teica Kārlis Šadurskis, – ka šitāds sods ir daudz briesmīgāks nekā nāves sods. Uzņemties to atbildību – nonāvēt vienu cilvēku... Ja mēs nonāvējam cilvēku, ar ko tad mēs būsim labāki par slepkavu, kas tāpat nonāvējis cilvēku? Tāpēc padomājiet par to! Tik tiešām arī Sirhana Sirhana gadījumā ir cilvēki, kas saka, ka viņš nebija tas īstais šāvējs, ka viņš bija tikai viens no tiem. Bet, vienalga, es gribu pateikt... Es personīgi jums varu pateikt: tas cilvēks, kas to izdarīja, ir ļoti, ļoti nelaimīgs... nelaimes sagrauzts cilvēks, un arī viņa ģimene – brāļi un māsas –, kas turpatās dzīvo, atceras, ka mūžu cietumā sēž viņu ģimenes piederīgais.

Mums tomēr ir jābūt mazliet civilizētiem – jāsāk domāt civilizētās domās, un mēs nevaram vienkārši aiz atriebības noslepkavot cilvēkus. Tas vairs nav... nu, tas vairs nav pieņemams modernajā pasaulē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Un Atim Lejiņam... Sods nav atriebība! Tad jau zaglim mēs arī atriebjamies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet sodam ir ļoti audzinoša funkcija!”)

Šajā sakarā varu vēl piebilst – vajadzēja pateikt jau pirmajā reizē, bet aizmirsās –, ka pasaulē kriminologu vidū... es esmu griezies arī pie mūsu Andreja Vilka par šo jautājumu, un, cik nu viņš man ir stāstījis... valda uzskats, ka nevajadzētu sodīt ar nāves sodu jebkuros gadījumos.

Žurnālā „Der Spiegel” varēja atrast pirms vairākiem gadiem rakstu... jums jāzina... ka visās pasaules attīstītajās valstīs 90 procentus slepkavību izdarām mēs, vīrieši, un tikai 10 procentus – sievietes. Un šo 10 procentu starpā lielu daļu slepkavību sievietes izdara emocionālu uzskatu dēļ. Nu tas ir gluži vienkārši saprotams.

Angļu klasiķis Bairons ir teicis par mīlestību... Paklausieties: „Vīrietim mīlestība ir atsevišķi pati par sevi stāvoša lieta. Sievietei tā ir visa viņas būtība. Visa eksistence.” Un viņas nogalina emocionālu apsvērumu dēļ. Protams, tādi cilvēki, šādas sievietes, bauda aizsardzību, un nevajag viņas nogalināt. Un nav arī... Te vispār ir daudzi kompleksi jautājumi, kas ir jāizskata, jo ne jau nu uzreiz visi ir jānogalina. Tāda lieta arī mums ir jāņem vērā.

Un lūdzu ņemt to vērā. Un tomēr es nebūt nepiekrītu šiem uzskatiem, ka mums nebūtu nezāles jāizravē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie debatētāji! Nu, cik reižu var atkārtot! Nāves sods ir atcelts pirms 12 gadiem! Vai tiešām tas nav saprotams? Par ko jūs te debatējat? Runa ir par kara laiku! Runa ir par kara laiku, par tiesu – par karatiesu. Runa ir par nodevēju tiesāšanu. Kāds mūža ieslodzījums, ja okupanti ienāk iekšā un atbrīvo? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet ja mēs karu vinnējam?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Mirska kungs vēlas ko piebilst?

S.Mirskis. Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu visus jūs atbalstīt šo likumprojektu. Es kā kristīgs cilvēks varu vienīgi pateikt, ka tiešām Dievs ir devis to dzīvību un ka tikai Dievs to dzīvību var atņemt! Nevis kāds kaut ko lems...

Šodien Amerikā tika iztaisīta nāves injekcija cilvēkam, kurš 20 gadus mēģināja pierādīt, ka viņš nav vainīgs. Visa viņa ģimene – tur bija liels process! – un arī Roma un citi cilvēki pasaulē prasīja... Arī no ANO bija lūgums neizpildīt šo nāves sodu, tomēr tas tika izdarīts.

Es aicinu jūs visus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” un atbalstīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Trešo papildu protokolu Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

Sēdes vadītāja. Jā, bet, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.septembris, tad ir mazāk par piecām dienām, un tātad mums acīmredzot ir jālabo priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Ātrākais ir 27.septembris.

S.Mirskis. 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš gan šim, gan diviem iepriekšējiem likumprojektiem ir īsākais iespējamais – 27.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Nagojas–Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Nagojas–Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Nagojas–Kualalumpuras papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Godājamie kolēģi! Šajos Izglītības likuma grozījumos ir noteikta kārtība, kādā veicama izglītības iestādes reģistrēšana Izglītības iestāžu reģistrā. Cita starpā ir noteikts, ka visi izglītības iestādēs un privātpraksēs strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā un ka Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Šā gada 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27.septembris.

Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi kārtējos grozījumus Aizsargjoslu likumā. Šo grozījumu būtība ir precizēt metodiku aizsargjoslu noteikšanai ap vēja ģeneratoriem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir izvērtējusi un atbalstījusi. Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. To ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējoņa kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Tad nu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.septembris. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz piekrist likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei. Tātad ņemam no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” 6 153 830 latus un pārdalām par labu Veselības ministrijai budžeta apakšprogrammām: „Ārstniecība” – 2 573 922 latus, „Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana” – 2 306 245 latus, „Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde” – 953 633 latus un „Asins un asins komponentu nodrošināšana” – 320 000 latu.

Jāpiebilst, ka šī pārdale, apropriācijas pārdale, neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu, un tas ir saistīts ar Valsts kases labo darbu parādu apkalpošanā, kur līdz gada beigām varētu būt ekonomija līdz 20 miljoniem latu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveicināti! Ievērojot Makenzija atziņu, ka ideāls politiķis ir tāds, kurš balso „par” visām asignācijām un „pret” nodokļiem, šodien man noteikti vajadzētu paklusēt, bet es gribu aicināt jūs pārdomāt, cik pamatota un taisnīga ir šī līdzekļu pārdale.

Mēs runājam par 6,1 miljonu, kas reāli ir ienācis Valsts kasē. Gribu atgādināt, ka 6,6 miljonus veselības aizsardzībai mēs jau piešķīrām jūlija mēnesī. Un vai ir saprātīgi atbalstīt praksi – pie tam atkārtoti! – pārdalīt naudu faktiski ikdienišķām vajadzībām, turklāt, visdrīzāk, vadoties pēc principa, ka tā piešķirama tiem, kuri ir vai nu visuzstājīgākie, vai arī tādi, kuriem ir īpaša pieeja valdībai?

Es gribu pievērst uzmanību dažiem faktiem. Konkrēti piešķirtie 6,6 miljoni līdz šim brīdim vēl nav nonākuši pie adresāta, un nav neviena objektīva iemesla, kāpēc tas tā ir noticis. Cita starpā, slimnīcām ir paredzēti 2,4 miljoni, no kuriem 0,4 miljoni ir paredzēti Austrumu slimnīcai. Tāpat tagad jaunajā apropriācijā ir paredzēts vesels miljons vakcīnām un nieru aizstājējterapijas ārstnieciskajiem līdzekļiem. Varētu padomāt, ka mums kādi lieli epidēmijas draudi ir bijuši. Varbūt tas ir Infektoloģijas centra vai Baibas Rozentāles faktors? Varbūt. Kāda starpība? Jautājums ir par to, cik tas ir pamatoti.

Vēl viena lieta. Asins komponentu sagatavošanai ir paredzēta nauda 0,3 miljonu latu apmērā, bet līdz šim brīdim vēl nav paredzēta iespēja, ka tie cilvēki, kas vēlas nodot asinis bez maksas, varētu atteikties no šīs summas.

Skatoties uz summām, kas tiek sadalītas, rodas jautājums: kā var būt tāda situācija, ka speciālisti, kas ir Demogrāfijas politikas apakškomisijā, sacīja, ka gadiem ilgi ir cīnījušies un joprojām cīnās par 15–20 tūkstošu latu finansējumu, lai varētu beidzot izveidot neauglīgo ģimeņu datubāzi, lai šo problēmu sāktu risināt, lūdz gadiem miljonu vai pusotra miljona šo neauglības problēmu atrisināšanai, lai mūsu valstī piedzimtu apmēram 400 jaunu bērniņu?! Šīs problēmas laikam nav tik svarīgas, skatoties uz pārējiem, kam šī nauda tiek piešķirta.

Un vēl viena lieta. Man liekas, vislielākajā mērā attiecināms tieši uz šo gadījumu ir tas, ko ir teicis Ronalds Reigans: „Valdība nerisina problēmas, tā tās subsidē.” Es esmu pret šādu problēmu subsidēšanu. Aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka vienkārši Parādnieka kungs īsti nepārzina situāciju veselības aprūpē (No zāles dep. E.Zalāns: „Diez vai? Pārzina gan!”) un viņam nav priekšstata par to, kur šī nauda tiek virzīta un kādēļ.

Tas, kas ir saistīts ar neatliekamo palīdzību, ambulatoro palīdzību... Lai nodrošinātu neatliekamu, kvalitatīvu un pieejamu palīdzību, pilnīgi noteikti kādam par to ir jāmaksā. Šinī gadījumā ļoti konkrēti tika iezīmēti šie naudas līdzekļi – gan pirmie vairāk nekā 6 miljoni, gan arī pašreiz šī nauda. Un tāpēc nevajadzētu šeit izvērst debates un runāt par to, ka mēs tagad nesniegsim neatliekamo palīdzību vai neapmaksāsim pacientiem tās pieejamību tad, kad viņi nonāk stacionārā.

Attiecībā uz to, ko Parādnieka kungs minēja par šīm demogrāfijas lietām, es pilnīgi noteikti varu pateikt, ka premjera vadītā Demogrāfisko lietu padome ir atbalstījusi kā vienu no prioritātēm tieši šo jautājumu, kas ir saistīts ar neauglīgu ģimeņu problēmu risināšanu.

Un līdz ar to es domāju, ka mums ir jācīnās par to, lai samazinātu neefektīvu naudas izlietojumu. Kā piemērs tiešām ir Infektoloģijas centrs ar 15 miljonu budžetu. Bet nevajag runāt par to, ka veselības aprūpē, kur jau tā ir naudas minimuma minimums, tagad mēs neapmaksāsim neatliekamo vai ambulatoro palīdzību.

Es aicinu atbalstīt tieši šādā veidā šīs naudas novirzīšanu veselības aprūpei.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Ja nu kas, norakstiet visu uz Parādnieka kungu. Viņš ir vainīgs pie tā, ka nauda netiek piešķirta.

Kas attiecas uz tikko sacīto, varbūt jūs mani nesaklausījāt. Ir lietas, kuras noteikti ir atbalstāmas. Šeit ir iestrādāti tādi izdevumi, kuri noteikti būtu atbalstāmi. Es protestēju pret nepārdomātu, neapdomātu un netaisnīgu naudas sadali. Pasakiet, lūdzu, kurš vēl var atļauties par 16 procentiem pārtērēt budžetu? Kāpēc vakcīnām ir paredzēta... Tātad ieplānota bija šī 16 procentu pārtērēšana. Kurš par to var atbildēt? Kāpēc tas tā notiek? Tātad nevajag pūļglaimīgi runāt par to, kas no kurienes tiek atņemts. Labāk skatīties, kur nelietderīgi tiek tērēta nauda un kāpēc tas tiek darīts. Kurš ir ieinteresēts tanī?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav runa par to, vai laba vai slikta kārtība ir veselības aprūpē mūsu valstī. Šodien ir runa par konkrētu piedāvājumu, un man šķiet, ka atbildei ir jābūt „jā” vai „nē”. Es aicinu pateikt „jā” šim priekšlikumam, bet tas nozīmē, ka mums ir jāturpina diskusijas par to, kā tērēt līdzekļus veselības aprūpē, kā padarīt šo sistēmu efektīvu un kā izdarīt tā, lai cilvēki nedomātu par to, kāda nākotne viņus sagaida.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi!

Šodien ir aizskarta kāda ļoti sāpīga tēma, kas visu laiku dara kaunu mūsu valstij. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kauns valdošajai koalīcijai!”) Runa ir par to finansējumu, ko mēs atvēlējām veselībai kā tādai. Tas vispār ir nožēlojami, apkaunojoši un galvenokārt bīstami mūsu cilvēku dzīvībai, viņu mūža ilgumam un viņu labklājībai. Ir lietas, kur var taupīt, un ir lietas, kur nevar taupīt.

Parādnieka kungs! Ja jūsu ģimenē būs nopietna traģēdija, būs nopietna nelaime, būs vajadzīgi līdzekļi, bet jums tajā brīdī to līdzekļu nebūs... Vai jūs mierīgi skatīsieties, kā kāds nomirst?

Vai sāksies mums kādas infekcijas, pret kurām mums nebūs vakcīnu... Ko mēs darīsim? Tie līdzekļi jau sen bija plānoti, ka mums būs jādod... Mēs to zinājām jau iepriekš, kad mēs pieņēmām jau tā grūto budžetu, ka nepietiks naudas veselības nodrošināšanai. Ir pienācis tas brīdis. Un šodien mums par to ir jābalso. Nav īstais brīdis šādām sarunām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Reira kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, mums ir vairāki apsveikumi.

Mēs sirsnīgi... Saeimas vārdā sirsnīgi sveicam deputātu Juri Žūriņu, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien! (Aplausi.)

Vēl es aicinu visus sveikt apaļā jubilejā Jāni Reiru, kuram apaļā jubileja būs rīt! (Aplausi.)

Un vēl rītdien dzimšanas diena ir arī mūsu kolēģei Dacei Reinikai. (Aplausi.)

Bet tagad lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Septiņi deputāti nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs, Valentīns Grigorjevs, Iveta Grigule, Ņikita Ņikiforovs, Dana Reizniece-Ozola, Ilze Viņķele.... Ilze Viņķele ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.