Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/509-3364

Rīgā 2011.gada 26.septembrī

Par Madrides nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju un Patentu kooperācijas līgumu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1891.gada 14.aprīļa Madrides nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju. Minētais līgums Latvijas Republikā stājās spēkā 1995.gada 1.janvārī.

Vienlaikus Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1970.gada 19.jūnija Patentu kooperācijas līgumu. Minētais līgums Latvijas Republikā stājās spēkā 1993.gada 7.septembrī.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 

 

MADRID AGREEMENT CONCERNING THE INTERNATIONAL REGISTRATION OF MARKS

of April 14, 1891,
as revised
at Brussels on December 14, 1900, at Washington on June 2, 1911,
at The Hague on November 6, 1925, at London on June 2, 1934,
at Nice on June 15, 1957,
and at Stockholm on July 14, 1967,¹
and as amended on September 28, 1979

TABLE OF CONTENTS^*

Article 1: Establishment of a Special Union. Filing of Marks at International Bureau. Definition of Country of Origin

Article 2: Reference to Article 3 of Paris Convention (Same Treatment for Certain Categories of Persons as for Nationals of Countries of the Union)

Article 3: Contents of Application for International Registration

Article 3bis: "Territorial Limitation"

Article 3ter: Request for "Territorial Extension"

Article 4: Effects of International Registration

Article 4bis: Substitution of International Registration for Earlier National Registrations

Article 5: Refusal by National Offices

Article 5bis: Documentary Evidence of Legitimacy of Use of Certain Elements of Mark

Article 5ter: Copies of Entries in International Register. Searches for Anticipation. Extracts from International Register

Article 6: Period of Validity of International Registration. Independence of International Registration. Termination of Protection in Country of Origin

Article 7: Renewal of International Registration

Article 8: National Fee. International Fee. Division of Excess Receipts, Supplementary Fees, and Complementary Fees

Article 8bis: Renunciation in Respect of One or More Countries

Article 9: Changes in National Registers also Affecting International Registration. Reduction of List of Goods and Services Mentioned in International Registration. Additions to that List. Substitutions in that List

Article 9bis: Transfer of International Mark Entailing Change in Country of Proprietor

Article 9ter: Assignment of International Mark for Part Only of Registered Goods or Services or for Certain Contracting Countries. Reference to Article 6quarter of Paris Convention (Assignment of Mark)

Article 9quater: Common Office for Several Contracting Countries. Request by Several Contracting Countries to be Treated as a Single Country

Article 10: Assembly of the Special Union

Article 11: International Bureau

Article 12: Finances

Article 13: Amendment of Articles 10 to 13

Article 14: Ratification and Accession. Entry into Force. Accession to Earlier Acts. Reference to Article 24 of Paris Convention (Territories)

Article 15: Denunciation

Article 16: Application of Earlier Acts

Article 17: Signature, Languages, Depositary Functions

Article 18: Transitional Provisions

_________________________________

¹ This is a provisional English translation prepared by the International Bureau of the World Intellectual Property Organization (WIPO).

^* This Table of Contents is added for the convenience of the reader. It does not appear in the signed text of the Agreement.

Article 1

[Establishment of a Special Union. Filing of Marks at International Bureau. Definition of Country of Origin]¹

(1) The countries to which this Agreement applies constitute a Special Union for the International registration of marks.

(2) Nationals of any of the contracting countries may, in all the other countries party to this Agreement, secure protection for their marks applicable to goods or services, registered in the country of origin, by filing the said marks at the International Bureau of Intellectual Property (hereinafter designated as "the International Bureau") referred to in the Convention establishing the World Intellectual Property Organization (hereinafter designated as "the Organization"), through the intermediary of the Office of the said country of origin.

(3) Shall be considered the country of origin the country of the Special Union where the applicant has a real and effective industrial or commercial establishment; if he has no such establishment in a country of the Special Union, the country of the Special Union where he has his domicile; if he has no domicile within the Special Union but is a national of a country of the Special Union, the country of which he is a national.

_____________________

¹ Articles have been given titles to facilitate their identification. There are no titles in the signed, French text.

Article 2

[Reference to Article 3 of Paris Convention (Same Treatment for Certain Categories of Persons as for Nationals of Countries of the Union)]

Nationals of countries not having acceded to this Agreement who, within the territory of the Special Union constituted by the said Agreement, satisfy the conditions specified in Article 3 of the Paris Convention for the Protection of Industrial Property shall be treated in the same manner as nationals of the contracting countries.

Article 3

[Contents of Application for International Registration]

(1) Every application for international registration must be presented on the form prescribed by the Regulations; the Office of the country of origin of the mark shall certify that the particulars appearing in such application correspond to the particulars in the national register, and shall mention the dates and numbers of the filing and registration of the mark in the country of origin and also the date of the application for international registration.

(2) The applicant must indicate the goods or services in respect of which protection of the mark is claimed and also, if possible, the corresponding class or classes according to the classification established by the Nice Agreement concerning the International Classification of Goods and Services for the Purposes of the Registration of Marks. If the applicant does not give such indication, the International Bureau shall classify the goods or services in the appropriate classes of the said classification. The indication of classes given by the applicant shall be subject to control by the International Bureau, which shall exercise the said control in association with the national Office. In the event of disagreement between the national Office and the International Bureau, the opinion of the latter shall prevail.

(3) If the applicant claims color as a distinctive feature of his mark, he shall be required:

1. to state the fact, and to file with his application a notice specifying the color or the combination of colors claimed;

2. to append to his application copies in color of the said mark, which shall be attached to the notification given by the International Bureau. The number of such copies shall be fixed by the Regulations.

(4) The International Bureau shall register immediately the marks filed in accordance with Article 1. The registration shall bear the date of the application for international registration in the country of origin, provided that the application has been received by the International Bureau within a period of two months from that date. If the application has not been received within that period, the International Bureau shall record it as at the date on which it received the said application. The International Bureau shall notify such registration without delay to the Offices concerned. Registered marks shall be published in a periodical journal issued by the International Bureau, on the basis of the particulars contained in the application for registration. In the case of marks comprising a figurative element or a special form of writing, the Regulations shall determine whether a printing block must be supplied by the applicant.

(5) With a view to the publicity to be given in the contracting countries to registered marks, each Office shall receive from the International Bureau a number of copies of the said publication free of charge and a number of copies at a reduced price, in proportion to the number of units mentioned in Article 16(4)(a) of the Paris Convention for the Protection of Industrial Property, under the conditions fixed by the Regulations. Such publicity shall be deemed in all the contracting countries to be sufficient, and no other publicity may be required of the applicant.

Article 3bis

["Territorial Limitation"]

(1) Any contracting country may, at any time, notify the Director General of the Organization (hereinafter designated as "the Director General") in writing that the protection resulting from the international registration shall extend to that country only at the express request of the proprietor of the mark.

(2) Such notification shall not take effect until six months after the date of the communication thereof by the Director General to the other contracting countries.

Article 3ter

[Request for "Territorial Extension"]

(1) Any request for extension of the protection resulting from the international registration to a country which has availed itself of the right provided for in Article 3bis must be specially mentioned in the application referred to in Article 3(1).

(2) Any request for territorial extension made subsequently to the international registration must be presented through the intermediary of the Office of the country of origin on a form prescribed by the Regulations. It shall be immediately registered by the International Bureau, which shall notify it without delay to the Office or Offices concerned. It shall be published in the periodical journal issued by the International Bureau. Such territorial extension shall be effective from the date on which it has been recorded in the International Register; it shall cease to be valid on the expiration of the international registration of the mark to which it relates.

Article 4

[Effects of International Registration]

(1) From the date of the registration so effected at the International Bureau in accordance with the provisions of Articles 3 and 3ter, the protection of the mark in each of the contracting countries concerned shall be the same as if the mark had been filed therein direct. The indication of classes of goods or services provided for in Article 3 shall not bind the contracting countries with regard to the determination of the scope of the protection of the mark.

(2) Every mark which has been the subject of an international registration shall enjoy the right of priority provided for by Article 4 of the Paris Convention for the Protection of Industrial Property, without requiring compliance with the formalities prescribed in Section D of that Article.

Article 4bis

[Substitution of International Registration for Earlier National Registrations]

(1) When a mark already filed in one or more of the contracting countries is later registered by the International Bureau in the name of the same proprietor or his successor in title, the international registration shall be deemed to have replaced the earlier national registrations, without prejudice to any rights acquired by reason of such earlier registrations.

(2) The national Office shall, upon request, be required to take note in its registers of the international registration.

Article 5

[Refusal by National Offices]

(1) In countries where the legislation so authorizes, Offices notified by the International Bureau of the registration of a mark or of a request for extension of protection made in accordance with Article 3ter shall have the right to declare that protection cannot be granted to such mark in their territory. Any such refusal can be based only on the grounds which would apply, under the Paris Convention for the Protection of Industrial Property, in the case of a mark filed for national registration. However, protection may not be refused, even partially, by reason only that national legislation would not permit registration except in a limited number of classes or for a limited number of goods or services.

(2) Offices wishing to exercise such right must give notice of their refusal to the International Bureau, together with a statement of all grounds, within the period prescribed by their domestic law and, at the latest, before the expiration of one year from the date of the international registration of the mark or of the request for extension of protection made in accordance with Article 3ter.

(3) The International Bureau shall, without delay, transmit to the Office of the country of origin and to the proprietor of the mark, or to his agent if an agent has been mentioned to the Bureau by the said Office, one of the copies of the declaration of refusal so notified. The interested party shall have the same remedies as if the mark had been filed by him direct in the country where protection is refused.

(4) The grounds for refusing a mark shall be communicated by the International Bureau to any interested party who may so request.

(5) Offices which, within the aforesaid maximum period of one year, have not communicated to the International Bureau any provisional or final decision of refusal with regard to the registration of a mark or a request for extension of protection shall lose the benefit of the right provided for in paragraph (1) of this Article with respect to the mark in question.

(6) Invalidation of an international mark may not be pronounced by the competent authorities without the proprietor of the mark having, in good time, been afforded the opportunity of defending his rights. Invalidation shall be notified to the International Bureau.

Article 5bis

[Documentary Evidence of Legitimacy of Use of Certain Elements of Mark]

Documentary evidence of the legitimacy of the use of certain elements incorporated in a mark, such as armorial bearings, escutcheons, portraits, honorary distinctions, titles, trade names, names of persons other than the name of the applicant, or other like inscriptions, which might be required by the Offices of the contracting countries shall be exempt from any legalization or certification other than that of the Office of the country of origin.

Article 5ter

[Copies of Entries in International Register. Searches for Anticipation. Extracts from International Register]

(1) The International Bureau shall issue to any person applying therefor, subject to a fee fixed by the Regulations, a copy of the entries in the Register relating to a specific mark.

(2) The International Bureau may also, upon payment, undertake searches for anticipation among international marks.

(3) Extracts from the International Register requested with a view to their production in one of the contracting countries shall be exempt from all legalization.

Article 6

[Period of Validity of International Registration. Independence of International Registration. Termination of Protection in Country of Origin]

(1) Registration of a mark at the International Bureau is effected for twenty years, with the possibility of renewal under the conditions specified in Article 7.

(2) Upon expiration of a period of five years from the date of the international registration, such registration shall become independent of the national mark registered earlier in the country of origin, subject to the following provisions.

(3) The protection resulting from the international registration, whether or not it has been the subject of a transfer, may no longer be invoked, in whole or in part, if, within five years from the date of the international registration, the national mark, registered earlier in the country of origin in accordance with Article 1, no longer enjoys, in whole or in part, legal protection in that country. This provision shall also apply when legal protection has later ceased as the result of an action begun before the expiration of the period of five years.

(4) In the case of voluntary or ex officio cancellation, the Office of the country of origin shall request the cancellation of the mark at the International Bureau, and the latter shall effect the cancellation. In the case of judicial action, the said Office shall send to the International Bureau, ex officio or at the request of the plaintiff, a copy of the complaint or any other documentary evidence that an action has begun, and also of the final decision of the court; the Bureau shall enter notice thereof in the International Register.

Article 7

[Renewal of International Registration]

(1) Any registration may be renewed for a period of twenty years from the expiration of the preceding period, by payment only of the basic fee and, where necessary, of the supplementary and complementary fees provided for in Article 8(2).

(2) Renewal may not include any change in relation to the previous registration in its latest form.

(3) The first renewal effected under the provisions of the Nice Act of June 15, 1957, or of this Act, shall include an indication of the classes of the International Classification to which the registration relates.

(4) Six months before the expiration of the term of protection, the International Bureau shall, by sending an unofficial notice, remind the proprietor of the mark and his agent of the exact date of expiration.

(5) Subject to the payment of a surcharge fixed by the Regulations, a period of grace of six months shall be granted for renewal of the international registration.

Article 8

[National Fee. International Fee. Division of Excess Receipts, Supplementary Fees, and Complementary Fees]

(1) The Office of the country of origin may fix, at its own discretion, and collect, for its own benefit, a national fee which it may require from the proprietor of the mark in respect of which international registration or renewal is applied for.

(2) Registration of a mark at the International Bureau shall be subject to the advance payment of an international fee which shall include:

(a) a basic fee;

(b) a supplementary fee for each class of the International Classification, beyond three, into which the goods or services to which the mark is applied will fall;

(c) a complementary fee for any request for extension of protection under Article 3ter.

(3) However, the supplementary fee specified in paragraph (2)(b) may, without prejudice to the date of registration, be paid within a period fixed by the Regulations if the number of classes of goods or services has been fixed or disputed by the International Bureau. If, upon expiration of the said period, the supplementary fee has not been paid or the list of goods or services has not been reduced to the required extent by the applicant, the application for international registration shall be deemed to have been abandoned.

(4) The annual returns from the various receipts from international registration, with the exception of those provided for under (b) and (c) of paragraph (2), shall he divided equally among the countries party to this Act by the International Bureau, after deduction of the expenses and charges necessitated by the implementation of the said Act. If, at the time this Act enters into force, a country has not yet ratified or acceded to the said Act, it shall be entitled, until the date on which its ratification or accession becomes effective, to a share of the excess receipts calculated on the basis of that earlier Act which is applicable to it.

(5) The amounts derived from the supplementary fees provided for in paragraph (2)(b) shall be divided at the expiration of each year among the countries party to this Act or to the Nice Act of June 15, 1957, in proportion to the number of marks for which protection has been applied for in each of them during that year, this number being multiplied, in the case of countries which make a preliminary examination, by a coefficient which shall be determined by the Regulations. If, at the time this Act enters into force, a country has not yet ratified or acceded to the said Act, it shall be entitled, until the date on which its ratification or accession becomes effective, to a share of the amounts calculated on the basis of the Nice Act.

(6) The amounts derived from the complementary fees provided for in paragraph (2)(c) shall be divided according to the requirements of paragraph (5) among the countries availing themselves of the right provided for in Article 3bis. If, at the time this Act enters into force, a country has not yet ratified or acceded to the said Act, it shall be entitled, until the date on which its ratification or accession becomes effective, to a share of the amounts calculated on the basis of the Nice Act.

Article 8bis

[Renunciation in Respect of One or More Countries]

The person in whose name the international registration stands may at any time renounce protection in one or more of the contracting countries by means of a declaration filed with the Office of his own country, for communication to the International Bureau, which shall notify accordingly the countries in respect of which renunciation has been made. Renunciation shall not be subject to any fee.

Article 9

[Changes in National Registers also Affecting International Registration. Reduction of List of Goods and Services Mentioned in International Registration. Additions to that List. Substitutions in that List]

(1) The Office of the country of the person in whose name the international registration stands shall likewise notify the International Bureau of all annulments, cancellations, renunciations, transfers, and other changes made in the entry of the mark in the national register, if such changes also affect the international registration.

(2) The Bureau shall record those changes in the International Register, shall notify them in turn to the Offices of the contracting countries, and shall publish them in its journal.

(3) A similar procedure shall be followed when the person in whose name the international registration stands requests a reduction of the list of goods or services to which the registration applies.

(4) Such transactions may be subject to a fee, which shall be fixed by the Regulations.

(5) The subsequent addition of new goods or services to the said list can be obtained only by filing a new application as prescribed in Article 3.

(6) The substitution of one of the goods or services for another shall be treated as an addition.

Article 9bis

[Transfer of International Mark Entailing Change in Country of Proprietor]

(1) When a mark registered in the International Register is transferred to a person established in a contracting country other than the country of the person in whose name the international registration stands, the transfer shall be notified to the International Bureau by the Office of the latter country. The International Bureau shall record the transfer, shall notify the other Offices thereof, and shall publish it in its journal. If the transfer has been effected before the expiration of a period of five years from the international registration, the International Bureau shall seek the consent of the Office of the country of the new proprietor, and shall publish, if possible, the date and registration number of the mark in the country of the new proprietor.

(2) No transfer of a mark registered in the International Register for the benefit of a person who is not entitled to file an international mark shall be recorded.

(3) When it has not been possible to record a transfer in the International Register, either because the country of the new proprietor has refused its consent or because the said transfer has been made for the benefit of a person who is not entitled to apply for international registration, the Office of the country of the former proprietor shall have the right to demand that the International Bureau cancel the mark in its Register.

Article 9ter

[Assignment of International Mark for Part Only of Registered Goods or Services or for Certain Contracting Countries. Reference to Article 6quarter of Paris Convention (Assignment of Mark)]

(1) If the assignment of an international mark for part only of the registered goods or services is notified to the International Bureau, the Bureau shall record it in its Register. Each of the contracting countries shall have the right to refuse to recognize the validity of such assignment if the goods or services included in the part so assigned are similar to those in respect of which the mark remains registered for the benefit of the assignor.

(2) The International Bureau shall likewise record the assignment of an international mark in respect of one or several of the contracting countries only.

(3) If, in the above cases, a change occurs in the country of the proprietor, the Office of the country to which the new proprietor belongs shall, if the international mark has been transferred before the expiration of a period of five years from the international registration, give its consent as required by Article 9bis.

(4) The provisions of the foregoing paragraphs shall apply subject to Article 6quater of the Paris Convention for the Protection of Industrial Property.

Article 9quarter

[Common Office for Several Contracting Countries. Request by Several Contracting Countries to be Treated as a Single Country]

(1) If several countries of the Special Union agree to effect the unification of their domestic legislations on marks, they may notify the Director General:

(a) that a common Office shall be substituted for the national Office of each of them, and

(b) that the whole of their respective territories shall be deemed to be a single country for the purposes of the application of all or part of the provisions preceding this Article.

(2) Such notification shall not take effect until six months after the date of the communication thereof by the Director General to the other contracting countries.

Article 10

[Assembly of the Special Union]

(1)(a) The Special Union shall have an Assembly consisting of those countries which have ratified or acceded to this Act.

(b) The Government of each country shall be represented by one delegate, who may be assisted by alternate delegates, advisors, and experts.

(c) The expenses of each delegation shall be borne by the Government which has appointed it, except for the travel expenses and the subsistence allowance of one delegate for each member country, which shall be paid from the funds of the Special Union.

(2)(a) The Assembly shall:

(i) deal with all matters concerning the maintenance and development of the Special Union and the implementation of this Agreement;

(ii) give directions to the International Bureau concerning the preparation for conferences of revision, due account being taken of any comments made by those countries of the Special Union which have not ratified or acceded to this Act;

(iii) modify the Regulations, including the fixation of the amounts of the fees referred to in Article 8(2) and other fees relating to international registration;

(iv) review and approve the reports and activities of the Director General concerning the Special Union, and give him all necessary instructions concerning matters within the competence of the Special Union;

(v) determine the program and adopt the biennial budget of the Special Union, and approve its final accounts;

(vi) adopt the financial regulations of the Special Union;

(vii) establish such committees of experts and working groups as it may deem necessary to achieve the objectives of the Special Union;

(viii) determine which countries not members of the Special Union and which intergovernmental and international non-governmental organizations shall be admitted to its meetings as observers;

(ix) adopt amendments to Articles 10 to 13;

(x) take any other appropriate action designed to further the objectives of the Special Union;

(xi) perform such other functions as are appropriate under this Agreement.

(2)(b) With respect to matters which are of interest also to other Unions administered by the Organization, the Assembly shall make its decisions after having heard the advice of the Coordination Committee of the Organization.

(3)(a) Each country member of the Assembly shall have one vote.

(b) One-half of the countries members of the Assembly shall constitute a quorum.

(c) Notwithstanding the provisions of subparagraph (b), if, in any session, the number of countries represented is less than one-half but equal to or more than one-third of the countries members of the Assembly, the Assembly may make decisions but, with the exception of decisions concerning its own procedure, all such decisions shall take effect only if the conditions set forth hereinafter are fulfilled. The International Bureau shall communicate the said decisions to the countries members of the Assembly which were not represented and shall invite them to express in writing their vote or abstention within a period of three months from the date of the communication. If, at the expiration of this period, the number of countries having thus expressed their vote or abstention attains the number of countries which was lacking for attaining the quorum in the session itself, such decisions shall take effect provided that at the same time the required majority still obtains.

(d) Subject to the provisions of Article 13(2), the decisions of the Assembly shall require two-thirds of the votes cast.

(e) Abstentions shall not be considered as votes.

(f) A delegate may represent, and vote in the name of, one country only.

(g) Countries of the Special Union not members of the Assembly shall be admitted to the meetings of the latter as observers.

(4)(a) The Assembly shall meet once in every second calendar year in ordinary session upon convocation by the Director General and, in the absence of exceptional circumstances, during the same period and at the same place as the General Assembly of the Organization.

(b) The Assembly shall meet in extraordinary session upon convocation by the Director General, at the request of one-fourth of the countries members of the Assembly.

(c) The agenda of each session shall be prepared by the Director General.

(5) The Assembly shall adopt its own rules of procedure.

Article 11

[International Bureau]

(1)(a) International registration and related duties, as well as all other administrative tasks concerning the Special Union, shall be performed by the International Bureau.

(b) In particular, the International Bureau shall prepare the meetings and provide the secretariat of the Assembly and of such committees of experts and working groups as may have been established by the Assembly.

(c) The Director General shall be the chief executive of the Special Union and shall represent the Special Union.

(2) The Director General and any staff member designated by him shall participate, without the right to vote, in all meetings of the Assembly and of such committees of experts or working groups as may have been established by the Assembly. The Director General, or a staff member designated by him, shall be ex officio secretary of those bodies.

(3)(a) The International Bureau shall, in accordance with the directions of the Assembly, make the preparations for the conferences of revision of the provisions of the Agreement other than Articles 10 to 13.

(b) The International Bureau may consult with intergovernmental and international non-governmental organizations concerning preparations for conferences of revision.

(c) The Director General and persons designated by him shall take part, without the right to vote, in the discussions at those conferences.

(4) The International Bureau shall carry out any other tasks assigned to it.

Article 12

[Finances]

(1)(a) The Special Union shall have a budget.

(b) The budget of the Special Union shall include the income and expenses proper to the Special Union, its contribution to the budget of expenses common to the Unions, and, where applicable, the sum made available to the budget of the Conference of the Organization.

(c) Expenses not attributable exclusively to the Special Union but also to one or more other Unions administered by the Organization shall be considered as expenses common to the Unions. The share of the Special Union in such common expenses shall be in proportion to the interest the Special Union has in them.

(2) The budget of the Special Union shall be established with due regard to the requirements of coordination with the budgets of the other Unions administered by the Organization.

(3) The budget of the Special Union shall be financed from the following sources:

(i) international registration fees and other fees and charges due for other services rendered by the International Bureau in relation to the Special Union;

(ii) sale of, or royalties on, the publications of the International Bureau

concerning the Special Union;

(iii) gifts, bequests, and subventions;

(iv) rents, interests, and other miscellaneous income.

(4)(a) The amounts of the fees referred to in Article 8(2) and other fees relating to international registration shall be fixed by the Assembly on the proposal of the Director General.

(b) The amounts of such fees shall be so fixed that the revenues of the Special Union from fees, other than the supplementary and complementary fees referred to in Article 8(2)(b) and (c), and other sources shall be at least sufficient to cover the expenses of the International Bureau concerning the Special Union.

(c) If the budget is not adopted before the beginning of a new financial period, it shall be at the same level as the budget of the previous year, as provided in the financial regulations.

(5) Subject to the provisions of paragraph (4)(a), the amount of fees and charges due for other services rendered by the International Bureau in relation to the Special Union shall be established, and shall be reported to the Assembly, by the Director General.

(6)(a) The Special Union shall have a working capital fund which shall be constituted by a single payment made by each country of the Special Union. If the fund becomes insufficient, the Assembly shall decide to increase it.

(b) The amount of the initial payment of each country to the said fund or of its participation in the increase thereof shall be a proportion of the contribution of that country as a member of the Paris Union for the Protection of Industrial Property to the budget of the said Union for the year in which the fund is established or the decision to increase it is made.

(c) The proportion and the terms of payment shall be fixed by the Assembly on the proposal of the Director General and after it has beard the advice of the Coordination Committee of the Organization.

(d) As long as the Assembly authorizes the use of the reserve fund of the Special Union as a working capital fund, the Assembly may suspend the application of the provisions of subparagraphs (a), (b), and (c).

(7)(a) In the headquarters agreement concluded with the country on the territory of which the Organization has its headquarters, it shall be provided that, whenever the working capital fund is insufficient, such country shall grant advances. The amount of those advances and the conditions on which they are granted shall be the subject of separate agreements, in each case, between such country and the Organization.

(b) The country referred to in subparagraph (a) and the Organization shall each have the right to denounce the obligation to grant advances, by written notification. Denunciation shall take effect three years after the end of the year in which it has been notified.

(8) The auditing of the accounts shall be effected by one or more of the countries of the Special Union or by external auditors, as provided in the financial regulations. They shall be designated, with their agreement, by the Assembly.

Article 13

[Amendment of Articles 10 to 13]

(1) Proposals for the amendment of Articles 10, 11, 12, and the present Article, may be initiated by any country member of the Assembly, or by the Director General. Such proposals shall be communicated by the Director General to the member countries of the Assembly at least six months in advance of their consideration by the Assembly.

(2) Amendments to the Articles referred to in paragraph (1) shall be adopted by the Assembly. Adoption shall require three-fourths of the votes cast, provided that any amendment to Article 10, and to the present paragraph, shall require four-fifths of the votes cast.

(3) Any amendment to the Articles referred to in paragraph (1) shall enter into force one month after written notifications of acceptance, effected in accordance with their respective constitutional processes, have been received by the Director General from three fourths of the countries members of the Assembly at the time it adopted the amendment. Any amendment to the said Articles thus accepted shall bind all the countries which are members of the Assembly at the time the amendment enters into force, or which become members thereof at a subsequent date.

Article 14

[Ratification and Accession. Entry into Force. Accession to Earlier Acts. Reference to Article 24 of Paris Convention (Territories)]

(1) Any country of the Special Union which has signed this Act may ratify it, and, if it has not signed it, may accede to it.

(2)(a) Any country outside the Special Union which is party to the Paris Convention for the Protection of Industrial Property may accede to this Act and thereby become a member of the Special Union.

(b) As soon as the International Bureau is informed that such a country has acceded to this Act, it shall address to the Office of that country, in accordance with Article 3, a collective notification of the marks which, at that time, enjoy international protection.

(c) Such notification shall, of itself, ensure to the said marks the benefits of the foregoing provisions in the territory of the said country, and shall mark the commencement of the period of one year during which the Office concerned may make the declaration provided for in Article 5.

(d) However, any such country may, in acceding to this Act, declare that, except in the case of international marks which have already been the subject in that country of an earlier identical national registration still in force, and which shall be immediately recognized upon the request of the interested parties, application of this Act shall be limited to marks registered from the date on which its accession enters into force.

(e) Such declaration shall dispense the International Bureau from making the collective notification referred to above. The International Bureau shall notify only those marks in respect of which it receives, within a period of one year from the accession of the new country, a request, with the necessary particulars, to take advantage of the exception provided for in subparagraph (d).

(f) The International Bureau shall not make the collective notification to such countries as declare, in acceding to this Act, that they are availing themselves of the right provided for in Article 3bis. The said countries may also declare at the same time that the application of this Act shall be limited to marks registered from the day on which their accessions enter into force; however, such limitation shall not affect international marks which have already been the subject of an earlier identical national registration in those countries, and which could give rise to requests for extension of protection made and notified in accordance with Articles 3ter and 8(2)(c).

(g) Registrations of marks which have been the subject of one of the notifications provided for in this paragraph shall be regarded as replacing registrations effected direct in the new contracting country before the date of entry into force of its accession.

(3) Instruments of ratification and accession shall be deposited with the Director General.

(4)(a) With respect to the first five countries which have deposited their instruments of ratification or accession, this Act shall enter into force three months after the deposit of the fifth such instrument.

(b) With respect to any other country, this Act shall enter into force three months after the date on which its ratification or accession has been notified by the Director General, unless a subsequent date has been indicated in the instrument of ratification or accession. In the latter case, this Act shall enter into force with respect to that country on the date thus indicated.

(5) Ratification or accession shall automatically entail acceptance of all the clauses and admission to all the advantages of this Act.

(6) After the entry into force of this Act, a country may accede to the Nice Act of June 15, 1957, only in conjunction with ratification of, or accession to, this Act. Accession to Acts earlier than the Nice Act shall not be permitted, not even in conjunction with ratification of, or accession to, this Act.

(7) The provisions of Article 24 of the Paris Convention for the Protection of Industrial Property shall apply to this Agreement.

Article 15

[Denunciation]

(1) This Agreement shall remain in force without limitation as to time.

(2) Any country may denounce this Act by notification addressed to the Director General. Such denunciation shall constitute also denunciation of all earlier Acts and shall affect only the country making it, the Agreement remaining in full force and effect as regards the other countries of the Special Union.

(3) Denunciation shall take effect one year after the day on which the Director General has received the notification.

(4) The right of denunciation provided for by this Article shall not be exercised by any country before the expiration of five years from the date upon which it becomes a member of the Special Union.

(5) International marks registered up to the date on which denunciation becomes effective, and not refused within the period of one year provided for in Article 5, shall continue, throughout the period of international protection, to enjoy the same protection as if they had been filed direct in the denouncing country.

Article 16

[Application of Earlier Acts]

(1)(a) This Act shall, as regards the relations between the countries of the Special Union by which it has been ratified or acceded to, replace, as from the day on which it enters into force with respect to them, the Madrid Agreement of 1891, in its texts earlier than this Act.

(b) However, any country of the Special Union which has ratified or acceded to this Act shall remain bound by the earlier texts which it has not previously denounced by virtue of Article 12(4) of the Nice Act of June 15, 1957, as regards its relations with countries which have not ratified or acceded to this Act.

(2) Countries outside the Special Union which become party to this Act shall apply it to international registrations effected at the International Bureau through the intermediary of the national Office of any country of the Special Union not party to this Act, provided that such registrations satisfy, with respect to the said countries, the requirements of this Act. With regard to international registrations effected at the International Bureau through the intermediary of the national Offices of the said countries outside the Special Union which become party to this Act, such countries recognize that the aforesaid country of the Special Union may demand compliance with the requirements of the most recent Act to which it is party.

Article 17

[Signature, Languages, Depositary Functions]

(1)(a) This Act shall be signed in a single copy in the French language and shall be deposited with the Government of Sweden.

(b) Official texts shall be established by the Director General, after consultation with the interested Governments, in such other languages as the Assembly may designate.

(2) This Act shall remain open for signature at Stockholm until January 13, 1968.

(3) The Director General shall transmit two copies, certified by the Government of Sweden, of the signed text of this Act to the Governments of all countries of the Special Union and, on request, to the Government of any other country.

(4) The Director General shall register this Act with the Secretariat of the United Nations.

(5) The Director General shall notify the Governments of all countries of the Special Union of signatures, deposits of instruments of ratification or accession and any declarations included in such instruments, entry into force of any provisions of this Act, notifications of denunciation, and notifications pursuant to Articles 3bis, 9quater, 13, 14(7), and 15(2).

Article 18

[Transitional Provisions]

(1) Until the first Director General assumes office, references in this Act to the International Bureau of the Organization or to the Director General shall be construed as references to the Bureau of the Union established by the Paris Convention for the Protection of Industrial Property or its Director, respectively.

(2) Countries of the Special Union not having ratified or acceded to this Act may, until five years after the entry into force of the Convention establishing the Organization, exercise, if they so desire, the rights provided for under Articles 10 to 13 of this Act as if they were bound by those Articles. Any country desiring to exercise such rights shall give written notification to that effect to the Director General; such notification shall be effective from the date of its receipt. Such countries shall be deemed to be members of the Assembly until the expiration of the said period

[The text of the Protocol follows]

 

MADRIDES NOLĪGUMS PAR PREČU ZĪMJU STARPTAUTISKO REĢISTRĀCIJU

1891. gada 14. aprīlī, pārskatīts 1900. gada 14. decembrī Briselē, 1911. gada 2. jūnijā Vašingtonā, 1925. gada 6. novembrī Hāgā, 1934. gada 2. jūnijā Londonā, 1957. gada 15. jūnijā Nicā un 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā¹ un grozīts 1979. gada 28. septembrī Stokholmā

SATURS^*

1. pants  Īpašas savienības izveide, preču zīmju reģistrācija starptautiskā birojā, izcelsmes valsts definīcija

2. pants  Atsauce uz Parīzes konvencijas 3. pantu (vienāda attieksme pret konkrētām personu grupām un pret šīs savienības valstu piederīgajiem)

3. pants  Starptautiskās reģistrācijas pieteikuma saturs

3.bis pants  "Teritoriālais ierobežojums"

3.ter pants  "Teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma" pieprasījums

4. pants  Starptautiskās reģistrācijas sekas

4.bis pants  Agrākas valsts reģistrācijas aizstāšana ar starptautisko reģistrāciju

5. pants  Valsts iestāžu atteikums

5.bis pants  Preču zīmju atsevišķu elementu tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums

5.ter pants  Starptautiskā reģistra ierakstu kopijas, agrāku tiesību meklējumi, izraksti no Starptautiskā reģistra

6. pants  Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamības termiņš, starptautiskās reģistrācijas neatkarība, aizsardzības izbeigšanās izcelsmes valstī

7. pants  Starptautiskās reģistrācijas atjaunošana

8. pants  Valsts maksājums, starptautiskais maksājums, papildieņēmumu, papildmaksājumu un piemaksu sadale

8.bis pants  Atteikšanās no aizsardzības vienā vai vairākās valstīs

9. pants  Izmaiņas valstu reģistros, kuras ietekmē arī starptautisko reģistrāciju. Starptautiskajā reģistrā minēto preču un pakalpojumu saraksta samazināšana, šā saraksta papildināšana, aizvietošana šajā sarakstā

9.bis pants  Tiesību uz starptautisko preču zīmi nodošana, kas saistīta ar preču zīmes īpašnieka valsts maiņu

9.ter pants  Tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšana tikai attiecībā uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu vai attiecībā uz atsevišķām līgumslēdzējām valstīm, atsauce uz Parīzes konvencijas 6.quarter pantu (tiesību uz preču zīmi pārņemšana)

9.quarter pants  Kopīga iestāde vairākām līgumslēdzējām valstīm, vairāku līgumslēdzēju valstu lūgums uzskatīt tās par vienu valsti

10. pants  Īpašās savienības Asambleja

11. pants  Starptautiskais birojs

12. pants  Finanses

13. pants  10.–13. panta grozījumi

14. pants  Ratifikācija un pievienošanās, stāšanās spēkā, pievienošanās agrākiem nolīgumiem, atsauce uz Parīzes konvencijas 24. pantu (teritorijas)

15. pants  Denonsēšana

16. pants  Agrāku nolīgumu piemērošana

17. pants  Paraksts, valodas, depozitāra funkcijas

18. pants  Pārejas noteikumi

---

¹ Šis ir provizorisks tulkojums angļu valodā, ko sagatavojis Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskais birojs.

^* Šis satura rādītājs ir pievienots lasītāju ērtībai. Tas nav atrodams šā nolīguma parakstītajā tekstā.

 

1. pants

[Īpašas savienības izveide, preču zīmju reģistrācija starptautiskā birojā, izcelsmes valsts definīcija]¹

1. Valstis, uz kurām attiecas šis nolīgums, veido Īpašo savienību preču zīmju starptautiskai reģistrācijai.

2. Ikvienas līgumslēdzējas valsts piederīgie ar izcelsmes valsts iestādes starpniecību var visās pārējās šā nolīguma valstīs nodrošināt aizsardzību savām preču zīmēm precēm un pakalpojumiem, kas reģistrētas izcelsmes valstī, reģistrējot konkrētās zīmes Starptautiskajā intelektuālā īpašuma birojā (turpmāk tekstā – Starptautiskais birojs), kas minēts Konvencijā, ar ko nodibina Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (turpmāk tekstā – Organizācija). 

3. Par izcelsmes valsti uzskata Īpašās savienības valsti, kurā pieteikuma iesniedzējam ir reāls un strādājošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums; ja viņam Īpašās savienības valstī nav šāda uzņēmuma, tad par tādu uzskata to Īpašās savienības valsti, kurā viņam ir pastāvīgā dzīvesvieta; ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas Īpašajā savienībā, bet ja viņš ir kādas Īpašās savienības valsts piederīgais, tad par izcelsmes valsti uzskata šo valsti.

---

¹ Pantiem ir piešķirti nosaukumi, lai sekmētu to atpazīstamību.  Parakstītajā tekstā franču valodā nosaukumu nav.

 

2. pants

[Atsauce uz Parīzes konvencijas 3. pantu (vienāda attieksme pret konkrētām personu grupām un pret šīs savienības valstu piederīgajiem)]

Šim nolīgumam nepievienojušos valstu piederīgos, kuri ar šo nolīgumu izveidotās Īpašās savienības teritorijā atbilst Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 3. panta nosacījumiem, pielīdzina līgumslēdzēju valstu piederīgajiem.

3. pants

[Starptautiskās reģistrācijas pieteikuma saturs]

1. Katru starptautiskās reģistrācijas pieteikumu iesniedz uz noteikumos paredzētās veidlapas; preču zīmes izcelsmes valsts iestāde apliecina, ka šādā pieteikumā ietvertā informācija atbilst informācijai valsts reģistrā, un norāda preču zīmes pieteikuma un reģistrācijas datumu un numuru izcelsmes valstī, kā arī starptautiskās reģistrācijas pieteikuma datumu.  

2. Pieteikuma iesniedzējs norāda preces vai pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes aizsardzību, kā arī, ja iespējams, atbilstošo klasi vai klases saskaņā ar klasifikāciju, kas izveidota ar Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Ja pieteikuma iesniedzējs nesniedz šādu norādi, Starptautiskais birojs klasificē preces un pakalpojumus atbilstoši minētajai klasifikācijai. Pieteikuma iesniedzēja norādītās klases pārbauda Starptautiskais birojs sadarbībā ar valsts iestādi. Ja valsts iestādes viedoklis nesakrīt ar Starptautiskā biroja viedokli, noteicošais ir pēdējā viedoklis.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs pieprasa par savas preču zīmes atšķirīgo īpašību atzīt krāsu, viņš:

1) paziņo šo faktu un kopā ar savu pieteikumu iesniedz paziņojumu, kurā norādīta pieprasītā  krāsa vai krāsu kombinācija;

2) pievieno savam pieteikumam konkrētās preču zīmes krāsainas kopijas, kuras tiks pievienotas Starptautiskā biroja sniegtajam paziņojumam. Šo kopiju skaitu paredz noteikumos.

4. Starptautiskais birojs uzreiz reģistrē preču zīmes, kuras pieteiktas saskaņā ar 1. pantu. Reģistrācijai ir tāds pats datums kā pieteikumam par starptautisko reģistrāciju izcelsmes valstī, ar nosacījumu, ka pieteikums saņemts Starptautiskajā birojā divu mēnešu laikā pēc minētā datuma. Ja pieteikums nav saņemts šajā periodā, Starptautiskais birojs to reģistrē ar datumu, kurā tas saņēmis iepriekšminēto pieteikumu. Starptautiskais birojs par šādu reģistrāciju uzreiz ziņo ieinteresētajām iestādēm. Pamatojoties uz informāciju, kas minēta reģistrācijas pieteikumā, reģistrētās preču zīmes publicē Starptautiskā biroja izdotā periodiskā izdevumā. Ja preču zīmē ir grafisks elements vai īpaša rakstības forma, to, vai pieteikuma iesniedzējam jānodrošina klišeja, paredz noteikumos.

5. Lai reģistrētajām preču zīmēm piešķirtu publicitāti līgumslēdzējās valstīs, katra iestāde no Starptautiskā biroja saņem noteiktu skaitu izdevuma eksemplāru bez maksas un noteiktu skaitu izdevuma eksemplāru par pazeminātu cenu, proporcionāli vienību skaitam, kas minēts Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 16. panta 4. punkta a) apakšpunktā, un atbilstoši noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šāda publikācija līgumslēdzējās valstīs uzskatāma par pietiekamu, un nekādu citu papildus publikāciju no iesniedzēja nedrīkst pieprasīt.

3.bis pants

["Teritoriālais ierobežojums"]

1. Jebkura līgumslēdzēja valsts var jebkurā brīdi rakstiski paziņot Organizācijas ģenerāldirektoram (turpmāk tekstā – ģenerāldirektors), ka no starptautiskās reģistrācijas izrietošā aizsardzība šajā valstī būs spēkā tikai tad, ja preču zīmes īpašnieks to skaidri pieprasīs.

2. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad ģenerāldirektors paziņojis par to pārējām līgumslēdzējām valstīm.

3.ter pants

["Teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma" pieprasījums]

1. Pieteikumā, kas paredzēts 3. panta 1. punktā, īpaši norāda jebkuru pieprasījumu paplašināt aizsardzību, kura izriet no starptautiskās reģistrācijas, uz valsti, kas izmantojusi 3.bis pantā paredzētās tiesības.  

2. Jebkuru teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma pieprasījumu, kas veikts pēc starptautiskās reģistrācijas, iesniedz ar izcelsmes valsts iestādes starpniecību uz noteikumos paredzētas veidlapas. Starptautiskais birojs to uzreiz reģistrē un paziņo par to ieinteresētajai iestādei vai iestādēm. To publicē Starptautiskā biroja izdotā periodiskajā izdevumā. Šāds teritoriālā attiecinājuma paplašinājums stājas spēkā no brīža, kad tas reģistrēts Starptautiskajā reģistrā; tas zaudē spēku vienlaicīgi ar attiecīgās preču zīmes starptautiskās reģistrācijas termiņa izbeigšanos.

4. pants

[Starptautiskās reģistrācijas sekas]

1. No brīža, kad Starptautiskais birojs veicis reģistrāciju saskaņā ar 3. un 3.ter panta noteikumiem, konkrētās preču zīmes aizsardzība visās attiecīgajās līgumslēdzējās valstīs ir tāda pati, kāda tā būtu tad, ja šī preču zīme būtu reģistrēta tajās tieši. Preču un pakalpojumu klašu norādīšana, kas paredzēta 3.pantā, nav saistoša līgumslēdzējām valstīm, nosakot preču zīmes aizsardzības apjomu.

2. Katrai starptautiski reģistrētai preču zīmei nodrošina prioritātes tiesības, kas paredzētas Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 4. pantā, neprasot izpildīt minētā panta D daļā noteiktās formalitātes.

4.bis pants

[Agrākas valsts reģistrācijas aizstāšana ar starptautisko reģistrāciju]

1. Ja preču zīmi, kas jau reģistrēta vienā vai vairākās līgumslēdzējās valstīs, vēlāk reģistrē Starptautiskais birojs tā paša īpašnieka vai viņa tiesību pārņēmēja vārdā, uzskata, ka starptautiskā reģistrācija aizstāj iepriekšējās valstu reģistrācijas, neskarot tiesības, kuras iegūtas saistībā ar šīm agrākajām reģistrācijām.

2. Valsts iestāde pēc pieprasījuma savā reģistrā veic ierakstu par starptautisko reģistrāciju.

5. pants

[Valsts iestāžu atteikums]

1. Valstīs, kurās to atļauj tiesību akti, iestādēm, kam Starptautiskais birojs saskaņā ar 3.ter pantu paziņojis par konkrētas preču zīmes reģistrāciju vai par pieprasījumu paplašināt aizsardzību, ir tiesības paziņot, ka to teritorijā aizsardzība šādai preču zīmei nevar tikt piešķirta. Šāda atteikuma pamatojums var būt tikai tāds, kādu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību izpratnē piemēro valsts reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm. Tomēr aizsardzību nevar atteikt, pat daļēji, pamatojoties tikai uz to, ka valsts tiesību akti paredz reģistrēt tikai noteiktu klašu vai noteiktu preču un pakalpojumu skaitu.

2. Iestādes, kas vēlas izmantot šādas tiesības, valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā gada laikā kopš preču zīmes starptautiskās reģistrācijas vai atbilstoši 3.ter panta noteikumiem iesniegtā attiecinājuma paplašinājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas, paziņo Starptautiskajam birojam par aizsardzības atteikumu, norādot atteikuma pamatojumu.

3. Starptautiskais birojs uzreiz nosūta vienu šā atteikuma paziņojuma kopiju izcelsmes valsts iestādei un preču zīmes īpašniekam vai viņa pārstāvim, ja minētā iestāde par šo pārstāvi paziņojusi Starptautiskajam birojam. Ieinteresētajai pusei ir tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā tad, ja tā būtu iesniegusi reģistrācijas pieteikumu par preču zīmi tieši valstī, kurā atteikta aizsardzība.

4. Pamatojumu preču zīmes atteikumam Starptautiskais birojs paziņo jebkurai ieinteresētajai pusei, kas to pieprasa.

5. Iestādes attiecībā uz konkrēto preču zīmi zaudē tiesības, kas noteiktas šā panta 1. punktā, ja tās iepriekš minētajā maksimālajā termiņā, tas ir, viena gada laikā, nav darījušas zināmu Starptautiskajam birojam nekādu pagaidu vai galīgo lēmumu par atteikumu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai aizsardzības paplašinājuma prasību.

6. Kompetentās iestādes nedrīkst atzīt par spēkā neesošu starptautisku preču zīmi, ja attiecīgās preču zīmes īpašniekam savlaicīgi nav sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Par šādu atzīšanu par spēkā neesošu paziņo Starptautiskajam birojam.

5.bis pants

[Preču zīmju atsevišķu elementu tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums]

Preču zīmju atsevišķu elementu, piemēram, ģerboņu, ģerboņa vairogu, attēlu, goda zīmju, titulu, tirdzniecības nosaukumu, personu, kas nav pieteikuma iesniedzējs, vārda, vai tamlīdzīgu zīmju tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums, kuru drīkst pieprasīt līgumslēdzēju valstu iestādes, ir atbrīvots no jebkāda veida legalizācijas vai sertifikācijas, izņemot izcelsmes valsts iestādes veikto legalizāciju vai sertifikāciju.

5.ter pants

[Starptautiskā reģistra ierakstu kopijas, agrāku tiesību meklējumi, izraksti no Starptautiskā reģistra]

1. Starptautiskais birojs, iekasējot noteikumos paredzētu maksu, ikvienam, kas to lūdz, izsniedz to reģistra ierakstu kopiju, kuri attiecas uz konkrētu preču zīmi.

2. Starptautiskais birojs par samaksu var veikt arī agrāku tiesību meklējumus starp starptautiski reģistrētajām preču zīmēm.

3. Tie izraksti no Starptautiskā reģistra, kas pieprasīti, lai tos uzrādītu kādā no līgumslēdzējām valstīm, ir atbrīvoti no legalizācijas.

6. pants

[Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamības termiņš, starptautiskās reģistrācijas neatkarība, aizsardzības izbeigšanās izcelsmes valstī]

1. Preču zīmju reģistrāciju Starptautiskajā birojā veic uz divdesmit gadiem, un šo termiņu iespējams pagarināt saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Piecus gadus pēc starptautiskās reģistrācijas brīža šāda reģistrācija kļūst neatkarīga no valsts preču zīmes agrākas reģistrācijas izcelsmes valstī, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem.

3. Ja piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas valsts preču zīmei, kas saskaņā ar 1. pantu reģistrēta agrāk izcelsmes valstī, šajā valstī vairs nav pilnīgas vai daļējas tiesiskās aizsardzības, tai vairs nevar nodrošināt pilnīgu vai daļēju aizsardzību, kura izriet no starptautiskās reģistrācijas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav bijusi tiesību nodošanas objekts. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja tiesiskā aizsardzība zaudējusi spēku vēlāk kādas tiesvedības rezultātā, kas uzsākta pirms piecu gadu termiņa beigām.

4. Ja preču zīme dzēsta brīvprātīgi vai ex officio, izcelsmes valsts iestāde pieprasa preču zīmes dzēšanu Starptautiskajā birojā, kurš veic šo dzēšanu. Tiesvedības gadījumā minētā iestāde nosūta Starptautiskajam birojam, ex officio vai pēc prasītāja lūguma, sūdzības vai jebkura cita tāda dokumentāra pierādījuma, kas liecina par tiesvedības uzsākšanu, kā arī tiesas galīgā lēmuma kopiju; Starptautiskais birojs par to izdara ierakstu Starptautiskajā reģistrā.

7. pants

[Starptautiskās reģistrācijas atjaunošana]

1. Jebkuru reģistrāciju katrreiz var atjaunot uz divdesmit gadu periodu, sākot no iepriekšējā perioda izbeigšanās dienas, samaksājot tikai pamatmaksājumu un vajadzības gadījumā papildmaksājumus un piemaksas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā.

2. Atjaunotā reģistrācija nedrīkst atšķirties no preču zīmes reģistrācijas tās iepriekšējā termiņa izbeigšanās brīdī.

3. Pirmajā atjaunošanā, kas veikta saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma noteikumiem vai šā nolīguma noteikumiem, norāda starptautiskās klasifikācijas klasi, uz ko attiecas konkrētā reģistrācija.

4. Sešus mēnešus pirms aizsardzības termiņa beigām Starptautiskais birojs, nosūtot neoficiālu paziņojumu, atgādina preču zīmes īpašniekam un viņa pārstāvim precīzu termiņa izbeigšanās datumu.

5. Pēc noteikumos paredzētās soda naudas samaksāšanas piešķir sešus mēnešus ilgu termiņa pagarinājumu starptautiskās reģistrācijas atjaunošanai.

8. pants

[Valsts maksājums, starptautiskais maksājums, papildieņēmumu, papildmaksājumu un piemaksu sadale]

1. Izcelsmes valsts iestāde pēc saviem ieskatiem var noteikt un iekasēt valsts maksājumu no tās preču zīmes īpašnieka, attiecībā uz kuru iesniegts starptautiskās reģistrācijas vai atjaunošanas pieprasījums.  

2. Par preču zīmes reģistrāciju Starptautiskajā birojā veic starptautiskā maksājuma avansa maksājumu, kas sastāv no:

a) pamatmaksājuma;

b) papildmaksājuma par katru nākamo uz preču zīmi attiecināto preču vai pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas klasi, ja klašu skaits ir lielāks par trīs;

c) piemaksas par jebkuru lūgumu paplašināt aizsardzību saskaņā ar 3.ter pantu.

3. Tomēr 2. punkta b) apakšpunktā noteikto papildmaksājumu var, neskarot reģistrācijas datumu, samaksāt noteikumos paredzētā termiņā, ja preču vai pakalpojumu klašu skaits ir noteikts vai apspriests Starptautiskajā birojā. Ja līdz minētā termiņa beigām pieteikuma iesniedzējs nav samaksājis papildmaksājumu vai preču un pakalpojumu klašu skaits neatbilst samaksātajai summai, starptautiskās reģistrācijas pieteikums uzskatāms par atsauktu.

4. Gada peļņu no dažāda veida ieņēmumiem par starptautisko reģistrāciju, izņemot to, kas paredzēta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, Starptautiskais birojs sadala vienlīdzīgi valstīm, kuras ir šā nolīguma puses, pirms tam atskaitot izdevumus un maksājumus, kas vajadzīgi iepriekšminētā nolīguma īstenošanai. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt tādu daļu no papildieņēmumiem, kas aprēķināta pamatojoties uz agrāku tai piemērojamu nolīgumu.

5. Summas, kas iegūtas no 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem papildmaksājumiem, gada beigās sadala starp valstīm, kas ir šā nolīguma vai 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma puses, proporcionāli to preču zīmju skaitam, kurām lūgta aizsardzība konkrētajā gadā; attiecībā uz valstīm, kas veic iepriekšēju ekspertīzi, šo skaitu reizina ar noteikumos noteikto koeficientu. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā kāda valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt daļu no summas, kas aprēķināta pamatojoties uz Nicas nolīgumu.

6. Summas, kas iegūtas no 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām piemaksām, saskaņā ar 5. punkta noteikumiem sadala starp valstīm, kuras izmanto 3.bis pantā paredzētās tiesības. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā kāda valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt daļu no summas, kas aprēķināta pamatojoties uz Nicas nolīgumu.

8.bis pants

[Atteikšanās no aizsardzības vienā vai vairākās valstīs]

Starptautiskās preču zīmes īpašnieks var jebkurā laikā atteikties no aizsardzības vienā vai vairākās līgumslēdzējās valstīs, iesniedzot paziņojumu savas valsts iestādē, kura to nosūta Starptautiskajam birojam, kas savukārt paziņo par to valstīm, attiecībā uz kurām izteikta atteikšanās no aizsardzības. Par atteikšanos no aizsardzības maksājumus neiekasē.

9. pants

[Izmaiņas valstu reģistros, kuras ietekmē arī starptautisko reģistrāciju, starptautiskajā reģistrā minēto preču un pakalpojumu saraksta samazināšana, šā saraksta papildināšana, aizvietošana šajā sarakstā]

1. Starptautiskās preču zīmes īpašnieka valsts iestāde paziņo Starptautiskajam birojam arī par jebkādu atcelšanu, dzēšanu, atteikšanos no aizsardzības, tiesību nodošanu un citām izmaiņām, kas veiktas preču zīmes ierakstam nacionālajā reģistrā, ja šādas izmaiņas ietekmē arī starptautisko reģistrāciju.

 

2. Birojs šīs izmaiņas reģistrē Starptautiskajā reģistrā, paziņo par tām līgumslēdzēju valstu iestādēm un publicē tās savā izdevumā.

3. Līdzīgu procedūru ievēro, ja starptautiskās preču zīmes īpašnieks pieprasa samazināt to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas šī reģistrācija.

4. Par šādām darbībām var iekasēt noteikumos paredzētos maksājumus.

5. Iepriekšminētajam sarakstam var pievienot jaunas preces vai pakalpojumus, vienīgi iesniedzot jaunu pieteikumu, kā paredzēts 3. pantā.

6. Vienas preces vai pakalpojuma aizstāšana ar citu uzskatāma par saraksta papildināšanu.

9.bis pants

 [Tiesību uz starptautisko preču zīmi nodošana, kas saistīta ar preču zīmes īpašnieka valsts maiņu]

1. Ja tiesības uz Starptautiskajā birojā reģistrētu preču zīmi nodod personai līgumslēdzējā valstī, kas nav starptautiskās reģistrācijas īpašnieka valsts, pēdējās minētās valsts iestāde paziņo par šo nodošanu Starptautiskajam birojam. Starptautiskais birojs reģistrē tiesību nodošanas faktu, paziņo par to citām iestādēm un publicē to savā izdevumā. Ja tiesību nodošana veikta piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas brīža, Starptautiskais birojs lūdz jaunā īpašnieka valsts iestādes piekrišanu un, ja iespējams, publicē preču zīmes reģistrācijas datumu un numuru jaunā īpašnieka valstī.

2. Tiesību uz Starptautiskajā reģistrā reģistrētas preču zīmes nodošanu nedrīkst reģistrēt par labu personai, kam nav tiesību iesniegt starptautiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

3. Ja nav bijis iespējams reģistrēt tiesību nodošanu Starptautiskajā reģistrā tāpēc, ka jaunā īpašnieka valsts nav devusi savu piekrišanu, vai tāpēc, ka iepriekšminētā nodošana ir veikta par labu tādai personai, kurai nav tiesību iesniegt starptautiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, iepriekšējā īpašnieka valsts iestādei ir tiesības pieprasīt, lai Starptautiskais birojs dzēš konkrēto preču zīmi no starptautiskā reģistra.

9.ter pants

[Tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšana tikai attiecībā uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu vai attiecībā uz atsevišķām līgumslēdzējām valstīm, atsauce uz Parīzes konvencijas 6.quarter pantu (tiesību uz preču zīmi pārņemšana)]

1. Ja Starptautiskais birojs saņem paziņojumu par tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšanu attiecībā tikai uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu, Starptautiskais birojs to reģistrē savā reģistrā. Katrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības atteikties atzīt šādas tiesību pārņemšanas spēkā esamību, ja preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem pārņemtas tiesības uz preču zīmi, ir līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme paliek reģistrēta par labu atsavinātājam.

2. Līdzīgi Starptautiskais birojs reģistrē tiesību uz starptautisku preču zīmi pārņemšanu tikai attiecībā uz vienu vai vairākām līgumslēdzējām valstīm.

3. Ja iepriekšminētajos gadījumos izmaiņas notiek īpašnieka valstī un tiesības uz starptautisko preču zīmi ir nodotas piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas brīža, jaunā īpašnieka valsts iestādei jādod sava piekrišana atbilstoši 9.bis pantam.

4. Iepriekšējos punktos minētos noteikumus piemēro saskaņā ar Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 6.quarter pantu.

9.quarter pants

[Kopīga iestāde vairākām līgumslēdzējām valstīm, vairāku līgumslēdzēju valstu lūgums uzskatīt tās par vienu valsti]

1. Ja vairākas Īpašās savienības valstis vienojas par savu valsts tiesību aktu par preču zīmēm unifikāciju, tās var paziņot ģenerāldirektoram,

a) ka katras valsts iestādes vietā tiks izveidota viena kopīga iestāde un

b) ka visu vai daļas pirms šā panta izklāstīto noteikumu piemērošanas vajadzībām visas attiecīgo valstu teritorijas jāuzskata par vienu valsti.

2. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors par to paziņojis pārējām līgumslēdzējām valstīm.

10. pants

[Īpašās savienības Asambleja]

1. a) Īpašajai savienībai ir Asambleja, kurā ir valstis, kas ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam.

b) Katras valsts valdību pārstāv viens delegāts, kam var būt savi vietnieki, padomnieki un eksperti.

c) Katras delegācijas izdevumus sedz tā valdība, kas šo delegāciju iecēlusi, izņemot katras dalībvalsts viena delegāta ceļa izdevumus un dienas naudu, ko apmaksā Īpašā savienība.

2. a) Asambleja:

i) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un attīstību un šā nolīguma īstenošanu;

ii) dod Starptautiskajam birojam norādījumus par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu, pienācīgi novērtējot jebkādas to Īpašās savienības valstu piezīmes, kuras nav ratificējušas šo nolīgumu vai nav pievienojušās tam;

iii) groza noteikumus, tostarp par 8. panta 2. punktā minēto maksājumu apmēra noteikšanu un citu tādu maksājumu apmēra noteikšanu, kas attiecas uz starptautisko reģistrāciju;

iv) pārbauda un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbības, kas saistītas ar Īpašo savienību, un dod viņam visus vajadzīgos norādījumus attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Īpašās savienības kompetencē;

v) nosaka programmu, pieņem Īpašās savienības budžetu diviem gadiem un apstiprina tās galīgos pārskatus;

vi) pieņem Īpašās savienības finanšu noteikumus;

vii) izveido ekspertu komitejas un darba grupas, kuras tā uzskata par vajadzīgām Īpašās savienības mērķu sasniegšanai;

viii) nosaka, kuras valstis, kas nav Īpašās savienības dalībvalstis, un kuras starpvaldību un starptautiskas nevalstiskas organizācijas drīkst piedalīties tās sanāksmēs kā novērotāji;

ix) pieņem grozījumus 10.–13. pantā;

x) veic jebkādu citu atbilstošu darbību, lai veicinātu Īpašās savienības mērķu sasniegšanu;

xi) veic citas tādas veida funkcijas, kas ir atbilstošas saskaņā ar šo nolīgumu.

2. b) Par jautājumiem, kas interesē arī citas Organizācijas pārvaldītās savienības, Asambleja pieņem lēmumus pēc Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokļa uzklausīšanas.

3. a) Katrai Asamblejas dalībvalstij ir viena balss.

b) Kvorumu veido puse Asamblejas dalībvalstu.

c) Neatkarīgi no b) apakšpunkta noteikumiem, ja kādā sesijā pārstāvēto valstu skaits ir mazāks par pusi, bet vienāds vai lielāks par vienu trešdaļu Asamblejas dalībvalstu skaita, Asambleja drīkst pieņemt lēmumus, izņemot tādus, kas attiecas uz tās procedūru, un visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi. Starptautiskais birojs paziņo minētos lēmumus Asamblejas dalībvalstīm, kuras nebija pārstāvētas, un aicina tās rakstveidā balsot vai atturēties trīs mēnešu laikā no šā paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja, beidzoties šim termiņam, to valstu skaits, kas šādi balsojušas vai atturējušās no balsojuma, sasniedz skaitu, kurš bija vajadzīgs, lai veidotos kvorums sesijā, šādi lēmumi stājas spēkā ar nosacījumu, ka par tiem nobalsojis vairākums.

d) Atbilstoši 13. panta 2. punkta noteikumiem Asambleja pieņem lēmumus ar divām trešdaļām derīgo balsu.

e) Atturēšanos neuzskata par balsi.

f) Viens delegāts pārstāv tikai vienu valsti un balso tikai šīs vienas valsts vārdā.

g) Īpašās savienības valstis, kas nav Asamblejas dalībvalstis, Asamblejas sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji.

4. a) Asambleju uz kārtējo sesiju sasauc ģenerāldirektors vienu reizi katrā otrajā kalendārajā gadā un, ja nav izņēmuma apstākļu, tajā pašā laikā, kad sasauc Organizācijas Ģenerālo asambleju, un tajā pašā vietā, kur sasauc pēdējo minēto.  

b) Ģenerāldirektors sasauc Asambleju ārkārtas sesijā, ja to pieprasa viena ceturtā daļa Asamblejas dalībvalstu.

c) Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

5. Asambleja pieņem pati savu reglamentu.

11. pants

[Starptautiskais birojs]

1. a) Starptautiskais birojs veic starptautisko reģistrāciju un līdzīgus pienākumus, kā arī visus pārējos administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar Īpašo savienību.

b) Jo īpaši Starptautiskais birojs sagatavo sanāksmes un nodrošina Asamblejas sekretariātu un Asamblejas izveidoto ekspertu komiteju un darba grupu sekretariātu.

c) Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības galvenā izpildpersona un pārstāv Īpašo savienību.

2. Ģenerāldirektors un jebkurš viņa iecelts personāla loceklis piedalās visās Asamblejas sanāksmēs un Asamblejas izveidoto ekspertu komiteju vai darba grupu sanāksmēs bez balsstiesībām. Ģenerāldirektors vai viņa iecelts personāla loceklis ex officio ir šo institūciju sekretārs.

3. a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem veic sagatavošanās darbus nolīguma noteikumu, izņemot 10.–13. panta noteikumus, pārskatīšanas konferencēm.

b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par to, kā sagatavoties pārskatīšanas konferencēm.

c) Ģenerāldirektors un viņa ieceltas personas piedalās diskusijās šajās konferencēs bez balsstiesībām.

4. Starptautiskais birojs veic jebkādus citus tam uzticētos uzdevumus.

12. pants

[Finanses]

1. a) Īpašajai savienībai ir budžets.

b) Īpašās savienības budžetu veido Īpašās savienības ieņēmumi un izdevumi, tās ieguldījums budžeta izdevumos, kas ir kopīgi savienībām, un attiecīgā gadījumā summas, kuras iegūtas no Organizācijas konferences budžeta.

c) Par izdevumiem, kas kopīgi visām savienībām, uzskata tādus izdevumus, kuri attiecināmi ne tikai uz Īpašo savienību, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītām savienībām. Īpašās savienības daļa šādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Īpašās savienības ieinteresētībai tajos.

2. Īpašās savienības budžetu apstiprina, pienācīgi ņemot vērā prasības veikt saskaņošanu ar citu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetiem.

3. Īpašās savienības budžetu finansē no šādiem avotiem:

i) starptautiskās reģistrācijas maksājumi un citi maksājumi un maksa par pakalpojumiem, kurus sniedz Starptautiskais birojs attiecībā uz Īpašo savienību;

ii) starptautiskā biroja publikāciju par Īpašo savienību pārdošana vai honorāri par tām;

iii) dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas;

iv) nomas maksas, procenti un dažādi citi ienākumi.

4. a) To maksājumu apmērus, kas minēti 8. panta 2. punktā, un citu maksājumu apmērus, kuri attiecas uz starptautisko reģistrāciju, nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma.

b) Šādu maksājumu apmērus nosaka tā, lai Īpašās savienības ieņēmumi no maksājumiem, kas nav 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētais papildmaksājums un piemaksa, un ieņēmumi no citiem avotiem būtu pietiekami, lai vismaz segtu Starptautiskā biroja izdevumus attiecībā uz Īpašo savienību.

c) Ja budžetu nepieņem pirms jauna finanšu perioda sākuma, tas paliek iepriekšējā gada budžeta līmenī, kā paredzēts finanšu noteikumos.

5. Atbilstoši 4. punkta a) apakšpunkta noteikumiem ģenerāldirektors nosaka to maksājumu un maksu apmēru, kas paredzētas par citiem pakalpojumiem, kurus sniedz Starptautiskais birojs attiecībā uz Īpašo savienību, un paziņo to Asamblejai.

6. a) Īpašajai savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido katras Īpašās savienības valsts vienreizējs maksājums. Ja šis fonds ir nepietiekams, Asambleja lemj par tā palielināšanu.

b) Katras valsts sākotnējās iemaksas apmērs iepriekšminētajā fondā vai dalības maksas palielinājuma apmērs tajā ir proporcionāls šīs valsts, kā Parīzes Savienības rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai dalībvalsts, ieguldījumam minētās savienības budžetā tajā gadā, kurā fonds izveidots vai kurā pieņemts lēmums to palielināt.

c) Proporciju un maksāšanas noteikumus nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un pēc tam, kad tā uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas ieteikumu.

d) Kamēr Asambleja ļauj izmantot Īpašās savienības rezervju fondu kā apgrozāmā kapitāla fondu, Asambleja var nepiemērot a), b) un c) apakšpunkta noteikumus.

7. a) Mītnes līgumā, kas noslēgts ar valsti, kuras teritorijā ir Organizācijas mītne, paredz, ka tad, ja apgrozāmā kapitāla fonds nav pietiekams, šī valsts piešķir aizdevumu. Par šo aizdevumu apmēru un nosacījumiem to piešķiršanai konkrētā valsts un Organizācija katrā konkrētā gadījumā noslēdz atsevišķu vienošanos.

b) Gan a) apakšpunktā minētajai valstij, gan Organizācijai, ir tiesības ar rakstisku paziņojumu denonsēt pienākumu piešķirt aizdevumus. Denonsēšana stājas spēkā pēc trim gadiem kopš tā gada beigām, kurā par to paziņots.

8. Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas Īpašās savienības valstis vai ārējie revidenti, kā paredzēts finanšu noteikumos. Tos ieceļ Asambleja atbilstoši savstarpējam līgumam.

13. pants

[10.– 13. panta grozījumi]

1. Priekšlikumus 10., 11., 12. un šā panta grozīšanai var izteikt jebkura Asamblejas dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors paziņo Asamblejas dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

2. Grozījumus 1. punktā minētajos pantos pieņem Asambleja. Pieņemšanai vajadzīgas trīs ceturtdaļas derīgo balsu, ar nosacījumu, ka jebkuru grozījumu veikšanai 10. pantā un šajā punktā vajadzīgas četras piektdaļas derīgo balsu.

3. Jebkurš grozījums 1. punktā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis rakstiskus paziņojumus par pieņemšanu, kas veikta saskaņā ar katras Asamblejas dalībvalsts konstitucionālo kārtību, no trīs ceturtdaļām dalībvalstu, kuras bija Asamblejas dalībvalstis konkrētā grozījuma pieņemšanas laikā. Jebkurš šādi pieņemts grozījums iepriekšminētajos pantos ir saistošs visām valstīm, kas ir Asamblejas dalībvalstis brīdī, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā, kā arī valstīm, kuras kļuvušas par Asamblejas dalībvalstīm pēc šā grozījuma izdarīšanas.

14. pants

[Ratifikācija un pievienošanās, stāšanās spēkā, pievienošanās agrākiem nolīgumiem, atsauce uz Parīzes konvencijas 24. pantu (teritorijas)]

1. Ikviena Īpašās savienības valsts, kas parakstījusi šo nolīgumu, var to ratificēt un, ja tā nav to parakstījusi, tā var pievienoties šim nolīgumam.

2. a) Ikviena valsts, kas nav Īpašās savienības dalībvalsts un kas ir Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalsts, var pievienoties šim nolīgumam un tādējādi kļūt par Īpašās savienības dalībvalsti.

b) Tiklīdz Starptautiskais birojs saņem informāciju, ka šāda valsts ir pievienojusies šim nolīgumam, tas saskaņā ar 3. pantu nosūta šīs valsts iestādei kopīgu paziņojumu par tām preču zīmēm, kurām attiecīgajā laikā ir starptautiskā aizsardzība.

c) Šāda paziņošana pati par sevi nodrošina to, ka uz iepriekšminētajām preču zīmēm attiecas iepriekšminētie noteikumi minētās valsts teritorijā, un ar to sākas viena gada termiņš, kura laikā konkrētā iestāde var iesniegt 5. pantā paredzēto paziņojumu.

d) Tomēr jebkura šāda valsts, pievienojoties šim nolīgumam, var paziņot, ka tā piemēros šo pantu tikai tām preču zīmēm, kas reģistrētas pēc tam, kad stājusies spēkā šīs valsts pievienošanās; tas neattiecas uz starptautiskām preču zīmēm, kas šajā valstī ir joprojām spēkā esošas agrākas identiskas valsts reģistrācijas objekts un kas jāatzīst uzreiz pēc ieinteresēto personu pieprasījuma.

e) Šāds paziņojums atbrīvo Starptautisko biroju no pienākuma sniegt iepriekš minēto kopīgo paziņojumu. Starptautiskais birojs paziņo tikai par tām preču zīmēm, par ko tas gada laikā pēc jaunās valsts pievienošanās saņem tādu pieprasījumu izmantot d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, kurā ietvertas vajadzīgās ziņas.

f) Starptautiskais birojs nesniedz kopīgo paziņojumu tādām valstīm, kas pievienojoties šim nolīgumam paziņo, ka tās izmanto 3.bis pantā paredzētās tiesības. Iepriekšminētās valstis var arī vienlaikus paziņot, ka piemēros šo nolīgumu tikai tām preču zīmēm, kas reģistrētas pēc tam, kad stājusies spēkā šo valstu pievienošanās; tomēr šāds ierobežojums nedrīkst skart starptautiskās preču zīmes, kas jau ir agrākas spēkā esošas identiskas valsts reģistrācijas objekts un kas varētu būt par pamatu 3.ter pantā un 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā aizsardzības paplašinājuma pieprasīšanai.

g) To preču zīmju reģistrāciju, uz ko attiecas šajā punktā minētie paziņojumi, uzskata par tādu, kura aizstāj reģistrāciju, kas veikta tieši jaunajā līgumslēdzējā valstī pirms šīs valsts pievienošanās stāšanās spēkā.

3. Ratifikācijas un pievienošanās instrumentus deponē ģenerāldirektoram.

4. a) Attiecībā uz pirmajām piecām valstīm, kas deponējušas savus ratifikācijas un pievienošanās instrumentus, šis nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc piektā šāda instrumenta deponēšanas.

b) Attiecībā uz jebkuru citu valsti šis nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad par tā ratifikāciju vai pievienošanos paziņots ģenerāldirektoram, ja vien ratifikācijas vai pievienošanās instrumentā nav norādīts vēlāks datums. Ja tā ir, tad šis nolīgums attiecībā uz konkrēto valsti stājas spēkā šādi norādītajā datumā.  

5. Ratifikācija vai pievienošanās nozīmē visu šā nolīguma noteikumu un priekšrocību pieņemšanu.  

6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā valsts var pievienoties 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam vienīgi ratificējot šo nolīgumu vai pievienojoties tam. Nav atļauta pievienošanās agrākiem nolīgumiem, kas noslēgti pirms Nicas nolīguma, pat kopā ar šā nolīguma ratifikāciju vai pievienošanos tam.

7. Uz šo nolīgumu attiecas Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 24. panta noteikumi.

15. pants

[Denonsēšana]

1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.  

2. Jebkura valsts var denonsēt šo nolīgumu, nosūtot paziņojumu ģenerāldirektoram.  Šāda denonsēšana nozīmē arī visu agrāko nolīgumu denonsēšanu un attiecas tikai uz valsti, kas to veic, un nolīgums pilnībā paliek spēkā attiecībā uz citām Īpašās savienības valstīm.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc tam, kad pagājis viens gads kopš datuma, kurā ģenerāldirektors saņēmis attiecīgo paziņojumu.

4. Neviena valsts nedrīkst izmantot šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, pirms pagājuši pieci gadi no datuma, kad tā kļuvusi par Īpašās savienības dalībvalsti.

5. Starptautiskajām preču zīmēm, kuras reģistrētas līdz datumam, kad stājas spēkā denonsēšana un par kurām nav iesniegts atteikums 5. pantā paredzētajā viena gada laikā, visa starptautiskās aizsardzības perioda laikā ir tāda pati aizsardzība, kāda tām būtu bijusi tad, ja tās būtu reģistrētas tieši valstī, kas denonsējusi šo nolīgumu.

16. pants

[Agrāku nolīgumu piemērošana]

1. a) Šis nolīgums saistībā ar to Īpašās savienības valstu savstarpējām attiecībām, kas to ratificējušas vai pievienojušās tam, no datuma, kad tas stājas spēkā attiecībā uz šīm valstīm, aizstāj 1891. gada Madrides nolīguma agrākos tekstus, kuri stājušies spēkā pirms šā nolīguma.

b) Tomēr jebkurai Īpašās savienības valstij, kas ratificējusi šo nolīgumu vai pievienojusies tam, paliek saistoši šie agrākie teksti, kurus tā nav iepriekš denonsējusi saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma 12. panta 4. punktu un kuri saistīti ar tās attiecībām ar valstīm, kas nav ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam.

2. Valstis, kas nav Īpašās savienības dalībvalstis un kas kļūst par šā nolīguma dalībvalstīm, piemēro šo nolīgumu starptautiskām reģistrācijām, kuras veiktas Starptautiskajā birojā ar jebkuras Īpašās savienības dalībvalsts, kas nav šā nolīguma dalībvalsts, iestādes starpniecību, ar nosacījumu, ka šāda reģistrācija attiecībā uz iepriekšminētajām valstīm atbilst šā nolīguma prasībām. Attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, kas veiktas Starptautiskajā birojā ar tādas valsts iestādes starpniecību, kura nav Īpašās savienības dalībvalsts un kura kļūst par šā nolīguma dalībvalsti, šāda valsts atzīst, ka iepriekšminētā Īpašās savienības valsts var pieprasīt atbilstību tā jaunākā nolīguma prasībām, kura dalībvalsts tā ir.

17. pants

[Paraksts, valodas, depozitāra funkcijas]

1. a) Šo nolīgumu paraksta vienā eksemplārā franču valodā un deponē Zviedrijas valdībai.

b) Oficiālos tekstus Asamblejas norādītajās valodās sagatavo ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar ieinteresētajām valdībām.

2. Šo nolīgumu var parakstīt Stokholmā līdz 1968. gada 13. janvārim.

3. Ģenerāldirektors nodod divas Zviedrijas valdības apstiprinātas šā nolīguma parakstītā teksta kopijas visām Īpašās savienības valstu valdībām un pēc pieprasījuma arī citu valstu valdībām.

4. Ģenerāldirektors reģistrē šo nolīgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

5. Ģenerāldirektors paziņo visu Īpašās savienības valstu valdībām par parakstiem, ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu un jebkādiem paziņojumiem, kas iekļauti šādos instrumentos, par jebkādu šā nolīguma noteikumu spēkā stāšanos, paziņojumiem par denonsēšanu un paziņojumiem atbilstoši 3.bis, 9.quater, 13. pantam, 14. panta 7. punktam, un 15. panta 2. punktam.

18. pants

[Pārejas noteikumi]

1. Līdz brīdim, kad pirmais ģenerāldirektors sāk pildīt amata pienākumus, šajā nolīgumā atsauces uz Organizācijas Starptautisko biroju un uz ģenerāldirektoru interpretē kā atsauces uz tās savienības biroju, kas izveidota saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, un attiecīgi tās direktoru.

2. Īpašās savienības dalībvalstis, kas nav ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam, piecu gadu laikā pēc tās konvencijas spēkā stāšanās, ar ko izveido Organizāciju, var pēc vēlēšanās izmantot šā nolīguma 10.–13. pantā paredzētās tiesības tā, it kā šie panti būtu tām saistoši. Jebkura valsts, kas vēlas izmantot šādas tiesības, iesniedz par to rakstisku paziņojumu ģenerāldirektoram; šāds paziņojums ir spēkā no tā saņemšanas dienas. Šādas valstis tiek uzskatītas par Asamblejas dalībvalstīm līdz iepriekšminētā perioda beigām.

[Turpmāk seko protokola teksts]

 

 

 

Patentu kooperācijas līgums (PCT)

noslēgts Vašingtonā 1970. gada 19. jūnijā,
grozīts 1979. gada 28. septembrī un
modificēts 1984. gada 3. februārī un 2001. gada 3. oktobrī
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija
ŽENĒVA

Dalībvalstis,

vēlēdamās dot ieguldījumu zinātnes un tehnikas attīstībā;

vēlēdamās pilnveidot izgudrojumu tiesisko aizsardzību;

vēlēdamās vienkāršot un padarīt ekonomiskāku izgudrojumu aizsardzības iegūšanu, ja aizsardzību prasa vairākās valstīs;

vēlēdamās sekmēt un paātrināt sabiedrības pieeju tehniskajai informācijai, kas atrodama dokumentos, kuros aprakstīti jauni izgudrojumi;

vēlēdamās veicināt un paātrināt jaunattīstības valstu ekonomisko izaugsmi, nosakot pasākumus, kas uzlabo to tiesību sistēmu efektivitāti gan valsts, gan reģionālā līmenī, kuras ir radītas izgudrojumu aizsardzībai, padarot viegli pieejamu informāciju par tiem tehniskajiem risinājumiem, kas ir piemēroti to īpašajām vajadzībām, un sekmējot pieeju mūsdienu tehnoloģijām, kuru apjoms nepārtraukti pieaug;

būdamas pārliecinātas, ka sadarbība starp tautām ievērojami sekmē šo mērķu sasniegšanu,

ir noslēgušas šo līgumu.

Ievada noteikumi

1. pants

Savienības izveidošana

1. Šā līguma dalībvalstis (turpmāk – Līgumslēdzējas valstis) izveido Savienību, lai sadarbotos izgudrojumu aizsardzības pieteikumu iesniegšanā, patentmeklējumu veikšanā un ekspertīzē, kā arī īpašu tehnisku pakalpojumu sniegšanā. Savienību sauc “Starptautiskā Patentu kooperācijas savienība”.

2. Līguma noteikumus nevar interpretēt tā, ka tie mazina tiesības, kas saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir katras šīs konvencijas līgumslēdzējas valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā līgumā un Reglamentā, ja nav īpaši noteikts citādi,

i) “pieteikums” ir pieteikums izgudrojuma aizsardzībai; atsauces uz “pieteikumu” interpretē kā atsauces uz pieteikumu izgudrojumu patentiem, autorapliecībām, racionalizācijas priekšlikumu apliecībām, lietderīgajiem modeļiem, papildu patentiem vai aizsardzības sertifikātiem, papildu autorapliecībām un papildu racionalizācijas priekšlikumu apliecībām;

ii) atsauces uz “patentu” ir atsauces uz izgudrojumu patentiem, autorapliecībām, racionalizācijas priekšlikumu apliecībām, lietderīgajiem modeļiem, papildu patentiem vai aizsardzības sertifikātiem, papildu autorapliecībām un papildu racionalizācijas priekšlikumu apliecībām;

iii) “nacionālais patents” ir patents, ko piešķir nacionālā kompetentā iestāde;

iv) “reģionālais patents” ir patents, ko piešķir nacionālā vai starpvaldību iestāde, kurai ir pilnvaras piešķirt patentus, kas ir spēkā vairāk nekā vienā valstī;

v) “reģionālais pieteikums” ir pieteikums reģionālajam patentam;

vi) atsauces uz “nacionālo pieteikumu” ir atsauces uz tādu pieteikumu nacionālajam patentam un reģionālajam patentam, kas nav pieteikums, kurš iesniegts saskaņā ar šo līgumu;

vii) “starptautiskais pieteikums” ir pieteikums, kurš iesniegts saskaņā ar šo līgumu;

viii) atsauces uz “pieteikumu” ir atsauces uz starptautiskajiem pieteikumiem un nacionālajiem pieteikumiem;

ix) atsauces uz “patentu” ir atsauces uz nacionālo patentu vai reģionālo patentu;

x) atsauces uz “nacionālajiem tiesību aktiem” ir atsauces uz Līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem vai, reģionālā pieteikuma vai reģionālā patenta gadījumā atsauces uz līgumu, kas reglamentē reģionālo pieteikumu iesniegšanu vai reģionālo patentu piešķiršanu;

xi) “prioritātes datums” termiņu aprēķināšanā nozīmē:

a) pieteikuma iesniegšanas datumu, kura prioritāte ir pieprasīta, ja starptautiskā pieteikumā ir prioritātes prasība saskaņā ar 8. pantu;

b) agrākā pieteikuma iesniegšanas datumu, kura prioritāte tiek prasīta, ja starptautiskajā pieteikumā ir vairākas prioritātes prasības saskaņā ar 8. pantu;

c) starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu, ja pieteikumā netiek prasīta prioritāte saskaņā ar 8. pantu;

xii) “nacionālā iestāde” ir Līgumslēdzējas valsts iestāde, kam uzticēts piešķirt patentus; atsauce uz “nacionālo iestādi” ir arī atsauce uz jebkuru starpvaldību iestādi, kurai vairākas valstis ir uzticējušas patentu piešķiršanas pienākumu, ar noteikumu, ka vismaz viena no šīm valstīm ir Līgumslēdzēja valsts, un ar noteikumu, ka minētās valstis ir pilnvarojušas šo iestādi uzņemties saistības un īstenot pilnvaras, kuras šis līgums un Reglaments uzliek nacionālajām iestādēm;

xiii) “norādītā iestāde” ir nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas attiecīgās valsts labā, ko norādījis pieteicējs saskaņā ar līguma I nodaļu;

xiv) “izraudzītā iestāde” ir nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas attiecīgās valsts labā, ko izraudzījis pieteicējs saskaņā ar līguma II nodaļu;

xv) “saņēmējiestāde” ir nacionālā iestāde vai starpvaldību organizācija, kurā iesniedz starptautiskos pieteikumus;

xvi) “Savienība” ir Starptautiskā Patentu kooperācijas savienība;

xvii) “Asambleja” ir Savienības asambleja;

xviii) “Organizācija” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

xix) “Starptautiskais birojs” ir Organizācijas Starptautiskais birojs un, kamēr vēl pastāv,

Starptautiskie apvienotie intelektuālā īpašuma aizsardzības biroji (BIRPI);

xx) “ģenerāldirektors” ir Organizācijas ģenerāldirektors un, kamēr vēl pastāv BIRPI, to direktors.

I nodaļa

Starptautiskais pieteikums un starptautiskais patentmeklējums

3. pants

Starptautiskais pieteikums

1. Katrā Līgumslēdzējā valstī pieteikumus izgudrojumu aizsardzībai var iesniegt kā starptautiskus pieteikumus saskaņā ar šo līgumu.

2. Starptautiskā pieteikumā atbilstoši šim līgumam un Reglamentam ir iesniegums, apraksts, viena vai vairākas pretenzijas, viens vai vairāki zīmējumi (ja tie vajadzīgi) un kopsavilkums.

3. Kopsavilkums kalpo tikai kā tehniskā informācija, un to nevar ņemt vērā citiem nolūkiem, īpaši prasītās aizsardzības apjoma iztulkošanai.

4. Starptautiskais pieteikums:

i) ir noteiktajā valodā;

ii) atbilst noteiktām tehniskām prasībām;

iii) atbilst noteiktajai izgudrojuma vienotības prasībai;

iv) ir pakļauts noteikto nodevu samaksai.

4. pants

Iesniegums

1. Iesniegumā ir:

i) lūgums izskatīt starptautisko pieteikumu saskaņā ar šo līgumu;

ii) norādīta viena vai vairākas Līgumslēdzējas valstis, kurās tiek prasīta izgudrojuma aizsardzība uz starptautiskā pieteikuma pamata (“norādītās valstis”); ja kādā no norādītajām valstīm ir pieejams reģionālais patents un pieteicējs labāk vēlas saņemt reģionālo patentu nekā nacionālo patentu, tas jānorāda iesniegumā; ja saskaņā ar līgumu par reģionālo patentu pieteicējs nedrīkst attiecināt pieteikumu tikai uz atsevišķām šā līguma dalībvalstīm, vienas no šīm valstīm norādīšana un norāde, ka pieteicējs vēlas saņemt reģionālo patentu, tiek uzskatīta par visu minētā līguma dalībvalstu norādīšanu; ja saskaņā ar norādītās valsts tiesību aktiem šīs valsts norādīšana nozīmē pieteikumu reģionālajam patentam, šīs valsts norādīšana tiek uzskatīta par vēlmi saņemt reģionālo patentu;

iii) pieteicēja un pārstāvja (ja tāds ir) vārds un citas noteiktās ziņas;

iv) izgudrojuma nosaukums;

v) izgudrotāja vārds un citas noteiktās ziņas par to, ja vismaz vienas norādītās valsts tiesību akti paredz, ka šīs ziņas jāsniedz, iesniedzot nacionālo pieteikumu. Citā gadījumā minētās ziņas var norādīt iesniegumā vai iesniegt atsevišķā dokumentā, kas adresēts katrai norādītajai iestādei, kuras nacionālie tiesību akti paredz, ka šīs ziņas var iesniegt vēlāk par pieteikuma iesniegšanas datumu.

2. Par katru norādīšanu noteiktā termiņā jāmaksā noteiktā maksa.

3. Ja pieteicējs neprasa cita veida aizsardzību, kas minēta 43. pantā, norādījums nozīmē, ka vēlamā aizsardzība ir patenta piešķiršana norādītajā valstī vai attiecībā uz norādīto valsti. Šīs daļas izpratnē 2. panta ii) punktu nepiemēro.

4. Tam, ka iesniegumā nav norādīts izgudrotāja vārds un citas noteiktās ziņas par to, nav tiesisku seku tajā norādītajā valstī, kuras tiesību akti paredz, ka minētās ziņas ir jāiesniedz, taču tās var iesniegt pēc nacionālā pieteikuma iesniegšanas datuma. Minēto ziņu neiesniegšanai atsevišķa dokumenta veidā nav tiesisku seku tajā norādītajā valstī, kuras tiesību akti neparedz šādu ziņu iesniegšanu.

5. pants

Apraksts

Aprakstam jāatspoguļo izgudrojums pietiekami skaidri un pilnīgi, lai lietpratējs attiecīgajā jomā to spētu īstenot.

6. pants

Pretenzijas

Pretenzijā vai pretenzijās nosaka objektu, kam tiek prasīta aizsardzība. Pretenzijām jābūt skaidrām un izsmeļošām. Tām jābūt pilnībā pamatotām ar aprakstu.

7. pants

Zīmējumi

1. Saskaņā ar šā panta 2. punkta ii) apakšpunktu zīmējumus prasa, ja tie vajadzīgi izgudrojuma izpratnei.

2. Ja izgudrojuma būtību var ilustrēt ar zīmējumiem, lai gan zīmējumi nav vajadzīgi izgudrojuma izpratnei:

i) pieteicējs var iekļaut šādus zīmējumus starptautiskā pieteikumā,

ii) katra norādītā iestāde var prasīt, lai pieteicējs iesniedz šādus zīmējumus noteiktā termiņā.

8. pants

Prioritātes pieprasījums

1. Starptautiskajā pieteikumā var būt paziņojums saskaņā ar Reglamentu par viena vai vairāku tādu agrāku pieteikumu prioritātes pieprasīšanu, kas bijuši iesniegti kādā no Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstī vai attiecībā uz šādu valsti.

2. a) Saskaņā ar šā punkta b) apakšpunkta noteikumiem 1. punktā minētajam paziņojumam par prioritātes pieprasīšanu ir tādi noteikumi un spēks, kādi paredzēti Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 4. pantā atbilstoši Stokholmas redakcijai.

b) Starptautiskajā pieteikumā, kam tiek prasīta viena vai vairāku tādu agrāku pieteikumu prioritāte, kuri iesniegti kādā Līgumslēdzējā valstī vai attiecībā uz kādu Līgumslēdzēju valsti, var būt norādīta šī valsts. Ja starptautiskajā pieteikumā tiek prasīta viena vai vairāku tādu agrāku nacionālo pieteikumu prioritāte, kas bijuši iesniegti norādītajā valstī vai attiecībā uz norādīto valsti, vai ja tiek prasīta tāda starptautiskā pieteikuma prioritāte, kurā ir norādīta tikai viena valsts, prioritātes pieprasījuma nosacījumus un tiesiskas sekas šajā valstī nosaka šīs valsts tiesību akti.

9. pants

Pieteicējs

1. Starptautisko pieteikumu var iesniegt Līgumslēdzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis.

2. Asambleja var pieņemt lēmumu atļaut iesniegt starptautisko pieteikumu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību to dalībvalstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem, kuras nav šā līguma dalībvalstis.

3. Pastāvīgās dzīves vietas un pilsonības jēdzienus un šo jēdzienu piemērošanu gadījumos, kad ir vairāki pieteicēji vai kad visām norādītajām valstīm nav vieni un tie paši pieteicēji, nosaka Reglaments.

10. pants

Saņēmējiestāde

Starptautisko pieteikumu iesniedz noteiktajā saņēmējiestādē, kas to pārbauda un virza izskatīšanai saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

11. pants

Starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datums un tiesiskās sekas

1. Saņēmējiestāde par starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu uzskata starptautiskā pieteikuma saņemšanas datumu, ja minētā iestāde konstatē, ka saņemšanas brīdī:

i) ņemot vērā pieteicēja pastāvīgo dzīves vietu vai pilsonību, viņam acīmredzami ir tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu šajā saņēmējiestādē;

ii) starptautiskais pieteikums ir noteiktajā valodā;

iii) starptautiskajam pieteikumam ir vismaz šādas daļas:

a) norāde, ka pieteikums ir paredzēts kā starptautisks pieteikums;

b) vismaz vienas Līgumslēdzējas valsts norādījums;

c) pieteicēja nosaukums vai vārds, kā paredzēts;

d) daļa, kas izskatās pēc apraksta;

e) daļa, kas izskatās pēc pretenzijas vai pretenzijām.

2. a) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka starptautiskais pieteikums tā saņemšanas brīdī neatbilst šā panta 1. punkta noteikumiem, tā saskaņā ar Reglamentu aicina pieteicēju novērst nepilnības.

b) Ja pieteicējs izpilda aicinājumā prasītos labojumus saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, saņēmējiestāde piešķir kā starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu to datumu, kurā tā saņēmusi prasītos labojumus.

3. Saskaņā ar 64. panta 4. punktu ikvienam starptautiskajam pieteikumam, kas atbilst šā panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasībām un kam piešķirts starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datums, no šā datuma katrā dalībvalstī ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šīs valsts nacionālajam pieteikumam, un šo datumu uzskata par faktisko iesniegšanas datumu katrā norādītajā valstī.

4. Katrs starptautiskais pieteikums, kas atbilst šā panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasībām, ir vienlīdzīgs ar nacionālo pieteikumu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību izpratnē.

12. pants

Starptautiskā pieteikuma nodošana Starptautiskajam birojam un Starptautiskajai patentmeklējumu iestādei

1. Viens starptautiskā pieteikuma eksemplārs glabājas saņēmējiestādē (“iekšējais eksemplārs”), vienu eksemplāru (“reģistra eksemplārs”) nosūta uz Starptautisko biroju un vēl vienu eksemplāru (“patentmeklējumu eksemplārs”) nosūta uz 16. pantā minēto Starptautisko patentmeklējumu iestādi saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

2. Reģistra eksemplāru uzskata par starptautiskā pieteikuma īsto eksemplāru.

3. Starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, ja reģistra eksemplārs noteiktajā termiņā netiek saņemts Starptautiskajā birojā.

13. pants

Starptautiskā pieteikuma eksemplāra pieejamība norādītajām iestādēm

1. Katra norādītā iestāde var prasīt, lai Starptautiskais birojs tai pārsūta starptautiskā pieteikuma eksemplāru pirms 20. pantā minētā paziņojuma, un Starptautiskais birojs šādu eksemplāru nosūta norādītajai iestādei cik drīz vien iespējams pēc viena gada termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma.

2. a) Pieteicējs var jebkurā laikā nosūtīt sava starptautiskā pieteikuma eksemplāru jebkurai norādītajai iestādei.

b) Pieteicējs var jebkurā laikā lūgt, lai Starptautiskais birojs pārsūta viņa starptautiskā pieteikuma eksemplāru jebkurai norādītajai iestādei, un Starptautiskais birojs to pārsūta cik drīz vien iespējams.

c) Ikviena valsts iestāde var informēt Starptautisko biroju, ka tā nevēlas saņemt šā punkta b) apakšpunktā minētos eksemplārus, un šādā gadījumā minēto apakšpunktu neattiecina uz šo iestādi.

14. pants

Starptautiskā pieteikuma atsevišķas nepilnības

1. a) Saņēmējiestāde pārbauda, vai starptautiskajam pieteikumam ir kāda no šādām nepilnībām:

i) tas nav parakstīts, kā noteikts Reglamentā;

ii) tajā nav noteikto ziņu par pieteicēju;

iii) tajā nav izgudrojuma nosaukuma;

iv) tajā nav kopsavilkuma;

v) tas neatbilst tehniskiem nosacījumiem tādā apjomā, kā noteikts Reglamentā.

b) Ja saņēmējiestāde konstatē kādu no minētajām nepilnībām, tā uzaicina pieteicēju noteiktā termiņā labot starptautisko pieteikumu, un, ja tas netiek izdarīts, pieteikumu uzskata par atsauktu un saņēmējiestāde par to paziņo.

2. Ja starptautiskajā pieteikumā ir atsauces uz zīmējumiem, kuri pieteikumam faktiski nav pievienoti, saņēmējiestāde par to paziņo pieteicējam, un pieteicējs var šos zīmējumus iesniegt noteiktajā termiņā, un, ja tas tiek izdarīts, starptautiskā pieteikuma datums ir datums, kurā saņēmējiestāde saņem šos zīmējumus. Pretējā gadījumā katru atsauci uz zīmējumiem uzskata par neesošu.

3. a) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka noteiktajā termiņā nav samaksātas 3. panta 4. punkta iv) apakšpunktā minētās maksas vai nav samaksāta 4. panta 2. punktā minētā maksa par visām norādītajām valstīm, starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

b) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka 4. panta 2. punktā noteiktā maksa paredzētajā termiņā ir samaksāta par vienu vai vairākām (bet ne par visām) norādītajām valstīm, to valstu norādīšana, par kurām maksa nav veikta paredzētajā termiņā, tiek uzskatīta par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

4. Ja pēc tam, kad saņēmējiestāde ir piešķīrusi starptautiskajam pieteikumam starptautiskā pieteikuma datumu, tā noteiktajā termiņā konstatē, ka minētajā datumā nav bijušas izpildītas 11. panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasības, pieteikumu uzskata par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

15. pants

Starptautiskais patentmeklējums

1. Katram starptautiskajam pieteikumam tiek veikts starptautiskais patentmeklējums.

2. Starptautiskā patentmeklējuma mērķis ir atklāt zināmo tehnikas līmeni.

3. Starptautisko patentmeklējumu veic, pamatojoties uz prasībām, ņemot vērā aprakstu un zīmējumus (ja tādi ir).

4. Šā līguma 16. pantā minētā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde cenšas atklāt zināmo tehnikas līmeni tik pilnīgi, cik atļauj tās iespējas, un jebkurā gadījumā tā ievēro Reglamentā norādīto dokumentāciju.

5. a) Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti paredz, ka pieteicējs, kas iesniedz nacionālajā iestādē vai iestādē, kura darbojas šīs valsts labā, nacionālo pieteikumu, saskaņā ar šiem tiesību aktiem var lūgt veikt patentmeklējumu, kas ir līdzīgs starptautiskajam patentmeklējumam (“starptautiskā tipa patentmeklējums”).

b) Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti to paredz, nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas šīs valsts labā, var veikt starptautiskā tipa patentmeklējumu katram pieteikumam, kurš tiek iesniegts šajā valstī.

c) Starptautiskā tipa patentmeklējumu veic tā 16. pantā minētā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, kas būtu kompetenta veikt starptautisko patentmeklējumu, ja nacionālais pieteikums būtu starptautiskais pieteikums un tas būtu iesniegts šā punkta a) un b) apakšpunktos minētajā iestādē. Ja nacionālais pieteikums ir valodā, kurā atbilstoši Starptautiskās patentmeklējumu iestādes viedoklim tā nespēj veikt savu darbu, starptautiskā tipa patentmeklējumu veic, pamatojoties uz pieteicēja sagatavotu tulkojumu valodā, kas paredzēta starptautiskiem pieteikumiem un ko Starptautiskā patentmeklējumu iestāde apņēmusies atzīt attiecībā uz starptautiskiem pieteikumiem. Nacionālo pieteikumu un tā tulkojumu vajadzības gadījumā iesniedz tādā formā, kāda paredzēta starptautiskiem pieteikumiem.

16. pants

Starptautiskā patentmeklējumu iestāde

1. Starptautisko patentmeklējumu veic Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, kas var būt nacionālā iestāde vai starpvaldību organizācija, tāda kā Starptautiskais patentu institūts, kura uzdevumos ietilpst dokumentāra patentmeklējumu ziņojuma sagatavošana par iepriekšējo izgudrojumu attiecībā uz izgudrojumiem, kas ir pieteikumu objekti.

2. Ja laikā, kamēr tiek nodibināta vienota Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, pastāv vairākas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes, katra saņēmējiestāde saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto līgumu ieceļ to Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai iestādes, kas ir tiesīgas veikt patentmeklējumus tiem starptautiskajiem pieteikumiem, kuri iesniegti šajā saņēmējiestādē.

3. a) Starptautiskās patentmeklējumu iestādes ieceļ Asambleja. Katra nacionālā iestāde un katra starpvaldību organizācija, kas var izpildīt c) apakšpunktā minētās prasības, var tikt iecelta par Starptautisko patentmeklējumu iestādi.

b) Iecelšana notiek ar nacionālās iestādes vai starpvalstu organizācijas piekrišanu un pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp šādu iestādi vai organizāciju un Starptautisko biroju un ko apstiprina Asambleja. Līgums nosaka pušu tiesības un pienākumus, jo īpaši, šīs iestādes vai organizācijas oficiālu apņemšanos piemērot un ievērot visus starptautisko patentmeklējumu kopīgos noteikumus.

c) Reglaments nosaka prasību minimumu, īpaši attiecībā uz cilvēku skaitu un dokumentāciju, kas katrai iestādei vai organizācijai jānodrošina, pirms tā var tikt noteikta, un kas jānodrošina tik ilgi, kamēr tā ir noteikta.

d) Iecelšana ir uz noteiktu termiņu, ko var pagarināt uz turpmākiem termiņiem.

e) Pirms Asambleja pieņem lēmumu par kādas nacionālās iestādes vai starpvaldību organizācijas iecelšanu vai iecelšanas pagarināšanu vai pirms šādas iecelšanas izbeigšanas, tā uzklausa ieinteresēto iestādi vai organizāciju un prasa 56. pantā minētās Tehniskās sadarbības komitejas atzinumu, ja šāda komiteja ir nodibināta.

17. pants

Procedūra Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē

1. Procedūru Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē reglamentē Līgums, Reglaments un līgums starp Starptautisko biroju un minēto iestādi, kas noslēgts saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

2. a) Ja Starptautiskā patentmeklējumu iestāde uzskata,

i) ka starptautiskais pieteikums attiecas uz objektu, kuram saskaņā ar Reglamentu patentmeklējums nav jāveic, un ja tā konkrētā gadījumā nolemj neveikt patentmeklējumu, vai

ii) ka apraksts, pretenzijas vai zīmējumi neatbilst noteiktajām prasībām tādā mērā, ka nav iespējams veikt jēgpilnu patentmeklējumu, minētā iestāde to atzīst un paziņo pieteicējam un Starptautiskajam birojam, ka starptautiskā patentmeklējuma ziņojums netiks sagatavots.

b) Ja kāda no a) apakšpunktā minētajām situācijām attiecas tikai uz atsevišķām pretenzijām, to norāda starptautiskajā patentmeklējumu ziņojumā, bet attiecībā uz pārējām pretenzijām sagatavo ziņojumu, kā paredzēts 18. pantā.

3. a) Ja Starptautiskā patentmeklējumu iestāde uzskata, ka starptautiskais pieteikums neatbilst izgudrojuma vienotības prasībām saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, tā lūdz pieteicēju samaksāt papildu nodevu. Starptautiskā patentmeklējumu iestāde sagatavo starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas attiecas uz izgudrojumu, kurš pretenzijās ir minēts pirmais (“galvenais izgudrojums”) un, ja prasītā papildu nodeva ir samaksāta noteiktajā termiņā, attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas attiecas uz izgudrojumiem, par kuriem minētās nodevas ir samaksātas.

b) Katras norādītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka gadījumā, kad šīs valsts iestāde uzskata, ka a) apakšpunktā minētais Starptautiskās patentmeklējumu iestādes lūgums ir bijis pamatots, bet pieteicējs nav samaksājis papildus nodevu, un tādēļ attiecībā uz šīm starptautiskā pieteikuma daļām patentmeklējums nav veikts, šajā valstī šīs pieteikuma daļas tiek uzskatītas par atsauktām, ja pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts nacionālajai iestādei.

18. pants

Starptautiskā patentmeklējuma ziņojums

1. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu sagatavo noteiktā termiņā un noteiktā formā.

2. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu Starptautiskā patentmeklējumu iestāde nosūta pieteicējam.

un Starptautiskajam birojam tūlīt pēc tā sagatavošanas.

3. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu vai 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu tulko saskaņā ar Reglamentu. Tulkošanu veic vai par to atbildīgs ir Starptautiskais birojs.

19. pants

Pretenziju grozījumi, kas iesniedzami Starptautiskajam birojam

1. Pieteicējam pēc starptautiskā patentmeklējuma ziņojuma saņemšanas ir tiesības vienu reizi grozīt starptautiskā pieteikuma pretenzijas, iesniedzot grozījumus Starptautiskajā birojā noteiktajā termiņā. Vienlaikus pieteicējs saskaņā ar Reglamenta noteikumiem var iesniegt īsu ziņojumu, kurā paskaidroti grozījumi un norādīta šo grozījumu iespējamā ietekme uz aprakstu un zīmējumiem.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt iesniegtā starptautiskā pieteikuma apjomu.

3. Ja kādas norādītās valsts tiesību akti pieļauj grozījumus, kas paplašina pieteikuma apjomu, 2. punkta noteikumi uz šo valsti neattiecas.

20. pants

Paziņošana norādītajām iestādēm

1. a) Starptautisko pieteikumu kopā ar starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu (iekļaujot visas 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās norādes) vai paziņojumu saskaņā ar 17. panta 2. punkta

a) apakšpunktu nosūta katrai norādītajai iestādei saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, ja vien norādītā iestāde nav pilnīgi vai daļēji atteikusies no šādas procedūras.

b) Šajā sūtījumā ir minētā ziņojuma vai paziņojuma tulkojums (kā paredzēts).

2. Ja saskaņā ar 19. panta 1. punktu ir grozītas pretenzijas, nosūta vai nu sākotnēji iesniegto pretenziju pilnu tekstu un grozīto pretenziju pilnu tekstu, vai sākotnēji iesniegto pretenziju pilnu tekstu un norāda grozījumus, kā arī nosūta 19. panta 1. punktā paredzēto ziņojumu, ja tāds ir.

3. Pēc norādītās iestādes vai pieteicēja lūguma Starptautiskā patentmeklējumu iestāde saskaņā ar Reglamentu nosūta minētajai iestādei vai attiecīgi pieteicējam starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā citēto dokumentu kopijas.

21. pants

Starptautiskā publikācija

1. Starptautiskais birojs publicē starptautiskos pieteikumus.

2. a) Izņemot gadījumus, kas minēti b) apakšpunktā un 64. panta 3. punktā, starptautisko pieteikumu starptautiski publicē tūlīt pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši no minētā pieteikuma prioritātes datuma.

b) Pieteicējs var lūgt Starptautisko biroju publicēt pieteicēja starptautisko pieteikumu jebkurā laikā pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā termiņa. Starptautiskais birojs šajā gadījumā rīkojas saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

3. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu vai 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu publicē saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

4. Starptautiskās publikācijas valoda un forma, kā arī citas prasības ir noteiktas Reglamentā.

5. Ja starptautiskais pieteikums ir atsaukts vai tiek uzskatīts par atsauktu pirms publikācijas tehniskās sagatavošanas pabeigšanas, tā starptautiskā publikācija netiek veikta.

6. Ja starptautiskajā pieteikumā ir izteikumi vai zīmējumi, kas atbilstoši Starptautiskā biroja uzskatiem ir pretrunā morālei vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja starptautiskajā pieteikumā atbilstoši šā biroja uzskatiem ir Reglamentā minētie nievājošie izteikumi, tad šādus izteikumus, zīmējumus un paziņojumus publikācijā var izlaist, norādot izlaisto vārdu vai zīmējumu vietu un skaitu, un izlaisto fragmentu atsevišķas kopijas izsniedz pēc pieprasījuma.

22. pants

Eksemplāri, tulkojumi un nodeva norādītajām iestādēm

1. Ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā no prioritātes datuma pieteicējam katrā norādītajā iestādē jāiesniedz starptautiskā pieteikuma eksemplārs (ja vien tas jau nav nosūtīts saskaņā ar 20. pantu) un tā tulkojums (kā paredzēts) un jāsamaksā valsts nodeva (ja tāda paredzēta). Ja norādītās valsts tiesību akti paredz norādīt izgudrotāja vārdu un citas ziņas par izgudrotāju, bet atļauj to izdarīt pēc nacionālā pieteikuma datuma, pieteicējam šīs ziņas jāsniedz nacionālajai iestādei vai iestādei, kas darbojas šīs valsts labā, ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā skaitot no prioritātes datuma, ja vien šīs ziņas nav jau norādītas iesniegumā.

2. Ja Starptautisko patentmeklējumu iestāde izdod 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par to, ka starptautiskais patentmeklējumu ziņojums netiek sagatavots, termiņš šā panta 1. punktā paredzētajām darbībām ir tāds pats kā 1. punktā minētajām darbībām.

3. Jebkurā valsts tiesību aktā 1. vai 2. punktā minētajām darbībām var noteikt vēlāku termiņu, nekā tas noteikts šajos punktos.

23. pants

Nacionālās procedūras atlikšana

1. Neviena norādītā iestāde neizskata starptautisko pieteikumu vai neveic tā ekspertīzi pirms 22. pantā minētā termiņa beigām.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem katra norādītā iestāde var pēc pieteicēja noteikta pieprasījuma izskatīt starptautisko pieteikumu un veikt tā ekspertīzi jebkurā laikā.

24. pants

Juridiskā spēka iespējama zaudēšana norādītajās valstīs

1. Šā punkta ii) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar 25. panta noteikumiem 11. panta 3. punktā paredzētais starptautiskais pieteikums zaudē juridisko spēku jebkurā norādītajā valstī ar tādām pašām tiesiskajām sekām kā jebkurš šajā valstī atsaukts nacionālais pieteikums:

i) ja pieteicējs atsauc savu starptautisko pieteikumu vai šīs valsts norādījumu;

ii) ja starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu saskaņā ar 12. panta 3. punktu, 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 4. punktu, vai ja šīs valsts norādījumu uzskata par atsauktu saskaņā ar 14. panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;

iii) ja pieteicējs neizpilda 22. pantā paredzētās darbības noteiktajā termiņā.

2. Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem noteikumiem katra norādītā iestāde var saglabāt pieteikumam 11. panta 3. punktā paredzēto juridisko spēku, pat ja 25. panta 2. punkts šo saglabāšanu neparedz.

25. pants

Lēmumu pārskatīšana norādītajā iestādē

1. a) Ja saņēmējiestāde ir atteikusies piešķirt pieteikumam starptautiskā pieteikuma datumu vai ir paziņojusi, ka starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, vai ja Starptautiskais birojs konstatējis 12. panta 3. punktā minētās nepilnības, Starptautiskais birojs pēc pieteicēja lūguma uzreiz nosūta visu lietā esošo dokumentu kopijas katrai pieteicēja nosauktajai norādītajai iestādei.

b) Ja saņēmējiestāde ir paziņojusi, ka uzskata kādas valsts norādījumu par atsauktu, Starptautiskais birojs pēc pieteicēja lūguma uzreiz nosūta visu lietā esošo dokumentu kopijas katrai šādas valsts iestādei.

c) Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos lūgumus iesniedz noteiktajā termiņā.

2. a) Saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem, ja ir samaksāta valsts nodeva (ja tāda ir paredzēta) un ir iesniegts atbilstošs tulkojums (kā paredzēts) attiecīgā termiņā, katra norādītā iestāde lemj, vai 1. punktā minētais atteikums, paziņojums vai konstatējums ir pamatots saskaņā ar šā līguma un Reglamenta noteikumiem, un, ja tā konstatē, ka atteikums vai paziņojums radies saņēmējiestādes vai Starptautiskā biroja kļūdas vai nolaidības dēļ, tad, ciktāl tas attiecas uz šīs norādītās iestādes valsti, šī iestāde izskata starptautisko pieteikumu tāpat, kā tad, ja šādu kļūdu vai nolaidību nebūtu bijis.

b) Ja reģistra eksemplārs ir nonācis Starptautiskajā birojā pēc 12. panta 3. punktā minētā termiņa pieteicēja kļūdas vai nolaidības dēļ, a) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja ir 48. panta 2. punktā minētie apstākļi.

26. pants

Kļūdu labošanas iespēja norādītajās iestādēs

Neviena norādītā iestāde nenoraida starptautisko pieteikumu, pamatojoties uz neatbilstību šā līguma un Reglamenta prasībām, pirms tam nedodot pieteicējam iespēju labot pieteikumu tādā apjomā un saskaņā ar tādu procedūru, kādu līdzīgās situācijās paredz valsts tiesību akti attiecībā uz nacionālajiem pieteikumiem.

27. pants

Nacionālās prasības

1. Neviens valsts tiesību akts neparedz starptautiskā pieteikuma formas vai satura atbilstību prasībām, kas atšķiras no šā līguma un Reglamenta prasībām vai ir papildus šīm prasībām.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neietekmē 7. panta 2. punkta piemērošanu un neliedz valsts tiesību aktos ietvert prasības, ka, sākot starptautisko pieteikumu izskatīšanas procedūru, norādītajā iestādē jāiesniedz:

i) ja pieteicējs ir juridiska persona, šo personu pārstāvošā darbinieka vārds,

ii) dokumenti, kas nav starptautiskā pieteikuma sastāvdaļa, bet kas ir pierādījums pieteikumā izteiktiem apgalvojumiem vai paziņojumiem, kā arī pieteicēja parakstīts starptautiskā pieteikuma apliecinājums, ja iesniegto pieteikumu parakstījis viņa pārstāvis vai pilnvarnieks.

3. Norādītā iestāde var noraidīt starptautisko pieteikumu, ja pieteicējs šajā norādītajā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem nav tiesīgs iesniegt nacionālo pieteikumu tādēļ, ka pieteicējs nav izgudrotājs.

4. Ja valsts tiesību akti attiecībā uz nacionālā pieteikuma formu vai saturu paredz prasības, kas no pieteicēja viedokļa ir labvēlīgākas par tām prasībām, kuras attiecībā uz starptautiskajiem pieteikumiem paredz šis līgums un Reglaments, valsts iestāde, šādas valsts tiesas un citas kompetentas institūcijas vai institūcijas, kas darbojas norādītās valsts labā, var starptautiskajiem pieteikumiem piemērot pirmās prasības pēdējo vietā, izņemot gadījumu, kad pieteicējs uzstāj, ka viņa starptautiskajam pieteikumam jāpiemēro šā līguma un Reglamenta noteikumi.

5. Nekas šajā līgumā un Reglamentā nav paredzēts, lai tiktu tulkots kā tāds, kas ierobežo katras Līgumslēdzējas valsts brīvas tiesības noteikt tādus patentspējas būtiskos nosacījumus, kādus tā vēlas. Jo īpaši visi šā līguma un Reglamenta noteikumi attiecībā uz tehnikas līmeņa definēšanu paredzēti vienīgi starptautiskās procedūras vajadzībām, un attiecīgi katra Līgumslēdzēja valsts, nosakot starptautiskajā pieteikumā pieteiktā izgudrojuma patentspēju, var brīvi piemērot valsts tiesību aktos noteiktos tehnikas līmeņa kritērijus un citus patentspējas nosacījumus, kas neattiecas uz pieteikuma formu un saturu.

6. Tiesību aktos var paredzēt, ka pieteicējam jāiesniedz tajos paredzētie pierādījumi attiecībā uz patentspējas būtiskiem nosacījumiem.

7. Katra saņēmējiestāde vai norādītā iestāde, ja starptautiskā pieteikuma izskatīšana sākta norādītajā iestādē, var piemērot valsts tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz jebkādu prasību par pieteicēja pārstāvja iecelšanu, kurš ir tiesīgs pārstāvēt pieteicējus šajā iestādē, un/vai uz prasību pieteicējam norādīt adresi paziņojumu saņemšanai norādītajā valstī.

8. Nekas šajā līgumā un Reglamentā nav paredzēts, lai tiktu iztulkots kā tāds, kas ierobežo jebkuras Līgumslēdzējas valsts brīvas tiesības veikt pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem valsts drošības aizsardzībai, vai šīs valsts vispārēju ekonomisko interešu aizsardzības nolūkā ierobežottās pastāvīgo iedzīvotāju vai pilsoņu tiesības iesniegt starptautiskus pieteikumus.

28. pants

Pretenziju, apraksta un zīmējumu grozījumi norādītajās iestādēs

1. Pieteicējam ir iespēja grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus katrā norādītajā iestādē noteiktā termiņā. Neviena norādītā iestāde nepiešķir patentu vai nenoraida pieteikumu pirms šā termiņa beigām bez pieteicēja īpašas piekrišanas.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt starptautiskā pieteikuma apjomu ārpus sākotnēji iesniegtā apjoma, ja vien norādītās valsts tiesību akti neatļauj šādu paplašinātu grozīšanu.

3. Grozījumi jāveic saskaņā ar norādītās valsts tiesību aktiem visos aspektos, kas nav paredzēti šajā līgumā un Reglamentā.

4. Ja norādītā iestāde prasa starptautiskā pieteikuma tulkojumu, grozījumiem jābūt tulkojuma valodā.

29. pants

Starptautiskās publikācijas tiesiskās sekas

1. Attiecībā uz pieteicēja tiesību aizsardzību norādītajā valstī, starptautiskā pieteikuma starptautiskās publikācijas tiesiskās sekas šajā valstī saskaņā ar šā panta 2.-4. punktu ir tādas pašas kā tās, ko norādītās valsts tiesību akti paredz nacionālo pieteikumu, kuriem nav veikta ekspertīze, obligātām nacionālām publikācijām.

2. Ja starptautiskās publikācijas valoda atšķiras no valodas, kurā saskaņā ar valsts tiesību aktiem veikta publikācija norādītajā valstī, minētajos tiesību aktos var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai no dienas, kad:

i) saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek publicēts tulkojums pēdējā minētajā valodā vai ii) saskaņā ar valsts tiesību aktiem tulkojums minētajā valodā ir kļuvis pieejams sabiedrībai, vai

iii) pieteicējs tulkojumu minētajā valodā paziņo faktiskajam vai iespējamam starptautiskajā pieteikumā aprakstītā izgudrojuma nepilnvarotam lietotājam, vai

iv) ir veiktas i) un iii) apakšpunktā minētās darbības vai ii) un iii) apakšpunktā minētās darbības.

3. Katras norādītās valsts tiesību akti var paredzēt, ka, ja starptautiskā publikācija veikta pēc pieteicēja lūguma pirms 18 mēnešu termiņa paiešanas, skaitot no prioritātes datuma, šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai pēc 18 mēnešu termiņa paiešanas kopš prioritātes datuma.

4. Katras norādītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai no dienas, kad saskaņā ar 21. pantu publicētais starptautiskais pieteikums ir saņemts valsts iestādē vai iestādē, kas darbojas šīs valsts labā. Minētā iestāde publicē saņemšanas datumu savā oficiālajā izdevumā, cik drīz vien iespējams.

30. pants

Starptautiskā pieteikuma konfidenciālā būtība

1. a) Saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem Starptautiskais birojs un Starptautiskā patentmeklējumu iestāde ikvienai personai vai iestādei liedz pieeju starptautiskajiem pieteikumiem pirms to starptautiskās publikācijas dienas, ja vien pieteicējs nav lūdzis vai atļāvis šādu pieeju.

b) Šā punkta a) apakšpunkta nosacījumus nepiemēro pieteikuma pārsūtīšanai uz Starptautisko patentmeklējumu iestādi, pārsūtīšanai saskaņā ar 13. pantu un paziņojumam saskaņā ar 20. pantu.

2. a) Neviena valsts iestāde nepieļauj trešo personu pieeju starptautiskajiem pieteikumiem, ja pieteicējs to nav lūdzis vai pilnvarojis trešo personu šādai pieejai pirms agrākā no šiem datumiem:

i) starptautiskā pieteikuma starptautiskās publikācijas datuma;

ii) datuma, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 20. pantu;

iii) datuma, kad saskaņā ar 22. pantu saņemts starptautiskā pieteikuma eksemplārs.

b) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumi neliedz nacionālajai iestādei informēt trešās personas vai publicēt faktu par to, ka tā ir tikusi norādīta. Tomēr šādā informācijā vai publikācijā var būt tikai šādas ziņas: saņēmējiestādes nosaukums, pieteicēja vārds, starptautiskā pieteikuma datums, starptautiskā pieteikuma numurs un izgudrojuma nosaukums.

c) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumi neliedz nevienai norādītajai iestādei atļaut tiesu iestādēm pieeju starptautiskajiem pieteikumiem.

3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro attiecībā uz visām saņēmējiestādēm, ciktāl netiek skartas darbības, kas saistītas ar nosūtīšanu saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

4. Šajā pantā termins “pieeja” attiecas uz visiem līdzekļiem, ar kādiem trešās personas var iegūt ziņas, tostarp individuāliem paziņojumiem un vispārējām publikācijām, tomēr ar nosacījumu, ka neviena nacionālā iestāde parasti nepublicē starptautisku pieteikumu vai tā tulkojumu pirms starptautiskās publikācijas vai – ja starptautiskā publikācija nav notikusi pirms 20 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma – pirms 20 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš minētā prioritātes datuma.

II nodaļa

Starptautiskā pirmējā ekspertīze

31. pants

Pieprasījums veikt starptautisko pirmējo ekspertīzi

1. Pēc pieteicēja pieprasījuma pieteicēja starptautiskajam pieteikumam veic starptautisko pirmējo ekspertīzi saskaņā ar turpmākajiem nosacījumiem un Reglamenta noteikumiem.

2. a) Jebkurš pieteicējs, kurš ir tādas Līgumslēdzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa, un kura starptautiskais pieteikums ir bijis iesniegts šādas valsts saņēmējiestādē vai saņēmējiestādē, kas darbojas šādas valsts labā, var pieprasīt starptautisko pirmējo ekspertīzi.

b) Asambleja var nolemt atļaut personām, kas ir tiesīgas iesniegt starptautiskos pieteikumus, pieprasīt starptautisko pirmējo ekspertīzi pat tad, ja viņas ir tādas valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kura nav šā līguma dalībvalsts vai kurai nav saistoša šā līguma II nodaļa.

3. Pieprasījums starptautiskās pirmējās ekspertīzes veikšanai jāiesniedz atsevišķi no starptautiskā pieteikuma. Pieprasījumā ir noteiktās ziņas, un tas ir noteiktajā valodā un formā.

4. a) Pieprasījumā norāda Līgumslēdzēju valsti vai valstis, kurās pieteicējs ir paredzējis izmantot starptautiskās pirmējās ekspertīzes rezultātus (“izraudzītās valstis”). Papildu Līgumslēdzējas valstis var tikt izraudzītas vēlāk. Izraudzīt var tikai tās Līgumslēdzējas valstis, kas jau ir norādītas saskaņā ar 4. pantu.

b) Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie pieteicēji var izraudzīties jebkuru Līgumslēdzēju valsti, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pieteicēji var izraudzīties tikai tās Līgumslēdzējas valstis, kurām ir saistoša šā līguma II nodaļa un kuras ir paziņojušas, ka tās ir gatavas izraudzīšanai, ko veic minētie pieteicēji.

5. Par pieprasījuma iesniegšanu noteiktajā termiņā jāmaksā noteiktā nodeva.

6. a) Pieprasījumu iesniedz 32. pantā minētajai kompetentajai Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei.

b) Katru turpmāku izraudzīšanas pieprasījumu iesniedz Starptautiskajam birojam.

7. Katrai izraudzītajai iestādei paziņo par tās izraudzīšanu.

32. pants

Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde

1. Starptautisko pirmējo ekspertīzi veic Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde.

2. Tāda pieprasījuma gadījumā, kas minēts 31. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saņēmējiestāde vai tāda pieprasījuma gadījumā, kas minēts 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Asambleja saskaņā ar piemērojamo līgumu starp attiecīgo Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi vai iestādēm un Starptautisko biroju norāda Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi vai iestādes, kas ir kompetenta veikt pirmējo ekspertīzi.

3. Šā līguma 16. panta 3. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz Starptautiskajām pirmējās ekspertīzes iestādēm.

33. pants

Starptautiskā pirmējā ekspertīze

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes mērķis ir sniegt iepriekšēju un nesaistošu atzinumu par to, vai pieteiktais izgudrojums šķiet jauns, tam ir izgudrojuma līmenis (tas nav acīmredzams) un tas ir rūpnieciski izmantojams.

2. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē pieteikto izgudrojumu uzskata par jaunu, ja tam nevar pretstatīt iepriekšēju zināmo tehnikas līmeni saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

3. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē uzskata, ka pieteiktajam izgudrojumam ir izgudrojuma līmenis, ja, ņemot vērā Reglamentā definēto zināmo tehnikas līmeni, tas attiecīgajā noteiktajā datumā nav acīmredzams attiecīgās jomas lietpratējam.

4. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē uzskata, ka pieteiktais izgudrojums atzīstams par rūpnieciski izmantojamu, ja saskaņā ar tā būtību to var izgatavot vai lietot (tehnoloģiskā nozīmē) kādā rūpniecības nozarē. “Rūpniecības nozare” jāsaprot šā vārda plašākajā nozīmē, kā tā ir definēta Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

5. Iepriekš minētie kritēriji paredzēti vienīgi starptautiskai pirmējai ekspertīzei. Katra Līgumslēdzēja valsts var piemērot papildu vai atšķirīgus kritērijus, pieņemot lēmumu par to, vai pieteiktais izgudrojums šajā valstī ir patentspējīgs.

6. Starptautiskajā pirmējā ekspertīzē ņem vērā dokumentus, kas ir citēti starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā. Tā var ņemt vērā papildu dokumentus, ko uzskata par būtiskiem katrā konkrētajā gadījumā.

34. pants

Procedūra Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē

1. Procedūru Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē nosaka šis līgums, Reglaments un līgums, ko Starptautiskais birojs noslēdzis ar minēto iestādi saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

2. a) Pieteicējam ir tiesības sazināties ar Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi mutiski un rakstiski.

b) Pieteicējam ir tiesības grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus noteiktā veidā un noteiktā termiņā, pirms ir sagatavots starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums. Grozījumi nevar paplašināt sākotnēji iesniegtā starptautiskā pieteikuma apjomu.

c) Pieteicējs no Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes saņem vismaz vienu rakstisku atzinumu, ja minētā iestāde uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

i) izgudrojums atbilst 33. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem;

ii) starptautiskais pieteikums atbilst šā līguma un Reglamenta prasībām tādā apjomā; ko pārbaudījusi minētā iestāde;

iii) nav iesniegti 35. panta 2. punkta pēdējā teikumā minētie apsvērumi.

d) Pieteicējs var iesniegt atbildi uz rakstisko atzinumu.

3. a) Ja Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka starptautiskais pieteikums neatbilst Reglamentā noteiktajām izgudrojuma vienotības prasībām, tā var aicināt pieteicēju pēc paša vēlēšanās ierobežot pretenzijas tā, lai tās atbilstu minētajām prasībām, vai samaksāt papildus nodevu.

b) Katras izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka, ja pieteicējs izvēlas ierobežot pretenzijas saskaņā ar a) apakšpunktu, tās starptautiskā pieteikuma daļas, kam saistībā ar ierobežošanu netiek veikta starptautiskā pirmējā ekspertīze, tiek uzskatītas par atsauktām attiecībā uz šo valsti, ja vien pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts iestādei.

c) Ja pieteicējs neatbild uz a) apakšpunktā minēto aicinājumu noteiktā termiņā, Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde sagatavo starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas pēc tās ieskata ir galvenais izgudrojums, un attiecīgos faktus norāda šajā ziņojumā. Izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka, ja nacionālā iestāde uzskata, ka Starptautiskās pirmējās ekspertīzes aicinājums ir bijis pamatots, tās starptautiskā pieteikuma daļas, kas neattiecas uz galveno izgudrojumu, tiek uzskatītas par atsauktām attiecībā uz šo valsti, ja vien pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts iestādē.

4. a) Ja Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka

i) starptautiskais pieteikums attiecas uz objektu, attiecībā uz kuru saskaņā ar Reglamentu Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei nav jāveic starptautiskā pirmējā ekspertīze, un konkrētajā gadījumā tā nolemj šādu ekspertīzi neveikt, vai

ii) apraksts, pretenzijas vai zīmējumi ir tik neskaidri, vai pretenzijas nav tik pienācīgi pamatotas ar aprakstu, ka izsmeļošu atzinumu par pieteiktā izgudrojuma novitāti, izgudrojuma līmeni (neacīmredzamību) vai rūpniecisku izmantojamību nevar sagatavot, minētā iestāde nelemj par 33. panta 1. punktā minētajiem jautājumiem un šo atzinumu ar tā pamatojumu paziņo pieteicējam.

b) Ja kāda no a) apakšpunktā minētajām situācijām pastāv tikai attiecībā uz atsevišķām pretenzijām vai ir saistīta ar atsevišķām pretenzijām, minētā apakšpunkta noteikumus piemēro tikai minētajām pretenzijām.

35. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu sagatavo noteiktā termiņā un formā.

2. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā nav atzinuma par to, vai pieteiktais izgudrojums ir patentspējīgs vai varētu būt patentspējīgs atbilstoši valsts tiesību aktiem. Tajā ir katras pretenzijas novērtējums saskaņā ar 3. punkta noteikumiem par to, vai tas atbilst novitātes, izgudrojuma līmeņa (neacīmredzamības) un rūpnieciskas izmantojamības kritērijiem, kas starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē noteikti 33. panta 1.-4. punktā. Atzinumam pievieno tā pamatojumu, kurā ir citāti no tiem dokumentiem, ar ko pamato šo atzinumu, un, katram gadījumam, atbilstošs skaidrojums. Atzinumu pamato arī ar citiem Reglamentā paredzētiem apsvērumiem.

3. a) Ja starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma sagatavošanas laikā Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka pastāv kāda no 34. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām, tā ziņojumā izklāsta šādu atzinumu un tā pamatojumu. Ziņojumā nav 2. punktā minētā atzinuma.

b) Ja tiek konstatēta 34. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā situācija, starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā attiecībā uz konkrētajām pretenzijām izklāsta a) apakšpunktā minēto atzinumu, bet attiecībā uz pārējām pretenzijām sniedz 2. punktā minēto atzinumu.

36. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma nosūtīšana, tulkošana un paziņošana

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums kopā ar paredzētajiem pielikumiem nosūta pieteicējam un Starptautiskajam birojam.

2. a) Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu un tā pielikumu tulko noteiktajās valodās.

b) Katru minētā ziņojuma tulkojumu sagatavo Starptautiskais birojs vai tas tiek sagatavots Starptautiskā biroja uzdevumā, bet minēto pielikumu tulkojumus sagatavo pieteicējs.

3. a) Starptautiskais birojs starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu kopā ar tulkojumu (kā noteikts) un tā pielikumus (oriģinālvalodā) nosūta katrai izraudzītajai iestādei.

b) Noteiktos pielikumu tulkojumus noteiktajā termiņā izraudzītajām iestādēm nosūta pieteicējs.

4. Šā līguma 20. panta 3. punktu piemēro ar attiecīgiem grozījumiem arī to dokumentu kopijām, kas ir citēti starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā un kas nav citēti starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā.

37. pants

Pieprasījuma vai izraudzīšanas atsaukšana

1. Pieteicējs var atsaukt vienu vai visas izraudzītās valstis.

2. Ja tiek atsauktas visas izraudzītās valstis, pieprasījumu uzskata par atsauktu.

3. a) Katrs atsaukums tiek paziņots Starptautiskajam birojam.

b) Starptautiskais birojs to paziņo attiecīgajai izraudzītajai iestādei un attiecīgajai Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei.

4. a) Pieprasījuma vai izraudzītās valsts atsaukumu saskaņā ar b) apakšpunktu uzskata par starptautiskā pieteikuma atsaukumu attiecībā uz šo valsti, ja vien šīs valsts tiesību akti neparedz citādi.

b) Pieprasījuma atsaukums vai valsts izraudzīšanas atsaukumu neuzskata par starptautiskā pieteikuma atsaukumu, ja šāds atsaukums notiek pirms 22. pantā minētā termiņa beigām; tomēr katra valsts savos tiesību aktos var paredzēt nosacījumu, ka iepriekš minēto piemēro tikai tad, ja attiecīgā nacionālā iestāde minētajā termiņā ir saņēmusi starptautiskā pieteikuma eksemplāru kopā ar tulkojumu (kā noteikts) un ir samaksāta valsts nodeva.

38. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes konfidencialitāte

1. Starptautiskais birojs un Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde nevienai personai vai iestādei, izņemot izraudzīto iestādi, no brīža, kad ir sagatavots starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums, saskaņā ar 30. panta 4. punkta noteikumiem neļauj iepazīties ar starptautiskās pirmējās ekspertīzes lietu, ja vien pats pieteicējs to nav lūdzis vai kādu šim nolūkam pilnvarojis.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu, 36. panta 1. un 3. punktu un 37. panta 3. punkta b) apakšpunktu Starptautiskais birojs un Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde nesniedz ziņas par starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma sagatavošanas vai nesagatavošanas faktu un par pieprasījuma vai kādas izraudzītās valsts atsaukumu, ja vien to nelūdz pieteicējs vai tā pilnvarota persona.

39. pants

Eksemplārs, tulkojums un nodeva izraudzītajai iestādei

1. a) Ja Līgumslēdzējas valsts izraudzīšana ir notikusi pirms deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no prioritātes datuma, 22. panta noteikumus šai valstij nepiemēro, un pieteicējs iesniedz starptautiskā pieteikuma eksemplāru (ja vien jau nav notikusi nosūtīšana, kas paredzēta 20. pantā) un tā tulkojumu (kā noteikts) un samaksā valsts nodevu (ja tāda ir paredzēta) katrai izraudzītajai iestādei ne vēlāk kā līdz trīsdesmit mēnešu termiņa beigām, skaitot no prioritātes datuma.

b) Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību veikšanai valsts tiesību aktos var paredzēt termiņu, kas beidzas vēlāk, nekā termiņš, kurš noteikts minētajā apakšpunktā.

2. Šā līguma 11. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās sekas izraudzītajā valstī ir tādas pašas kā nacionālā pieteikuma atsaukumam šajā valstī, ja pieteicējs nav veicis 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības termiņā, kas noteikts 1. punkta a) vai b) apakšpunktā.

3. Katra izraudzītā iestāde var saglabāt 11. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās sekas pat tad, ja pieteicējs nav izpildījis šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās prasības.

40. pants

Nacionālās ekspertīzes un citu procedūru atlikšana

1. Ja Līgumslēdzējas valsts izraudzīšana ir notikusi pirms deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no prioritātes datuma, tad attiecībā uz šo valsti nepiemēro 23. panta noteikumus, un šādas valsts nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas šādas valsts interesēs, neveic pieteikuma ekspertīzi vai citas starptautiskā pieteikuma izskatīšanas procedūras pirms 39. pantā noteiktā termiņa beigām.

2. Tomēr neatkarīgi 1. punktā minētajiem noteikumiem katra izraudzītā iestāde var pēc pieteicēja īpaša lūguma jebkurā laikā veikt starptautiskā pieteikuma ekspertīzi un citas procedūras.

41. pants

Pretenziju, apraksta un zīmējumu grozījumi izraudzītajās iestādēs

1. Izraudzītā iestāde dod pieteicējam iespēju noteiktā termiņā grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus. Neviena izraudzītā iestāde nepiešķir patentu un nenoraida pieteikumu pirms šā termiņa beigām, ja vien nav saņemta pieteicēja noteikta piekrišana.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt sākotnēji iesniegtā pieteikuma apjomu, ja vien izraudzītās valsts tiesību akti to neatļauj.

3. Grozījumiem jāatbilst izraudzītās valsts tiesību aktiem visos jautājumos, kas nav paredzēti šajā līgumā un Reglamentā.

4. Ja izraudzītā iestāde prasa starptautiskā pieteikuma tulkojumu, arī grozījumi jāiesniedz šā tulkojuma valodā.

42. pants

Izraudzīto iestāžu nacionālo ekspertīžu rezultāti

Neviena izraudzītā iestāde, saņemot starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu, nedrīkst prasīt, lai pieteicējs tai iesniedz to dokumentu kopijas vai to informē par to dokumentu saturu, kuri attiecas uz šā paša starptautiskā pieteikuma ekspertīzi citās izraudzītajās iestādēs.

III nodaļa

Vispārēji noteikumi

43. pants

Noteiktu aizsardzības veidu prasīšana

Attiecībā uz tām norādītajām vai izraudzītajām valstīm, kuru tiesību akti paredz piešķirt aizsardzību autorapliecības, lietderīguma apliecības, lietderīgā modeļa, papildu patenta vai apliecības, papildu autorapliecības vai papildu lietderīguma apliecības veidā, pieteicējs var norādīt, kā to paredz Reglaments, ka starptautiskais pieteikums ir iesniegts, lūdzot piešķirt šajā valstī autorapliecību, lietderīguma apliecību vai lietderīgo modeli, nevis patentu, vai piešķirt papildu patentu vai apliecību, papildu autorapliecību vai papildu lietderīguma apliecību ar no tām izrietošām tiesiskajām sekām pēc pieteicēja izvēles. Šā panta un visu tam pakļauto Reglamenta noteikumu nolūkā 2. panta ii) punktu nepiemēro.

44. pants

Divu veidu aizsardzības prasīšana

Attiecībā uz tām norādītajām vai izraudzītajām valstīm, kuru tiesību akti atļauj pieteikumā par patenta piešķiršanu vai kāda cita veida aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar 43. pantu prasīt arī vēl otra veida aizsardzības piešķiršanu, pieteicējs var saskaņā ar Reglamentu norādīt, kādi divi aizsardzības veidi tiek prasīti, ar tiesiskajām sekām, kas izriet no šā norādījuma. Šā panta nolūkā 2. panta ii) punktu nepiemēro.

45. pants

Reģionālo patentu līgumi

1. Katrs līgums, kurš paredz reģionālo patentu piešķiršanu (“reģionālā patenta līgums”) un kurš piešķir visām personām, kas saskaņā ar 9. pantu ir tiesīgas iesniegt starptautisko pieteikumu, tiesības iesniegt pieteikumu šādam patentam, var paredzēt, ka starptautiskais pieteikums, kurā ir norādīta vai izraudzīta valsts, kas ir gan reģionālo patentu līguma dalībvalsts, gan šā līguma dalībvalsts, var tikt iesniegts kā pieteikums šādu patentu piešķiršanai.

2. Minētās norādītās vai izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka katra šīs valsts norādīšana vai izraudzīšana starptautiskajā pieteikumā nozīmē vēlēšanos iegūt reģionālo patentu saskaņā ar reģionālā patenta līgumu.

46. pants

Starptautiskā pieteikuma nepareizs tulkojums

Ja patents piešķirts tāda nepareiza starptautiskā pieteikuma tulkojuma dēļ, kura apjoms ir plašāks par starptautiskā pieteikuma apjomu oriģinālvalodā, attiecīgās Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes var attiecīgi un ar atpakaļejošu datumu sašaurināt šāda patenta apjomu un atzīt to par spēkā neesošu tajā daļā, kas paplašina starptautiskā pieteikuma apjomu oriģinālvalodā.

47. pants

Termiņi

1. Šajā līgumā noteiktos termiņus aprēķina saskaņā ar Reglamentu.

2. a) Visus termiņus, kas noteikti šā līguma I un II nodaļā, neveicot pārskatīšanu saskaņā ar 60. pantu, var grozīt ar Līgumslēdzēju valstu lēmumu.

b) Šādus lēmumus pieņem Asambleja vai par tiem balso sarakstes ceļā, un tiem jābūt vienprātīgiem.

c) Procedūru nosaka Reglaments.

48. pants

Atsevišķu termiņu nokavējums

1. Ja kāds no šajā līgumā vai Reglamentā noteiktajiem termiņiem ir nokavēts pasta pakalpojumu pārtraukuma dēļ vai nenovēršamu zaudējumu vai kavējuma pasta pakalpojumos dēļ, termiņu uzskata par ievērotu Reglamentā noteiktajos gadījumos un tad, ja tiek iesniegti Reglamentā noteiktie pierādījumi un ievēroti citi tajā noteiktie apstākļi.

2. a) Katra Līgumslēdzēja valsts, ciktāl tas skar šo valsti, var atļaut jebkura termiņa kavējumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem pamatiem.

b) Katra Līgumslēdzēja valsts, ciktāl tas skar šo valsti, var atļaut jebkura termiņa kavējumu citu tādu apstākļu dēļ, kas ir atšķirīgi no a) apakšpunktā minētajiem.

49. pants

Prakses tiesības starptautiskās iestādēs

Katrs pilnvarnieks, patentu aģents vai cita persona, kam ir tiesīgs darboties nacionālajā iestādē, kurā ir iesniegts starptautiskais pieteikums, ir tiesīgs darboties arī Starptautiskajā birojā, kompetentajā Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē un kompetentajā Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē attiecībā uz šo pieteikumu.

IV nodaļa

Tehniskie pakalpojumi

50. pants

Patentu informācijas pakalpojumi

1. Starptautiskais birojs var sniegt tā rīcībā esošās tehniskās un citas atbilstošās informācijas pakalpojumus, piegādājot publicētos dokumentus, galvenokārt patentus un publicētos pieteikumus (šajā pantā saukti “informācijas pakalpojumi”).

2. Starptautiskais birojs var sniegt šādus informācijas pakalpojumus tieši vai ar tādu Starptautisko patentmeklējumu iestāžu, nacionālo iestāžu vai specializētu starptautisku iestāžu starpniecību, ar kurām Starptautiskais birojs var slēgt līgumus.

3. Informācijas pakalpojumus sniedz, īpaši veicinot to Līgumslēdzēju valstu, kuras ir jaunattīstības valstis, pieeju tehniskajām zināšanām un tehnoloģijām, arī publicētajai zinātībai.

4. Informācijas pakalpojumi ir pieejami Līgumslēdzēju valstu valdībām, šo valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Asambleja var pieņemt lēmumu par šo pakalpojumu pieejamību citiem.

5. a) Pakalpojumus Līgumslēdzēju valstu valdībām sniedz par to pašizmaksu, bet tādas Līgumslēdzēja valsts valdībai, kas ir jaunattīstības valsts, – zem pakalpojuma pašizmaksas, ja starpību var segt no peļņas, ko iegūst no pakalpojumu sniegšanas citām personām, kas nav Līgumslēdzēju valstu valdības, vai no 51. panta 4. punktā minētajiem avotiem.

b) Šā punkta a) apakšpunktā minētā pašizmaksa ir izmaksas, kas pārsniedz nacionālās iestādes pakalpojumu parastās izmaksas vai Starptautisko patentmeklējumu iestāžu pienākumu parastās izmaksas

6. Šā panta noteikumu īstenošanas konkrētos nosacījumus nosaka ar Asamblejas lēmumu un Asamblejas noteiktajos ietvaros darba grupas, ko šim nolūkam var izveidot Asambleja.

7. Ja Asambleja uzskata to par vajadzīgu, tā iesaka veidus, kā papildus finansēt 5. punktā minētos pasākumus.

51. pants

Tehniskā palīdzība

1. Asambleja izveido Tehniskās palīdzības komiteju (turpmāk šajā pantā minēta kā “Komiteja”).

2. a) Komitejas locekļus ievēl no Līgumslēdzējām valstīm, pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu pārstāvību.

b) Ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc Komitejas lūguma uzaicina piedalīties Komitejas darbā tādu starpvaldību organizāciju pārstāvjus, kas nodarbojas ar tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm.

3. a) Komitejas uzdevums ir organizēt un pārraudzīt tehnisko palīdzību tām Līgumslēdzējām valstīm, kas ir jaunattīstības valstis, izveidot savu nacionālo vai reģionālo patentu sistēmu.

b) Tehniskā palīdzība cita starpā ir arī speciālistu apmācība, ekspertu pieaicināšana un aprīkojuma piegāde gan demonstrēšanai, gan pastāvīgai darbībai.

4. Starptautiskais birojs meklē iespējas noslēgt līgumus par projektu finansēšanu atbilstoši šā panta noteikumiem ar starptautiskām finanšu organizācijām un starpvaldību organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās aģentūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām tehniskās palīdzības jautājumos, no vienas puses, un tehniskās palīdzības saņēmēju valstu valdībām, no otras puses.

5. Šā panta noteikumu īstenošanas konkrētos nosacījumus nosaka ar Asamblejas lēmumu un atbilstoši Asamblejas norādījumiem nosaka darba grupas, ko šim nolūkam var izveidot Asambleja.

52. pants

Saistība ar citiem šā līguma noteikumiem

Neviens šīs nodaļas noteikums neskar šā līguma citās daļās noteiktos finanšu noteikumus. Šādi noteikumi nav piemērojami šai pašreizējai nodaļai vai tās īstenošanai.

V nodaļa

Administratīvie noteikumi

53. pants

Asambleja

1. a) Asambleju saskaņā ar 57. panta 8. punktu veido Līgumslēdzējas valstis.

b) Katras Līgumslēdzējas valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt delegāta aizstājēji, padomnieki un eksperti.

2. a) Asambleja:

i) lemj par Savienības darbību un attīstību un šā līguma īstenošanu;

ii) veic tos uzdevumus, kas tai īpaši uzticēti šā līguma citos pantos;

iii) dod norādījumus Starptautiskajam birojam attiecībā uz pārskatīšanas konferenču sagatavošanu;

iv) izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un aktivitātes, kas saistītas ar Savienību, kā arī dod viņam vajadzīgos norādījumus attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē;

v) izskata un apstiprina saskaņā ar šā panta 9. punktu izveidotās Izpildu komitejas ziņojumus un aktivitātes un sniedz norādījumus šai komitejai;

vi) nosaka Savienības programmu un pieņem Savienības trīsgadu budžetu, kā arī apstiprina tās galīgos pārskatus;

vii) pieņem Savienības finanšu noteikumus;

viii) izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas uzskata par vajadzīgām Savienības mērķu sasniegšanai;

ix) nosaka, kuras valstis, kas nav Līgumslēdzējas valstis, un, saskaņā ar šā panta 8. punktu, kuras starpvaldību un starptautiskās nevalstiskās organizācijas drīkst piedalīties Asamblejas sanāksmēs kā novērotājas;

x) veic citus atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības mērķu sasniegšanai, kā arī veic citas atbilstošas funkcijas saskaņā ar šo līgumu.

b) Attiecībā uz jautājumiem, kas interesē arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus pēc tam, kad ir uzklausīta Organizācijas Koordinācijas komiteja.

3. Katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai vienas valsts vārdā.

4. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.

5. a) Kvorumu veido puse Līgumslēdzēju valstu.

b) Ja nav kvoruma, Asambleja var pieņemt lēmumus, izņemot tādus lēmumus, kuri attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, un visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja tos ir apstiprinājis kvorums ar vajadzīgo balsu vairākumu, balsojot sarakstes ceļā, kā to paredz Reglaments.

6. a) Šā līguma 47. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 58. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 58. panta 3. punktā un 61. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos Asambleja lēmumus pieņem ar divām trešdaļām derīgo balsu.

b) Atturēšanos neuzskata par balsošanu.

7. Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kurām ir saistoša šā līguma II nodaļa, katra 4., 5. un 6. punktā minētā atsauce uz Līgumslēdzēju valsti jāuzskata par piemērojamu tikai tām valstīm, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa.

8. Katrai starpvalstu organizācijai, kas norādīta kā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde vai pirmējās ekspertīzes iestāde, atļauj piedalīties Asamblejā kā novērotājai.

9. Ja Līgumslēdzēju valstu skaits pārsniedz četrdesmit, Asambleja izveido Izpildu komiteju. Katra atsauce uz Izpildu komiteju šajā līgumā un Reglamentā ir atsauce uz šo komiteju kopš tās nodibināšanas brīža.

10. Līdz brīdim, kad tiek izveidota Izpildu komiteja, Asambleja trīsgadu budžeta un programmas ietvaros apstiprina ikgadējas programmas un gada budžetus, ko sagatavo ģenerāldirektors.

11. a) Asambleja reizi divos gados sanāk kārtējās sesijās, kuras ģenerāldirektors sasauc – ja nav ārkārtēju apstākļu – vienlaikus ar Organizācijas Ģenerālo Asambleju.

b) Asambleja sanāk ārkārtas sesijās, kuras sasauc ģenerāldirektors pēc Izpildu komitejas lūguma vai tad, ja to pieprasa viena ceturtā daļa Līgumslēdzēju valstu.

12. Asambleja pieņem pati savu Reglamentu.

54. pants

Izpildu komiteja

1. Pēc tam, kad Asambleja izveidojusi Izpildu komiteju, pēdējā darbojas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

2. a) Izpildu komiteju saskaņā ar 57. panta 8. punktu veido valstis, ko ievēl Asambleja no Asamblejas dalībvalstīm.

b) Katras Izpildu komitejas valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt delegāta aizstājēji, padomnieki un eksperti.

3. Izpildu komitejas dalībvalstu skaits atbilst vienai ceturtajai daļai Asamblejas dalībvalstu skaita. Nosakot vietu skaitu, pārpalikumu pēc dalīšanas ar četri neņem vērā.

4. Ievēlot Izpildu komitejas locekļus, Asamblejai pienācīgi jāņem vērā taisnīgs ģeogrāfiskais sadalījums.

5. a) Katrs Izpildu komitejas loceklis darbojas no Asamblejas tās sesijas slēgšanas brīža, kurā tas ievēlēts, līdz Asamblejas nākamās kārtējās sesijas slēgšanas brīdim.

b) Izpildu komitejas locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet šādu atkārtoti ievēlētu locekļu skaits nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas.

c) Asambleja pieņem sīki izstrādātus noteikumus Izpildu komitejas locekļu ievēlēšanai un iespējamai atkārtotai ievēlēšanai.

6. a) Izpildu komiteja:

i) sagatavo Asamblejas darba kārtības projektu;

ii) iesniedz Asamblejai priekšlikumus Savienības programmas projektam un divgadu budžeta projektam, ko sagatavo ģenerāldirektors;

iii) [svītrots];

iv) iesniedz Asamblejai ģenerāldirektora sagatavotos periodiskos ziņojumus un gada revīzijas ziņojumus par grāmatvedību un vajadzības gadījumā komentē tos;

v) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ģenerāldirektors varētu īstenot Savienības programmu saskaņā ar Asamblejas lēmumiem un ņemot vērā apstākļus, kas rodas divu Asamblejas kārtējo sesiju starplaikā;

vi) veic citas šajā līgumā tai paredzētās funkcijas.

b) Attiecībā uz jautājumiem, kas interesē arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Izpildu komiteja pieņem lēmumus pēc konsultēšanās ar Organizācijas Koordinācijas komiteju.

7. a) Izpildu komiteja kārtējās sesijās sanāk reizi gadā pēc ģenerāldirektora sasaukuma, vēlams vienlaikus ar Organizācijas Koordinācijas komitejas sanāksmēm un tajā pašā vietā.

b) Izpildu komiteja sanāk ārkārtas sesijās pēc ģenerāldirektora sasaukuma, ko viņš veic pēc savas iniciatīvas vai pēc Izpildu komitejas priekšsēdētāja vai vienas ceturtās daļas locekļu lūguma.

8. a) Katrai dalībvalstij, kas ir Izpildu komitejas locekle, ir viena balss.

b) Kvorumu veido puse Izpildu komitejas locekļu.

c) Lēmumus pieņem ar vienkāršu derīgo balsu vairākumu.

d) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

e) Delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai vienas valsts vārdā.

9. Līgumslēdzējām valstīm, kas nav Izpildu komitejas locekles, atļauj piedalīties sanāksmēs kā novērotājām. Tas pats attiecas arī uz starpvaldību organizācijām, kas norādītas kā Starptautiskās patentmeklējumu iestādes vai pirmējās ekspertīzes iestādes.

10. Izpildu komiteja pieņem pati savu reglamentu.

55. pants

Starptautiskais birojs

1. Starptautiskais birojs veic Savienības administratīvos uzdevumus.

2. Starptautiskais birojs veic dažādu Savienības struktūru sekretariāta darbu.

3. Ģenerāldirektors ir Savienības galvenais izpilddirektors un pārstāv Savienību.

4. Starptautiskais birojs saskaņā ar Reglamentu vai pēc Asamblejas lūguma izdod oficiālo izdevumu un citas publikācijas.

5. Reglaments nosaka funkcijas, ko veic nacionālās iestādes, lai palīdzētu Starptautiskajam birojam, Starptautiskajām patentmeklējumu iestādēm un Starptautiskajām pirmējās ekspertīzes iestādēm to uzdevumu pildīšanā, kas tām paredzēti šajā līgumā.

6. Ģenerāldirektors un viņa norādītie personāla locekļi piedalās bez balsstiesībām visās Asamblejas sanāksmēs, Izpildu komitejas sanāksmēs un jebkādu citu saskaņā ar šo līgumu vai Reglamentu izveidotu komiteju vai darba grupu sanāksmēs. Ģenerālsekretārs un tā norādītās amatpersonas ex oficio veic minēto struktūru sekretāra funkcijas.

7. a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem un sadarbībā ar Izpildu komiteju veic pārskatīšanas konferenču sagatavošanu.

b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu.

c) Ģenerāldirektors un viņa norādītās personas var piedalīties pārskatīšanas konferenču diskusijās bez balsstiesībām.

8. Starptautiskais birojs veic jebkādus citus tam uzdotus uzdevumus.

56. pants

Tehniskās sadarbības komiteja

1. Asambleja nodibina Tehniskās sadarbības komiteju (turpmāk šajā pantā – “Komiteja”).

2. a) Asambleja nosaka Komitejas sastāvu un ieceļ tās locekļus, pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu taisnīgu pārstāvniecību.

b) Starptautiskās patentmeklējumu iestādes un Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes ir Komitejas locekles ex officio. Ja šāda iestāde ir arī Līgumslēdzējas valsts iestāde, šī valsts papildus netiek pārstāvēta Komitejā.

c) Ja Līgumslēdzēju valstu kopējais skaits to ļauj, Komitejas locekļu kopējam skaitam jābūt divreiz lielākam par ex officio locekļu skaitu.

d) Ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc Komitejas lūguma uzaicina ieinteresēto organizāciju pārstāvjus piedalīties diskusijās par to interesējošiem jautājumiem.

3. Komitejas mērķis ir piedalīties ar padomu un ieteikumiem:

i) saskaņā ar šo līgumu paredzēto pakalpojumu pastāvīgā uzlabošanā;

ii) izmantojamās dokumentācijas un darba metožu maksimālas vienveidības nodrošināšanā, kā arī maksimāli vienveidīgu augstas kvalitātes ziņojumu sagatavošanā, ko pašlaik veic vairākas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes un vairākas Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes, un

iii) pēc Asamblejas vai Izpildu komitejas iniciatīvas, tādu tehnisku problēmu risināšanā, kas saistītas ar tikai vienas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes nodibināšanu.

4. Katra Līgumslēdzēja valsts un katra ieinteresētā starptautiskā organizācija var rakstveidā vērsties Komitejā par jautājumiem, kas ir Komitejas kompetencē.

5. Komiteja var sniegt savus padomus un ieteikumus ģenerāldirektoram vai, ar tā starpniecību, Asamblejai, Izpildu komitejai, visām starptautiskajām patentmeklējumu un pirmējās ekspertīzes iestādēm vai dažām no tām un visām saņēmējiestādēm vai dažām no tām.

6. a) Jebkurā gadījumā ģenerāldirektors pārsūta Izpildu komitejai visu Komitejas padomu un ieteikumu tekstus. Ģenerāldirektors var komentēt šos tekstus.

b) Izpildu komiteja var paust savu viedokli par katru Komitejas padomu, ieteikumu vai citu darbību un var uzaicināt Komiteju veikt izpēti un sniegt ziņojumu par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu. Izpildu komiteja var iesniegt Asamblejai Komitejas padomus, ieteikumus un ziņojumus ar attiecīgiem komentāriem.

7. Līdz laikam, kad tiek nodibināta Izpildu komiteja, šā panta 6. punktā minētās atsauces uz Izpildu komiteju tulko kā atsauces uz Asambleju.

8. Komitejas procedūru nosaka ar Asamblejas lēmumiem.

57. pants

Finanses

1. a) Savienībai ir budžets.

b) Savienības budžets ietver attiecīgos Savienības ienākumus un izdevumus, un to izdevumu daļu, kas ir kopēja visām savienībām, kuras pārvalda Organizācija.

c) Izdevumus, kas nav attiecināmi tikai uz Savienību, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītajām savienībām, uzskata par visu savienību kopējiem izdevumiem. Savienības daļa šādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Savienības ieinteresētībai tajos.

2. Savienības budžetu veido saskaņā ar prasībām visu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetu saskaņošanai.

3. Saskaņā ar 5. punkta noteikumiem Savienības budžetu veido finanses no šādiem avotiem:

i) nodevas un maksa par pakalpojumiem, ko attiecībā uz Savienību sniedz Starptautiskais birojs;

ii) ar Savienību saistītu Starptautiskā biroja publikāciju pārdošana vai autoratlīdzība;

iii) dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas;

iv) nomas maksas, procenti un dažādi citi ienākumi.

4. Starptautiskajam birojam maksājamo nodevu un maksu apjoms un tā publikāciju cenas tiek noteiktas tādas, kādas parastos apstākļos ir pietiekamas, lai segtu visus Starptautiskā biroja izdevumus, kas saistīti ar šā līguma administrēšanu.

5. a) Ja kāds finanšu gads tiek noslēgts ar deficītu, Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar šā punkta b) un c) apakšpunktiem iemaksā dalības maksas, kas sedz radušos deficītu.

b) Katras Līgumslēdzēja valsts dalības maksas apjomu nosaka Asambleja, ņemot vērā to starptautisko pieteikumu skaitu, ko attiecīgajā gadā iesniegusi katra Līgumslēdzēja valsts.

c) Ja ir atrasti citi līdzekļi deficīta vai kādas tā daļas pagaidu segšanai, Asambleja var nolemt šādu deficītu pārnest citā budžeta sadaļā un neprasīt dalībvalstīm maksāt dalības maksu.

d) Ja Savienības finansiālais stāvoklis to atļauj, Asambleja var nolemt, ka visas dalības maksas, kas saņemtas saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, tiek atmaksātas Līgumslēdzējām valstīm, kas tās samaksājušas.

e) Dalībvalstis, kas nav maksājušas b) apakšpunktā minēto dalības maksu divu gadu laikā no Asamblejas noteiktā maksāšanas termiņa, nevar izmantot savas balsstiesības nevienā Savienības struktūrvienībā. Tomēr katra Savienības struktūrvienība var atļaut šādai dalībvalstij turpināt izmantot balsstiesības, ja Savienība pārliecinās, ka maksājums nokavēts ārkārtēju un nenovēršamu apstākļu dēļ.

6. Ja budžets nav pieņemts pirms jaunā finanšu perioda sākuma, tas saskaņā ar finansēšanas noteikumiem paliek tāds pats kā iepriekšējā gada budžets.

7. a) Savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido Līgumslēdzēju valstu vienreizēji maksājumi. Ja šis fonds kļūst nepietiekams, Asambleja organizē tā palielināšanu. Ja daļa fonda vairs nav vajadzīga, to atmaksā.

b) Par katras Līgumslēdzējas valsts sākotnējā maksājuma apjomu šajā fondā vai piedalīšanos tā palielināšanā lemj Asamblejā saskaņā ar principiem, kas līdzīgi 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem principiem.

c) Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un pēc tam, kad tā ir uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas atzinumu, nosaka maksāšanas noteikumus.

d) Katra atmaksājamā summa ir proporcionāla katras Līgumslēdzēja valsts veiktā maksājuma lielumam, ņemot vērā laiku, kad ticis veikts šis maksājums.

8. a) Organizācijas līgumā par tās galvenās mītnes atrašanās vietu ar valsti, kurā atrodas galvenā mītne, paredz, ka gadījumā, kad apgrozāmā kapitāla fonds ir nepietiekams, šī valsts piešķir aizdevumu. Aizdevuma lielumu un tā piešķiršanas nosacījumus katrā gadījumā nosaka atsevišķā līgumā starp šo valsti un Organizāciju. Kamēr valstij ir pienākums piešķirt aizdevumu, šai valstij ex officio ir vieta Asamblejā un Izpildu komitejā.

b) Šā punkta a) apakšpunktā minētajai valstij un Organizācijai ir tiesības ar rakstisku paziņojumu denonsēt pienākumu piešķirt aizdevumu. Denonsēšana stājas spēkā pēc trim gadiem pēc tā gada beigām, kurā paziņojums ir sniegts.

9. Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas Līgumslēdzējas valstis vai ārējais revidents saskaņā ar finanšu noteikumiem. Asambleja tos ieceļ ar īpašu līgumu.

58. pants

Reglaments

1. Šim līgumam pievienotais Reglaments paredz noteikumus:

i) par jautājumiem, attiecībā uz kuriem šajā līgumā ir tieša atsauce uz Reglamentu vai par kuriem ir īpaši noteikts, ka tos paredz Reglaments;

ii) par administratīvajām prasībām, jautājumiem vai procedūrām;

iii) par jebkādu informāciju, kas derīga šā līguma noteikumu īstenošanai.

2. a) Asambleja var grozīt Reglamentu.

b) Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem grozījumus pieņem ar trīs ceturtdaļu derīgo balsu vairākumu.

3. a) Reglaments paredz īpašus noteikumus, kurus var grozīt

i) tikai vienbalsīgi vai

ii) tikai tad, ja neiebilst neviena no Līgumslēdzējām valstīm, kuru valsts iestādes darbojas kā Starptautiskās patentmeklējumu iestādes vai Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes, vai neiebilst tā Līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas starptautiska organizācija, kas pilda minētās funkcijas, un kuru šim nolūkam pilnvarojušas pārējās minētās organizācijas dalībvalstis.

b) Ikviena šāda noteikuma svītrošana no piemērojamām prasībām nākotnē vajadzīga attiecīgi a) apakšpunkta i) daļā vai a) apakšpunkta ii) daļā minēto nosacījumu izpilde.

c) Ikviena noteikuma iekļaušanai kādā no a) apakšpunktā minētajām piemērojamām prasībām nākotnē vajadzīga vienprātīga piekrišana.

4. Reglaments paredz, ka ģenerāldirektors Asamblejas pārraudzībā izstrādā Administratīvo instrukciju.

5. Šā līguma un Reglamenta noteikumu pretrunu gadījumā piemēro Līguma noteikumus.

VI nodaļa

Strīdi

59. pants

Strīdi

Saskaņā ar 64. panta 5. punktu par visiem tiem strīdiem starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm par šā līguma vai Reglamenta iztulkošanu vai piemērošanu, kas nav atrisināti sarunu ceļā, ikviena iesaistītā valsts var iesniegt prasību Starptautiskajā Tiesā saskaņā ar šīs tiesas statūtiem, ja vien iesaistītās valstis nevienojas par citu strīda atrisināšanas veidu. Līgumslēdzēja valsts, kas iesniedz prasību tiesā, par to informē Starptautisko biroju, kurš savukārt informē par to pārējās dalībvalstis.

VII nodaļa

Pārskatīšana un grozīšana

60. pants

Līguma pārskatīšana

1. Šo līgumu laiku pa laikam pārskata īpaša Līgumslēdzēju valstu konference.

2. Par pārskatīšanas konferences sasaukšanu lemj Asambleja.

3. Jebkurai Starpvaldību organizācijai, kas iecelta par Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi, pārskatīšanas konferencē atļauts piedalīties kā novērotājai.

4. Līguma 53. panta 5., 9. un 11. punktu, 54. pantu, 55. panta 4.-8. punktu, 56. un 57. pantu var grozīt vai nu pārskatīšanas konference, vai saskaņā ar 61. panta noteikumiem.

61. pants

Līguma atsevišķu noteikumu grozīšana

1. a) Priekšlikumus 53. panta 5., 9. un 11. punkta, 54. panta, 55. panta 4.-8. punkta, 56. un 57. panta grozīšanai var iesniegt Asamblejas dalībvalsts, Izpildu komiteja vai ģenerāldirektors.

b) Šos priekšlikumus ģenerāldirektors paziņo Līgumslēdzējām valstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

2. a) Šā panta 1. punktā minētos grozījumus pieņem Asambleja.

b) Grozījumu pieņemšanai vajadzīgas trīs ceturtdaļas derīgo balsu.

3. a) Ikviens šā panta 1. punktā minētais grozījums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis rakstiskus paziņojumus par piekrišanu grozījumiem no trim ceturtdaļām šo grozījumu pieņemšanas laikā esošo Asamblejas dalībvalstu, kuras minētos paziņojumus veic saskaņā ar savām atbilstošajām konstitucionālajām procedūrām.

b) Visi minēto pantu grozījumi, kuru pieņemšanai ir saņemta šāda piekrišana, ir saistoši visām šo grozījumu spēkā stāšanās laikā esošajām Asamblejas dalībvalstīm ar nosacījumu, ka grozījumi, kas paredz dalībvalstu finansiālo saistību palielināšanos, ir saistoši tikai tām valstīm, kuras paziņojušas par piekrišanu šādiem grozījumiem.

c) Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, ir saistoši visām valstīm, kuras kļūst par Asamblejas loceklēm pēc šo grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

62. pants

Kļūšana par Līguma pusi

1. Jebkura Starptautiskās Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības dalībvalsts kļūst par šā līguma pusi:

i) parakstot un deponējot ratifikācijas instrumentu vai

ii) deponējot pievienošanās instrumentu.

2. Ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus deponē ģenerāldirektoram.

3. Šim līgumam piemēro Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Stokholmas redakcijas 24. pantu.

4. Neviena Līgumslēdzēja valsts nedrīkst iztulkot šā panta 3. punktu tādējādi, ka kāda Līgumslēdzēja valsts netieši atzīst vai klusējot pieņem tādu faktisko situāciju attiecībā uz kādu teritoriju, uz kuru cita Līgumslēdzēja valsts ir attiecinājusi šo līgumu saskaņā ar minēto punktu.

63. pants

Līguma stāšanās spēkā

1. a) Saskaņā ar šā panta 3. punktu Līgums stājas spēkā pēc trim mēnešiem pēc tam, kad astoņas valstis ir deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus, ar nosacījumu, ka katra no vismaz četrām šīm valstīm atbilst jebkuram no šiem nosacījumiem:

i) šajā valstī iesniegto pieteikumu skaits pārsniedz 40 000 saskaņā ar pēdējo ikgadējo

Starptautiskā biroja publicēto statistiku;

ii) šīs valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji ir iesnieguši vismaz 1000 pieteikumus vienā ārvalstī saskaņā ar pēdējo ikgadējo Starptautiskā biroja publicēto statistiku;

iii) šīs valsts iestāde ir saņēmusi vismaz 10 000 pieteikumu no ārvalstu pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar pēdējo ikgadējo Starptautiskā biroja publicēto statistiku.

b) Šajā punktā termins “pieteikumi” neietver pieteikumus lietderīgajiem modeļiem.

2. Saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem katrai valstij, kas nekļūst par Līguma dalībvalsti tā spēkā stāšanās laikā 1. punktā minētajā kārtībā, Līgums kļūst saistošs trīs mēnešus pēc dienas, kurā šī valsts deponē savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

3. Tomēr šā līguma II nodaļas noteikumi un šim līgumam pievienotā Reglamenta atbilstošie noteikumi kļūst piemērojami tikai no dienas, kad vismaz trīs valstis, no kurām katra atbilst vismaz vienam no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, kļūst par Līguma dalībvalstīm, nedeklarējot, ka tām nav nodoma uzņemties II nodaļā paredzētās saistības, kā paredzēts 64. panta 1. punktā. Šī diena tomēr nevar būt agrāk par sākotnējās spēkā stāšanās dienu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

64. pants

Atrunas

1. a) Katra valsts var deklarēt, ka tai nav saistoši II nodaļas noteikumi.

b) Valstīm, kas iesniegušas a) apakšpunktā minēto deklarāciju, nav saistoši II nodaļas noteikumi un Reglamenta atbilstošie noteikumi.

2. a) Katra valsts, kas nav iesniegusi 1. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju, var deklarēt, ka:

i) tai nav saistoši 39. panta 1. punkta noteikumi attiecībā uz starptautiskā pieteikuma eksemplāra un tā tulkojuma (kā paredzēts) nosūtīšanu,

ii) pienākums atlikt nacionālo izskatīšanu saskaņā ar 40. pantu neliedz starptautiskā pieteikuma vai tā tulkojuma publicēšanu, ko veic nacionālā iestāde vai kas tiek veikta ar šādas iestādes starpniecību, tomēr neatbrīvojot no 30. un 38. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

b) Valstis, kas iesniegušas šo deklarāciju, uzņemas attiecīgās saistības.

3. a) Katra valsts var deklarēt, ka, ciktāl tas attiecas uz šo valsti, starptautisko pieteikumu starptautiskā publikācija netiek prasīta.

b) Ja pēc 18 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma starptautiskajā pieteikumā ir norādītas tikai tādas valstis, kas iesniegušas a) apakšpunktā minēto deklarāciju, starptautisko pieteikumu saskaņā ar 21. panta 2. punktu nepublicē.

c) Ja piemēro šā punkta b) apakšpunkta noteikumus, Starptautiskais birojs starptautisko pieteikumu tomēr publicē:

i) pēc pieteicēja lūguma, kā to paredz Reglaments,

ii) ja kādas norādītās valsts iestāde vai kāda iestāde tās vārdā ir publicējusi uz starptautisku pieteikumu pamatotu nacionālo pieteikumu vai patentu, uzreiz pēc šādas publikācijas, bet ne agrāk par 18 mēnešiem kopš prioritātes datuma.

4. a) Katra valsts, kuras tiesību akti paredz, ka tās patenti atbilst zināmajam tehnikas līmenim no datuma pirms publikācijas, bet zināmā tehnikas līmeņa nolūkā nepielīdzina prioritātes datumu, kas pieprasīts saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, pieteikuma faktiskajam datumam šajā valstī, var deklarēt, ka tāda starptautiskā pieteikuma iesniegšana ārpus šīs valsts, kurā ir norādīta šī valsts, nav pielīdzināma faktiskajai iesniegšanai šajā valstī zināmā tehnikas līmeņa vajadzībām.

b) Katrai valstij, kas iesniegusi a) apakšpunktā minēto deklarāciju, attiecīgajā apjomā nav saistoši 11. panta 3. punkta noteikumi.

c) Katra valsts, kas iesniegusi a) apakšpunktā minēto deklarāciju, vienlaicīgi rakstiski nosaka, no kura datuma un kādos apstākļos starptautiskais pieteikums, kurā norādīta šī valsts, zināmā tehnikas līmeņa izpratnē stājas spēkā šajā valstī. Šo nosacījumu var jebkurā laikā mainīt, iesniedzot par to paziņojumu ģenerāldirektoram.

5. Katra valsts var deklarēt, ka tai nav saistošs 59. pants. Strīdos starp dalībvalsti, kas iesniegusi šādu deklarāciju, un citu valsti 59. panta noteikumus nepiemēro.

6. a) Deklarāciju saskaņā ar šo pantu iesniedz rakstveidā. To var iesniegt vienlaikus ar Līguma parakstīšanu, ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā, izņemot 5. punktā minēto gadījumu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Šāda paziņojuma gadījumā deklarācija stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kad ģenerāldirektors saņēmis šo paziņojumu, un tā neskar starptautiskos pieteikumus, kas iesniegti pirms minētā sešu mēnešu termiņa beigām.

b) Deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma, kad ģenerāldirektors saņēmis šo paziņojumu, un saskaņā ar 3. punktu iesniegtās deklarācijas atsaukuma gadījumā tas neskar starptautiskos pieteikumus, kas iesniegti pirms minētā trīs mēnešu termiņa beigām.

7. Šim līgumam nav atļautas citas atrunas, izņemot 1.-5. punktā minētās atrunas.

65. pants

Pakāpeniska piemērošana

1. Ja nolīgumā ar Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādi ir paredzēti pārejas noteikumi, kas ierobežo to starptautisko pieteikumu skaitu vai veidus, kurus šī iestāde apņemas izskatīt, Asambleja veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski piemērotu šo līgumu un Reglamentu attiecībā uz šiem starptautisko pieteikumu veidiem. Šo noteikumu piemēro arī lūgumiem veikt starptautiskā tipa patentmeklējumus saskaņā ar 15. panta 5. punktu.

2. Asambleja nosaka datumus, no kuriem saskaņā ar 1. punktu var iesniegt starptautiskos pieteikumus un pieprasījumus veikt starptautisko pirmējo ekspertīzi. Šie datumi nevar tikt noteikti vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma stāšanās spēkā saskaņā ar 63. panta 1. punktu vai pēc datuma, kad kļūst saistoši II nodaļas noteikumi saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

66. pants

Denonsēšana

1. Katra Līgumslēdzēja valsts var denonsēt Līgumu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerāldirektors ir saņēmis minēto paziņojumu. Tas neskar starptautiskā pieteikuma tiesiskās sekas valstī, kura denonsē līgumu, ja starptautiskais pieteikums bijis iesniegts un – ja šī valsts ir bijusi izraudzītā valsts – izraudzīšana ir notikusi pirms minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās.

67. pants

Parakstīšana un valodas

1. a) Līgumu paraksta vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

b) Oficiālos tekstus japāņu, krievu, portugāļu, spāņu un vācu valodā, kā arī jebkurā citā valodā pēc Asamblejas norādījuma apstiprina ģenerāldirektors pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām valdībām.

2. Šo līgumu var parakstīt Vašingtonā līdz 1970. gada 31. decembrim.

68. pants

Depozitāra funkcijas

1. Līguma oriģināleksemplārs pēc parakstīšanas termiņa beigām tiek deponēts ģenerāldirektoram.

2. Ģenerāldirektors apstiprina un nosūta Līguma un tam pievienotā Reglamenta divus eksemplārus visu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstu valdībām un, pēc pieprasījuma, citu valstu valdībām.

3. Ģenerāldirektors reģistrē šo līgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

4. Ģenerāldirektors apstiprina un nosūta Līguma un tam pievienotā Reglamenta visu grozījumu divus eksemplārus visu Līgumslēdzēju valstu valdībām un, pēc pieprasījuma, citu valstu valdībām.

69. pants

Paziņojumi

Ģenerāldirektors paziņo visu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstu valdībām par:

i) parakstīšanu saskaņā ar 62. pantu;

ii) 62. pantā minēto ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu;

iii) šā līgums spēkā stāšanās datumu un datumu, kopš kura saskaņā ar 63. panta 3. punktu ir piemērojama II nodaļa;

iv) saskaņā ar 64. panta 1.-5. punktu iesniegtajām deklarācijām;

v) saskaņā ar 64. panta 6. punkta b) apakšpunktu iesniegto deklarāciju atsaukumu;

vi) saskaņā ar 66. pantu saņemtajiem denonsēšanas paziņojumiem un

vii) visām saskaņā ar 31. panta 4. punktu iesniegtajām deklarācijām.