Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

Patentu kooperācijas līgums (PCT)

noslēgts Vašingtonā 1970. gada 19. jūnijā,
grozīts 1979. gada 28. septembrī un
modificēts 1984. gada 3. februārī un 2001. gada 3. oktobrī
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija
ŽENĒVA

Dalībvalstis,

vēlēdamās dot ieguldījumu zinātnes un tehnikas attīstībā;

vēlēdamās pilnveidot izgudrojumu tiesisko aizsardzību;

vēlēdamās vienkāršot un padarīt ekonomiskāku izgudrojumu aizsardzības iegūšanu, ja aizsardzību prasa vairākās valstīs;

vēlēdamās sekmēt un paātrināt sabiedrības pieeju tehniskajai informācijai, kas atrodama dokumentos, kuros aprakstīti jauni izgudrojumi;

vēlēdamās veicināt un paātrināt jaunattīstības valstu ekonomisko izaugsmi, nosakot pasākumus, kas uzlabo to tiesību sistēmu efektivitāti gan valsts, gan reģionālā līmenī, kuras ir radītas izgudrojumu aizsardzībai, padarot viegli pieejamu informāciju par tiem tehniskajiem risinājumiem, kas ir piemēroti to īpašajām vajadzībām, un sekmējot pieeju mūsdienu tehnoloģijām, kuru apjoms nepārtraukti pieaug;

būdamas pārliecinātas, ka sadarbība starp tautām ievērojami sekmē šo mērķu sasniegšanu,

ir noslēgušas šo līgumu.

Ievada noteikumi

1. pants

Savienības izveidošana

1. Šā līguma dalībvalstis (turpmāk – Līgumslēdzējas valstis) izveido Savienību, lai sadarbotos izgudrojumu aizsardzības pieteikumu iesniegšanā, patentmeklējumu veikšanā un ekspertīzē, kā arī īpašu tehnisku pakalpojumu sniegšanā. Savienību sauc “Starptautiskā Patentu kooperācijas savienība”.

2. Līguma noteikumus nevar interpretēt tā, ka tie mazina tiesības, kas saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir katras šīs konvencijas līgumslēdzējas valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā līgumā un Reglamentā, ja nav īpaši noteikts citādi,

i) “pieteikums” ir pieteikums izgudrojuma aizsardzībai; atsauces uz “pieteikumu” interpretē kā atsauces uz pieteikumu izgudrojumu patentiem, autorapliecībām, racionalizācijas priekšlikumu apliecībām, lietderīgajiem modeļiem, papildu patentiem vai aizsardzības sertifikātiem, papildu autorapliecībām un papildu racionalizācijas priekšlikumu apliecībām;

ii) atsauces uz “patentu” ir atsauces uz izgudrojumu patentiem, autorapliecībām, racionalizācijas priekšlikumu apliecībām, lietderīgajiem modeļiem, papildu patentiem vai aizsardzības sertifikātiem, papildu autorapliecībām un papildu racionalizācijas priekšlikumu apliecībām;

iii) “nacionālais patents” ir patents, ko piešķir nacionālā kompetentā iestāde;

iv) “reģionālais patents” ir patents, ko piešķir nacionālā vai starpvaldību iestāde, kurai ir pilnvaras piešķirt patentus, kas ir spēkā vairāk nekā vienā valstī;

v) “reģionālais pieteikums” ir pieteikums reģionālajam patentam;

vi) atsauces uz “nacionālo pieteikumu” ir atsauces uz tādu pieteikumu nacionālajam patentam un reģionālajam patentam, kas nav pieteikums, kurš iesniegts saskaņā ar šo līgumu;

vii) “starptautiskais pieteikums” ir pieteikums, kurš iesniegts saskaņā ar šo līgumu;

viii) atsauces uz “pieteikumu” ir atsauces uz starptautiskajiem pieteikumiem un nacionālajiem pieteikumiem;

ix) atsauces uz “patentu” ir atsauces uz nacionālo patentu vai reģionālo patentu;

x) atsauces uz “nacionālajiem tiesību aktiem” ir atsauces uz Līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem vai, reģionālā pieteikuma vai reģionālā patenta gadījumā atsauces uz līgumu, kas reglamentē reģionālo pieteikumu iesniegšanu vai reģionālo patentu piešķiršanu;

xi) “prioritātes datums” termiņu aprēķināšanā nozīmē:

a) pieteikuma iesniegšanas datumu, kura prioritāte ir pieprasīta, ja starptautiskā pieteikumā ir prioritātes prasība saskaņā ar 8. pantu;

b) agrākā pieteikuma iesniegšanas datumu, kura prioritāte tiek prasīta, ja starptautiskajā pieteikumā ir vairākas prioritātes prasības saskaņā ar 8. pantu;

c) starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu, ja pieteikumā netiek prasīta prioritāte saskaņā ar 8. pantu;

xii) “nacionālā iestāde” ir Līgumslēdzējas valsts iestāde, kam uzticēts piešķirt patentus; atsauce uz “nacionālo iestādi” ir arī atsauce uz jebkuru starpvaldību iestādi, kurai vairākas valstis ir uzticējušas patentu piešķiršanas pienākumu, ar noteikumu, ka vismaz viena no šīm valstīm ir Līgumslēdzēja valsts, un ar noteikumu, ka minētās valstis ir pilnvarojušas šo iestādi uzņemties saistības un īstenot pilnvaras, kuras šis līgums un Reglaments uzliek nacionālajām iestādēm;

xiii) “norādītā iestāde” ir nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas attiecīgās valsts labā, ko norādījis pieteicējs saskaņā ar līguma I nodaļu;

xiv) “izraudzītā iestāde” ir nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas attiecīgās valsts labā, ko izraudzījis pieteicējs saskaņā ar līguma II nodaļu;

xv) “saņēmējiestāde” ir nacionālā iestāde vai starpvaldību organizācija, kurā iesniedz starptautiskos pieteikumus;

xvi) “Savienība” ir Starptautiskā Patentu kooperācijas savienība;

xvii) “Asambleja” ir Savienības asambleja;

xviii) “Organizācija” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

xix) “Starptautiskais birojs” ir Organizācijas Starptautiskais birojs un, kamēr vēl pastāv,

Starptautiskie apvienotie intelektuālā īpašuma aizsardzības biroji (BIRPI);

xx) “ģenerāldirektors” ir Organizācijas ģenerāldirektors un, kamēr vēl pastāv BIRPI, to direktors.

I nodaļa

Starptautiskais pieteikums un starptautiskais patentmeklējums

3. pants

Starptautiskais pieteikums

1. Katrā Līgumslēdzējā valstī pieteikumus izgudrojumu aizsardzībai var iesniegt kā starptautiskus pieteikumus saskaņā ar šo līgumu.

2. Starptautiskā pieteikumā atbilstoši šim līgumam un Reglamentam ir iesniegums, apraksts, viena vai vairākas pretenzijas, viens vai vairāki zīmējumi (ja tie vajadzīgi) un kopsavilkums.

3. Kopsavilkums kalpo tikai kā tehniskā informācija, un to nevar ņemt vērā citiem nolūkiem, īpaši prasītās aizsardzības apjoma iztulkošanai.

4. Starptautiskais pieteikums:

i) ir noteiktajā valodā;

ii) atbilst noteiktām tehniskām prasībām;

iii) atbilst noteiktajai izgudrojuma vienotības prasībai;

iv) ir pakļauts noteikto nodevu samaksai.

4. pants

Iesniegums

1. Iesniegumā ir:

i) lūgums izskatīt starptautisko pieteikumu saskaņā ar šo līgumu;

ii) norādīta viena vai vairākas Līgumslēdzējas valstis, kurās tiek prasīta izgudrojuma aizsardzība uz starptautiskā pieteikuma pamata (“norādītās valstis”); ja kādā no norādītajām valstīm ir pieejams reģionālais patents un pieteicējs labāk vēlas saņemt reģionālo patentu nekā nacionālo patentu, tas jānorāda iesniegumā; ja saskaņā ar līgumu par reģionālo patentu pieteicējs nedrīkst attiecināt pieteikumu tikai uz atsevišķām šā līguma dalībvalstīm, vienas no šīm valstīm norādīšana un norāde, ka pieteicējs vēlas saņemt reģionālo patentu, tiek uzskatīta par visu minētā līguma dalībvalstu norādīšanu; ja saskaņā ar norādītās valsts tiesību aktiem šīs valsts norādīšana nozīmē pieteikumu reģionālajam patentam, šīs valsts norādīšana tiek uzskatīta par vēlmi saņemt reģionālo patentu;

iii) pieteicēja un pārstāvja (ja tāds ir) vārds un citas noteiktās ziņas;

iv) izgudrojuma nosaukums;

v) izgudrotāja vārds un citas noteiktās ziņas par to, ja vismaz vienas norādītās valsts tiesību akti paredz, ka šīs ziņas jāsniedz, iesniedzot nacionālo pieteikumu. Citā gadījumā minētās ziņas var norādīt iesniegumā vai iesniegt atsevišķā dokumentā, kas adresēts katrai norādītajai iestādei, kuras nacionālie tiesību akti paredz, ka šīs ziņas var iesniegt vēlāk par pieteikuma iesniegšanas datumu.

2. Par katru norādīšanu noteiktā termiņā jāmaksā noteiktā maksa.

3. Ja pieteicējs neprasa cita veida aizsardzību, kas minēta 43. pantā, norādījums nozīmē, ka vēlamā aizsardzība ir patenta piešķiršana norādītajā valstī vai attiecībā uz norādīto valsti. Šīs daļas izpratnē 2. panta ii) punktu nepiemēro.

4. Tam, ka iesniegumā nav norādīts izgudrotāja vārds un citas noteiktās ziņas par to, nav tiesisku seku tajā norādītajā valstī, kuras tiesību akti paredz, ka minētās ziņas ir jāiesniedz, taču tās var iesniegt pēc nacionālā pieteikuma iesniegšanas datuma. Minēto ziņu neiesniegšanai atsevišķa dokumenta veidā nav tiesisku seku tajā norādītajā valstī, kuras tiesību akti neparedz šādu ziņu iesniegšanu.

5. pants

Apraksts

Aprakstam jāatspoguļo izgudrojums pietiekami skaidri un pilnīgi, lai lietpratējs attiecīgajā jomā to spētu īstenot.

6. pants

Pretenzijas

Pretenzijā vai pretenzijās nosaka objektu, kam tiek prasīta aizsardzība. Pretenzijām jābūt skaidrām un izsmeļošām. Tām jābūt pilnībā pamatotām ar aprakstu.

7. pants

Zīmējumi

1. Saskaņā ar šā panta 2. punkta ii) apakšpunktu zīmējumus prasa, ja tie vajadzīgi izgudrojuma izpratnei.

2. Ja izgudrojuma būtību var ilustrēt ar zīmējumiem, lai gan zīmējumi nav vajadzīgi izgudrojuma izpratnei:

i) pieteicējs var iekļaut šādus zīmējumus starptautiskā pieteikumā,

ii) katra norādītā iestāde var prasīt, lai pieteicējs iesniedz šādus zīmējumus noteiktā termiņā.

8. pants

Prioritātes pieprasījums

1. Starptautiskajā pieteikumā var būt paziņojums saskaņā ar Reglamentu par viena vai vairāku tādu agrāku pieteikumu prioritātes pieprasīšanu, kas bijuši iesniegti kādā no Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstī vai attiecībā uz šādu valsti.

2. a) Saskaņā ar šā punkta b) apakšpunkta noteikumiem 1. punktā minētajam paziņojumam par prioritātes pieprasīšanu ir tādi noteikumi un spēks, kādi paredzēti Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 4. pantā atbilstoši Stokholmas redakcijai.

b) Starptautiskajā pieteikumā, kam tiek prasīta viena vai vairāku tādu agrāku pieteikumu prioritāte, kuri iesniegti kādā Līgumslēdzējā valstī vai attiecībā uz kādu Līgumslēdzēju valsti, var būt norādīta šī valsts. Ja starptautiskajā pieteikumā tiek prasīta viena vai vairāku tādu agrāku nacionālo pieteikumu prioritāte, kas bijuši iesniegti norādītajā valstī vai attiecībā uz norādīto valsti, vai ja tiek prasīta tāda starptautiskā pieteikuma prioritāte, kurā ir norādīta tikai viena valsts, prioritātes pieprasījuma nosacījumus un tiesiskas sekas šajā valstī nosaka šīs valsts tiesību akti.

9. pants

Pieteicējs

1. Starptautisko pieteikumu var iesniegt Līgumslēdzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis.

2. Asambleja var pieņemt lēmumu atļaut iesniegt starptautisko pieteikumu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību to dalībvalstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem, kuras nav šā līguma dalībvalstis.

3. Pastāvīgās dzīves vietas un pilsonības jēdzienus un šo jēdzienu piemērošanu gadījumos, kad ir vairāki pieteicēji vai kad visām norādītajām valstīm nav vieni un tie paši pieteicēji, nosaka Reglaments.

10. pants

Saņēmējiestāde

Starptautisko pieteikumu iesniedz noteiktajā saņēmējiestādē, kas to pārbauda un virza izskatīšanai saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

11. pants

Starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datums un tiesiskās sekas

1. Saņēmējiestāde par starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu uzskata starptautiskā pieteikuma saņemšanas datumu, ja minētā iestāde konstatē, ka saņemšanas brīdī:

i) ņemot vērā pieteicēja pastāvīgo dzīves vietu vai pilsonību, viņam acīmredzami ir tiesības iesniegt starptautisko pieteikumu šajā saņēmējiestādē;

ii) starptautiskais pieteikums ir noteiktajā valodā;

iii) starptautiskajam pieteikumam ir vismaz šādas daļas:

a) norāde, ka pieteikums ir paredzēts kā starptautisks pieteikums;

b) vismaz vienas Līgumslēdzējas valsts norādījums;

c) pieteicēja nosaukums vai vārds, kā paredzēts;

d) daļa, kas izskatās pēc apraksta;

e) daļa, kas izskatās pēc pretenzijas vai pretenzijām.

2. a) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka starptautiskais pieteikums tā saņemšanas brīdī neatbilst šā panta 1. punkta noteikumiem, tā saskaņā ar Reglamentu aicina pieteicēju novērst nepilnības.

b) Ja pieteicējs izpilda aicinājumā prasītos labojumus saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, saņēmējiestāde piešķir kā starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datumu to datumu, kurā tā saņēmusi prasītos labojumus.

3. Saskaņā ar 64. panta 4. punktu ikvienam starptautiskajam pieteikumam, kas atbilst šā panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasībām un kam piešķirts starptautiskā pieteikuma iesniegšanas datums, no šā datuma katrā dalībvalstī ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šīs valsts nacionālajam pieteikumam, un šo datumu uzskata par faktisko iesniegšanas datumu katrā norādītajā valstī.

4. Katrs starptautiskais pieteikums, kas atbilst šā panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasībām, ir vienlīdzīgs ar nacionālo pieteikumu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību izpratnē.

12. pants

Starptautiskā pieteikuma nodošana Starptautiskajam birojam un Starptautiskajai patentmeklējumu iestādei

1. Viens starptautiskā pieteikuma eksemplārs glabājas saņēmējiestādē (“iekšējais eksemplārs”), vienu eksemplāru (“reģistra eksemplārs”) nosūta uz Starptautisko biroju un vēl vienu eksemplāru (“patentmeklējumu eksemplārs”) nosūta uz 16. pantā minēto Starptautisko patentmeklējumu iestādi saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

2. Reģistra eksemplāru uzskata par starptautiskā pieteikuma īsto eksemplāru.

3. Starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, ja reģistra eksemplārs noteiktajā termiņā netiek saņemts Starptautiskajā birojā.

13. pants

Starptautiskā pieteikuma eksemplāra pieejamība norādītajām iestādēm

1. Katra norādītā iestāde var prasīt, lai Starptautiskais birojs tai pārsūta starptautiskā pieteikuma eksemplāru pirms 20. pantā minētā paziņojuma, un Starptautiskais birojs šādu eksemplāru nosūta norādītajai iestādei cik drīz vien iespējams pēc viena gada termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma.

2. a) Pieteicējs var jebkurā laikā nosūtīt sava starptautiskā pieteikuma eksemplāru jebkurai norādītajai iestādei.

b) Pieteicējs var jebkurā laikā lūgt, lai Starptautiskais birojs pārsūta viņa starptautiskā pieteikuma eksemplāru jebkurai norādītajai iestādei, un Starptautiskais birojs to pārsūta cik drīz vien iespējams.

c) Ikviena valsts iestāde var informēt Starptautisko biroju, ka tā nevēlas saņemt šā punkta b) apakšpunktā minētos eksemplārus, un šādā gadījumā minēto apakšpunktu neattiecina uz šo iestādi.

14. pants

Starptautiskā pieteikuma atsevišķas nepilnības

1. a) Saņēmējiestāde pārbauda, vai starptautiskajam pieteikumam ir kāda no šādām nepilnībām:

i) tas nav parakstīts, kā noteikts Reglamentā;

ii) tajā nav noteikto ziņu par pieteicēju;

iii) tajā nav izgudrojuma nosaukuma;

iv) tajā nav kopsavilkuma;

v) tas neatbilst tehniskiem nosacījumiem tādā apjomā, kā noteikts Reglamentā.

b) Ja saņēmējiestāde konstatē kādu no minētajām nepilnībām, tā uzaicina pieteicēju noteiktā termiņā labot starptautisko pieteikumu, un, ja tas netiek izdarīts, pieteikumu uzskata par atsauktu un saņēmējiestāde par to paziņo.

2. Ja starptautiskajā pieteikumā ir atsauces uz zīmējumiem, kuri pieteikumam faktiski nav pievienoti, saņēmējiestāde par to paziņo pieteicējam, un pieteicējs var šos zīmējumus iesniegt noteiktajā termiņā, un, ja tas tiek izdarīts, starptautiskā pieteikuma datums ir datums, kurā saņēmējiestāde saņem šos zīmējumus. Pretējā gadījumā katru atsauci uz zīmējumiem uzskata par neesošu.

3. a) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka noteiktajā termiņā nav samaksātas 3. panta 4. punkta iv) apakšpunktā minētās maksas vai nav samaksāta 4. panta 2. punktā minētā maksa par visām norādītajām valstīm, starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

b) Ja saņēmējiestāde konstatē, ka 4. panta 2. punktā noteiktā maksa paredzētajā termiņā ir samaksāta par vienu vai vairākām (bet ne par visām) norādītajām valstīm, to valstu norādīšana, par kurām maksa nav veikta paredzētajā termiņā, tiek uzskatīta par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

4. Ja pēc tam, kad saņēmējiestāde ir piešķīrusi starptautiskajam pieteikumam starptautiskā pieteikuma datumu, tā noteiktajā termiņā konstatē, ka minētajā datumā nav bijušas izpildītas 11. panta 1. punkta i) - iii) apakšpunkta prasības, pieteikumu uzskata par atsauktu, un saņēmējiestāde par to paziņo.

15. pants

Starptautiskais patentmeklējums

1. Katram starptautiskajam pieteikumam tiek veikts starptautiskais patentmeklējums.

2. Starptautiskā patentmeklējuma mērķis ir atklāt zināmo tehnikas līmeni.

3. Starptautisko patentmeklējumu veic, pamatojoties uz pretenzijām, ņemot vērā aprakstu un zīmējumus (ja tādi ir).

4. Šā līguma 16. pantā minētā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde cenšas atklāt zināmo tehnikas līmeni tik pilnīgi, cik atļauj tās iespējas, un jebkurā gadījumā tā ievēro Reglamentā norādīto dokumentāciju.

5. a) Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti paredz, ka pieteicējs, kas iesniedz nacionālajā iestādē vai iestādē, kura darbojas šīs valsts labā, nacionālo pieteikumu, saskaņā ar šiem tiesību aktiem var lūgt veikt patentmeklējumu, kas ir līdzīgs starptautiskajam patentmeklējumam (“starptautiskā tipa patentmeklējums”).

b) Ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti to paredz, nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas šīs valsts labā, var veikt starptautiskā tipa patentmeklējumu katram pieteikumam, kurš tiek iesniegts šajā valstī.

c) Starptautiskā tipa patentmeklējumu veic tā 16. pantā minētā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, kas būtu kompetenta veikt starptautisko patentmeklējumu, ja nacionālais pieteikums būtu starptautiskais pieteikums un tas būtu iesniegts šā punkta a) un b) apakšpunktos minētajā iestādē. Ja nacionālais pieteikums ir valodā, kurā atbilstoši Starptautiskās patentmeklējumu iestādes viedoklim tā nespēj veikt savu darbu, starptautiskā tipa patentmeklējumu veic, pamatojoties uz pieteicēja sagatavotu tulkojumu valodā, kas paredzēta starptautiskiem pieteikumiem un ko Starptautiskā patentmeklējumu iestāde apņēmusies atzīt attiecībā uz starptautiskiem pieteikumiem. Nacionālo pieteikumu un tā tulkojumu vajadzības gadījumā iesniedz tādā formā, kāda paredzēta starptautiskiem pieteikumiem.

16. pants

Starptautiskā patentmeklējumu iestāde

1. Starptautisko patentmeklējumu veic Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, kas var būt nacionālā iestāde vai starpvaldību organizācija, tāda kā Starptautiskais patentu institūts, kura uzdevumos ietilpst dokumentāra patentmeklējumu ziņojuma sagatavošana par zināmo tehnikas līmeni attiecībā uz izgudrojumiem, kas ir pieteikumu objekti.

2. Ja laikā, kamēr tiek nodibināta vienota Starptautiskā patentmeklējumu iestāde, pastāv vairākas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes, katra saņēmējiestāde saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto līgumu ieceļ to Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai iestādes, kas ir tiesīgas veikt patentmeklējumus tiem starptautiskajiem pieteikumiem, kuri iesniegti šajā saņēmējiestādē.

3. a) Starptautiskās patentmeklējumu iestādes ieceļ Asambleja. Katra nacionālā iestāde un katra starpvaldību organizācija, kas var izpildīt c) apakšpunktā minētās prasības, var tikt iecelta par Starptautisko patentmeklējumu iestādi.

b) Iecelšana notiek ar nacionālās iestādes vai starpvalstu organizācijas piekrišanu un pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp šādu iestādi vai organizāciju un Starptautisko biroju un ko apstiprina Asambleja. Līgums nosaka pušu tiesības un pienākumus, jo īpaši, šīs iestādes vai organizācijas oficiālu apņemšanos piemērot un ievērot visus starptautisko patentmeklējumu kopīgos noteikumus.

c) Reglaments nosaka prasību minimumu, īpaši attiecībā uz cilvēku skaitu un dokumentāciju, kas katrai iestādei vai organizācijai jānodrošina, pirms tā var tikt noteikta, un kas jānodrošina tik ilgi, kamēr tā ir noteikta.

d) Iecelšana ir uz noteiktu termiņu, ko var pagarināt uz turpmākiem termiņiem.

e) Pirms Asambleja pieņem lēmumu par kādas nacionālās iestādes vai starpvaldību organizācijas iecelšanu vai iecelšanas pagarināšanu vai pirms šādas iecelšanas izbeigšanas, tā uzklausa ieinteresēto iestādi vai organizāciju un prasa 56. pantā minētās Tehniskās sadarbības komitejas atzinumu, ja šāda komiteja ir nodibināta.

17. pants

Procedūra Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē

1. Procedūru Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē reglamentē Līgums, Reglaments un līgums starp Starptautisko biroju un minēto iestādi, kas noslēgts saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

2. a) Ja Starptautiskā patentmeklējumu iestāde uzskata,

i) ka starptautiskais pieteikums attiecas uz objektu, kuram saskaņā ar Reglamentu patentmeklējums nav jāveic, un ja tā konkrētā gadījumā nolemj neveikt patentmeklējumu, vai

ii) ka apraksts, pretenzijas vai zīmējumi neatbilst noteiktajām prasībām tādā mērā, ka nav iespējams veikt jēgpilnu patentmeklējumu, minētā iestāde to atzīst un paziņo pieteicējam un Starptautiskajam birojam, ka starptautiskā patentmeklējuma ziņojums netiks sagatavots.

b) Ja kāda no a) apakšpunktā minētajām situācijām attiecas tikai uz atsevišķām pretenzijām, to norāda starptautiskajā patentmeklējumu ziņojumā, bet attiecībā uz pārējām pretenzijām sagatavo ziņojumu, kā paredzēts 18. pantā.

3. a) Ja Starptautiskā patentmeklējumu iestāde uzskata, ka starptautiskais pieteikums neatbilst izgudrojuma vienotības prasībām saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, tā lūdz pieteicēju samaksāt papildu nodevu. Starptautiskā patentmeklējumu iestāde sagatavo starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas attiecas uz izgudrojumu, kurš pretenzijās ir minēts pirmais (“galvenais izgudrojums”) un, ja prasītā papildu nodeva ir samaksāta noteiktajā termiņā, attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas attiecas uz izgudrojumiem, par kuriem minētās nodevas ir samaksātas.

b) Katras norādītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka gadījumā, kad šīs valsts iestāde uzskata, ka a) apakšpunktā minētais Starptautiskās patentmeklējumu iestādes lūgums ir bijis pamatots, bet pieteicējs nav samaksājis papildus nodevu, un tādēļ attiecībā uz šīm starptautiskā pieteikuma daļām patentmeklējums nav veikts, šajā valstī šīs pieteikuma daļas tiek uzskatītas par atsauktām, ja pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts nacionālajai iestādei.

18. pants

Starptautiskā patentmeklējuma ziņojums

1. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu sagatavo noteiktā termiņā un noteiktā formā.

2. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu Starptautiskā patentmeklējumu iestāde nosūta pieteicējam.

un Starptautiskajam birojam tūlīt pēc tā sagatavošanas.

3. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu vai 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu tulko saskaņā ar Reglamentu. Tulkošanu veic vai par to atbildīgs ir Starptautiskais birojs.

19. pants

Pretenziju grozījumi, kas iesniedzami Starptautiskajam birojam

1. Pieteicējam pēc starptautiskā patentmeklējuma ziņojuma saņemšanas ir tiesības vienu reizi grozīt starptautiskā pieteikuma pretenzijas, iesniedzot grozījumus Starptautiskajā birojā noteiktajā termiņā. Vienlaikus pieteicējs saskaņā ar Reglamenta noteikumiem var iesniegt īsu ziņojumu, kurā paskaidroti grozījumi un norādīta šo grozījumu iespējamā ietekme uz aprakstu un zīmējumiem.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt iesniegtā starptautiskā pieteikuma apjomu.

3. Ja kādas norādītās valsts tiesību akti pieļauj grozījumus, kas paplašina pieteikuma apjomu, 2. punkta noteikumi uz šo valsti neattiecas.

20. pants

Paziņošana norādītajām iestādēm

1. a) Starptautisko pieteikumu kopā ar starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu (iekļaujot visas 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās norādes) vai paziņojumu saskaņā ar 17. panta 2. punkta

a) apakšpunktu nosūta katrai norādītajai iestādei saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, ja vien norādītā iestāde nav pilnīgi vai daļēji atteikusies no šādas procedūras.

b) Šajā sūtījumā ir minētā ziņojuma vai paziņojuma tulkojums (kā paredzēts).

2. Ja saskaņā ar 19. panta 1. punktu ir grozītas pretenzijas, nosūta vai nu sākotnēji iesniegto pretenziju pilnu tekstu un grozīto pretenziju pilnu tekstu, vai sākotnēji iesniegto pretenziju pilnu tekstu un norāda grozījumus, kā arī nosūta 19. panta 1. punktā paredzēto ziņojumu, ja tāds ir.

3. Pēc norādītās iestādes vai pieteicēja lūguma Starptautiskā patentmeklējumu iestāde saskaņā ar Reglamentu nosūta minētajai iestādei vai attiecīgi pieteicējam starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā citēto dokumentu kopijas.

21. pants

Starptautiskā publikācija

1. Starptautiskais birojs publicē starptautiskos pieteikumus.

2. a) Izņemot gadījumus, kas minēti b) apakšpunktā un 64. panta 3. punktā, starptautisko pieteikumu starptautiski publicē tūlīt pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši no minētā pieteikuma prioritātes datuma.

b) Pieteicējs var lūgt Starptautisko biroju publicēt pieteicēja starptautisko pieteikumu jebkurā laikā pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā termiņa. Starptautiskais birojs šajā gadījumā rīkojas saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

3. Starptautiskā patentmeklējuma ziņojumu vai 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu publicē saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

4. Starptautiskās publikācijas valoda un forma, kā arī citas prasības ir noteiktas Reglamentā.

5. Ja starptautiskais pieteikums ir atsaukts vai tiek uzskatīts par atsauktu pirms publikācijas tehniskās sagatavošanas pabeigšanas, tā starptautiskā publikācija netiek veikta.

6. Ja starptautiskajā pieteikumā ir izteikumi vai zīmējumi, kas atbilstoši Starptautiskā biroja uzskatiem ir pretrunā morālei vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja starptautiskajā pieteikumā atbilstoši šā biroja uzskatiem ir Reglamentā minētie nievājošie izteikumi, tad šādus izteikumus, zīmējumus un paziņojumus publikācijā var izlaist, norādot izlaisto vārdu vai zīmējumu vietu un skaitu, un izlaisto fragmentu atsevišķas kopijas izsniedz pēc pieprasījuma.

22. pants

Eksemplāri, tulkojumi un nodeva norādītajām iestādēm

1. Ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā no prioritātes datuma pieteicējam katrā norādītajā iestādē jāiesniedz starptautiskā pieteikuma eksemplārs (ja vien tas jau nav nosūtīts saskaņā ar 20. pantu) un tā tulkojums (kā paredzēts) un jāsamaksā valsts nodeva (ja tāda paredzēta). Ja norādītās valsts tiesību akti paredz norādīt izgudrotāja vārdu un citas ziņas par izgudrotāju, bet atļauj to izdarīt pēc nacionālā pieteikuma datuma, pieteicējam šīs ziņas jāsniedz nacionālajai iestādei vai iestādei, kas darbojas šīs valsts labā, ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā skaitot no prioritātes datuma, ja vien šīs ziņas nav jau norādītas iesniegumā.

2. Ja Starptautisko patentmeklējumu iestāde izdod 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par to, ka starptautiskais patentmeklējumu ziņojums netiek sagatavots, termiņš šā panta 1. punktā paredzētajām darbībām ir tāds pats kā 1. punktā minētajām darbībām.

3. Jebkurā valsts tiesību aktā 1. vai 2. punktā minētajām darbībām var noteikt vēlāku termiņu, nekā tas noteikts šajos punktos.

23. pants

Nacionālās procedūras atlikšana

1. Neviena norādītā iestāde neizskata starptautisko pieteikumu vai neveic tā ekspertīzi pirms 22. pantā minētā termiņa beigām.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem katra norādītā iestāde var pēc pieteicēja noteikta pieprasījuma izskatīt starptautisko pieteikumu un veikt tā ekspertīzi jebkurā laikā.

24. pants

Juridiskā spēka iespējama zaudēšana norādītajās valstīs

1. Šā punkta ii) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar 25. panta noteikumiem 11. panta 3. punktā paredzētais starptautiskais pieteikums zaudē juridisko spēku jebkurā norādītajā valstī ar tādām pašām tiesiskajām sekām kā jebkurš šajā valstī atsaukts nacionālais pieteikums:

i) ja pieteicējs atsauc savu starptautisko pieteikumu vai šīs valsts norādījumu;

ii) ja starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu saskaņā ar 12. panta 3. punktu, 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 4. punktu, vai ja šīs valsts norādījumu uzskata par atsauktu saskaņā ar 14. panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;

iii) ja pieteicējs neizpilda 22. pantā paredzētās darbības noteiktajā termiņā.

2. Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem noteikumiem katra norādītā iestāde var saglabāt pieteikumam 11. panta 3. punktā paredzēto juridisko spēku, pat ja 25. panta 2. punkts šo saglabāšanu neparedz.

25. pants

Lēmumu pārskatīšana norādītajā iestādē

1. a) Ja saņēmējiestāde ir atteikusies piešķirt pieteikumam starptautiskā pieteikuma datumu vai ir paziņojusi, ka starptautisko pieteikumu uzskata par atsauktu, vai ja Starptautiskais birojs konstatējis 12. panta 3. punktā minētās nepilnības, Starptautiskais birojs pēc pieteicēja lūguma uzreiz nosūta visu lietā esošo dokumentu kopijas katrai pieteicēja nosauktajai norādītajai iestādei.

b) Ja saņēmējiestāde ir paziņojusi, ka uzskata kādas valsts norādījumu par atsauktu, Starptautiskais birojs pēc pieteicēja lūguma uzreiz nosūta visu lietā esošo dokumentu kopijas katrai šādas valsts iestādei.

c) Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos lūgumus iesniedz noteiktajā termiņā.

2. a) Saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem, ja ir samaksāta valsts nodeva (ja tāda ir paredzēta) un ir iesniegts atbilstošs tulkojums (kā paredzēts) attiecīgā termiņā, katra norādītā iestāde lemj, vai 1. punktā minētais atteikums, paziņojums vai konstatējums ir pamatots saskaņā ar šā līguma un Reglamenta noteikumiem, un, ja tā konstatē, ka atteikums vai paziņojums radies saņēmējiestādes vai Starptautiskā biroja kļūdas vai nolaidības dēļ, tad, ciktāl tas attiecas uz šīs norādītās iestādes valsti, šī iestāde izskata starptautisko pieteikumu tāpat, kā tad, ja šādu kļūdu vai nolaidību nebūtu bijis.

b) Ja reģistra eksemplārs ir nonācis Starptautiskajā birojā pēc 12. panta 3. punktā minētā termiņa pieteicēja kļūdas vai nolaidības dēļ, a) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja ir 48. panta 2. punktā minētie apstākļi.

26. pants

Kļūdu labošanas iespēja norādītajās iestādēs

Neviena norādītā iestāde nenoraida starptautisko pieteikumu, pamatojoties uz neatbilstību šā līguma un Reglamenta prasībām, pirms tam nedodot pieteicējam iespēju labot pieteikumu tādā apjomā un saskaņā ar tādu procedūru, kādu līdzīgās situācijās paredz valsts tiesību akti attiecībā uz nacionālajiem pieteikumiem.

27. pants

Nacionālās prasības

1. Neviens valsts tiesību akts neparedz starptautiskā pieteikuma formas vai satura atbilstību prasībām, kas atšķiras no šā līguma un Reglamenta prasībām vai ir papildus šīm prasībām.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neietekmē 7. panta 2. punkta piemērošanu un neliedz valsts tiesību aktos ietvert prasības, ka, sākot starptautisko pieteikumu izskatīšanas procedūru, norādītajā iestādē jāiesniedz:

i) ja pieteicējs ir juridiska persona, šo personu pārstāvošā darbinieka vārds,

ii) dokumenti, kas nav starptautiskā pieteikuma sastāvdaļa, bet kas ir pierādījums pieteikumā izteiktiem apgalvojumiem vai paziņojumiem, kā arī pieteicēja parakstīts starptautiskā pieteikuma apliecinājums, ja iesniegto pieteikumu parakstījis viņa pārstāvis vai pilnvarnieks.

3. Norādītā iestāde var noraidīt starptautisko pieteikumu, ja pieteicējs šajā norādītajā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem nav tiesīgs iesniegt nacionālo pieteikumu tādēļ, ka pieteicējs nav izgudrotājs.

4. Ja valsts tiesību akti attiecībā uz nacionālā pieteikuma formu vai saturu paredz prasības, kas no pieteicēja viedokļa ir labvēlīgākas par tām prasībām, kuras attiecībā uz starptautiskajiem pieteikumiem paredz šis līgums un Reglaments, valsts iestāde, šādas valsts tiesas un citas kompetentas institūcijas vai institūcijas, kas darbojas norādītās valsts labā, var starptautiskajiem pieteikumiem piemērot pirmās prasības pēdējo vietā, izņemot gadījumu, kad pieteicējs uzstāj, ka viņa starptautiskajam pieteikumam jāpiemēro šā līguma un Reglamenta noteikumi.

5. Nekas šajā līgumā un Reglamentā nav paredzēts, lai tiktu tulkots kā tāds, kas ierobežo katras Līgumslēdzējas valsts brīvas tiesības noteikt tādus patentspējas būtiskos nosacījumus, kādus tā vēlas. Jo īpaši visi šā līguma un Reglamenta noteikumi attiecībā uz tehnikas līmeņa definēšanu paredzēti vienīgi starptautiskās procedūras vajadzībām, un attiecīgi katra Līgumslēdzēja valsts, nosakot starptautiskajā pieteikumā pieteiktā izgudrojuma patentspēju, var brīvi piemērot valsts tiesību aktos noteiktos tehnikas līmeņa kritērijus un citus patentspējas nosacījumus, kas neattiecas uz pieteikuma formu un saturu.

6. Tiesību aktos var paredzēt, ka pieteicējam jāiesniedz tajos paredzētie pierādījumi attiecībā uz patentspējas būtiskiem nosacījumiem.

7. Katra saņēmējiestāde vai norādītā iestāde, ja starptautiskā pieteikuma izskatīšana sākta norādītajā iestādē, var piemērot valsts tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz jebkādu prasību par pieteicēja pārstāvja iecelšanu, kurš ir tiesīgs pārstāvēt pieteicējus šajā iestādē, un/vai uz prasību pieteicējam norādīt adresi paziņojumu saņemšanai norādītajā valstī.

8. Nekas šajā līgumā un Reglamentā nav paredzēts, lai tiktu iztulkots kā tāds, kas ierobežo jebkuras Līgumslēdzējas valsts brīvas tiesības veikt pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem valsts drošības aizsardzībai, vai šīs valsts vispārēju ekonomisko interešu aizsardzības nolūkā ierobežottās pastāvīgo iedzīvotāju vai pilsoņu tiesības iesniegt starptautiskus pieteikumus.

28. pants

Pretenziju, apraksta un zīmējumu grozījumi norādītajās iestādēs

1. Pieteicējam ir iespēja grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus katrā norādītajā iestādē noteiktā termiņā. Neviena norādītā iestāde nepiešķir patentu vai nenoraida pieteikumu pirms šā termiņa beigām bez pieteicēja īpašas piekrišanas.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt starptautiskā pieteikuma apjomu ārpus sākotnēji iesniegtā apjoma, ja vien norādītās valsts tiesību akti neatļauj šādu paplašinātu grozīšanu.

3. Grozījumi jāveic saskaņā ar norādītās valsts tiesību aktiem visos aspektos, kas nav paredzēti šajā līgumā un Reglamentā.

4. Ja norādītā iestāde prasa starptautiskā pieteikuma tulkojumu, grozījumiem jābūt tulkojuma valodā.

29. pants

Starptautiskās publikācijas tiesiskās sekas

1. Attiecībā uz pieteicēja tiesību aizsardzību norādītajā valstī, starptautiskā pieteikuma starptautiskās publikācijas tiesiskās sekas šajā valstī saskaņā ar šā panta 2.-4. punktu ir tādas pašas kā tās, ko norādītās valsts tiesību akti paredz nacionālo pieteikumu, kuriem nav veikta ekspertīze, obligātām nacionālām publikācijām.

2. Ja starptautiskās publikācijas valoda atšķiras no valodas, kurā saskaņā ar valsts tiesību aktiem veikta publikācija norādītajā valstī, minētajos tiesību aktos var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai no dienas, kad:

i) saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek publicēts tulkojums pēdējā minētajā valodā vai ii) saskaņā ar valsts tiesību aktiem tulkojums minētajā valodā ir kļuvis pieejams sabiedrībai, vai

iii) pieteicējs tulkojumu minētajā valodā paziņo faktiskajam vai iespējamam starptautiskajā pieteikumā aprakstītā izgudrojuma nepilnvarotam lietotājam, vai

iv) ir veiktas i) un iii) apakšpunktā minētās darbības vai ii) un iii) apakšpunktā minētās darbības.

3. Katras norādītās valsts tiesību akti var paredzēt, ka, ja starptautiskā publikācija veikta pēc pieteicēja lūguma pirms 18 mēnešu termiņa paiešanas, skaitot no prioritātes datuma, šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai pēc 18 mēnešu termiņa paiešanas kopš prioritātes datuma.

4. Katras norādītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētās tiesiskās sekas iestājas tikai no dienas, kad saskaņā ar 21. pantu publicētais starptautiskais pieteikums ir saņemts valsts iestādē vai iestādē, kas darbojas šīs valsts labā. Minētā iestāde publicē saņemšanas datumu savā oficiālajā izdevumā, cik drīz vien iespējams.

30. pants

Starptautiskā pieteikuma konfidenciālā būtība

1. a) Saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem Starptautiskais birojs un Starptautiskā patentmeklējumu iestāde ikvienai personai vai iestādei liedz pieeju starptautiskajiem pieteikumiem pirms to starptautiskās publikācijas dienas, ja vien pieteicējs nav lūdzis vai atļāvis šādu pieeju.

b) Šā punkta a) apakšpunkta nosacījumus nepiemēro pieteikuma pārsūtīšanai uz Starptautisko patentmeklējumu iestādi, pārsūtīšanai saskaņā ar 13. pantu un paziņojumam saskaņā ar 20. pantu.

2. a) Neviena valsts iestāde nepieļauj trešo personu pieeju starptautiskajiem pieteikumiem, ja pieteicējs to nav lūdzis vai pilnvarojis trešo personu šādai pieejai pirms agrākā no šiem datumiem:

i) starptautiskā pieteikuma starptautiskās publikācijas datuma;

ii) datuma, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 20. pantu;

iii) datuma, kad saskaņā ar 22. pantu saņemts starptautiskā pieteikuma eksemplārs.

b) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumi neliedz nacionālajai iestādei informēt trešās personas vai publicēt faktu par to, ka tā ir tikusi norādīta. Tomēr šādā informācijā vai publikācijā var būt tikai šādas ziņas: saņēmējiestādes nosaukums, pieteicēja vārds, starptautiskā pieteikuma datums, starptautiskā pieteikuma numurs un izgudrojuma nosaukums.

c) Šā punkta a) apakšpunkta noteikumi neliedz nevienai norādītajai iestādei atļaut tiesu iestādēm pieeju starptautiskajiem pieteikumiem.

3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro attiecībā uz visām saņēmējiestādēm, ciktāl netiek skartas darbības, kas saistītas ar nosūtīšanu saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

4. Šajā pantā termins “pieeja” attiecas uz visiem līdzekļiem, ar kādiem trešās personas var iegūt ziņas, tostarp individuāliem paziņojumiem un vispārējām publikācijām, tomēr ar nosacījumu, ka neviena nacionālā iestāde parasti nepublicē starptautisku pieteikumu vai tā tulkojumu pirms starptautiskās publikācijas vai – ja starptautiskā publikācija nav notikusi pirms 20 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma – pirms 20 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš minētā prioritātes datuma.

II nodaļa

Starptautiskā pirmējā ekspertīze

31. pants

Pieprasījums veikt starptautisko pirmējo ekspertīzi

1. Pēc pieteicēja pieprasījuma pieteicēja starptautiskajam pieteikumam veic starptautisko pirmējo ekspertīzi saskaņā ar turpmākajiem nosacījumiem un Reglamenta noteikumiem.

2. a) Jebkurš pieteicējs, kurš ir tādas Līgumslēdzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa, un kura starptautiskais pieteikums ir bijis iesniegts šādas valsts saņēmējiestādē vai saņēmējiestādē, kas darbojas šādas valsts labā, var pieprasīt starptautisko pirmējo ekspertīzi.

b) Asambleja var nolemt atļaut personām, kas ir tiesīgas iesniegt starptautiskos pieteikumus, pieprasīt starptautisko pirmējo ekspertīzi pat tad, ja viņas ir tādas valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kura nav šā līguma dalībvalsts vai kurai nav saistoša šā līguma II nodaļa.

3. Pieprasījums starptautiskās pirmējās ekspertīzes veikšanai jāiesniedz atsevišķi no starptautiskā pieteikuma. Pieprasījumā ir noteiktās ziņas, un tas ir noteiktajā valodā un formā.

4. a) Pieprasījumā norāda Līgumslēdzēju valsti vai valstis, kurās pieteicējs ir paredzējis izmantot starptautiskās pirmējās ekspertīzes rezultātus (“izraudzītās valstis”). Papildu Līgumslēdzējas valstis var tikt izraudzītas vēlāk. Izraudzīt var tikai tās Līgumslēdzējas valstis, kas jau ir norādītas saskaņā ar 4. pantu.

b) Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie pieteicēji var izraudzīties jebkuru Līgumslēdzēju valsti, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pieteicēji var izraudzīties tikai tās Līgumslēdzējas valstis, kurām ir saistoša šā līguma II nodaļa un kuras ir paziņojušas, ka tās ir gatavas izraudzīšanai, ko veic minētie pieteicēji.

5. Par pieprasījuma iesniegšanu noteiktajā termiņā jāmaksā noteiktā nodeva.

6. a) Pieprasījumu iesniedz 32. pantā minētajai kompetentajai Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei.

b) Katru turpmāku izraudzīšanas pieprasījumu iesniedz Starptautiskajam birojam.

7. Katrai izraudzītajai iestādei paziņo par tās izraudzīšanu.

32. pants

Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde

1. Starptautisko pirmējo ekspertīzi veic Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde.

2. Tāda pieprasījuma gadījumā, kas minēts 31. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saņēmējiestāde vai tāda pieprasījuma gadījumā, kas minēts 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Asambleja saskaņā ar piemērojamo līgumu starp attiecīgo Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi vai iestādēm un Starptautisko biroju norāda Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi vai iestādes, kas ir kompetenta veikt pirmējo ekspertīzi.

3. Šā līguma 16. panta 3. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz Starptautiskajām pirmējās ekspertīzes iestādēm.

33. pants

Starptautiskā pirmējā ekspertīze

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes mērķis ir sniegt iepriekšēju un nesaistošu atzinumu par to, vai pieteiktais izgudrojums šķiet jauns, tam ir izgudrojuma līmenis (tas nav acīmredzams) un tas ir rūpnieciski izmantojams.

2. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē pieteikto izgudrojumu uzskata par jaunu, ja tam nevar pretstatīt iepriekšēju zināmo tehnikas līmeni saskaņā ar Reglamenta noteikumiem.

3. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē uzskata, ka pieteiktajam izgudrojumam ir izgudrojuma līmenis, ja, ņemot vērā Reglamentā definēto zināmo tehnikas līmeni, tas attiecīgajā noteiktajā datumā nav acīmredzams attiecīgās jomas lietpratējam.

4. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē uzskata, ka pieteiktais izgudrojums atzīstams par rūpnieciski izmantojamu, ja saskaņā ar tā būtību to var izgatavot vai lietot (tehnoloģiskā nozīmē) kādā rūpniecības nozarē. “Rūpniecības nozare” jāsaprot šā vārda plašākajā nozīmē, kā tā ir definēta Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

5. Iepriekš minētie kritēriji paredzēti vienīgi starptautiskai pirmējai ekspertīzei. Katra Līgumslēdzēja valsts var piemērot papildu vai atšķirīgus kritērijus, pieņemot lēmumu par to, vai pieteiktais izgudrojums šajā valstī ir patentspējīgs.

6. Starptautiskajā pirmējā ekspertīzē ņem vērā dokumentus, kas ir citēti starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā. Tā var ņemt vērā papildu dokumentus, ko uzskata par būtiskiem katrā konkrētajā gadījumā.

34. pants

Procedūra Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē

1. Procedūru Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē nosaka šis līgums, Reglaments un līgums, ko Starptautiskais birojs noslēdzis ar minēto iestādi saskaņā ar šo līgumu un Reglamentu.

2. a) Pieteicējam ir tiesības sazināties ar Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi mutiski un rakstiski.

b) Pieteicējam ir tiesības grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus noteiktā veidā un noteiktā termiņā, pirms ir sagatavots starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums. Grozījumi nevar paplašināt sākotnēji iesniegtā starptautiskā pieteikuma apjomu.

c) Pieteicējs no Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes saņem vismaz vienu rakstisku atzinumu, ja minētā iestāde uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

i) izgudrojums atbilst 33. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem;

ii) starptautiskais pieteikums atbilst šā līguma un Reglamenta prasībām tādā apjomā; ko pārbaudījusi minētā iestāde;

iii) nav iesniegti 35. panta 2. punkta pēdējā teikumā minētie apsvērumi.

d) Pieteicējs var iesniegt atbildi uz rakstisko atzinumu.

3. a) Ja Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka starptautiskais pieteikums neatbilst Reglamentā noteiktajām izgudrojuma vienotības prasībām, tā var aicināt pieteicēju pēc paša vēlēšanās ierobežot pretenzijas tā, lai tās atbilstu minētajām prasībām, vai samaksāt papildus nodevu.

b) Katras izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka, ja pieteicējs izvēlas ierobežot pretenzijas saskaņā ar a) apakšpunktu, tās starptautiskā pieteikuma daļas, kam saistībā ar ierobežošanu netiek veikta starptautiskā pirmējā ekspertīze, tiek uzskatītas par atsauktām attiecībā uz šo valsti, ja vien pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts iestādei.

c) Ja pieteicējs neatbild uz a) apakšpunktā minēto aicinājumu noteiktā termiņā, Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde sagatavo starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu attiecībā uz tām starptautiskā pieteikuma daļām, kas pēc tās ieskata ir galvenais izgudrojums, un attiecīgos faktus norāda šajā ziņojumā. Izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka, ja nacionālā iestāde uzskata, ka Starptautiskās pirmējās ekspertīzes aicinājums ir bijis pamatots, tās starptautiskā pieteikuma daļas, kas neattiecas uz galveno izgudrojumu, tiek uzskatītas par atsauktām attiecībā uz šo valsti, ja vien pieteicējs nesamaksā īpašu nodevu šīs valsts iestādē.

4. a) Ja Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka

i) starptautiskais pieteikums attiecas uz objektu, attiecībā uz kuru saskaņā ar Reglamentu Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei nav jāveic starptautiskā pirmējā ekspertīze, un konkrētajā gadījumā tā nolemj šādu ekspertīzi neveikt, vai

ii) apraksts, pretenzijas vai zīmējumi ir tik neskaidri, vai pretenzijas nav tik pienācīgi pamatotas ar aprakstu, ka izsmeļošu atzinumu par pieteiktā izgudrojuma novitāti, izgudrojuma līmeni (neacīmredzamību) vai rūpniecisku izmantojamību nevar sagatavot, minētā iestāde nelemj par 33. panta 1. punktā minētajiem jautājumiem un šo atzinumu ar tā pamatojumu paziņo pieteicējam.

b) Ja kāda no a) apakšpunktā minētajām situācijām pastāv tikai attiecībā uz atsevišķām pretenzijām vai ir saistīta ar atsevišķām pretenzijām, minētā apakšpunkta noteikumus piemēro tikai minētajām pretenzijām.

35. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu sagatavo noteiktā termiņā un formā.

2. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā nav atzinuma par to, vai pieteiktais izgudrojums ir patentspējīgs vai varētu būt patentspējīgs atbilstoši valsts tiesību aktiem. Tajā ir katras pretenzijas novērtējums saskaņā ar 3. punkta noteikumiem par to, vai tas atbilst novitātes, izgudrojuma līmeņa (neacīmredzamības) un rūpnieciskas izmantojamības kritērijiem, kas starptautiskās pirmējās ekspertīzes izpratnē noteikti 33. panta 1.-4. punktā. Atzinumam pievieno tā pamatojumu, kurā ir citāti no tiem dokumentiem, ar ko pamato šo atzinumu, un, katram gadījumam, atbilstošs skaidrojums. Atzinumu pamato arī ar citiem Reglamentā paredzētiem apsvērumiem.

3. a) Ja starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma sagatavošanas laikā Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde uzskata, ka pastāv kāda no 34. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām, tā ziņojumā izklāsta šādu atzinumu un tā pamatojumu. Ziņojumā nav 2. punktā minētā atzinuma.

b) Ja tiek konstatēta 34. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā situācija, starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā attiecībā uz konkrētajām pretenzijām izklāsta a) apakšpunktā minēto atzinumu, bet attiecībā uz pārējām pretenzijām sniedz 2. punktā minēto atzinumu.

36. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma nosūtīšana, tulkošana un paziņošana

1. Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums kopā ar paredzētajiem pielikumiem nosūta pieteicējam un Starptautiskajam birojam.

2. a) Starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu un tā pielikumu tulko noteiktajās valodās.

b) Katru minētā ziņojuma tulkojumu sagatavo Starptautiskais birojs vai tas tiek sagatavots Starptautiskā biroja uzdevumā, bet minēto pielikumu tulkojumus sagatavo pieteicējs.

3. a) Starptautiskais birojs starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu kopā ar tulkojumu (kā noteikts) un tā pielikumus (oriģinālvalodā) nosūta katrai izraudzītajai iestādei.

b) Noteiktos pielikumu tulkojumus noteiktajā termiņā izraudzītajām iestādēm nosūta pieteicējs.

4. Šā līguma 20. panta 3. punktu piemēro ar attiecīgiem grozījumiem arī to dokumentu kopijām, kas ir citēti starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumā un kas nav citēti starptautiskā patentmeklējuma ziņojumā.

37. pants

Pieprasījuma vai izraudzīšanas atsaukšana

1. Pieteicējs var atsaukt vienu vai visas izraudzītās valstis.

2. Ja tiek atsauktas visas izraudzītās valstis, pieprasījumu uzskata par atsauktu.

3. a) Katrs atsaukums tiek paziņots Starptautiskajam birojam.

b) Starptautiskais birojs to paziņo attiecīgajai izraudzītajai iestādei un attiecīgajai Starptautiskajai pirmējās ekspertīzes iestādei.

4. a) Pieprasījuma vai izraudzītās valsts atsaukumu saskaņā ar b) apakšpunktu uzskata par starptautiskā pieteikuma atsaukumu attiecībā uz šo valsti, ja vien šīs valsts tiesību akti neparedz citādi.

b) Pieprasījuma atsaukums vai valsts izraudzīšanas atsaukumu neuzskata par starptautiskā pieteikuma atsaukumu, ja šāds atsaukums notiek pirms 22. pantā minētā termiņa beigām; tomēr katra valsts savos tiesību aktos var paredzēt nosacījumu, ka iepriekš minēto piemēro tikai tad, ja attiecīgā nacionālā iestāde minētajā termiņā ir saņēmusi starptautiskā pieteikuma eksemplāru kopā ar tulkojumu (kā noteikts) un ir samaksāta valsts nodeva.

38. pants

Starptautiskās pirmējās ekspertīzes konfidencialitāte

1. Starptautiskais birojs un Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde nevienai personai vai iestādei, izņemot izraudzīto iestādi, no brīža, kad ir sagatavots starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojums, saskaņā ar 30. panta 4. punkta noteikumiem neļauj iepazīties ar starptautiskās pirmējās ekspertīzes lietu, ja vien pats pieteicējs to nav lūdzis vai kādu šim nolūkam pilnvarojis.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu, 36. panta 1. un 3. punktu un 37. panta 3. punkta b) apakšpunktu Starptautiskais birojs un Starptautiskā pirmējās ekspertīzes iestāde nesniedz ziņas par starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojuma sagatavošanas vai nesagatavošanas faktu un par pieprasījuma vai kādas izraudzītās valsts atsaukumu, ja vien to nelūdz pieteicējs vai tā pilnvarota persona.

39. pants

Eksemplārs, tulkojums un nodeva izraudzītajai iestādei

1. a) Ja Līgumslēdzējas valsts izraudzīšana ir notikusi pirms deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no prioritātes datuma, 22. panta noteikumus šai valstij nepiemēro, un pieteicējs iesniedz starptautiskā pieteikuma eksemplāru (ja vien jau nav notikusi nosūtīšana, kas paredzēta 20. pantā) un tā tulkojumu (kā noteikts) un samaksā valsts nodevu (ja tāda ir paredzēta) katrai izraudzītajai iestādei ne vēlāk kā līdz trīsdesmit mēnešu termiņa beigām, skaitot no prioritātes datuma.

b) Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību veikšanai valsts tiesību aktos var paredzēt termiņu, kas beidzas vēlāk, nekā termiņš, kurš noteikts minētajā apakšpunktā.

2. Šā līguma 11. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās sekas izraudzītajā valstī ir tādas pašas kā nacionālā pieteikuma atsaukumam šajā valstī, ja pieteicējs nav veicis 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības termiņā, kas noteikts 1. punkta a) vai b) apakšpunktā.

3. Katra izraudzītā iestāde var saglabāt 11. panta 3. punktā paredzētās tiesiskās sekas pat tad, ja pieteicējs nav izpildījis šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās prasības.

40. pants

Nacionālās ekspertīzes un citu procedūru atlikšana

1. Ja Līgumslēdzējas valsts izraudzīšana ir notikusi pirms deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no prioritātes datuma, tad attiecībā uz šo valsti nepiemēro 23. panta noteikumus, un šādas valsts nacionālā iestāde vai iestāde, kas darbojas šādas valsts interesēs, neveic pieteikuma ekspertīzi vai citas starptautiskā pieteikuma izskatīšanas procedūras pirms 39. pantā noteiktā termiņa beigām.

2. Tomēr neatkarīgi 1. punktā minētajiem noteikumiem katra izraudzītā iestāde var pēc pieteicēja īpaša lūguma jebkurā laikā veikt starptautiskā pieteikuma ekspertīzi un citas procedūras.

41. pants

Pretenziju, apraksta un zīmējumu grozījumi izraudzītajās iestādēs

1. Izraudzītā iestāde dod pieteicējam iespēju noteiktā termiņā grozīt pretenzijas, aprakstu un zīmējumus. Neviena izraudzītā iestāde nepiešķir patentu un nenoraida pieteikumu pirms šā termiņa beigām, ja vien nav saņemta pieteicēja noteikta piekrišana.

2. Grozījumi nedrīkst paplašināt sākotnēji iesniegtā pieteikuma apjomu, ja vien izraudzītās valsts tiesību akti to neatļauj.

3. Grozījumiem jāatbilst izraudzītās valsts tiesību aktiem visos jautājumos, kas nav paredzēti šajā līgumā un Reglamentā.

4. Ja izraudzītā iestāde prasa starptautiskā pieteikuma tulkojumu, arī grozījumi jāiesniedz šā tulkojuma valodā.

42. pants

Izraudzīto iestāžu nacionālo ekspertīžu rezultāti

Neviena izraudzītā iestāde, saņemot starptautiskās pirmējās ekspertīzes ziņojumu, nedrīkst prasīt, lai pieteicējs tai iesniedz to dokumentu kopijas vai to informē par to dokumentu saturu, kuri attiecas uz šā paša starptautiskā pieteikuma ekspertīzi citās izraudzītajās iestādēs.

III nodaļa

Vispārēji noteikumi

43. pants

Noteiktu aizsardzības veidu prasīšana

Attiecībā uz tām norādītajām vai izraudzītajām valstīm, kuru tiesību akti paredz piešķirt aizsardzību autorapliecības, lietderīguma apliecības, lietderīgā modeļa, papildu patenta vai apliecības, papildu autorapliecības vai papildu lietderīguma apliecības veidā, pieteicējs var norādīt, kā to paredz Reglaments, ka starptautiskais pieteikums ir iesniegts, lūdzot piešķirt šajā valstī autorapliecību, lietderīguma apliecību vai lietderīgo modeli, nevis patentu, vai piešķirt papildu patentu vai apliecību, papildu autorapliecību vai papildu lietderīguma apliecību ar no tām izrietošām tiesiskajām sekām pēc pieteicēja izvēles. Šā panta un visu tam pakļauto Reglamenta noteikumu nolūkā 2. panta ii) punktu nepiemēro.

44. pants

Divu veidu aizsardzības prasīšana

Attiecībā uz tām norādītajām vai izraudzītajām valstīm, kuru tiesību akti atļauj pieteikumā par patenta piešķiršanu vai kāda cita veida aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar 43. pantu prasīt arī vēl otra veida aizsardzības piešķiršanu, pieteicējs var saskaņā ar Reglamentu norādīt, kādi divi aizsardzības veidi tiek prasīti, ar tiesiskajām sekām, kas izriet no šā norādījuma. Šā panta nolūkā 2. panta ii) punktu nepiemēro.

45. pants

Reģionālo patentu līgumi

1. Katrs līgums, kurš paredz reģionālo patentu piešķiršanu (“reģionālā patenta līgums”) un kurš piešķir visām personām, kas saskaņā ar 9. pantu ir tiesīgas iesniegt starptautisko pieteikumu, tiesības iesniegt pieteikumu šādam patentam, var paredzēt, ka starptautiskais pieteikums, kurā ir norādīta vai izraudzīta valsts, kas ir gan reģionālo patentu līguma dalībvalsts, gan šā līguma dalībvalsts, var tikt iesniegts kā pieteikums šādu patentu piešķiršanai.

2. Minētās norādītās vai izraudzītās valsts tiesību aktos var paredzēt, ka katra šīs valsts norādīšana vai izraudzīšana starptautiskajā pieteikumā nozīmē vēlēšanos iegūt reģionālo patentu saskaņā ar reģionālā patenta līgumu.

46. pants

Starptautiskā pieteikuma nepareizs tulkojums

Ja patents piešķirts tāda nepareiza starptautiskā pieteikuma tulkojuma dēļ, kura apjoms ir plašāks par starptautiskā pieteikuma apjomu oriģinālvalodā, attiecīgās Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes var attiecīgi un ar atpakaļejošu datumu sašaurināt šāda patenta apjomu un atzīt to par spēkā neesošu tajā daļā, kas paplašina starptautiskā pieteikuma apjomu oriģinālvalodā.

47. pants

Termiņi

1. Šajā līgumā noteiktos termiņus aprēķina saskaņā ar Reglamentu.

2. a) Visus termiņus, kas noteikti šā līguma I un II nodaļā, neveicot pārskatīšanu saskaņā ar 60. pantu, var grozīt ar Līgumslēdzēju valstu lēmumu.

b) Šādus lēmumus pieņem Asambleja vai par tiem balso sarakstes ceļā, un tiem jābūt vienprātīgiem.

c) Procedūru nosaka Reglaments.

48. pants

Atsevišķu termiņu nokavējums

1. Ja kāds no šajā līgumā vai Reglamentā noteiktajiem termiņiem ir nokavēts pasta pakalpojumu pārtraukuma dēļ vai nenovēršamu zaudējumu vai kavējuma pasta pakalpojumos dēļ, termiņu uzskata par ievērotu Reglamentā noteiktajos gadījumos un tad, ja tiek iesniegti Reglamentā noteiktie pierādījumi un ievēroti citi tajā noteiktie apstākļi.

2. a) Katra Līgumslēdzēja valsts, ciktāl tas skar šo valsti, var atļaut jebkura termiņa kavējumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem pamatiem.

b) Katra Līgumslēdzēja valsts, ciktāl tas skar šo valsti, var atļaut jebkura termiņa kavējumu citu tādu apstākļu dēļ, kas ir atšķirīgi no a) apakšpunktā minētajiem.

49. pants

Prakses tiesības starptautiskās iestādēs

Katrs pilnvarnieks, patentu aģents vai cita persona, kam ir tiesīgs darboties nacionālajā iestādē, kurā ir iesniegts starptautiskais pieteikums, ir tiesīgs darboties arī Starptautiskajā birojā, kompetentajā Starptautiskajā patentmeklējumu iestādē un kompetentajā Starptautiskajā pirmējās ekspertīzes iestādē attiecībā uz šo pieteikumu.

IV nodaļa

Tehniskie pakalpojumi

50. pants

Patentu informācijas pakalpojumi

1. Starptautiskais birojs var sniegt tā rīcībā esošās tehniskās un citas atbilstošās informācijas pakalpojumus, piegādājot publicētos dokumentus, galvenokārt patentus un publicētos pieteikumus (šajā pantā saukti “informācijas pakalpojumi”).

2. Starptautiskais birojs var sniegt šādus informācijas pakalpojumus tieši vai ar tādu Starptautisko patentmeklējumu iestāžu, nacionālo iestāžu vai specializētu starptautisku iestāžu starpniecību, ar kurām Starptautiskais birojs var slēgt līgumus.

3. Informācijas pakalpojumus sniedz, īpaši veicinot to Līgumslēdzēju valstu, kuras ir jaunattīstības valstis, pieeju tehniskajām zināšanām un tehnoloģijām, arī publicētajai zinātībai.

4. Informācijas pakalpojumi ir pieejami Līgumslēdzēju valstu valdībām, šo valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Asambleja var pieņemt lēmumu par šo pakalpojumu pieejamību citiem.

5. a) Pakalpojumus Līgumslēdzēju valstu valdībām sniedz par to pašizmaksu, bet tādas Līgumslēdzēja valsts valdībai, kas ir jaunattīstības valsts, – zem pakalpojuma pašizmaksas, ja starpību var segt no peļņas, ko iegūst no pakalpojumu sniegšanas citām personām, kas nav Līgumslēdzēju valstu valdības, vai no 51. panta 4. punktā minētajiem avotiem.

b) Šā punkta a) apakšpunktā minētā pašizmaksa ir izmaksas, kas pārsniedz nacionālās iestādes pakalpojumu parastās izmaksas vai Starptautisko patentmeklējumu iestāžu pienākumu parastās izmaksas

6. Šā panta noteikumu īstenošanas konkrētos nosacījumus nosaka ar Asamblejas lēmumu un Asamblejas noteiktajos ietvaros darba grupas, ko šim nolūkam var izveidot Asambleja.

7. Ja Asambleja uzskata to par vajadzīgu, tā iesaka veidus, kā papildus finansēt 5. punktā minētos pasākumus.

51. pants

Tehniskā palīdzība

1. Asambleja izveido Tehniskās palīdzības komiteju (turpmāk šajā pantā minēta kā “Komiteja”).

2. a) Komitejas locekļus ievēl no Līgumslēdzējām valstīm, pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu pārstāvību.

b) Ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc Komitejas lūguma uzaicina piedalīties Komitejas darbā tādu starpvaldību organizāciju pārstāvjus, kas nodarbojas ar tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm.

3. a) Komitejas uzdevums ir organizēt un pārraudzīt tehnisko palīdzību tām Līgumslēdzējām valstīm, kas ir jaunattīstības valstis, izveidot savu nacionālo vai reģionālo patentu sistēmu.

b) Tehniskā palīdzība cita starpā ir arī speciālistu apmācība, ekspertu pieaicināšana un aprīkojuma piegāde gan demonstrēšanai, gan pastāvīgai darbībai.

4. Starptautiskais birojs meklē iespējas noslēgt līgumus par projektu finansēšanu atbilstoši šā panta noteikumiem ar starptautiskām finanšu organizācijām un starpvaldību organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās aģentūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām tehniskās palīdzības jautājumos, no vienas puses, un tehniskās palīdzības saņēmēju valstu valdībām, no otras puses.

5. Šā panta noteikumu īstenošanas konkrētos nosacījumus nosaka ar Asamblejas lēmumu un atbilstoši Asamblejas norādījumiem nosaka darba grupas, ko šim nolūkam var izveidot Asambleja.

52. pants

Saistība ar citiem šā līguma noteikumiem

Neviens šīs nodaļas noteikums neskar šā līguma citās daļās noteiktos finanšu noteikumus. Šādi noteikumi nav piemērojami šai pašreizējai nodaļai vai tās īstenošanai.

V nodaļa

Administratīvie noteikumi

53. pants

Asambleja

1. a) Asambleju saskaņā ar 57. panta 8. punktu veido Līgumslēdzējas valstis.

b) Katras Līgumslēdzējas valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt delegāta aizstājēji, padomnieki un eksperti.

2. a) Asambleja:

i) lemj par Savienības darbību un attīstību un šā līguma īstenošanu;

ii) veic tos uzdevumus, kas tai īpaši uzticēti šā līguma citos pantos;

iii) dod norādījumus Starptautiskajam birojam attiecībā uz pārskatīšanas konferenču sagatavošanu;

iv) izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un aktivitātes, kas saistītas ar Savienību, kā arī dod viņam vajadzīgos norādījumus attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē;

v) izskata un apstiprina saskaņā ar šā panta 9. punktu izveidotās Izpildu komitejas ziņojumus un aktivitātes un sniedz norādījumus šai komitejai;

vi) nosaka Savienības programmu un pieņem Savienības trīsgadu budžetu, kā arī apstiprina tās galīgos pārskatus;

vii) pieņem Savienības finanšu noteikumus;

viii) izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas uzskata par vajadzīgām Savienības mērķu sasniegšanai;

ix) nosaka, kuras valstis, kas nav Līgumslēdzējas valstis, un, saskaņā ar šā panta 8. punktu, kuras starpvaldību un starptautiskās nevalstiskās organizācijas drīkst piedalīties Asamblejas sanāksmēs kā novērotājas;

x) veic citus atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības mērķu sasniegšanai, kā arī veic citas atbilstošas funkcijas saskaņā ar šo līgumu.

b) Attiecībā uz jautājumiem, kas interesē arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus pēc tam, kad ir uzklausīta Organizācijas Koordinācijas komiteja.

3. Katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai vienas valsts vārdā.

4. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.

5. a) Kvorumu veido puse Līgumslēdzēju valstu.

b) Ja nav kvoruma, Asambleja var pieņemt lēmumus, izņemot tādus lēmumus, kuri attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, un visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja tos ir apstiprinājis kvorums ar vajadzīgo balsu vairākumu, balsojot sarakstes ceļā, kā to paredz Reglaments.

6. a) Šā līguma 47. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 58. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 58. panta 3. punktā un 61. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos Asambleja lēmumus pieņem ar divām trešdaļām derīgo balsu.

b) Atturēšanos neuzskata par balsošanu.

7. Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kurām ir saistoša šā līguma II nodaļa, katra 4., 5. un 6. punktā minētā atsauce uz Līgumslēdzēju valsti jāuzskata par piemērojamu tikai tām valstīm, kam ir saistoša šā līguma II nodaļa.

8. Katrai starpvalstu organizācijai, kas norādīta kā Starptautiskā patentmeklējumu iestāde vai pirmējās ekspertīzes iestāde, atļauj piedalīties Asamblejā kā novērotājai.

9. Ja Līgumslēdzēju valstu skaits pārsniedz četrdesmit, Asambleja izveido Izpildu komiteju. Katra atsauce uz Izpildu komiteju šajā līgumā un Reglamentā ir atsauce uz šo komiteju kopš tās nodibināšanas brīža.

10. Līdz brīdim, kad tiek izveidota Izpildu komiteja, Asambleja trīsgadu budžeta un programmas ietvaros apstiprina ikgadējas programmas un gada budžetus, ko sagatavo ģenerāldirektors.

11. a) Asambleja reizi divos gados sanāk kārtējās sesijās, kuras ģenerāldirektors sasauc – ja nav ārkārtēju apstākļu – vienlaikus ar Organizācijas Ģenerālo Asambleju.

b) Asambleja sanāk ārkārtas sesijās, kuras sasauc ģenerāldirektors pēc Izpildu komitejas lūguma vai tad, ja to pieprasa viena ceturtā daļa Līgumslēdzēju valstu.

12. Asambleja pieņem pati savu Reglamentu.

54. pants

Izpildu komiteja

1. Pēc tam, kad Asambleja izveidojusi Izpildu komiteju, pēdējā darbojas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

2. a) Izpildu komiteju saskaņā ar 57. panta 8. punktu veido valstis, ko ievēl Asambleja no Asamblejas dalībvalstīm.

b) Katras Izpildu komitejas valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt delegāta aizstājēji, padomnieki un eksperti.

3. Izpildu komitejas dalībvalstu skaits atbilst vienai ceturtajai daļai Asamblejas dalībvalstu skaita. Nosakot vietu skaitu, pārpalikumu pēc dalīšanas ar četri neņem vērā.

4. Ievēlot Izpildu komitejas locekļus, Asamblejai pienācīgi jāņem vērā taisnīgs ģeogrāfiskais sadalījums.

5. a) Katrs Izpildu komitejas loceklis darbojas no Asamblejas tās sesijas slēgšanas brīža, kurā tas ievēlēts, līdz Asamblejas nākamās kārtējās sesijas slēgšanas brīdim.

b) Izpildu komitejas locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet šādu atkārtoti ievēlētu locekļu skaits nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas.

c) Asambleja pieņem sīki izstrādātus noteikumus Izpildu komitejas locekļu ievēlēšanai un iespējamai atkārtotai ievēlēšanai.

6. a) Izpildu komiteja:

i) sagatavo Asamblejas darba kārtības projektu;

ii) iesniedz Asamblejai priekšlikumus Savienības programmas projektam un divgadu budžeta projektam, ko sagatavo ģenerāldirektors;

iii) [svītrots];

iv) iesniedz Asamblejai ģenerāldirektora sagatavotos periodiskos ziņojumus un gada revīzijas ziņojumus par grāmatvedību un vajadzības gadījumā komentē tos;

v) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ģenerāldirektors varētu īstenot Savienības programmu saskaņā ar Asamblejas lēmumiem un ņemot vērā apstākļus, kas rodas divu Asamblejas kārtējo sesiju starplaikā;

vi) veic citas šajā līgumā tai paredzētās funkcijas.

b) Attiecībā uz jautājumiem, kas interesē arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Izpildu komiteja pieņem lēmumus pēc konsultēšanās ar Organizācijas Koordinācijas komiteju.

7. a) Izpildu komiteja kārtējās sesijās sanāk reizi gadā pēc ģenerāldirektora sasaukuma, vēlams vienlaikus ar Organizācijas Koordinācijas komitejas sanāksmēm un tajā pašā vietā.

b) Izpildu komiteja sanāk ārkārtas sesijās pēc ģenerāldirektora sasaukuma, ko viņš veic pēc savas iniciatīvas vai pēc Izpildu komitejas priekšsēdētāja vai vienas ceturtās daļas locekļu lūguma.

8. a) Katrai dalībvalstij, kas ir Izpildu komitejas locekle, ir viena balss.

b) Kvorumu veido puse Izpildu komitejas locekļu.

c) Lēmumus pieņem ar vienkāršu derīgo balsu vairākumu.

d) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

e) Delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai vienas valsts vārdā.

9. Līgumslēdzējām valstīm, kas nav Izpildu komitejas locekles, atļauj piedalīties sanāksmēs kā novērotājām. Tas pats attiecas arī uz starpvaldību organizācijām, kas norādītas kā Starptautiskās patentmeklējumu iestādes vai pirmējās ekspertīzes iestādes.

10. Izpildu komiteja pieņem pati savu reglamentu.

55. pants

Starptautiskais birojs

1. Starptautiskais birojs veic Savienības administratīvos uzdevumus.

2. Starptautiskais birojs veic dažādu Savienības struktūru sekretariāta darbu.

3. Ģenerāldirektors ir Savienības galvenais izpilddirektors un pārstāv Savienību.

4. Starptautiskais birojs saskaņā ar Reglamentu vai pēc Asamblejas lūguma izdod oficiālo izdevumu un citas publikācijas.

5. Reglaments nosaka funkcijas, ko veic nacionālās iestādes, lai palīdzētu Starptautiskajam birojam, Starptautiskajām patentmeklējumu iestādēm un Starptautiskajām pirmējās ekspertīzes iestādēm to uzdevumu pildīšanā, kas tām paredzēti šajā līgumā.

6. Ģenerāldirektors un viņa norādītie personāla locekļi piedalās bez balsstiesībām visās Asamblejas sanāksmēs, Izpildu komitejas sanāksmēs un jebkādu citu saskaņā ar šo līgumu vai Reglamentu izveidotu komiteju vai darba grupu sanāksmēs. Ģenerālsekretārs un tā norādītās amatpersonas ex oficio veic minēto struktūru sekretāra funkcijas.

7. a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem un sadarbībā ar Izpildu komiteju veic pārskatīšanas konferenču sagatavošanu.

b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu.

c) Ģenerāldirektors un viņa norādītās personas var piedalīties pārskatīšanas konferenču diskusijās bez balsstiesībām.

8. Starptautiskais birojs veic jebkādus citus tam uzdotus uzdevumus.

56. pants

Tehniskās sadarbības komiteja

1. Asambleja nodibina Tehniskās sadarbības komiteju (turpmāk šajā pantā – “Komiteja”).

2. a) Asambleja nosaka Komitejas sastāvu un ieceļ tās locekļus, pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu taisnīgu pārstāvniecību.

b) Starptautiskās patentmeklējumu iestādes un Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes ir Komitejas locekles ex officio. Ja šāda iestāde ir arī Līgumslēdzējas valsts iestāde, šī valsts papildus netiek pārstāvēta Komitejā.

c) Ja Līgumslēdzēju valstu kopējais skaits to ļauj, Komitejas locekļu kopējam skaitam jābūt divreiz lielākam par ex officio locekļu skaitu.

d) Ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc Komitejas lūguma uzaicina ieinteresēto organizāciju pārstāvjus piedalīties diskusijās par to interesējošiem jautājumiem.

3. Komitejas mērķis ir piedalīties ar padomu un ieteikumiem:

i) saskaņā ar šo līgumu paredzēto pakalpojumu pastāvīgā uzlabošanā;

ii) izmantojamās dokumentācijas un darba metožu maksimālas vienveidības nodrošināšanā, kā arī maksimāli vienveidīgu augstas kvalitātes ziņojumu sagatavošanā, ko pašlaik veic vairākas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes un vairākas Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes, un

iii) pēc Asamblejas vai Izpildu komitejas iniciatīvas, tādu tehnisku problēmu risināšanā, kas saistītas ar tikai vienas Starptautiskās patentmeklējumu iestādes nodibināšanu.

4. Katra Līgumslēdzēja valsts un katra ieinteresētā starptautiskā organizācija var rakstveidā vērsties Komitejā par jautājumiem, kas ir Komitejas kompetencē.

5. Komiteja var sniegt savus padomus un ieteikumus ģenerāldirektoram vai, ar tā starpniecību, Asamblejai, Izpildu komitejai, visām starptautiskajām patentmeklējumu un pirmējās ekspertīzes iestādēm vai dažām no tām un visām saņēmējiestādēm vai dažām no tām.

6. a) Jebkurā gadījumā ģenerāldirektors pārsūta Izpildu komitejai visu Komitejas padomu un ieteikumu tekstus. Ģenerāldirektors var komentēt šos tekstus.

b) Izpildu komiteja var paust savu viedokli par katru Komitejas padomu, ieteikumu vai citu darbību un var uzaicināt Komiteju veikt izpēti un sniegt ziņojumu par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu. Izpildu komiteja var iesniegt Asamblejai Komitejas padomus, ieteikumus un ziņojumus ar attiecīgiem komentāriem.

7. Līdz laikam, kad tiek nodibināta Izpildu komiteja, šā panta 6. punktā minētās atsauces uz Izpildu komiteju tulko kā atsauces uz Asambleju.

8. Komitejas procedūru nosaka ar Asamblejas lēmumiem.

57. pants

Finanses

1. a) Savienībai ir budžets.

b) Savienības budžets ietver attiecīgos Savienības ienākumus un izdevumus, un to izdevumu daļu, kas ir kopēja visām savienībām, kuras pārvalda Organizācija.

c) Izdevumus, kas nav attiecināmi tikai uz Savienību, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītajām savienībām, uzskata par visu savienību kopējiem izdevumiem. Savienības daļa šādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Savienības ieinteresētībai tajos.

2. Savienības budžetu veido saskaņā ar prasībām visu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetu saskaņošanai.

3. Saskaņā ar 5. punkta noteikumiem Savienības budžetu veido finanses no šādiem avotiem:

i) nodevas un maksa par pakalpojumiem, ko attiecībā uz Savienību sniedz Starptautiskais birojs;

ii) ar Savienību saistītu Starptautiskā biroja publikāciju pārdošana vai autoratlīdzība;

iii) dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas;

iv) nomas maksas, procenti un dažādi citi ienākumi.

4. Starptautiskajam birojam maksājamo nodevu un maksu apjoms un tā publikāciju cenas tiek noteiktas tādas, kādas parastos apstākļos ir pietiekamas, lai segtu visus Starptautiskā biroja izdevumus, kas saistīti ar šā līguma administrēšanu.

5. a) Ja kāds finanšu gads tiek noslēgts ar deficītu, Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar šā punkta b) un c) apakšpunktiem iemaksā dalības maksas, kas sedz radušos deficītu.

b) Katras Līgumslēdzēja valsts dalības maksas apjomu nosaka Asambleja, ņemot vērā to starptautisko pieteikumu skaitu, ko attiecīgajā gadā iesniegusi katra Līgumslēdzēja valsts.

c) Ja ir atrasti citi līdzekļi deficīta vai kādas tā daļas pagaidu segšanai, Asambleja var nolemt šādu deficītu pārnest citā budžeta sadaļā un neprasīt dalībvalstīm maksāt dalības maksu.

d) Ja Savienības finansiālais stāvoklis to atļauj, Asambleja var nolemt, ka visas dalības maksas, kas saņemtas saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, tiek atmaksātas Līgumslēdzējām valstīm, kas tās samaksājušas.

e) Dalībvalstis, kas nav maksājušas b) apakšpunktā minēto dalības maksu divu gadu laikā no Asamblejas noteiktā maksāšanas termiņa, nevar izmantot savas balsstiesības nevienā Savienības struktūrvienībā. Tomēr katra Savienības struktūrvienība var atļaut šādai dalībvalstij turpināt izmantot balsstiesības, ja Savienība pārliecinās, ka maksājums nokavēts ārkārtēju un nenovēršamu apstākļu dēļ.

6. Ja budžets nav pieņemts pirms jaunā finanšu perioda sākuma, tas saskaņā ar finansēšanas noteikumiem paliek tāds pats kā iepriekšējā gada budžets.

7. a) Savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido Līgumslēdzēju valstu vienreizēji maksājumi. Ja šis fonds kļūst nepietiekams, Asambleja organizē tā palielināšanu. Ja daļa fonda vairs nav vajadzīga, to atmaksā.

b) Par katras Līgumslēdzējas valsts sākotnējā maksājuma apjomu šajā fondā vai piedalīšanos tā palielināšanā lemj Asamblejā saskaņā ar principiem, kas līdzīgi 5. punkta b) apakšpunktā minētajiem principiem.

c) Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un pēc tam, kad tā ir uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas atzinumu, nosaka maksāšanas noteikumus.

d) Katra atmaksājamā summa ir proporcionāla katras Līgumslēdzēja valsts veiktā maksājuma lielumam, ņemot vērā laiku, kad ticis veikts šis maksājums.

8. a) Organizācijas līgumā par tās galvenās mītnes atrašanās vietu ar valsti, kurā atrodas galvenā mītne, paredz, ka gadījumā, kad apgrozāmā kapitāla fonds ir nepietiekams, šī valsts piešķir aizdevumu. Aizdevuma lielumu un tā piešķiršanas nosacījumus katrā gadījumā nosaka atsevišķā līgumā starp šo valsti un Organizāciju. Kamēr valstij ir pienākums piešķirt aizdevumu, šai valstij ex officio ir vieta Asamblejā un Izpildu komitejā.

b) Šā punkta a) apakšpunktā minētajai valstij un Organizācijai ir tiesības ar rakstisku paziņojumu denonsēt pienākumu piešķirt aizdevumu. Denonsēšana stājas spēkā pēc trim gadiem pēc tā gada beigām, kurā paziņojums ir sniegts.

9. Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas Līgumslēdzējas valstis vai ārējais revidents saskaņā ar finanšu noteikumiem. Asambleja tos ieceļ ar īpašu līgumu.

58. pants

Reglaments

1. Šim līgumam pievienotais Reglaments paredz noteikumus:

i) par jautājumiem, attiecībā uz kuriem šajā līgumā ir tieša atsauce uz Reglamentu vai par kuriem ir īpaši noteikts, ka tos paredz Reglaments;

ii) par administratīvajām prasībām, jautājumiem vai procedūrām;

iii) par jebkādu informāciju, kas derīga šā līguma noteikumu īstenošanai.

2. a) Asambleja var grozīt Reglamentu.

b) Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem grozījumus pieņem ar trīs ceturtdaļu derīgo balsu vairākumu.

3. a) Reglaments paredz īpašus noteikumus, kurus var grozīt

i) tikai vienbalsīgi vai

ii) tikai tad, ja neiebilst neviena no Līgumslēdzējām valstīm, kuru valsts iestādes darbojas kā Starptautiskās patentmeklējumu iestādes vai Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādes, vai neiebilst tā Līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas starptautiska organizācija, kas pilda minētās funkcijas, un kuru šim nolūkam pilnvarojušas pārējās minētās organizācijas dalībvalstis.

b) Ikviena šāda noteikuma svītrošana no piemērojamām prasībām nākotnē vajadzīga attiecīgi a) apakšpunkta i) daļā vai a) apakšpunkta ii) daļā minēto nosacījumu izpilde.

c) Ikviena noteikuma iekļaušanai kādā no a) apakšpunktā minētajām piemērojamām prasībām nākotnē vajadzīga vienprātīga piekrišana.

4. Reglaments paredz, ka ģenerāldirektors Asamblejas pārraudzībā izstrādā Administratīvo instrukciju.

5. Šā līguma un Reglamenta noteikumu pretrunu gadījumā piemēro Līguma noteikumus.

VI nodaļa

Strīdi

59. pants

Strīdi

Saskaņā ar 64. panta 5. punktu par visiem tiem strīdiem starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm par šā līguma vai Reglamenta iztulkošanu vai piemērošanu, kas nav atrisināti sarunu ceļā, ikviena iesaistītā valsts var iesniegt prasību Starptautiskajā Tiesā saskaņā ar šīs tiesas statūtiem, ja vien iesaistītās valstis nevienojas par citu strīda atrisināšanas veidu. Līgumslēdzēja valsts, kas iesniedz prasību tiesā, par to informē Starptautisko biroju, kurš savukārt informē par to pārējās dalībvalstis.

VII nodaļa

Pārskatīšana un grozīšana

60. pants

Līguma pārskatīšana

1. Šo līgumu laiku pa laikam pārskata īpaša Līgumslēdzēju valstu konference.

2. Par pārskatīšanas konferences sasaukšanu lemj Asambleja.

3. Jebkurai Starpvaldību organizācijai, kas iecelta par Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai Starptautisko pirmējās ekspertīzes iestādi, pārskatīšanas konferencē atļauts piedalīties kā novērotājai.

4. Līguma 53. panta 5., 9. un 11. punktu, 54. pantu, 55. panta 4.-8. punktu, 56. un 57. pantu var grozīt vai nu pārskatīšanas konference, vai saskaņā ar 61. panta noteikumiem.

61. pants

Līguma atsevišķu noteikumu grozīšana

1. a) Priekšlikumus 53. panta 5., 9. un 11. punkta, 54. panta, 55. panta 4.-8. punkta, 56. un 57. panta grozīšanai var iesniegt Asamblejas dalībvalsts, Izpildu komiteja vai ģenerāldirektors.

b) Šos priekšlikumus ģenerāldirektors paziņo Līgumslēdzējām valstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

2. a) Šā panta 1. punktā minētos grozījumus pieņem Asambleja.

b) Grozījumu pieņemšanai vajadzīgas trīs ceturtdaļas derīgo balsu.

3. a) Ikviens šā panta 1. punktā minētais grozījums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis rakstiskus paziņojumus par piekrišanu grozījumiem no trim ceturtdaļām šo grozījumu pieņemšanas laikā esošo Asamblejas dalībvalstu, kuras minētos paziņojumus veic saskaņā ar savām atbilstošajām konstitucionālajām procedūrām.

b) Visi minēto pantu grozījumi, kuru pieņemšanai ir saņemta šāda piekrišana, ir saistoši visām šo grozījumu spēkā stāšanās laikā esošajām Asamblejas dalībvalstīm ar nosacījumu, ka grozījumi, kas paredz dalībvalstu finansiālo saistību palielināšanos, ir saistoši tikai tām valstīm, kuras paziņojušas par piekrišanu šādiem grozījumiem.

c) Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, ir saistoši visām valstīm, kuras kļūst par Asamblejas loceklēm pēc šo grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

62. pants

Kļūšana par Līguma pusi

1. Jebkura Starptautiskās Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības dalībvalsts kļūst par šā līguma pusi:

i) parakstot un deponējot ratifikācijas instrumentu vai

ii) deponējot pievienošanās instrumentu.

2. Ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus deponē ģenerāldirektoram.

3. Šim līgumam piemēro Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Stokholmas redakcijas 24. pantu.

4. Neviena Līgumslēdzēja valsts nedrīkst iztulkot šā panta 3. punktu tādējādi, ka kāda Līgumslēdzēja valsts netieši atzīst vai klusējot pieņem tādu faktisko situāciju attiecībā uz kādu teritoriju, uz kuru cita Līgumslēdzēja valsts ir attiecinājusi šo līgumu saskaņā ar minēto punktu.

63. pants

Līguma stāšanās spēkā

1. a) Saskaņā ar šā panta 3. punktu Līgums stājas spēkā pēc trim mēnešiem pēc tam, kad astoņas valstis ir deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus, ar nosacījumu, ka katra no vismaz četrām šīm valstīm atbilst jebkuram no šiem nosacījumiem:

i) šajā valstī iesniegto pieteikumu skaits pārsniedz 40 000 saskaņā ar pēdējo ikgadējo

Starptautiskā biroja publicēto statistiku;

ii) šīs valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji ir iesnieguši vismaz 1000 pieteikumus vienā ārvalstī saskaņā ar pēdējo ikgadējo Starptautiskā biroja publicēto statistiku;

iii) šīs valsts iestāde ir saņēmusi vismaz 10 000 pieteikumu no ārvalstu pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar pēdējo ikgadējo Starptautiskā biroja publicēto statistiku.

b) Šajā punktā termins “pieteikumi” neietver pieteikumus lietderīgajiem modeļiem.

2. Saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem katrai valstij, kas nekļūst par Līguma dalībvalsti tā spēkā stāšanās laikā 1. punktā minētajā kārtībā, Līgums kļūst saistošs trīs mēnešus pēc dienas, kurā šī valsts deponē savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

3. Tomēr šā līguma II nodaļas noteikumi un šim līgumam pievienotā Reglamenta atbilstošie noteikumi kļūst piemērojami tikai no dienas, kad vismaz trīs valstis, no kurām katra atbilst vismaz vienam no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, kļūst par Līguma dalībvalstīm, nedeklarējot, ka tām nav nodoma uzņemties II nodaļā paredzētās saistības, kā paredzēts 64. panta 1. punktā. Šī diena tomēr nevar būt agrāk par sākotnējās spēkā stāšanās dienu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

64. pants

Atrunas

1. a) Katra valsts var deklarēt, ka tai nav saistoši II nodaļas noteikumi.

b) Valstīm, kas iesniegušas a) apakšpunktā minēto deklarāciju, nav saistoši II nodaļas noteikumi un Reglamenta atbilstošie noteikumi.

2. a) Katra valsts, kas nav iesniegusi 1. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju, var deklarēt, ka:

i) tai nav saistoši 39. panta 1. punkta noteikumi attiecībā uz starptautiskā pieteikuma eksemplāra un tā tulkojuma (kā paredzēts) nosūtīšanu,

ii) pienākums atlikt nacionālo izskatīšanu saskaņā ar 40. pantu neliedz starptautiskā pieteikuma vai tā tulkojuma publicēšanu, ko veic nacionālā iestāde vai kas tiek veikta ar šādas iestādes starpniecību, tomēr neatbrīvojot no 30. un 38. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

b) Valstis, kas iesniegušas šo deklarāciju, uzņemas attiecīgās saistības.

3. a) Katra valsts var deklarēt, ka, ciktāl tas attiecas uz šo valsti, starptautisko pieteikumu starptautiskā publikācija netiek prasīta.

b) Ja pēc 18 mēnešu termiņa izbeigšanās kopš prioritātes datuma starptautiskajā pieteikumā ir norādītas tikai tādas valstis, kas iesniegušas a) apakšpunktā minēto deklarāciju, starptautisko pieteikumu saskaņā ar 21. panta 2. punktu nepublicē.

c) Ja piemēro šā punkta b) apakšpunkta noteikumus, Starptautiskais birojs starptautisko pieteikumu tomēr publicē:

i) pēc pieteicēja lūguma, kā to paredz Reglaments,

ii) ja kādas norādītās valsts iestāde vai kāda iestāde tās vārdā ir publicējusi uz starptautisku pieteikumu pamatotu nacionālo pieteikumu vai patentu, uzreiz pēc šādas publikācijas, bet ne agrāk par 18 mēnešiem kopš prioritātes datuma.

4. a) Katra valsts, kuras tiesību akti paredz, ka tās patenti atbilst zināmajam tehnikas līmenim no datuma pirms publikācijas, bet zināmā tehnikas līmeņa nolūkā nepielīdzina prioritātes datumu, kas pieprasīts saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, pieteikuma faktiskajam datumam šajā valstī, var deklarēt, ka tāda starptautiskā pieteikuma iesniegšana ārpus šīs valsts, kurā ir norādīta šī valsts, nav pielīdzināma faktiskajai iesniegšanai šajā valstī zināmā tehnikas līmeņa vajadzībām.

b) Katrai valstij, kas iesniegusi a) apakšpunktā minēto deklarāciju, attiecīgajā apjomā nav saistoši 11. panta 3. punkta noteikumi.

c) Katra valsts, kas iesniegusi a) apakšpunktā minēto deklarāciju, vienlaicīgi rakstiski nosaka, no kura datuma un kādos apstākļos starptautiskais pieteikums, kurā norādīta šī valsts, zināmā tehnikas līmeņa izpratnē stājas spēkā šajā valstī. Šo nosacījumu var jebkurā laikā mainīt, iesniedzot par to paziņojumu ģenerāldirektoram.

5. Katra valsts var deklarēt, ka tai nav saistošs 59. pants. Strīdos starp dalībvalsti, kas iesniegusi šādu deklarāciju, un citu valsti 59. panta noteikumus nepiemēro.

6. a) Deklarāciju saskaņā ar šo pantu iesniedz rakstveidā. To var iesniegt vienlaikus ar Līguma parakstīšanu, ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā, izņemot 5. punktā minēto gadījumu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Šāda paziņojuma gadījumā deklarācija stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kad ģenerāldirektors saņēmis šo paziņojumu, un tā neskar starptautiskos pieteikumus, kas iesniegti pirms minētā sešu mēnešu termiņa beigām.

b) Deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma, kad ģenerāldirektors saņēmis šo paziņojumu, un saskaņā ar 3. punktu iesniegtās deklarācijas atsaukuma gadījumā tas neskar starptautiskos pieteikumus, kas iesniegti pirms minētā trīs mēnešu termiņa beigām.

7. Šim līgumam nav atļautas citas atrunas, izņemot 1.-5. punktā minētās atrunas.

65. pants

Pakāpeniska piemērošana

1. Ja nolīgumā ar Starptautisko patentmeklējumu iestādi vai Starptautiskās pirmējās ekspertīzes iestādi ir paredzēti pārejas noteikumi, kas ierobežo to starptautisko pieteikumu skaitu vai veidus, kurus šī iestāde apņemas izskatīt, Asambleja veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski piemērotu šo līgumu un Reglamentu attiecībā uz šiem starptautisko pieteikumu veidiem. Šo noteikumu piemēro arī lūgumiem veikt starptautiskā tipa patentmeklējumus saskaņā ar 15. panta 5. punktu.

2. Asambleja nosaka datumus, no kuriem saskaņā ar 1. punktu var iesniegt starptautiskos pieteikumus un pieprasījumus veikt starptautisko pirmējo ekspertīzi. Šie datumi nevar tikt noteikti vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma stāšanās spēkā saskaņā ar 63. panta 1. punktu vai pēc datuma, kad kļūst saistoši II nodaļas noteikumi saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

66. pants

Denonsēšana

1. Katra Līgumslēdzēja valsts var denonsēt Līgumu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerāldirektors ir saņēmis minēto paziņojumu. Tas neskar starptautiskā pieteikuma tiesiskās sekas valstī, kura denonsē līgumu, ja starptautiskais pieteikums bijis iesniegts un – ja šī valsts ir bijusi izraudzītā valsts – izraudzīšana ir notikusi pirms minētā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās.

67. pants

Parakstīšana un valodas

1. a) Līgumu paraksta vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

b) Oficiālos tekstus japāņu, krievu, portugāļu, spāņu un vācu valodā, kā arī jebkurā citā valodā pēc Asamblejas norādījuma apstiprina ģenerāldirektors pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām valdībām.

2. Šo līgumu var parakstīt Vašingtonā līdz 1970. gada 31. decembrim.

68. pants

Depozitāra funkcijas

1. Līguma oriģināleksemplārs pēc parakstīšanas termiņa beigām tiek deponēts ģenerāldirektoram.

2. Ģenerāldirektors apstiprina un nosūta Līguma un tam pievienotā Reglamenta divus eksemplārus visu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstu valdībām un, pēc pieprasījuma, citu valstu valdībām.

3. Ģenerāldirektors reģistrē šo līgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

4. Ģenerāldirektors apstiprina un nosūta Līguma un tam pievienotā Reglamenta visu grozījumu divus eksemplārus visu Līgumslēdzēju valstu valdībām un, pēc pieprasījuma, citu valstu valdībām.

69. pants

Paziņojumi

Ģenerāldirektors paziņo visu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalstu valdībām par:

i) parakstīšanu saskaņā ar 62. pantu;

ii) 62. pantā minēto ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu;

iii) šā līgums spēkā stāšanās datumu un datumu, kopš kura saskaņā ar 63. panta 3. punktu ir piemērojama II nodaļa;

iv) saskaņā ar 64. panta 1.-5. punktu iesniegtajām deklarācijām;

v) saskaņā ar 64. panta 6. punkta b) apakšpunktu iesniegto deklarāciju atsaukumu;

vi) saskaņā ar 66. pantu saņemtajiem denonsēšanas paziņojumiem un

vii) visām saskaņā ar 31. panta 4. punktu iesniegtajām deklarācijām.