LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ VĒLĒŠANU KOMISIJA

Lēmums Nr.13

Par "Instrukcijas par iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību" apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt "Instrukciju par iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Kramiņš

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre Dz. Ceihnere

1994. gada 29. martā

INSTRUKCIJA
iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību

I. Vispārīgie noteikumi

1. Iecirkņa vēlēšanu komisiju ne vēlāk kā 1994.gada 19.maijā uz pirmo sēdi sasauc un iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdi atklāj Rīgas Domes, attiecīgās pilsētas padomes, pagasta padomes vai pagaidu valdes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona. Pirmajā sēdē iecirkņa vēlēšanu komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

2. Iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes ir atklātas.

Sēdēs ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem un tās pilnvarotām personām, kā arī attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļiem.

Sēdēs ir tiesības būt klāt masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem. Balsošanas dienās (26.— 29.05.) kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji — Latvijas Republikas pilsoņi — no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegušas kandidātu sarakstu.

Novērotājiem jāuzrāda politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības centrālās lēmējinstitūcijas pilnvara vai kandidātu saraksta iesniedzēju (pirmo trīs parakstītāju) pilnvarojums un Latvijas Republikas pilsonību apliecinošs dokuments. Šāds pilnvarojums (pilnvara) laikā no 1994.gada 24.maija līdz 29.maijam reģistrējams attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijā.

Vienam no pirmajiem trim domes (padomes) vēlēšanām reģistrētā kandidātu saraksta iesniedzējiem (parakstītājiem) ir tiesības būt klāt jebkurā attiecīgā apgabala vēlēšanu iecirknī.

3. Iecirkņa vēlēšanu komisija pilda pienākumus, kas tai noteikti vēlēšanu likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās, kā arī veic uzdevumus, ko tai sakarā ar vēlēšanām uzdod attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija.

4. Iecirkņa vēlēšanu komisijai ir savs zīmogs.

II. Iecirkņa vēlēšanu komisijas darbības organizācija

5. Iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs, Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē viņa pienākumus veic komisijas sekretārs, bet sekretāra pienākumus šādā gadījumā komisija uzdod veikt vienam no komisijas locekļiem.

6. Iecirkņa vēlēšanu komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no komisijas locekļu kopskaita. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

7. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs:

1) vada komisijas sēdes;

2) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs un organizācijās;

3) informē attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisiju par vēlēšanu sagatavošanas gaitu un vēlēšanu norisi;

4) pieņem vēlētājus ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītajos jautājumos;

5) organizē komisijas locekļu darbu;

6) rīkojas ar komisijai iedalītajiem naudas līdzekļiem;

7) pilda citus ar vēlēšanām saistītus pienākumus.

8. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, atbrīvojami no pienākumiem savā darbavietā, saglabājot viņiem amatu (darba vietu).

Par laiku, kurā iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi pilda savus pienākumus vēlēšanu komisijā, viņi saņem Centrālās vēlēšanu komisijas noteikto atlīdzību.

Iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem tiek apmaksāti tie izdevumi, kas viņiem radušies, izpildot ar vēlēšanu sagatavošanu saistītos uzdevumus.

9. Iecirkņa vēlēšanu komisijas darbība izbeidzas pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pilsētas vai rajona vēlēšanu komisijā.

10. Iecirkņa vēlēšanu komisijas izdevumi tiek segti no līdzekļiem, ko Centrālā vēlēšanu komisija pārskaitījusi republikas pilsētu un rajonu valdēm.

III. Iecirkņa vēlēšanu komisijas darbība vēlēšanu sagatavošanas periodā

11. Iecirkņa vēlēšanu komisija iekārto pašvaldības ierādītās vēlēšanu telpas atbilstoši vēlēšanu likuma prasībām, t.i. tā, lai tajās būtu atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs netraucēti un aizklāti varētu izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē.

Lai novērstu drūzmēšanos, vēlams ieeju vēlēšanu telpās un izeju no tām ierīkot atsevišķi.

12. Balsošanai sagatavojamas viena vai vairākas vēlēšanu kastes. Tām jābūt neizjaucamām, viscaur cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

Līdzīgi sagatavojamas arī vairākas mazākas vēlēšanu kastes, lai varētu organizēt aktīvajā valsts dienestā iesaukto personu balsošanu pirms vispārējās vēlēšanu dienas, kā arī balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

13. Ne vēlāk kā 1994.gada 19.maijā vēlēšanu iecirkņa telpās redzamā vietā izliekami vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti, kā arī Centrālajā vēlēšanu komisijā apstiprināti vēlēšanu zīmes aizpildīšanas paraugi. Rajona pilsētās un pagastos izveidoto vēlēšanu iecirkņu telpās izliekami gan rajona padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti, gan attiecīgās pilsētas vai pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti.

Piezīme. Vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņa telpās, sākot ar 1994.gada 19.maiju, drīkst atrasties tikai Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas un iecirkņa vēlēšanu komisijas oficiālā informācija.

14. Sākot ar 1994.gada 19.maiju, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšlikuma nosaka savu darba laiku un izliek par to paziņojumu pie komisijas telpām.

15. Iecirkņa vēlēšanu komisija iekārto reģistru, kurā ierakstāmi vēlētāju vai citu personu rakstveida, mutvārdu vai telefoniskie pieteikumi par nepieciešamību organizēt balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā.

Reģistrā ierakstāmas šādas ziņas: vēlētāja vārds un uzvārds, pieraksta vietas un atrašanās vietas adrese, un vēlēšanu dienā tajā izdarāma atzīme par komisijas locekļu nosūtīšanu pie attiecīgā vēlētāja.

16. Pēc pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas norādījuma vismaz vienā vēlēšanu iecirknī, sākot ar 1994.gada 26.maiju, jānodrošina iespēja nobalsot aktīvajā valsts dienestā iesauktajām personām.

Paziņojums par šādu vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku, ne vēlāk kā 1994.gada 23.maijā, pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai jāizliek redzamās vietās pie attiecīgās pašvaldības administratīvās ēkas.

17. Iepriekšējā punktā minēto iecirkņu velēšanu komisijām ne vēlāk kā 1994.gada24.maijā, bet pārējo iecirkņu vēlēšanu komisijām ne vēlāk kā 1994. gada 28.maijā jāsaņem vēlēšanu zīmes no attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas, par to tiek sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts. Pēc vēlēšanu zīmju saņemšanas valsts policijai, municipālajai policijai vai Zemessardzei jānodrošina vēlēšanu iecirkņa apsardze, iesaistot tajā tikai Latvijas Republikas pilsoņus.

18. Šīs instrukcijas 16.punktā minēto vēlēšanu iecirkņu darba laikā, sākot ar 1994.gada 26.maiju, var balsot tikai aktīvajā valsts dienestā iesauktās personas, kurām jāuzrāda vēlēšanu tiesības apliecinošs dokuments (šīs instrukcijas 20.punkts) un karaspēka daļas izdota atvaļinājuma apliecība. Šajā laikā vēlēšanu iecirknī jābūt vismaz diviem iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem. Šos vēlētājus iecirkņa vēlēšanu komisija ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā. Vēlēšanas notiek šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. Atzīme par piedalīšanos vēlēšanās izdarāma šo vēlētāju pasē un atvaļinājuma apliecībā.

Iecirkņa vēlēšanu komisija 1994.gada 26.maijā, uzsākot darbu, pārbauda, vai mazā vēlēšanu kaste ir tukša un nav bojāta. Tad tā aizzīmogojama. Aizzīmogojama arī kastes sprauga. Zīmogs noņemams tā vēlētāja klātbūtnē, kurš pirmais atnācis balsot. Katru dienu, beidzot darbu, vēlēšanu kastes sprauga aizzīmogojama un zīmogs noņemams, kad ieradies nākamais vēlētājs. 1994.gada 28.maijā, beidzot darbu, velēšanu kastes sprauga aizzīmogojama un zīmogs noņemams, atverot vēlēšanu kastes 29.maijā, kad tiek uzsākta balsu skaitīšana.

Katru vēlēšanu dienu tiek rakstīts protokols, kura izdarāmas atzīmes arī par vēlēšanu kastes un tās spraugas aizzīmogošanu un zīmoga noņemšanu.

IV. Iecirkņa vēlēšanu komisijas darbība vēlēšanu dienā

19. Vēlēšanu dienā — 1994.gada 29.maijā, vēlēšanu iecirkņa telpām jābūt atvērtām no pulksten astoņiem rītā līdz pulksten astoņiem vakarā.

20. Pie ieejas vēlēšanu telpas iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļi pārbauda vēlētāju dokumentus. Vēlēšanu telpās ielaižami tie vēlētāji, kuriem ir tiesības balsot šajā vēlēšanu apgabalā.

Vēlēšanu telpās ielaižami vēlētāji, t.i., Latvijas Republikas pilsoņi, kuri dzimuši ne vēlāk kā 1976.gada 29.maijā un var uzrādīt Latvijas Republikas pasi vai bijušās PSRS pasi ar Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīmi par Latvijas Republikas pilsonību, ja:

1) viņi ir pierakstīti attiecīgās pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā;

2) vai šajā administratīvajā teritorijā ir viņu pēdējā pieraksta vieta;

3) vai viņi uzrāda zemesgrāmatu aktu par nekustamā īpašuma atrašanos šajā administratīvajā teritorijā.

Citi dokumenti nav derīgi.

Ja vēlētājs ir pierakstīts attiecīgā rajona citā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā, viņš ielaižams vēlēšanu telpās, ja viņa pasē nav atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās savā dzīvesvieta. Šajā gadījumā jāpaskaidro, ka viņš zaudē iespēju balsot par rajona pilsētas domi vai pagasta padomi. Viņam izsniedzama tikai rajona padomes vēlēšanu zīme, kā arī izdarāms attiecīgs ieraksts balsotāju sarakstā.

Vēlētāji, kuru pasē jau ir atzīme par piedalīšanos šajās vēlēšanās, vēlēšanu telpās nav ielaižami.

Strīda gadījumā visus jautājumus izšķir iecirkņa vēlēšanu komisija.

Vēlētājs, kurš fizisku trūkumu dēļ nevar patstāvīgi izdarīt ar balsošanu saistītās nepieciešamās darbības, ir tiesīgs ņemt līdzi uzticības personu. Par uzticības personu var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis.

21. Pirmo vēlētāju klātbūtnē iecirkņa vēlēšanu komisija pārliecinās, ka vēlēšanu kastes ir tukšas un nav bojātas. Tad tās aizzīmogojamas. Ari vēlētājiem ir tiesības ar savu zīmogu aizzīmogot vēlēšanu kastes. Līdzīgi sagatavojamas arī mazās vēlēšanu kastes.

22. Par vēlēšanu gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī vēlētāju sūdzības (protestus) un sakarā ar tām pieņemtos lēmumus.

Sūdzības (protestus) par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā, norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, ja tāds ir, un sūdzības būtību.

Sūdzība (protests) izskatāma nekavējoties, reģistrācijas žurnālā izdarāma atzīme par tās izlemšanas rezultātiem, un iesniedzējam dodama atbilde.

23. Visi vēlētāji ierakstāmi balsotāju sarakstā, atzīmējot tajā vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā ari izdarot atzīmi par vēlēšanu zīmes izsniegšanu, bet rajona pilsētās un pagastos — atsevišķi par vēlēšanu zīmes izsniegšanu rajona padomes un rajona pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām. Ierakstu apliecina vēlētājs, parakstoties balsotāju sarakstā. Atzīmes izdalāmas tikai ar pildspalvu. Vēlētāja pasē izdarāma atzīme (spiedogs) par piedalīšanos vēlēšanās. Latvijas Republikas pasē atzīme izdarāma 14.lappusē, bijušās PSRS pasē — tajā lappusē, kurā ir Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme par Latvijas Republikas pilsonību.

Vēlēšanu komisijas loceklis izsniedz katram vēlētājam vienu vēlēšanu zīmi. Rajona pilsētās un pagastos vēlētājam liek izsniegta ari viena vēlēšanu zīme rajona padomes vēlēšanām.

24. Atsevišķā istabā vai nodalījumā vēlētājs izdara nepieciešamās atzīmes vēlēšanu zīmē. Šeit jābūt izliktiem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātiem vēlēšanu zīmes aizpildīšanas paraugiem un pildspalvām.

Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara viņa ģimenes loceklis vai uzticības persona. Uzticības persona nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

Ja vēlētājs ir izdarījis nepareizi atzīmes vēlēšanu zīmē vai kā citādi to sabojājis, viņam to apmaina pēc viņa lūguma pret otru vēlēšanu zīmi, izdarot par to atzīmi balsotāju sarakstā. Ja vēlētājs kļūdījies otrreiz, jauna vēlēšanu zīme viņam vairs netiek izsniegta. Sabojātās vēlēšanu zīmes nekavējoties tiek dzēstas, nogriežot labo augšējo stūri, nodotas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un glabājamas atsevišķi.

25. Vēlētājs, izdarījis atzīmes vēlēšanu zīmē, to saloka un nodod vēlēšanu komisijas loceklim, kas vēlētāja klātbūtnē to apzīmogo ar šim nolūkam paredzētu spiedogu. Vēlēšanu komisijas loceklim nav tiesību atlocīt vēlēšanu zīmi vai kā citādi izzināt vēlētāja balsojumu. Pēc tam vēlētājs vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē.

26. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija turpina pieņemt vēlētāju vai citu personu pieteikumus par nepieciešamību organizēt balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Pieteikumi reģistrējami šīs instrukcijas 15.punktā noteiktajā kārtībā.

Ja iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs konstatē, ka vēlētājam tuvāk atrodas cits vēlēšanu iecirknis, viņam pieteikums jāpaziņo attiecīgajai pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai. Tā izlemj, kura iecirkņa vēlēšanu komisijai jāpieņem un jāizpilda šis pieteikums.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzdod diviem komisijas locekļiem, ievērojot šīs instrukcijas prasības, organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā.

Šie vēlētāji vēlēšanu zīmi iemet atsevišķā aizzīmogota vēlēšanu kastē, un viņi tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, balsošana notiek šīs instrukcijas 24.punklā noteiktajā kārtībā.

27. Vēlēšanu dienā pēc pulksten astoņiem vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten astoņiem vakarā. Pēc tam vēlēšana telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.

28. Vēlēšanu laikā par kārtību vēlēšanu telpās gādā vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs (sekretārs). Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un pie ieejas tajās netiktu pieļauta vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

Iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret atsevišķiem kandidātiem vai sarakstiem.

Vēlēšanu dienā aizliegta jebkāda aģitācija vēlēšanu iecirkņa telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

29. Pēc balsošanas beigām vēlēšanu iecirknī izdarāma balsu skaitīšana, ievērojot vēlēšanu likuma 37. - 40.panta un attiecīgās Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas noteikumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas. sekretāre Dz.Ceihnere